Apustuļu Darbi 19
1 Un kamēr Apollus Korintū bija, notikās, ka Pāvils, tās augšzemes vietas pārstaigājis, nāca uz Efesu, un kādus mācekļus atradis,
Abolose da Golidia moilai ganodini esalea, Bolo da Gala: isia amola Falidia, amo soge ganodini lalu. E da Efesase moilaiga doaga: loba, Yesu Ea fa: no bobogesu fi dunu mogili ba: i.
2 Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs Svēto Garu esat dabūjuši, kad jūs tapāt ticīgi?” Bet tie uz viņu sacīja: “Mēs neesam ne dzirdējuši, ka Svēts Gars ir.”
E da ilima amane adole ba: i, “Dilia Gode Ea hou lalegaguiba: le, dilia dogo ganodini Gode Ea A: silibu Hadigidafa Gala da aligila sa: ibela: ?” Be ilia da bu adole i, “Ninia da Gode Ea A: silibu Hadigidafa Gala da esalebe hamedafa nabi!”
3 Un viņš uz tiem sacīja: “Uz ko tad jūs esat kristīti?” Un tie sacīja: “Uz Jāņa kristību.”
Bolo da bu adole ba: i, “Dilia ba: bodaise hamoi amo ea bai da adi baila: ?” Ilia da bu adole i, “Ninia Yone Ba: bodaise ea olelei, amo hanoga fane salasu hou bai hamomusa: gini hamoi!”
4 Bet Pāvils sacīja: “Jānis ir kristījis ar to kristību uz atgriešanos no grēkiem, tiem ļaudīm sacīdams, lai tic uz To, kas nākšot pēc viņa, tas ir, uz Kristu Jēzu.”
Bolo da bu adole i, “Yone da dunu ilia wadela: i hou dawa: beba: le, sinidigima: ne, fane salasu hou hamoi. Be e da Isala: ili dunuma amane olelei, ‘Nama fa: no misunu Dunu ea hou dafawaneyale dawa: ma. Yesu Gelesu Ea hou lalegaguma!’”
5 Un to dzirdējuši tie tapa kristīti uz Tā Kunga Jēzus vārdu.
Amo sia: nababeba: le, ilia da Hina Gode Yesu Ea Dioba: le hanoga fane sanasi dagoi.
6 Un kad Pāvils tiem rokas uzlika, tad Svētais Gars uz tiem nāca, un tie runāja valodām un sludināja praviešu mācības.
Bolo da ea lobo ili da: iya ligisili, Gode Ea A: silibu Hadigidafa Gala da ilia dogo ganodini aligila sa: i. Amalalu, ilia sia: hisu hisu amoga sia: nanu, amola Gode Ea Sia: olelesu.
7 Un visi tie vīri bija kādi divpadsmit.
Dunu fagoyale gala agoane hamoi.
8 Bet viņš baznīcā iegājis, droši mācīja kādus trīs mēnešus, sarunādamies un tos pārliecinādams par Dieva valstības lietām.
Amalalu, oubi udiana amoga, Bolo da sinagoge diasu ganodini, dunu huluane Gode Hinadafa Hou noga: le dafawaneyale dawa: ma: ne, e da ilima gilisili sia: dasu.
9 Un kad citi bija apcietināti un nepaklausīgi un par šo ceļu ļaužu priekšā nelabi runāja, tad viņš no tiem atstājās un atšķīra tos mācekļus, ikdienas sarunādamies kādā Tiranna skolā.
Be mogili ilia odagi igiwane hamoiba: le, dafawaneyale hame dawa: i. Dunu huluane ilia midadi, ilia Hina Gode Ea Logo Ahoasu amoma lasogole sia: i. Amaiba: le, Bolo da ili fisili asili, Yesu Ea fa: no bobogesu dunu oule asili, eso huluane e amola ili da Daila: nase olelesu diasu amo ganodini sia: dasu.
10 Un tā tas gāja divus gadus, tā ka visi, kas Āzijā dzīvoja, Tā Kunga Jēzus vārdu dzirdēja, gan Jūdi, gan Grieķi.
Amo hou da ode aduna amoga hamosu. Amaiba: le, dunu huluane, Yu dunu amola Dienadaile dunu A: isia soge amo ganodini esalu, ilia da Hina Gode Ea Sia: nabi dagoi.
11 Un Dievs lielus darbus darīja caur Pāvila rokām,
Gode da Bolo ea loboga musa: hame ba: su gasa bagade hou hamonanu.
12 Tā ka arī sviedru auti un citi auti no viņa miesām tapa nesti pie neveseliem; un slimības tos atstāja, un ļaunie gari no tiem izgāja.
Eno dunu da Bolo ea finimu doga: su amola hawa: hamosu abula, amo ema lale, gaguli asili, oloi dunu digili ba: ma: ne gaguli asi. Oloi da digili ba: beba: le, ilia oloi da uhi amola eno Fio liligi ilia dogo ganodini sa: i galea da fadegale fasi.
13 Un kādi no tiem Jūdiem, kas bija velnu izdzinēji un apkārt vazājās, uzdrīkstējās Tā Kunga Jēzus vārdu saukt pār tiem, kam bija ļauni gari, sacīdami: mēs jūs apdraudam no tā Jēzus puses, ko Pāvils sludina.
Eno Yu dunu ilia da Fio liligi fadegale fasisu dawa: dunu, ilia amola Hina Gode Yesu Ea Dioba: le amo hou hamomusa: dawa: i galu. Ilia Fio a: silibu amoma amane sia: i, “Dilia! Yesu, amo Ea hou Bolo da olelesa, amo Ea Dioba: le fadegale fasima!”
14 Tie nu, kas šo darīja, bija Sķevasa, Jūdu augstā priestera, septiņi dēli.
Yu gobele salasu Hina dunu ea dio amo Sifa, amo ea dunu mano fesuale gala da agoane hamonanebe ba: i.
15 Un tas ļaunais gars atbildēja un sacīja: “To Jēzu es pazīstu un to Pāvilu es zinu; bet jūs, kas jūs tādi esat?”
Be wadela: i a: silibu da ilima bu adole i, “Na da Yesu dawa: ! Amola na da Bolo dawa: ! Be Dilia! Dilia da nowala: ?”
16 Un tas cilvēks, kam tas ļaunais gars bija, tiem uzlēca un tos pievarēdams tā darīja, ka tiem bija kailiem un ievainotiem jāizbēg no tā nama.
Amalalu doulasi dunu (amo ea dogo ganodini Fio liligi aligila sa: i) e da gasa bagade ilima doagala: le, ili huluane fananu, sefasi. Ea da ili da: i fa: gili, ili abula gadelale fadegale, sefasili, ilia diasu fisili, da: i nabadowane hobea: i.
17 Un tas tapa zināms visiem Jūdiem un Grieķiem, kas Efesū dzīvoja; un visiem bailes uzgāja, un Tā Kunga Jēzus vārds tapa augsti teikts.
Yu dunu amola Dienadaile dunu, Efesase moilai ganodini esalu, amo sia: nababeba: le beda: i bagade ba: i. Ilia Hina Yesu Gelesu amo Ea Dio nodone dawa: i.
18 Un daudzi no tiem, kas bija palikuši ticīgi, nāca un izteica un izsūdzēja savus nedarbus.
Yesu Ea hou lalegagui dunu bagohame da misini, dunu huluane ba: ma: ne, ilia wadela: i hou hamoi olelelalu, fofada: i dagoi.
19 Un daudzi no tiem, kas māņu darbus bija darījuši, tās grāmatas kopā sanesa un sadedzināja visiem redzot; un viņu vērtību aprēķināja un saskaitīja piecdesmit tūkstošus sudraba grašus.
Mogili da sema nabi hou amola wamuli dawa: su hou hamobeba: le, ilia amo hou olelesu buga gaguli misini, dunu huluane ba: ma: ne, laluga gobesi dagoi. Amo buga ea bidi lasu ilegei idili, amo da50,000 gina agoane ba: i.
20 Tik varen auga un uzvarēja Tā Kunga vārds.
Amaiba: le, Gode Ea hou da gasa bagadewane heda: i amola dunu bagohame soge huluane amo ganodini da Gode Ea sia: nabi.
21 Un pēc šiem notikumiem Pāvils garā apņēmās pārstaigāt Maķedoniju un Akaju un iet uz Jeruzālemi, sacīdams: “Pēc tam, kad tur būšu bijis, man arī Roma jāredz.”
Amo hou dagoloba, Bolo da Ma: sidounia soge amola Aga: ia soge, baligili, Yelusaleme moilai bai bagade amoga masusa: dawa: i galu. E amane sia: i, “Yelusaleme moilai bai bagade ba: lalu, na da Louma moilai bai bagade ba: la masunu.”
22 Un uz Maķedoniju divus sūtījis, kas viņam kalpoja, Timoteju un Erastu, viņš pats kādu brīdi palika iekš Āzijas.
Amaiba: le, Bolo da ea fidisu dunu aduna amo Dimodi amola Ila: sadase, Ma: sidounia sogega asunasi. E da bu A: isia soge ganodini eno hawa: hamomusa: dawa: i galu.
23 Bet ap to laiku liels troksnis cēlās šīs mācības dēļ
Amo esoga, Efesase moilai ganodini dunu ilia Hina Yesu Gelesu amo ea Logoga ahoabeba: le, gegesu da doaga: i.
24 Jo viens, ar vārdu Demeteris, sudraba kalējs, no sudraba taisīja Dianas namiņus un gādāja tiem amata meistariem lielu peļņu.
Dunu afae ea dio amo Demidaliase da silifa amoga liligi hamosu. Efesase moilai ganodini, debolo diasu amo ganodini dunu ilia uda ogogosu ‘gode’ liligi ea dio amo Adema: se, ema nodone sia: ne gadosu. Amo debolo diasu defele, Demidaliase da debolo diasu fonobahadi silifaga hamone, dunuma bidi labeba: le, ea hawa: hamosu dunu da muni bagade lasu.
25 Šos, un šī amata strādniekus sapulcējis, viņš sacīja: “Vīri, jūs zināt: ka no šā darba mums ir sava pārtikšana;
Amaiba: le ea hawa: hamosu dunu amola eno agoaiwane hawa: hamosu dunu, e sia: beba: le fofada: musa: gilisili, e da ilima amane sia: i, “Defea! Dilia huluane dawa: Ninia amo hawa: hamobeba: le muni bagade laha.
26 Un jūs redzat un dzirdat, ka šis Pāvils ne vien Efesū, bet tik ne pa visu Āziju lielu pulku pārrunādams ir novērsis, sacīdams, ka tie nav dievi, kas rokām taisīti.
Be dilisu da amo dunu Bolo ea wali hawa: hamonanebe ba: sa. Ninia loboga hamoi liligi da ogogosu ‘gode’ e da sia: daha. Dunu bagohame Efesase moilaiga amola A: isia soge amo ganodini, amo Bolo ea sia: nababeba: le, dafawaneyale dawa: sa.
27 Un tas ne vien mums tā var padarīt, ka šī mūsu peļņa ies mazumā, bet arī ka tās augstās dieves Dianas nams taps nievāts, un arī viņas augstība iznīks, kam taču visa Āzija un pasaule kalpo.”
Amaiba: le, ninia hawa: hamosu amoma dunu ilia da lasogole sia: sa: besa: le, na beda: i. Be amo fawane hame. Be ninia uda ‘gode’ Adema: se (A: isia dunu huluane amola osobo bagade fi dunu huluane, da ema nodone sia: ne gadosa) amo amola ea debolo diasu amola amoga dunu ilia lasogole sia: beba: le, amo da hamedei dafai liligi agoane ba: mu!”
28 Bet to dzirdēdami, tie tapa dusmības pilni un sauca, sacīdami: “Augsta ir Efesiešu Diana.”
Dunu bagohame gilisi amo sia: nababeba: le, ougi bagade ba: i. Ilia ha: giwane ha lale amane wele sia: i, “Efesase ‘gode’ Adema: se da bagadedafa!”
29 Un visa tā pilsēta tapa trokšņa pilna, un tie skrēja vienprātīgi uz teātri, līdz raudami tos Maķedoniešus Gaju un Aristarku, Pāvila ceļa biedrus.
Dunu huluane Efesase moilai ganodini amo sia: nababeba: le, halalalu. Ha lai gilisi dunu ilia Ma: sidounia dunu amo ela dio amo Ga: iase amola A: lisadagase, (ela da Bolo amola gilisili ahoasu) amo ilia gasawane gagulaligili, hehenane, moilai dunu ilia gilisisu diasu amoga hiouginana asi.
30 Un kad Pāvils gribēja iet pie tiem ļaudīm, tad tie mācekļi viņam to neļāva.
Bolo da amo dunu gilisisu ilia midadi fofada: musa: dawa: i galu. Be Yesu Ea fa: no bobogesu dunu da ea masunu logo hedofai.
31 Bet arī kādi no Āzijas virsniekiem, viņa draugi būdami, pie tā sūtīja lūgdami, ka tas nedotos uz teātri.
Mogili gamane fofada: su dunu, Boloma asigi dunu, ilia amola Bolo da gilisisu amoga mae masa: ne ema ha: giwane adole ima: ne, sia: adole iasi.
32 Tad nu citi sauca šā, citi tā, jo tā draudze bija sajukusi, un tas lielais pulks nezināja, kādēļ kopā bija sanākuši,
Be dunu gilisisu amo ganodini wili gala: su agoane ba: i. Mogili da liligi afadafa halasu, eno da liligi eno bagade wesu. Dunu bagohame da ilia gilisi da abuliba: le gilisibayale, hame dawa: beba: le, udigili halasu.
33 Un Aleksandru no tā pulka izvilka, kad tie Jūdi viņu uz priekšu stūma; un Aleksandrs meta ar roku, gribēdams priekš tiem ļaudīm aizbildināties.
Yu dunu da gilisisu midadi, dunu ea dio amo A: legesa: nede amo asunasiba: le, e da amo gegesu bai hamoyale, mogili ilia dawa: i galu. A: legesa: nede da dunu huluane ouiya: ma: ne ea loboga welalu, e da hi hou gaga: musa: , sia: sa: imusa: dawa: i galu.
34 Bet kad tie nomanīja, viņu esam Jūdu, tad visi vienā balsī sauca ap divām stundām: “Augsta ir Efesiešu Diana.”
Be A: legesa: nede da Yu dunu amo ilia da ba: beba: le, ilia huluane gilisili bagadewane welalu amane, “Efesase ‘gode’ Adema: se da bagadedafa!”
35 Un kad tās pilsētas rakstuvedējs to pulku bija klusinājis, tad viņš sacīja: “Jūs Efesus vīri, kurš cilvēks nezina, Efesus pilsētu esam tās augstās dieves Dianas un tā no debess kritušā tēla kopēju?
Halalalu, amalalu moilai sia: dedesu dunu da sia: beba: le, olofosu da doaga: i. E amane sia: i, “Na fi Efesase dunu! Ninia Efesase dunu fi da Adema: se Bagadedafa amo ea debolo amola sema igi da muagado misini, ninima doaga: i amola amo da ninia ouligisa, dunu huluanedafa dawa:
36 Kad nu šīm lietām neviens nevar pretī runāt, tad jums pienākas ar mieru būt un nenieka aplam nedarīt.
Amo sia: da moloidafa. Dunu da ‘Amo sia: da ogogosa’ amo sia: mu da hamedei. Amaiba: le, ougi yolesili, olofoma. Udigili wili gala: su mae hamoma.
37 Jo jūs šos vīrus esat atveduši, kas nav nedz tās svētās vietas laupītāji nedz jūsu dievietes zaimotāji.
Amo dunu dilia waha hiouginana misi da debolo diasu liligi hame wamolasu. Ilia Adema: sema hame lasogole sia: su. Be dilia amo udigili gagulaligili hiouginana misi.
38 Ja tad nu Demeterim un tiem amata vīriem kāda lieta ir pret kādu, tad tiesas dienas top turētas un zemes soģi ir, lai viņi tur savā starpā sūdzās.
Demidaliase amola ea hawa: hamosu dunu, da nowa dunuma fofada: musa: dawa: sea, defea, ninia da fofada: su dunu gala amola fofada: su eso ilegei dagoi. Ilia da fofada: su diasuga ilima fofada: mu da defea galu.
39 Bet ja jūs citu kādu lietu meklējiet, tad lai sapulcējās pēc likuma un lai iztiesā.
Be dilia eno liligi fofada: musa: dawa: sea, dilia gamane ea sema defele, moilai fofada: su dunu gilisili hahamoma.
40 Jo mēs esam tai likstā, ka par to, kas šodien noticis, varam tikt apsūdzēti dumpja dēļ, un tomēr nekādas vainas nav, ar ko šo dumpi varētu aizbildināt.”
Be wali udigili wili gala: beba: le, gamane da ninima sia: sa: besa: le, yolema! Amo gegesu da bai hamedafa gala. Gamane da ninima adole ba: sea, ninia da bai olelemusa: logo hogoi helele, hame ba: mu.”
41 Un to sacījis, viņš tos ļaudis atlaida.
Amo sia: nanu, e da dunu gilisi huluane amo muguluma: ne sia: i.
