Apustuļu Darbi 18
1 Un pēc tam Pāvils aizgāja no Atēnas un nāca uz Korintu,
MURIN mepukat a kotila sang Aten o kotilang Korint,
2 Un atrada kādu Jūdu, ar vārdu Aķilu, pēc dzimtenes no Pontus, kas nesen ar Prisķilu, savu sievu, no Itālijas bija atnācis, (tāpēc ka ķeizars Klaudijs bija pavēlējis, visiem Jūdiem iziet no Romas), un iegāja pie tiem.
A lao diaradar Sus amen me ad a Akwila me ipwidier Pontus, me apton kodo sang Italien o a paud Prisila, aki Klaudius masani, me Sus oko karos en kokoke sang Rom, i ari kotilang re’ra.
3 Un ar to vienādā amatā būdams viņš pie tiem palika un strādāja; jo tie savā amatā bija telšu taisītāji.
O kotikot re’ra, iang dodok, pwe ira song ta ieu wiada im likau.
4 Un viņš ik svētdienas mācīja baznīcā un pārliecināja gan Jūdus, gan Ģrieķus.
O ni ran en sapat karos a kin kotin padapadak nan sinakoke o kalekalolekonge men Sus o men Krik kan.
5 Un kad Sīlas un Timotejs no Maķedonijas bija atnākuši, tad Pāvils garā tapa piespiests, tiem Jūdiem apliecināt, ka Jēzus esot Tas Kristus.
A Silas o Timoteus lao kodido sang Masetonien, Paulus kotin sopisokki kaualap padak o, pwe a kadede ong Sus akan, me Iesus me Kristus.
6 Bet kad tie turējās pretī un zaimoja, tad viņš drēbes izkratījis uz tiem sacīja: jūsu asinis uz jūsu galvu! Es esmu skaidrs, no šā laika es iešu pie tiem pagāniem.
A irail lao akamai o lalaue, a ap sipededi sapwilim a likau masani ong irail: Dip omail en kapokon ong pein komail. Ngai me makelekel sang met, i pan kola ren men liki kan.
7 Un no turienes aizgājis tas nāca kāda cilvēka namā, kam bija vārds Justs, un tas Dievu bijās, un viņa nams pie baznīcas bija tuvu klāt.
I ari kotila sang wasa o ap kotilang nan im en amen me ad a Sust me kin kaudok ong Kot, me im a pat ong sinakoke.
8 Bet Krispus, tas baznīcas virsnieks, ticēja uz To Kungu ar visu savu namu, un daudz no Korintiešiem, viņu dzirdēdami, ticēja un tapa kristīti.
A Krispus, saumas en sinakoke posonla Kaun o, iangaki karos toun im a; toun Korint me toto lao rongada, ap posonla o paptaisela.
9 Un Tas Kungs naktī caur vienu parādīšanu uz Pāvilu sacīja: “Nebīsties, bet runā un neciet klusu.
Kaun o ap kotin masani ong Paulus ni a auramen ni pong: Der masak, padapadak ender nenenla!
10 Jo Es esmu ar tevi, un neviens necelsies pret tevi, ļaunu tev darīt; jo Man ir daudz ļaužu šinī pilsētā.”
Pwe Ngai iang uk, o sota me pan sair uk, pwen kame uk, pwe nai aramas me toto nan kanim wet.
11 Un viņš tur sabija gadu un sešus mēnešus, Dieva vārdu pie viņiem mācīdams.
I ari kotikot wasa o par eu o saunipong wonu kaweweda masan en Kot nan pung arail.
12 Un kad Gallions Akajā bija zemes soģis, tad tie Jūdi vienā prātā cēlās pret Pāvilu, un to veda priekš soģa krēsla,
Ni muein Kalion kakaundar Akaia, Sus akan ap wiaki eu, saikidi Paulus o wa dong i mon mol en kadeik o,
13 Sacīdami: ‘Šis tos ļaudis pārrunā Dievam kalpot pret bauslību.”
Indada: Lap men et kin pitipiti aramas, ren kaudok ong Kot ap palian kapung.
14 Bet kad Pāvils muti gribēja atvērt, Gallions uz tiem Jūdiem sacīja: “Ja tur būtu kāds netaisns darbs jeb blēņu lieta, jūs Jūdi, tad es jūs labprāt klausītu.
Paulus lao men masanda, Kalion ap masani ong Sus oko: Komail Sus oko, ma sapung eu de me sued kot, i pan rong komail.
15 Bet kad nu jautāšana ir par mācību un vārdiem un bauslību, kas jums ir, tad lūkojiet jūs paši, jo es par to negribu būt tiesātājs.”
A ma akamai duen lamalam, o ad akan, o omail kapung, nan pein komail pan wia, pwe ngai sota men saunkapung pan mepukat.
16 Un viņš tos dzina nost no soģa krēsla.
I ari siken ir wei sang ni mol en kadeik o.
17 Bet visi Grieķi ņēma Sostenu, to baznīcas virsnieku, un to kūla priekš soģa krēsla, un Gallions par to neko nebēdāja.
A karos ap saikidi Sostenes, saumas en sinakoke o woki i mon mol en kadeik o. A Kalion sota insenoki mepukat karos.
18 Un Pāvils vēl daudz dienas tur palicis, no tiem brāļiem atvadījās, un cēlās pāri uz Sīriju, un līdz ar viņu Prisķila un Aķila, kas Kenhrejā savu galvu bija apcirpis: jo to bija solījies.
Paulus lao kotikot wasa o ran toto, ap kotin kamurimuri ong saulang kan o iangala sop pot kotilang Sirien; Prisila i Akwila iang i. Mas a kotin kotedar tapwi nan Kenkräa, pwe a inau mia.
19 Un viņš nonāca uz Efesu un tos tur atstāja, bet pats iegāja baznīcā un sarunājās ar tiem Jūdiem.
I ari supi ong Episus, pwilikidi ong ira wasa o, a pein i kotilong ong nan sinakoke o kaparok ong Sus oko.
20 Un kad tie viņu lūdza, ilgāki pie tiem palikt, tad viņš negribēja,
Irail poeki i, en mimieta re’rail ansau warai, a sota kotin duki ong.
21 Bet šķīrās no tiem sacīdams: “Nākamie svētki man visādā vīzē jāsvētī Jeruzālemē, bet es atkal atgriezīšos pie jums, ja Dievs grib;” un viņš aizcēlās no Efesus.
O a kotin kamurimuri ong irail masani: I udan iang kamadip kokodo nan Ierusalem. A ma Kot pan kotin mueid ong ia, i pan pure dong komail. A ap kotin masel sang Episus.
22 Un uz Cezareju nācis viņš nogāja un apsveicināja to draudzi un devās uz Antioķiju.
A lao kotin keredi Säsarea, ap kotidala ranamau ong momodisou ap kotilang Antiokien.
23 Un tur kādu laiku palicis, viņš izgāja un pēc kārtas pārstaigāja Galatijas un Friģijas tiesu un stiprināja visus mācekļus.
A kotikot wasa o ansau kis, ap kotila kakan sili nan wein Kalatia, o Prikien, kakelada tounpadak kan karos.
24 Bet viens Jūdu vīrs, ar vārdu Apollus, dzimis Aleksandriets, vīrs, varens vārdos, nonāca uz Efesu; tas bija spēcīgs rakstos.
A men Sus amen, me ad a Apolus, me tikidar Aleksandrien, iei ol kadek lokaia, o me ereki kisin likau kan, a ko dong Episus.
25 Šis bija mācīts Tā Kunga ceļā, un karstā garā tas runāja un mācīja skaidri visu no Tā Kunga, jebšu viņš Jāņa kristību vien pazina.
Men et aleer padak ni al en Kaun o, o a kelail ni ngen e, a padapadak o kaweweda mau meakan duen Iesus; a paptais en Ioanes me a asa.
26 Un tas iesāka droši runāt baznīcā. Un viņu dzirdējuši, Aķila un Prisķila viņu ņēma pie sevis un viņam vēl skaidrāki Tā Kunga ceļu izstāstīja.
I ari tapiada aima padapadak nan sinakoke. A Akwila o Prisila lao rong i, ap uke dong ira i, kawewe ong i al en Kot.
27 Un kad viņš gribēja noiet uz Akaju, tad tie brāļi tos mācekļus lūdza caur rakstiem, lai viņu uzņem; šis tur nonācis, daudz ir palīdzējis tiem, kas caur žēlastību ticēja.
A lao men kola Akaia, saulang kai ap inting wong tounpadak kan, poeki re’rail, ren kasamo i. I lao pwarado, ap sauasa irail, me poson kilar mak en Kot.
28 Jo viņš tos Jūdus stipri pārliecināja, visu ļaužu priekšā no tiem rakstiem pierādīdams, ka Jēzus ir Tas Kristus.
Pwe a manaman ong Sus akan, kasale ong irail sang kisin likau kan me Iesus me Kristus.
