< Apustuļu Darbi 17 >
1 Un caur Amfipoli un Apoloniju gājuši tie nāca uz Tesaloniku: tur bija viena Jūdu baznīca.
Phawuloosaranne Sillaasera Amfiphoolisaranne Apholoniyara aadhdhidi Teselonqe bidosona. Yan Ayhude Woosa Keethi de7ees.
2 Un Pāvils pēc sava ieraduma pie tiem iegāja un trijās svētās dienās ar tiem sarunājās par tiem rakstiem,
Phawuloosi kaseyssada yaa gelis. Hessan heedzu saamintta Xoossaa qaalappe asaas odis.
3 Tos izstāstīdams un viņiem priekšā likdams, ka Kristum bija ciest un augšām celties no miroņiem, un sacija: “Šis ir Tas Kristus Jēzus, ko es jums pasludināju.”
Kiristtoosi waaye ekkanawunne hayqoppe denddanaw besseyssa enttaw qonccisidi odishe, “Yesuusi ha taani hinttew odeyssi Kiristtoosa” yaagis.
4 Un kādi no tiem tapa pārliecināti un piebiedrojās Pāvilam un Sīlasam, un no tiem dievbijīgiem Grieķiem liels pulks un laba tiesa sievu no augstas kārtas.
Enttafe issoti issoti oday tuma gideyssa ma77idi Phawuloosaranne Sillaasera issifidosona. Hessadakka, Xoossaa goynniya daro Girike asaynne daro bonchchettida maccasatikka enttara issifidosona.
5 Bet tie neticīgie Jūdi, skaudības pilni, ņēma pie sevis kādus saskrējušus neliešus un sapulcinājās un cēla troksni tai pilsētā; un Jazona namu apstājuši, meklēja tos vest priekš tā ļaužu pulka.
Shin Ayhudeti qanaattidi issi issi oosoy baynna iita asata ogeppe shiishidosona. Kataman buqethi kessidosona; Phawuloosanne Sillaase asaas aathi immanaw koyidi Yaasona keethaa teqqidosona.
6 Bet tos neatraduši, tie Jazonu un citus brāļus vilka pie pilsētas virsniekiem brēkdami: “Tie, kas visu pasauli ar dumpi pilda, tie arī šurp ir nākuši.
Phawuloosinne Sillaasi enttaw benttonna ixxin, Yaasonanne issi issi ammaneyssata katamaa halaqatakko goochchi efidi, “Hayssati biitta ubbaa buqeyssati ha77i nuukko yidosona.
7 Tos Jazons ir uzņēmis; un šie visi dara pret ķeizara pavēlēm sacīdami: citu esam ķēniņu - Jēzu.”
Yaasoni entta ba son wothis. Hayssati, ‘Yesuusa giya hara kawoy de7ees’ gidi Qeesara kiitaa menthosona” yaagidi dhoqqu gida qaalan odidosona.
8 Un tie iztrūcināja tos ļaudis un tos pilsētas virsniekus, kas to dzirdēja.
Shiiqida asaynne katamaa halaqati hessa si7idi hananabaa dhayidosona.
9 Bet šie, aizbildināšanu no Jazona un tiem dabūjuši, tos palaida.
Halaqati Yaasonanne harata waasen birshshidosona.
10 Bet tie brāļi tūdaļ naktī Pāvilu un Sīlasu izvadīja uz Bereju; tie tur nonākuši iegāja Jūdu baznīcā.
Ammaneysati Phawuloosanne Sillaase qammara Beeriya yeddidosona. Beeriya gakkidi, Ayhude Woosa Keethi gelidosona.
11 Un šie bija labvēlīgāki pār tiem Tesalonikas Jūdiem un to vārdu uzņēma ar visu labu prātu, meklēdami ikdienas rakstos, vai šās lietas tā esot?
Beeriya asati Teselonqe asatappe aadhdhida suureta. Entti qaala kumetha wozanaappe ekkidosona; Phawuloosi gidayssi tuma gideyssa shaakki eranaw gallas gallas Geeshsha Gaxaafata xanna7oosona.
12 Tad nu daudzi no tiem ticēja, arī no Grieķu augstas kārtas sievām un vīriem laba tiesa.
Hessa gisho, enttafe daroti, Giriketappeka bonchchettida daro maccasatinne daro addeti ammanidosona.
13 Un kad tie Tesalonikas Jūdi dabūja zināt, ka arī Berejā Dieva vārds no Pāvila tapa sludināts, tad tie nāca arī uz turieni un tos ļaudis skubināja uz dumpi.
Shin Teselonqen de7iya Ayhudeti Phawuloosi Xoossaa qaala Beeriyankka odidayssa si7ida wode Beeriya yidi asaa buqidosona.
14 Bet tie brāļi tūdaļ Pāvilu izsūtīja, ka tas noietu uz jūru, bet Sīlas un Timotejs tur palika.
Hessafe guye, ammaneyssati ellesidi Phawuloosa abbaa mati yeddidosona. Shin Sillaaseynne Ximotiyoosi Beeriyan attidosona.
15 Bet tie, kas Pāvilu pavadīja, to veda līdz Atēnai, un pavēli priekš Sīlasa un Timoteja dabūjuši, lai šie arīdzan pie viņa nāktu, tie aizgāja.
Phawuloosa moyzida asati Ateena gathidosona. He asati Sillaaseynne Ximotiyoosi banttaw dandda7ettida mela ellesidi baakko yaana mela Phawuloosi kiittida kiitaa ekkidi Beeriya simmidosona.
16 Un kamēr Pāvils viņus gaidīja Atēnā, viņa gars iekš viņa iedegās, kad viņš redzēja to pilsētu tik elkadievīgu esam.
Phawuloosi Ateenan Sillaasenne Ximotiyoosa naagishe, kataman eeqi kumidayssa be7idi yilotis.
17 Tad nu viņš baznīcā sarunājās ar tiem Jūdiem un tiem dievbijīgiem, un tirgū ikdienas ar tiem, kas piegadījās.
Hessa gisho, Ayhude Woosa Keethan Ayhudetaranne Xoossaa goynniya Ayhude gidonna asatara qassi baara gayttiya asatara ubba gallas palamees.
18 Un kādi no Epikureju un Stoīku gudriem ar viņu sarunājās; un kādi sacīja: “Ko šis pļāpa grib runāt?” Un citi: “Šis izliekās kā svešu dievu sludinātājs;” tāpēc ka viņš tiem Jēzu un to augšāmcelšanos sludināja.
Eppiqoroosanne Istoyke geetettiya cugetappe issi issi eranchchoti Phawuloosara palamidosona. Enttafe issoti issoti, “Ha yooyamay ay odanaw koyii?” yaagidosona. Harati Phawuloosi Yesuusabaanne hayqoppe I denddidayssa banttaw odida gisho, “Ooratha xoossatabaa odiya daanees” yaagidosona.
19 Un tie viņu ņēma un veda uz tās augstās tiesas vietu, sacīdami: “Vai nevaram dabūt zināt, kāda tā jaunā mācība, ko tu sludini?
Phawuloosa oykkidi Aryoospaagosa giya shiiqo bessaa efidi, “Ha neeni tamaarssiya oorathabay aybeekko nuna erisikkii?
20 Jo tu dažas svešas lietas runā priekš mūsu ausīm, tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir?”
Ays giikko, neeni nuus oorathabaa odaasa; hiza hessi aybeekko nuuni eranaw koyoos” yaagidosona.
21 Bet visi Atēnieši un tie svešinieki, kas tur piemājoja, ar citu neko to laiku nekavēja, kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt.
Ateena asay ubbaynne hessan de7iya imathati oorathabaa odettonnanne si7onna pee7okkona.
22 Un Pāvils stāvēja tās augstās tiesas plača vidū un sacīja: “Jūs Atēniešu vīri, pēc visa es jūs redzu jo dievbijīgus.
Phawuloosi Aryoospaagosa sinthan eqqidi, “Ateena asato, xoossatas ubbaban hintte daro yayyeyssa taani be7ays.
23 Jo staigādams un jūsu svētekļus apraudzīdams, es atradu arī vienu altāri, kam bija virsū rakstīts: nepazīstamam Dievam. Tad nu, ko jūs nepāzīdami godājiet, To es jums pasludināju.
Taani hintte katamaara yuuyashe hintte goynniya bessata be7iya wode, ‘Erettonna Xoossaas’ geetetti xaafettida yarshsho bessaa demmas. Ha hintte eronnashin goynneyssa taani hinttew odays.
24 Tas Dievs, kas ir radījis pasauli un visu, kas tur iekšā, šis, debess un zemes Kungs būdams, nemājo rokām taisītās baznīcās,
Sa7aanne sa7an de7iya ubbabaa medhdhida Xoossay, saluwanne sa7aa Goday, asi keexida keethan deenna.
25 Un Viņam arī nenotiek no cilvēku rokām kalpošana, tā kā Viņam ko vajadzētu; bet Viņš pats dod visiem dzīvību un dvašu un visas lietas.
I de7o, shempponne ubbabaa asa ubbaas immiya gisho paci de7iya asada asa maade koyenna.
26 Un Viņš ir darījis, ka no vienām asinīm visas cilvēku tautas dzīvo pa visu zemes virsu, un ir nolicis papriekš nospriestus laikus un robežas, kur tiem būs dzīvot,
Xoossay asa zerethi ubbaa issi addiyafe medhdhidi biitta ubban wothis. Yaatidi entti de7ana wodiyasinne bessaas zawa immis.
27 Ka tie To Kungu meklētu, lai tie Viņu varētu just un atrast, - jebšu Viņš nav tālu no neviena no mums.
I hessa oothiday asi iya koyana melanne pilggidi demmana melassa. Hanikkoka I nuuppe geemmibeenna.
28 Jo iekš Viņa mēs dzīvojam un kustam un esam; tā kā arī kādi no jūsu dziesminiekiem sacījuši: mēs arī esam Viņa rada.
Hinttefe issi issi yexxeyssati, ‘Nuuni iya nayta’ gidayssada, ‘Nuuni iyan paxa de7oos, qaaxoos.’
29 Tad nu mums, kas Dieva rada esam, nebūs domāt, dievību esam līdzīgu zeltam vai sudrabam vai akmenim, kādam caur cilvēka gudrību un izdomāšanu iztaisītam tēlam.
Hiza, nuuni Xoossaa nayta gidiya gisho, ‘Xoossay asa hiillatethaninne qofan worqqafe woykko birappe woykko shuchchafe oosettidabaa daanees’ yaagidi qoppanaw bessenna.
30 Tad nu Dievs tos nezināšanas laikus panesis, tagad pavēl visiem cilvēkiem visās malās no grēkiem atgriezties;
Hessa gisho, Xoossay kase wode asay eronna oothidayssa aggidi aadhdhis, shin ha77i ubbason de7iya asi ubbay nagaraappe simmana mela kiittees.
31 Tāpēc ka Viņš vienu dienu ir nolicis, kur Viņš pasauli tiesās iekš taisnības caur vienu Vīru, ko Viņš uz to izredzējis, visiem ticību pasniegdams, kad Viņš to no miroņiem ir uzmodinājis.”
Ays giikko, Xoossay ba doorida addiyan sa7an de7iya asa ubbaa bolla xillo pirdda pirddanaw qamma giigisi wothis. Iya hayqoppe denthidi hessa asa ubbaas tumayis” yaagis.
32 Bet kad tie dzirdēja miroņu augšāmcelšanos, tad citi to ņēma smieklā, bet citi sacīja: “Par to mēs tevi vēl kādu citu reiz dzirdēsim.”
Enttafe issi issi asati hayqoppe denddobaa Phawuloosappe si7idi, iya bolla qelqisidosona. Shin harati, “Nuuni hessa neeppe gujjidi si7anaw koyoos” yaagidosona.
Hessa gisho, Phawuloosi entta giddofe keyis.
34 Bet kādi vīri tam pieķērās un ticēja. Starp tiem bija Dionisijs, tās augstās tiesas loceklis, un viena sieva, ar vārdu Damare, un vēl citi līdz ar tiem.
Shin issi issi addeti Phawuloosara gaakettidi ammanidosona. Entta giddofe Aryoospaagosan shiiquwan de7iya Diyonasyoos giya addey, Damarsso giya issi maccasiyanne harati de7oosona.