Apustuļu Darbi 17
1 Un caur Amfipoli un Apoloniju gājuši tie nāca uz Tesaloniku: tur bija viena Jūdu baznīca.
Amphipolis hoi Apollonia vangpui to poeng hoi pacoengah, Thessalonika vangpui to a phak hoi, toah Judahnawk ih Sineko maeto oh:
2 Un Pāvils pēc sava ieraduma pie tiem iegāja un trijās svētās dienās ar tiem sarunājās par tiem rakstiem,
a sakzong ih baktih toengah, Pawl loe Sineko ah caeh moe, Sabbath vai thumto thung nihcae hoi nawnto Cabu thung ih lok to angdueng o,
3 Tos izstāstīdams un viņiem priekšā likdams, ka Kristum bija ciest un augšām celties no miroņiem, un sacija: “Šis ir Tas Kristus Jēzus, ko es jums pasludināju.”
Kri loe patangkhang ueloe, duekhaih thung hoi angthawk let tih; nangcae khaeah kang thuih o ih Jesu loe Kri boeh ni, tiah a thuih pae.
4 Un kādi no tiem tapa pārliecināti un piebiedrojās Pāvilam un Sīlasam, un no tiem dievbijīgiem Grieķiem liels pulks un laba tiesa sievu no augstas kārtas.
To naah thoemto kaminawk mah tang o moe, Pawl hoi Silas hoiah angkom o; Sithaw zii paroeai Grik kaminawk hoi araengh kasang nongpatanawk mah doeh tang o.
5 Bet tie neticīgie Jūdi, skaudības pilni, ņēma pie sevis kādus saskrējušus neliešus un sapulcinājās un cēla troksni tai pilsētā; un Jazona namu apstājuši, meklēja tos vest priekš tā ļaužu pulka.
Toe tang ai Judahnawk loe uthaih tawnh o pongah, hmuen zawhhaih ahmuen ah kaom kahoih ai kaminawk to kawk o moe, nawnto amkhueng o sak, vangpui thungah lokpunghaih to sak o, Jason ih im to muk o moe, nihcae to rangpui hma ah ruet hanah pakrong o.
6 Bet tos neatraduši, tie Jazonu un citus brāļus vilka pie pilsētas virsniekiem brēkdami: “Tie, kas visu pasauli ar dumpi pilda, tie arī šurp ir nākuši.
Nihcae to hnu o ai naah loe, Jason hoi thoemto nawkamyanawk to vangpui ukkung khaeah hoih o, long pum buenglueng tamlet ah sah kaminawk loe, haeah phak o boeh, tiah hang o;
7 Tos Jazons ir uzņēmis; un šie visi dara pret ķeizara pavēlēm sacīdami: citu esam ķēniņu - Jēzu.”
Jason mah nihnik to talawk moe, angmah im ah toemsak: nihnik loe Caesar ih lok to aek hoi, kalah siangpahrang, Jesu oh vop, tiah a thuih hoi, tiah a naa o.
8 Un tie iztrūcināja tos ļaudis un tos pilsētas virsniekus, kas to dzirdēja.
To lok to kaminawk mah thaih o naah, kaminawk hoi vangpui ukkungnawk palungphui o sak aep.
9 Bet šie, aizbildināšanu no Jazona un tiem dabūjuši, tos palaida.
Jason hoi kalah kaminawk lokkamhaih saksak pacoengah, nihcae to tacawt o sak.
10 Bet tie brāļi tūdaļ naktī Pāvilu un Sīlasu izvadīja uz Bereju; tie tur nonākuši iegāja Jūdu baznīcā.
Nawkamyanawk mah Pawl hoi Silas to khoving ah Berea vangpui bangah patoeh o roep: to vangpui a phak hoi naah Judahnawk ih Sineko ah a caeh hoi.
11 Un šie bija labvēlīgāki pār tiem Tesalonikas Jūdiem un to vārdu uzņēma ar visu labu prātu, meklēdami ikdienas rakstos, vai šās lietas tā esot?
Berea vangpui ih kaminawk loe Thessalonika vangpui ih kaminawk pongah poekhaih kahoih tawnh o kue, nihcae mah loe koehhaih palung hoiah lok to talawk o moe, to loknawk loe Cabu thungah oh maw, tiah nithokkruek pakrong o.
12 Tad nu daudzi no tiem ticēja, arī no Grieķu augstas kārtas sievām un vīriem laba tiesa.
To pongah paroeai kaminawk mah tang o; saiqat koi kaom Grik kami nongpa nongpatanawk mah doeh tang o.
13 Un kad tie Tesalonikas Jūdi dabūja zināt, ka arī Berejā Dieva vārds no Pāvila tapa sludināts, tad tie nāca arī uz turieni un tos ļaudis skubināja uz dumpi.
Pawl mah Berea vangpui ah Sithaw lok to thuih, tiah Thessalonika vangpui ah kaom Judahnawk mah thaih o naah, toah a caeh o let bae moe, kaminawk to pacuek o.
14 Bet tie brāļi tūdaļ Pāvilu izsūtīja, ka tas noietu uz jūru, bet Sīlas un Timotejs tur palika.
Akra ai ah tuipui ah caeh roep hanah, nawkamyanawk mah Paul to patoeh o ving: toe Silas hoi Timote loe Berea vangpui ah cam hoi vop.
15 Bet tie, kas Pāvilu pavadīja, to veda līdz Atēnai, un pavēli priekš Sīlasa un Timoteja dabūjuši, lai šie arīdzan pie viņa nāktu, tie aizgāja.
Pawl thak kaminawk mah anih to Athen ah caeh o haih: nihcae loe Pawl mah Silas hoi Timote kai khaeah karangah angzo hoi nasoe, tiah lok pat ih thuih pae hanah amlaem o let.
16 Un kamēr Pāvils viņus gaidīja Atēnā, viņa gars iekš viņa iedegās, kad viņš redzēja to pilsētu tik elkadievīgu esam.
Pawl mah Athen vangpui ah nihnik to zing, avang loe krang bokhaih hoiah koi boih boeh, tiah a hnuk naah, poek angpho.
17 Tad nu viņš baznīcā sarunājās ar tiem Jūdiem un tiem dievbijīgiem, un tirgū ikdienas ar tiem, kas piegadījās.
To pongah anih loe Judahnawk hoi Sithaw zom kaminawk hoiah lok angaek o, hmuen zawhhaih ahmuen ah nithokkruek anih khae angzo kaminawk hoiah lok aram o.
18 Un kādi no Epikureju un Stoīku gudriem ar viņu sarunājās; un kādi sacīja: “Ko šis pļāpa grib runāt?” Un citi: “Šis izliekās kā svešu dievu sludinātājs;” tāpēc ka viņš tiem Jēzu un to augšāmcelšanos sludināja.
To naah amtukhaih bang palungha Epikuria hoi Stoik kaminawk mah anih ih lok to aek o. Thoemto kaminawk mah, Hae lokpung kami mah tih lok maw thuih han a koeh toeng? tiah a naa o. Kalah kaminawk mah, Anih loe kalah sithawnawk ni a thuih, tiah a naa o: Pawl mah Jesu kawng hoi angthawk lethaih lok to thuih pae pongah ni, to tiah a thuih o.
19 Un tie viņu ņēma un veda uz tās augstās tiesas vietu, sacīdami: “Vai nevaram dabūt zināt, kāda tā jaunā mācība, ko tu sludini?
To naah anih to Areopaga ah caeh o haih, anih khaeah, Na thuih ih hae kangtha amtukhaih loe kaicae mah panoek thaih han koiah om tih maw?
20 Jo tu dažas svešas lietas runā priekš mūsu ausīm, tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir?”
Ka thaih o vai ai ih lok to nang thuih: to loknawk loe tih thuih koehhaih ih maw, tiah panoek han ka koeh o, tiah a naa o.
21 Bet visi Atēnieši un tie svešinieki, kas tur piemājoja, ar citu neko to laiku nekavēja, kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt.
(To pongah Athen vangpui ah kaom kaminawk hoi angvinnawk boih loe tih tok doeh sah o ai, patukhaih kangtha hmuen to thuih moe, tahngaihaih bangah ni atue to patoh o.)
22 Un Pāvils stāvēja tās augstās tiesas plača vidū un sacīja: “Jūs Atēniešu vīri, pēc visa es jūs redzu jo dievbijīgus.
To pacoengah Pawl mah mae nuiah kaom Areopaga ahmuen ah angdoet moe, Athen kaminawk, nangcae loe hmuen boih ah taqawk bokhaih palung kami ah na oh o, tiah ka panoek.
23 Jo staigādams un jūsu svētekļus apraudzīdams, es atradu arī vienu altāri, kam bija virsū rakstīts: nepazīstamam Dievam. Tad nu, ko jūs nepāzīdami godājiet, To es jums pasludināju.
Lam ka caeh naah, na bok o ih, PANOEK AI IH SITHAW HANAH, tiah tarik ih sithaw angbawnhaih hmuen maeto ka hnuk. Panoek ai ah na bok o ih hmuen to ni kang thuih o.
24 Tas Dievs, kas ir radījis pasauli un visu, kas tur iekšā, šis, debess un zemes Kungs būdams, nemājo rokām taisītās baznīcās,
Long hoi a thungah kaom hmuennawk boih sahkung Sithaw loe van hoi long Angraeng ah oh moe, ban hoi sak ih tempulnawk thungah om ai.
25 Un Viņam arī nenotiek no cilvēku rokām kalpošana, tā kā Viņam ko vajadzētu; bet Viņš pats dod visiem dzīvību un dvašu un visas lietas.
Sithaw mah kaminawk boih hanah hinghaih, anghahhaih takhi hoi angtoeng ih hmuennawk to paek, kaminawk ih ban hoiah Anih to bok han om ai, Anih loe hmuen maeto sak pae han kangaih Sithaw na ai ni.
26 Un Viņš ir darījis, ka no vienām asinīm visas cilvēku tautas dzīvo pa visu zemes virsu, un ir nolicis papriekš nospriestus laikus un robežas, kur tiem būs dzīvot,
Anih mah long pum ah kaom kaminawk to athii kanghmong kami maeto khae hoiah ni tacawtsak, nihcae khosakhaih ramri hoi atue to a paek;
27 Ka tie To Kungu meklētu, lai tie Viņu varētu just un atrast, - jebšu Viņš nav tālu no neviena no mums.
Anih loe aicae hoi kangthla ah om ai, toe kaminawk mah Angraeng to pakrong o moe, Anih khaeah phak o thai han hoi Anih to a hnuk o thai hanah, Sithaw mah hae tiah sak.
28 Jo iekš Viņa mēs dzīvojam un kustam un esam; tā kā arī kādi no jūsu dziesminiekiem sacījuši: mēs arī esam Viņa rada.
Aicae loe Anih khaeah ni a oh o boih, a hing o moe, kho a sak o; nangcae thung ih thoemto laa phawh kaminawk mah, Aicae doeh anih ih caa ah ni oh o, tiah thuih o.
29 Tad nu mums, kas Dieva rada esam, nebūs domāt, dievību esam līdzīgu zeltam vai sudrabam vai akmenim, kādam caur cilvēka gudrību un izdomāšanu iztaisītam tēlam.
Aicae loe Sithaw caa ah oh o pongah, Sithaw loe kami mah poekhaih hoiah sakcop ih sui maw, to tih ai boeh loe phoisa maw, to tih ai boeh loe thlung baktiah poek han om ai.
30 Tad nu Dievs tos nezināšanas laikus panesis, tagad pavēl visiem cilvēkiem visās malās no grēkiem atgriezties;
Canghnii ah loe Sithaw mah panoek ai ih hmuennawk to a khet sut, toe vaihi loe Sithaw mah ahmuen kruekah kaom kaminawk boih dawnpakhuem hanah lokpaek boeh.
31 Tāpēc ka Viņš vienu dienu ir nolicis, kur Viņš pasauli tiesās iekš taisnības caur vienu Vīru, ko Viņš uz to izredzējis, visiem ticību pasniegdams, kad Viņš to no miroņiem ir uzmodinājis.”
Anih mah tokpaek ih kami mah, long hae toenghaih hoiah lokcaek hanah, atue to khaeh coek boeh; Anih duekhaih thung hoi angthawkhaih rang hoiah, Anih mah kaminawk boih hanah oep kaom hmuen to amtuengsak boeh.
32 Bet kad tie dzirdēja miroņu augšāmcelšanos, tad citi to ņēma smieklā, bet citi sacīja: “Par to mēs tevi vēl kādu citu reiz dzirdēsim.”
Kadueh angthawk lethaih tamthang to nihcae mah thaih o naah, thoemto kaminawk mah pahnuih o thuih: kalah kaminawk mah loe na thuih ih hae lok hae tahngaih let han ka koeh o, tiah a naa o.
33 (Tukšs)
To pongah Pawl mah nihcae to tacawt taak.
34 Bet kādi vīri tam pieķērās un ticēja. Starp tiem bija Dionisijs, tās augstās tiesas loceklis, un viena sieva, ar vārdu Damare, un vēl citi līdz ar tiem.
Anih hnuk kabang thoemto kaminawk loe tanghaih tawn o: nihcae thungah Areopaga ah kaom kami Dionisia hoi Darmari, tiah ahmin kaom nongpata maeto pacoengah, anih hoi nawnto kaom thoemto kaminawk athum o.
