Apustuļu Darbi 17
1 Un caur Amfipoli un Apoloniju gājuši tie nāca uz Tesaloniku: tur bija viena Jūdu baznīca.
Bolo amola Sailase, da A: mafiboulisi moilai bai bagade amola A: bolounia moilai baligili, Desalouniga moilai bai bagadega doaga: i. Amo moilai ganodini da sinagoge diasu galu.
2 Un Pāvils pēc sava ieraduma pie tiem iegāja un trijās svētās dienās ar tiem sarunājās par tiem rakstiem,
Ea musa: hamonanu hou defele, Bolo da sinagoge diasuga golili sa: i. Sa: bade eso udianaga, e da dunuma gilisili sia: dasu.
3 Tos izstāstīdams un viņiem priekšā likdams, ka Kristum bija ciest un augšām celties no miroņiem, un sacija: “Šis ir Tas Kristus Jēzus, ko es jums pasludināju.”
E da Gode Sia: Dedei olelei. Musa: dedei da Mesaia (Gode Ea ilegei dunu) da fa: no se nabimu amola bogole, wa: legadomu, e da amo dedei noga: le olelei. Bolo da amane sia: i, “Amo dunu Yesu Gelesu na da dilima olelesa, amo da Mesaia.”
4 Un kādi no tiem tapa pārliecināti un piebiedrojās Pāvilam un Sīlasam, un no tiem dievbijīgiem Grieķiem liels pulks un laba tiesa sievu no augstas kārtas.
Mogili da dafawaneyale dawa: beba: le, Bolo amola Sailase elama madelagi. Mogili ouligisu dunu ilia uda amola Galigi fi Godema nodone sia: ne gadosu dunu, ilia Bolo amola Sailase elama madelagi.
5 Bet tie neticīgie Jūdi, skaudības pilni, ņēma pie sevis kādus saskrējušus neliešus un sapulcinājās un cēla troksni tai pilsētā; un Jazona namu apstājuši, meklēja tos vest priekš tā ļaužu pulka.
Be Yu dunu da mudabeba: le, ilia da wadela: i hamosu udigili esalebe dunu bagohame gilisi. Amo dunu da sia: ga gegebeba: le, dunu huluane Desalouniga moilai ganodini da wili gala: su. Wadela: i hamosu dunu da Bolo amola Sailase ela da Ya: isane ea diasuga esala, amo dawa: i galu. Ilia da ela dunu gilisisu amoga hiouginana masusa: dawa: i. Amaiba: le ilia Ya: isane ea diasuga gegemusa: doaga: la: i.
6 Bet tos neatraduši, tie Jazonu un citus brāļus vilka pie pilsētas virsniekiem brēkdami: “Tie, kas visu pasauli ar dumpi pilda, tie arī šurp ir nākuši.
Be Bolo amola Sailase hame ba: beba: le, ilia da Ya: isane amola eno Yesu Ea hou lalegagui dunu, hiougili, moilai fofada: su dunuma doaga: le, ilima amane halasu, “Amo dunu da soge huluane ganodini wili gala: su. Wali ilia da ninia moilaiga doaga: i dagoi.
7 Tos Jazons ir uzņēmis; un šie visi dara pret ķeizara pavēlēm sacīdami: citu esam ķēniņu - Jēzu.”
Ya: isane da amo dunu ea diasu ganodini aowasu. Ilia huluane da ninia Louma Hina ea sema wadela: sa. Hina bagade eno Ea dio amo Yesu da esalebe, ilia da ogogole sia: daha!”
8 Un tie iztrūcināja tos ļaudis un tos pilsētas virsniekus, kas to dzirdēja.
Amo sia: beba: le, dunu huluane gilisi amola moilai fofada: su dunu, da gilisili ougili sia: ga gegenana halasu.
9 Bet šie, aizbildināšanu no Jazona un tiem dabūjuši, tos palaida.
Amalalu, fofada: su dunu da Ya: isane amola eno fa: no bobogesu dunu ilima ilia se dabe iasu diasu logo doasima: ne dabe lai dagole, ilima fisili masa: ne sia: i.
10 Bet tie brāļi tūdaļ naktī Pāvilu un Sīlasu izvadīja uz Bereju; tie tur nonākuši iegāja Jūdu baznīcā.
Gasi doaga: beba: le, Yesu Ea fa: no bobogesu dunu da Bolo amola Sailase amo Belia moilaiga asunasi. Amoga doaga: loba, ela da sinagoge diasu ganodini golili sa: i.
11 Un šie bija labvēlīgāki pār tiem Tesalonikas Jūdiem un to vārdu uzņēma ar visu labu prātu, meklēdami ikdienas rakstos, vai šās lietas tā esot?
Amo moilai dunu ilia nabasu hou da Desalouniga dunu ilia hou baligi dagoi. Ilia hanaiwane Yesu Ea sia: nabasu. Eso huluane, Bolo ea sia: i liligi ado ba: ma: ne, ilia Gode Sia: Dedei Buga idili, bai hogolalu.
12 Tad nu daudzi no tiem ticēja, arī no Grieķu augstas kārtas sievām un vīriem laba tiesa.
Bagohame da lalegagui dagoi. Bagade gagui Galigi uda bagohame amola Galigi dunu bagohameda lalegagui dagoi.
13 Un kad tie Tesalonikas Jūdi dabūja zināt, ka arī Berejā Dieva vārds no Pāvila tapa sludināts, tad tie nāca arī uz turieni un tos ļaudis skubināja uz dumpi.
Be Yu dunu Desalouniga moilaiga esalu, amo da Bolo da Belia moilai bai bagadega esalebe amola Gode Ea sia: olelei dagoi, amo nabi. Ilia da misini, Belia dunu Boloma ougima: ne wili gala: su.
14 Bet tie brāļi tūdaļ Pāvilu izsūtīja, ka tas noietu uz jūru, bet Sīlas un Timotejs tur palika.
Amaiba: le, Yesu Ea fa: no bobogesu dunu da Bolo hano wayabo bagade bega: doaga: ma: ne asunasi. Be Sailase amola Dimodi da Belia moilaiga esalu.
15 Bet tie, kas Pāvilu pavadīja, to veda līdz Atēnai, un pavēli priekš Sīlasa un Timoteja dabūjuši, lai šie arīdzan pie viņa nāktu, tie aizgāja.
Be Bolo ea ouligisu dunu da Bolo oule asili, A:denese moilai bai bagadega doaga: le, Belia moilai bai bagadega buhagi. Bu doaga: le, ilia Sailase amola Dimodi, elama Bolo ea olelei sia: i amo, Boloma hedolowane bu gilisima: ne sia: i.
16 Un kamēr Pāvils viņus gaidīja Atēnā, viņa gars iekš viņa iedegās, kad viņš redzēja to pilsētu tik elkadievīgu esam.
Bolo da A: denese moilai bai bagadega Sailase amola Dimodi, ema bu gilisimusa: ouesalea, e da amo moilai ganodini ogogosu ‘gode’ loboga hamoi liligi bagohame ba: beba: le, se bagade nabi.
17 Tad nu viņš baznīcā sarunājās ar tiem Jūdiem un tiem dievbijīgiem, un tirgū ikdienas ar tiem, kas piegadījās.
Amaiba: le, e da sinagoge diasu ganodini, Yu dunu amola Dienadaile Godema nodone sia: ne gadosu dunu, ilima bagade sia: dasu. Amola e da dunu bidi lama: ne diasu sogebi amo ganodini amola dunu amo da udigili manebeba: le, ilima sia: olelei.
18 Un kādi no Epikureju un Stoīku gudriem ar viņu sarunājās; un kādi sacīja: “Ko šis pļāpa grib runāt?” Un citi: “Šis izliekās kā svešu dievu sludinātājs;” tāpēc ka viņš tiem Jēzu un to augšāmcelšanos sludināja.
Eno olelesu dunu fi ilia dio amo Ebigiulia: ne amola Sidouigi, ili amola Bolo, da gilisili fofada: su. Mogili ilia amane sia: i, “Amo gasa fi dadousa dunu da adi sia: dasula: ?” Be eno dunu da bu adole i, “Amabela: ? E da ‘gode’ liligi hisu amo ilia hou olelesala: ?” Bolo da Yesu Gelesu Ea hou amola Ea wa: legadosu hou, amo olelebeba: le, ilia agoane sia: dasu.
19 Un tie viņu ņēma un veda uz tās augstās tiesas vietu, sacīdami: “Vai nevaram dabūt zināt, kāda tā jaunā mācība, ko tu sludini?
Amaiba: le, ilia da Bolo Gasolo dunu gilisisu ilima oule asi. Gasolo gilisisu ea dio amo Eliobagase. Ilia ema amane adole ba: i, “Ninia da dia gaheabolo olelesu liligi amo bai nabimu hanai gala.
20 Jo tu dažas svešas lietas runā priekš mūsu ausīm, tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir?”
Dia olelesu liligi mogili ninia fofogadigili naba. Ninia da amo bai dawa: mu hanai gala!”
21 Bet visi Atēnieši un tie svešinieki, kas tur piemājoja, ar citu neko to laiku nekavēja, kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt.
(A: denese fi dunu amola ga misi dunu amo moilai ganodini esalu, da eso huluane gaheabolo hou sia: sa: imusa: dawa: lalu. Hou eno hame hamosu - amo fawane.)
22 Un Pāvils stāvēja tās augstās tiesas plača vidū un sacīja: “Jūs Atēniešu vīri, pēc visa es jūs redzu jo dievbijīgus.
Bolo da wa: legadole, Gasolo dunu huluane nabima: ne amane sia: i, “Dilia A: denese dunu huluane da a: silibu liligi ilima bagadewane dawa: lala, amo na da ba: sa.
23 Jo staigādams un jūsu svētekļus apraudzīdams, es atradu arī vienu altāri, kam bija virsū rakstīts: nepazīstamam Dievam. Tad nu, ko jūs nepāzīdami godājiet, To es jums pasludināju.
Na da dilia moilai ganodini dilia sia: ne gadosu sogebi ba: musa: ahoabeba: le, na da oloda ba: i. Amo da: iya dedei diala amane, “‘gode’ amo ninia hame dawa:” amo na ba: beba: le, dili da a: silibu liligi ilima bagadewane dawa: lala, na dawa: i. Amaiba: le, dilia hame dawa: su liligi, dilia ilima udigili sia: ne gadosu liligi, amo na da dilima olelemu.
24 Tas Dievs, kas ir radījis pasauli un visu, kas tur iekšā, šis, debess un zemes Kungs būdams, nemājo rokām taisītās baznīcās,
Godedafa, E da osobo bagade amola amo ganodini liligi huluane, hahamoi dagoi. E da mu amola osobo bagade, amoma Hina Gode esala. E da dunu ili loboga gagui debolo diasu amo ganodini hame esala.
25 Un Viņam arī nenotiek no cilvēku rokām kalpošana, tā kā Viņam ko vajadzētu; bet Viņš pats dod visiem dzīvību un dvašu un visas lietas.
Hisu da defele esala. Ninia da hawa: hamobeba: le, Ea hou fidimu da hamedei. Hisu da esalusu, mifo, liligi huluanedafa amola dunu huluanedafa ilima iahabeba: le, ninia da Ea hou afadenemusa: hame dawa:
26 Un Viņš ir darījis, ka no vienām asinīm visas cilvēku tautas dzīvo pa visu zemes virsu, un ir nolicis papriekš nospriestus laikus un robežas, kur tiem būs dzīvot,
Gode da dunu afadafa hamoi galu. Amo ea mano da osobo bagade fifi asi gala wali osobo bagade ganodini esala. Gode Hisu da ilia soge ilegei alalo amola ilia esalusu ode, amo ilegei dagoi.
27 Ka tie To Kungu meklētu, lai tie Viņu varētu just un atrast, - jebšu Viņš nav tālu no neviena no mums.
Bai E da osobo bagade dunu Gode hogoi helele ba: musa: , amo hanai galu. Be Gode da sogebi sedaga amo ganodini hame esala. E da nini huluanema gadenenewane esala.
28 Jo iekš Viņa mēs dzīvojam un kustam un esam; tā kā arī kādi no jūsu dziesminiekiem sacījuši: mēs arī esam Viņa rada.
Musa: dunu da amane sia: i, ‘Ninia da Godema madelagiba: le, esalebe amola lalebe, hou hamosu dawa:’ Dilia gesami hea: su dedesu dunu enoda amane dedei, ‘Ninia amola da Ea mano esala.’
29 Tad nu mums, kas Dieva rada esam, nebūs domāt, dievību esam līdzīgu zeltam vai sudrabam vai akmenim, kādam caur cilvēka gudrību un izdomāšanu iztaisītam tēlam.
Ninia da Gode Ea mano esalebeba: le, ninia da E da hame esala ogogosu ‘gode’ gouliga ma silifaga ma igiga amo osobo bagade dunu ea gasaga hamoi, E da amo liligi defele ninia dawa: mu da defea hame galebe.
30 Tad nu Dievs tos nezināšanas laikus panesis, tagad pavēl visiem cilvēkiem visās malās no grēkiem atgriezties;
Musa: , dunu da Gode Ea hou hame dawa: beba: le, amo liligi ilia loboga hamonoba, amo hou Gode da gogolema: ne olofoi dagoi. Be wali, E da gasa bagadewane, dunu da ilia wadela: i hou yolesili, Ema sinidigima: ne sia: sa.
31 Tāpēc ka Viņš vienu dienu ir nolicis, kur Viņš pasauli tiesās iekš taisnības caur vienu Vīru, ko Viņš uz to izredzējis, visiem ticību pasniegdams, kad Viņš to no miroņiem ir uzmodinājis.”
Bai E da fofada: su eso ilegei dagoi. Amo ganodini E da moloiwane osobo bagade dunu huluanema fofada: mu. Amola E da Fofada: su Dunu ilegei dagoi. E da dunu huluane amo hou noga: le dawa: ma: ne, amo Fofada: su Dunu Ea bogoi wa: lesi dagoi!”
32 Bet kad tie dzirdēja miroņu augšāmcelšanos, tad citi to ņēma smieklā, bet citi sacīja: “Par to mēs tevi vēl kādu citu reiz dzirdēsim.”
Ilia da Bolo ea sia: amo da bogoi dunu Godema wa: lesi amo sia: nababeba: le, mogili da Boloma oufesega: su. Be mogili amane sia: i, “Amo sia: ea bai ninia hobea bu nabimu hanai gala!”
33 (Tukšs)
Amalalu, Bolo da amo gilisisu yolesili, asi.
34 Bet kādi vīri tam pieķērās un ticēja. Starp tiem bija Dionisijs, tās augstās tiesas loceklis, un viena sieva, ar vārdu Damare, un vēl citi līdz ar tiem.
Dunu mogili ilia Boloma madelagili, Yesu Ea hou lalegagui dagoi. Afae da Gasolo dunu ea dio amo Daionisiase. Eno da uda ea dio amo Da: malisi. Eno dunu amolawane da lalegagui.
