Apustuļu Darbi 15
1 Un kādi no Jūdu zemes nākuši mācīja tos brāļus: ja jūs netopat apgraizīti pēc Mozus bauslības, tad jūs nevarat tapt pestīti.
Xu qaƣlarda bǝzilǝr Yǝⱨudiyǝ ɵlkisidin kelip, [Antakyadiki] ⱪerindaxlarƣa: — Silǝr Musa [pǝyƣǝmbǝrgǝ] tapxurulƣan yosun boyiqǝ hǝtnǝ ⱪilinixni ⱪobul ⱪilmisanglar, ⱪutⱪuzulmaysilǝr! — dǝp tǝlim berixkǝ baxlidi.
2 Kad nu Pāvilam un Barnabam liela šķelšanās un apjautāšanās ar viņiem cēlās, tad nosprieda, lai Pāvils un Barnaba un vēl citi kādi no tiem ietu pie tiem apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi šās jautāšanas dēļ.
Bu ix toƣrisida qong majira qiⱪⱪan bolup, Pawlus bilǝn Barnabas ikkiylǝn xu kixilǝr bilǝn kǝskin munazirǝ ⱪilixⱪandin keyin, [ⱪerindaxlar] Pawlusni, Barnabasni, xundaⱪla ularning arisidin birnǝqqǝylǝnni bu mǝsilǝ toƣrisida rosullar wǝ aⱪsaⱪallar bilǝn kɵrüxüxkǝ Yerusalemƣa barsun dǝp bekitgǝn.
3 Tad nu no tās draudzes pavadīti tie gāja caur Feniķiju un Samariju; un par pagānu atgriešanos stāstīdami, tie visiem brāļiem darīja lielu prieku.
Xundaⱪ ⱪilip ular jamaǝt tǝripidin yolƣa selinip, sǝpiridǝ Fǝnikiyǝ rayoni wǝ Samariyǝ ɵlkisini besip ɵtüp, barƣanla yeridǝ ǝllǝrningmu towa ⱪilip [etiⱪad] yoliƣa kirgǝnlikini tǝpsiliy sɵzlidi. Bu hǝwǝr barliⱪ ⱪerindaxlarni zor xadliⱪⱪa qɵmgüzdi.
4 Un uz Jeruzālemi nākuši, tie tapa uzņemti no tās draudzes un tiem apustuļiem un tiem vecajiem, un pasludināja, kādas lietas Dievs ar tiem bija darījis.
Pawluslar Yerusalemƣa kǝlginidǝ, ular jamaǝttikilǝr, rosullar wǝ aⱪsaⱪallar tǝripidin ⱪarxi elinip, kɵpqilikkǝ Hudaning ɵzliri arⱪiliⱪ barliⱪ ⱪilƣan ǝmǝllirini bayan ⱪilip bǝrdi.
5 Bet no tās farizeju šķiras kādi cēlās, kas bija tapuši ticīgi, sacīdami: “Tos būs apgraizīt un tiem būs pavēlēt, Mozus bauslību turēt.”
Lekin Pǝrisiy mǝzⱨipidikilǝrdin etiⱪad yoliƣa kirgǝn bǝzilǝr ornidin turuxup: — Muxu [yat ǝlliklǝrni] hǝtnǝ ⱪilix kerǝk, xundaⱪla ularƣa Musaƣa qüxürülgǝn Tǝwrat ⱪanuniƣa ǝmǝl ⱪilixi kerǝklikini jekilǝx kerǝk! — dedi.
6 Un tie apustuļi un vecaji sapulcējās, spriest par šo vārdu.
Xunga rosullar bilǝn aⱪsaⱪallar bu mǝsilini muzakirǝ ⱪilix üqün jǝm boluxti.
7 Bet kad daudz apjautāšanās notika, tad Pēteris cēlās un uz tiem sacīja: “Vīri, brāļi, jūs zināt, ka Dievs pagājušos laikos mūsu starpā ir izvēlējis, ka caur manu muti pagāni evaņģēliju dzirdētu un ticētu.
Uzun sɵⱨbǝtlixixtin keyin, Petrus ornidin turup mundaⱪ dedi: — Ⱪerindaxlar, dǝslǝptiki künlǝrdǝ Hudaning iqinglardin meni tallap mening aƣzim arⱪiliⱪ hux hǝwǝrdiki sɵz-kalamni yat ǝlliklǝrgǝ anglitip ularning etiⱪad ⱪilixida wasitǝ ⱪilixⱪa bekitkǝnlikidin hǝwiringlar bar.
8 Un Dievs, tas siržu manītājs, tiem liecību ir devis, tā Svēto Garu tiem dodams, tā kā mums.
Wǝ insanlarning ⱪǝlbini bilgüqi Huda Muⱪǝddǝs Roⱨni bizgǝ ata ⱪilƣinidǝk, ularƣimu ata ⱪildi.
9 Un nekādu starpību nav darījis starp mums un viņiem, viņu sirdis šķīstīdams caur ticību.
Xundaⱪ ⱪilip, Huda ularni biz bilǝn ⱨeqⱪandaⱪ pǝrⱪlǝndürmǝy, ularning ⱪǝlblirini etiⱪad arⱪiliⱪ pak ⱪildi.
10 Tad nu ko jūs Dievu kārdināt, uz mācekļu kaklu likdami jūgu, ko nedz mūsu tēvi, nedz mēs nespējam panest?
[Əⱨwal mana xundaⱪ ikǝn], ǝmdi silǝr nemǝ üqün ɵzimiz wǝ ata-bowilirimizmu kɵtürǝlmigǝn bir boyunturuⱪni muhlislarning boyniƣa artmaⱪqi bolup, Hudani sinimaⱪqi bolisilǝr?!
11 Bet caur Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastību mēs ticam tapt izglābti, tā kā arī viņi.”
Əmdiliktǝ, biz bolsaⱪ Rǝb Əysaning meⱨir-xǝpⱪitigǝ tayinip ularƣa ohxax ⱪutⱪuzulimiz, dǝp ixinimiz.
12 Un viss tas pulks cieta klusu un klausījās, kā Barnaba un Pāvils stāstīja, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem bija darījis pie pagāniem.
[Bu sɵzdin keyin], Barnabas bilǝn Pawlus qiⱪip, Huda ɵzliri arⱪiliⱪ yat ǝlliklǝrning arisida kɵrsǝtkǝn barliⱪ mɵjizilik alamǝtlǝrni wǝ karamǝtlǝrni bayan ⱪilip bǝrdi; kɵpqilik ularƣa ⱪulaⱪ selip süküttǝ turdi.
13 Un kad šie beidza runāt, tad Jēkabs atbildēja sacīdams: “Vīri, brāļi, klausiet mani.
Ularning sɵzi tügigǝndin keyin, Yaⱪup mundaⱪ dedi: — Ⱪerindaxlar, manga ⱪulaⱪ selinglar!
14 Sīmanis ir stāstījis, kā Dievam pirmoreiz paticis no pagāniem ļaudis pieņemt pie Sava vārda;
Bayatin Ximeon Hudaning yat ǝlliklǝrnimu baxtinla xapaǝt bilǝn yoⱪlap, ularning arisidin Ɵz nami üqün bir hǝlⱪ qiⱪiridiƣanliⱪini qüxǝndürüp ɵtti.
15 Un ar to praviešu vārdi saskan, kā ir rakstīts:
Pǝyƣǝmbǝrlǝrning eytⱪanlirimu buningƣa uyƣun kelidu, huddi [muⱪǝddǝs yazmilarda] munu sɵzlǝr pütülgǝndǝk: —
16 “Pēc tam Es atgriezīšos un atkal uzcelšu Dāvida sagruvušo dzīvokli, un kas pie tā izlauzts, to Es atkal uztaisīšu un uzcelšu;
— ««Muxu ixlardin keyin, Mǝn ⱪaytip kelip, Dawutning yiⱪilƣan qedirini yengibaxtin ⱪurup tiklǝymǝn, Uning harabiliklirini ⱪayta bina ⱪilip, ǝsligǝ kǝltürimǝn.
17 Lai tie atlikušie cilvēki To Kungu meklē, arī visi pagāni, pār kuriem Mans vārds ir piesaukts, - tā saka Tas Kungs, kas to visu dara.”
Xundaⱪ ⱪilip, jaⱨandiki baxⱪa insanlarmu, yǝni Mening namim bilǝn atalƣan barliⱪ ǝllǝr Meni izdǝp tapidu» dǝydu bu ixlarni ǝmǝlgǝ Axurƣuqi wǝ xundaⱪla ularni ǝzǝldin ayan ⱪilip kǝlgǝn Pǝrwǝrdigar!» (aiōn g165)
19 Tāpēc es spriežu, ka tos nebūs apgrūtināt, kas no pagāniem pie Dieva atgriežas.
— Xuning üqün hulasǝm xuki, yat ǝlliklǝr arisidin towa ⱪilip Hudaƣa etiⱪad baƣliƣanlarƣa awarǝ-eƣirqilik selip ⱪoymasliⱪimiz kerǝk;
20 Bet ka tiem būs rakstīt, lai sargās, ka neapgānās ar elka dieviem un maucību un nožņaugto un asinīm.
pǝⱪǝt ularƣa: «Butlarƣa atilip bulƣanƣan nǝrsilǝrni yeyixtin, jinsiy buzuⱪluⱪtin, ⱪanni wǝ boƣup soyulƣan ⱨaywanlarning gɵxliridinmu yeyixtin neri bolunglar» dǝp tapilap, bir parqǝ hǝt yazayli.
21 Jo Mozum ir no veciem laikiem pa visām pilsētām savi sludinātāji, un viņš ik svētdienas top lasīts baznīcās.”
Qünki ⱪǝdimki dǝwrlǝrdin tartip ⱨǝr xǝⱨǝrdǝ xabat künidǝ sinagoglarda Musa [pǝyƣǝmbǝr]ning eytⱪanliri oⱪulup, uning kɵrsǝtmiliri ɵgitilip kǝlgǝn.
22 Tad tiem apustuļiem un vecajiem un visai draudzei patika, no viņiem izvēlētus vīrus ar Pāvilu un Barnabu uz Antioķiju sūtīt: Jūdu, ar pavārdu Barsaba, un Sīlāsu, vīrus, kas bija augstā godā pie tiem brāļiem,
Xuning bilǝn rosullar, aⱪsaⱪallar, xundaⱪla Yerusalemdiki pütkül jamaǝttikilǝr ɵz arisidin birnǝqqǝ adǝmni tallap, ularni Pawlus wǝ Barnabas bilǝn billǝ Antakyaƣa ǝwǝtixni layiⱪ kɵrdi. Əslidǝ ⱪerindaxlar iqidǝ baxlamqi bolƣan Yǝⱨuda (Barsabas dǝpmu atilidu) bilǝn Silaslar buningƣa tallandi.
23 Un caur viņu rokām tā rakstīt: “Tie apustuļi un tie vecaji un tie brāļi prieku vēlē tiem brāļiem, kas pagāni bijuši un ir Antioķijā un Sīrijā un Ķiliķijā.
Hǝt bolsa ularƣa tapxuruldi, uningda mundaⱪ yezilƣanidi: — «I Antakya, Suriyǝ wǝ Kilikiyǝdǝ turuwatⱪan yat ǝllik ⱪerindaxlar, — [Yerusalemdiki] ⱪerindaxliringlardin, rosullar bilǝn aⱪsaⱪallardin silǝrgǝ salam!
24 Kad mēs esam dzirdējuši, ka kādi no mums izgājuši, jūs ar vārdiem sajaukt un jūsu dvēseles darīt šaubīgas, sacīdami, ka jums būs likties apgraizīties un bauslību turēt, kuriem mēs to neesam pavēlējuši,
Arimizdin bǝzi kixilǝr qiⱪip yeninglarƣa berip, sɵzliri bilǝn silǝrni biaramliⱪⱪa selip kɵnglünglarni parakǝndǝ ⱪilip ⱪoyƣanliⱪini angliduⱪ. Lekin biz ularƣa ⱨeqⱪandaⱪ sɵz-ǝmr ⱪilmiduⱪ.
25 Tad mēs vienis prātis palikuši nospriedām, izvēlētus vīrus pie jums sūtīt ar Barnabu un Pāvilu, mūsu mīļiem,
Xu sǝwǝbtin, biz bu ixta oylirimiz bir yǝrdin qiⱪⱪandin keyin, arimizdin tallanƣan birnǝqqǝylǝnni sɵyümlük Barnabas wǝ Pawlusimiz bilǝn billǝ yeninglarƣa ǝwǝtixni ⱪarar ⱪilduⱪ.
26 Kas savas dvēseles ir nodevuši par mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu.
Bu ikkiylǝn Rǝbbimiz Əysa Mǝsiⱨning nami üqün ⱨayatini hǝtǝrgǝ tǝwǝkkül ⱪilƣan kixilǝrdur.
27 Tad mēs Jūdu un Sīlasu esam sūtījuši, kas to pašu arī ar vārdiem pasacīs.
Xunga biz Yǝⱨuda bilǝn Silasni yazƣanlirimizni silǝrgǝ ɵz aƣzi bilǝnmu sɵzlǝp bǝrsun dǝp, yeninglarƣa ǝwǝttuⱪ.
28 Jo tam Svētam Garam un mums ir paticis, jums nekādu nastu vairāk neuzlikt, kā vien šīs vajadzīgas lietas:
Gǝpning poskallisiƣa kǝlsǝk, Muⱪǝddǝs Roⱨⱪa, xundaⱪla bizlǝrgimu xu layiⱪ kɵrüngǝnki, tɵwǝndiki zɵrür bolƣan ixlardin sirt, silǝrgǝ ⱨeqⱪandaⱪ baxⱪa ixni yüklimǝslikimiz kerǝk:
29 Ka jums būs sargāties no elkadievu upuriem un no asinīm un no nožņaugtā un no maucības; kad jūs no šīm lietām sargāsities, tad jūs labi darīsiet. Dzīvojiet veseli.”
— Butlarƣa atalƣan nǝrsilǝrdin, ⱪanni wǝ boƣup soyulƣan ⱨaywanlarning gɵxliridin yeyixtin wǝ jinsiy buzuⱪluⱪtin neri bolux — silǝr muxu birnǝqqǝ ixtin saⱪlansanglar, yahxi ⱪilƣan bolisilǝr. Aman-hatirjǝm bolunglar!»
30 Tad nu tie tapa atlaisti un nāca uz Antioķiju, un to draudzi sapulcējuši, iedeva to grāmatu.
Xundaⱪ ⱪilip, ular [ⱪerindaxlar] tǝripidin yolƣa selinip, Antakyaƣa bardi. U yǝrdǝ pütün jamaǝttikilǝrni yiƣip, hǝtni ularƣa tapxurdi.
31 Un to lasījuši šie priecājās par to iepriecināšanu.
Ular hǝtni oⱪup, uningdin bolƣan riƣbǝt-tǝsǝllidin zor xadlandi.
32 Bet Jūda un Sīlas, kas paši arīdzan bija pravieši, tos brāļus pamācīja ar daudz vārdiem un tos stiprināja.
Yǝⱨuda wǝ Silaslar ɵzlirimu pǝyƣǝmbǝrlǝrdin bolup, ⱪerindaxlarni nurƣun sɵz-nǝsiⱨǝtlǝr bilǝn riƣbǝtlǝndürüp, ularni ⱪuwwǝtlǝndürdi.
33 Un kādu laiku tur palikuši, tie no tiem brāļiem ar mieru tapa atlaisti pie tiem apustuļiem.
[Yǝⱨuda wǝ Silaslar] u yǝrdǝ bir mǝzgilni ɵtküzgǝndin keyin, Antakyadiki ⱪerindaxlarning sǝpirigǝ amanliⱪ tiligǝn ⱨalda uzitixi bilǝn, ular ɵzlirini ǝwǝtkǝn [Yerusalemdikilǝrning] ⱪexiƣa ⱪaytti.
34 (Un Sīlasam patika tur palikt.)
Lekin Pawlus wǝ Barnabas Antakyada ⱪelip, baxⱪa nurƣun ⱪerindaxlarning ⱨǝmkarliⱪida tǝlim berip Rǝbning sɵz-kalamidiki hux hǝwirini jakarlap turdi.
35 Bet Pāvils un Barnaba palika Antioķijā, ar daudz citiem mācīdami un Tā Kunga vārdu sludinādami.
36 Un pēc kādām dienām Pāvils sacīja uz Barnabu: “Iesim atkal un pa visām pilsētām, kur Tā Kunga vārdu esam sludinājuši, apraudzīsim savus brāļus, kā tiem klājas.”
Lekin yǝnǝ birnǝqqǝ künlǝrdin keyin Pawlus Barnabasⱪa: Biz burun Rǝbning sɵz-kalamini yǝtküzgǝn ⱨǝmmǝ xǝⱨǝr-yezilarƣa berip, ⱪerindaxlarning yeniƣa berip, ⱨalini sorap kelǝyli, — dedi.
37 Un Barnaba deva to padomu, Jāni, kas top saukts Marks, ņemt līdz.
Barnabas bolsa Yuⱨanna (Markusmu deyilidu)ni billǝ elip barmaⱪqi bolƣanidi.
38 Bet Pāvils negribēja tādu līdz ņemt, kas no viņiem bija atkāpies Pamfilijā un ar viņiem nebija līdz gājis pie darba.
Biraⱪ Pawlus aldinⱪi ⱪetim Pamfiliyǝ ɵlkisidǝ ulardin ayrilip kǝtkǝn, Rǝbning hizmitidǝ ular bilǝn billǝ [dawamliⱪ] sǝpǝr ⱪilmiƣan Markusni yǝnǝ elip berixni aⱪilanilik ǝmǝs dǝp ⱪaridi.
39 Par to notika sariebšanās, tā ka tie viens no otra šķīrās, un ka Barnaba ņēma līdz Marku un pārcēlās uz Kipru.
Xuning bilǝn ikkiylǝn otturisida bǝk kǝskin ihtilap bolup, ahir berip ular bir-biridin ayrilip ketixti. Barnabas Markusni elip, kemigǝ olturup Siprus ariliƣa kǝtti.
40 Bet Pāvils Sīlasu izvēlējies izgāja, Dieva žēlastībai no tiem brāļiem pavēlēts.
Pawlus bolsa Silasni tallidi; ⱪerindaxlarning ikkiylǝnni Hudaning xapaitigǝ amanǝt ⱪilixi bilǝn u ikkisi yolƣa qiⱪti.
41 Un viņš pārstaigāja Sīriju un Ķiliķiju, tās draudzes stiprinādams.
U ǝmdi Suriyǝ wǝ Kilikiyǝ ɵlkilirini arilap ɵtüp, [ⱨǝrⱪaysi jaylarda] jamaǝtlǝrni ⱪuwwǝtlǝndürdi.
