Apustuļu Darbi 13
1 Un pie tās draudzes, kas bija Antioķijā, bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Sīmeans, kas dēvēts Nigers, un Lucijus no Kirenes un Mannaēns, kas ar Hērodu, to lielkungu, bija uzaudzināts, un Sauls.
Now there were some men from the congregation that was in Antioch, prophets and teachers, including Barnabas, and Simeon called Niger, and Lucius the Cyrenian, and Manaen reared with Herod the tetrarch, and Saul.
2 Un kad tie Tam Kungam kalpoja un gavēja, tad Svētais Gars sacīja: “Nošķiriet man Barnabu un Saulu uz to darbu, pie kā Es tos esmu aicinājis.”
And while they were serving the Lord, and fasting, the Holy Spirit said, Separate to me now Barnabas and Saul for the work that I have called them.
3 Tad tie gavēja un Dievu lūdza un tiem rokas uzlikuši tos atlaida.
Then, having fasted and prayed and laid hands on them, they sent them away.
4 Tad nu šie no Svētā Gara izsūtītie nogāja uz Seleukiju, un no tejienes pārcēlās uz Kipru.
Indeed therefore these men, having been sent forth by the Holy Spirit, went down to Seleucia, and from there they sailed for Cyprus.
5 Un nākuši Salaminā tie pasludināja Dieva vārdu Jūdu baznīcās, un tiem arī Jānis bija klāt par palīgu.
And after becoming in Salamis, they proclaimed the word of God in the synagogues of the Jews, and they also had John for a helper.
6 Un to salu pārstaigājuši līdz Pafai, tie atrada kādu burvi, viltīgu pravieti, Jūdu cilvēku, kam vārds bija Barjesus.
And after going through the island as far as Paphos, they found a certain sorcerer, a Jewish false prophet, whose name was Bar-jesus,
7 Tas bija pie tā zemes soģa Sergijus Paula, kas bija gudrs vīrs. Šis, Barnabu un Saulu ataicinājis, ļoti vēlējās Dieva vārdu dzirdēt.
who was with the proconsul, Sergius Paulus, an intelligent man. This man, having summoned Barnabas and Saul, sought to hear the word of God.
8 Bet tiem Elimas, tas burvis, (jo tā viņa vārds top tulkots), stāvēja pretī, meklēdams zemes soģi novērst no ticības.
But Elymas the sorcerer (for so his name is translated) opposed them, seeking to deviate the proconsul from the faith.
9 Bet Sauls, (arī Pāvils saukts), Svēta Gara pilns viņu uzskatīja
But Saul (the man is also Paul) having been filled with the Holy Spirit, and having gazed on him,
10 Un sacīja: “Ak tu velna bērns, visas viltības un visas blēdības pilns, tu visas taisnības ienaidnieks, vai tu nestāsies pārvērst Tā Kunga taisnos ceļus?
said, O man full of all deceit and all recklessness, thou son of the devil, thou enemy of all righteousness, will thou not cease distorting the straight ways of the Lord?
11 Un nu redzi, Tā Kunga roka ir pret tevi, un tu būsi akls un uz kādu laiku sauli neredzēsi.” Un tūdaļ krēsla un tumsa krita uz viņu, un viņš gāja apkārt, meklēdams vadoņus.
And now, behold, a hand of the Lord is upon thee, and thou will be blind, not seeing the sun until a time. And immediately there fell on him gloom and darkness, and going around he sought hand-guides.
12 Tad tas zemes soģis redzēdams, kas bija noticis, ticēja, izbrīnīdamies par Tā Kunga mācību.
Then the proconsul, who saw that which happened, believed, being astonished at the doctrine of the Lord.
13 Un Pāvils līdz ar tiem biedriem, no Pafas cēlušies, nāca uz Pergu Pamfilijā; bet Jānis no tiem šķīrās un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
Now those around Paul, having launched from Paphos, they came to Perga in Pamphylia. But John, having departed from them, returned to Jerusalem.
14 Un tie pārstaigādami, no Pergas nāca uz Antioķiju Pisidijā un vienā svētdienā iegājuši baznīcā apsēdās.
And they, having passed through from Perga, arrived at Antioch of Pisidia, and after entering into the synagogue on the sabbath day, they sat down.
15 Un pēc bauslības un praviešu lasīšanas tie baznīcas virsnieki sūtīja pie tiem sacīdami: “Vīri, brāļi, ja jums kādi pamācīšanas vārdi uz tiem ļaudīm, tad runājiet.”
And after the reading of the law and the prophets the synagogue rulers sent to them, saying, Men, brothers, if there is among you a word of exhortation for the people, speak.
16 Un Pāvils cēlies un ar roku metis sacīja: “Jūs Israēla vīri un jūs dievbijīgie, klausāties:
And Paul having stood up, and having motioned with the hand, he said, Men! Israelites and those who fear God, listen.
17 Šīs Israēla tautas Dievs mūsu tēvus ir izredzējis un to tautu augsti cēlis, kad tie piemita Ēģiptes zemē, un no turienes ar paceltu roku Viņš tos ir izvedis;
The God of this people Israel chose our fathers, and raised up the people during the sojourn in the land of Egypt. And with a lofty arm he brought them out of it.
18 Un tuksnesī Viņš tos uzturējis pie četrdesmit gadiem,
And for about a forty-year time he was patient with them in the wilderness.
19 Un izdeldējis septiņas tautas Kanaāna zemē un tiem izdalījis viņu zemi par mantību.
And having destroyed seven nations in the land of Canaan, he allotted their land to them.
20 Un pēc tam pie četrsimt un piecdesmit gadiem Viņš tiem deva soģus līdz pravietim Samuēlim.
And after these things he gave them judges about four hundred and fifty years until Samuel the prophet.
21 Un tad tie lūdzās ķēniņu; un Dievs tiem deva Saulu, Ķisa dēlu, vīru no Benjamina cilts, četrdesmit gadus.
And afterward they asked for a king, and God gave them Saul the son of Kish, a man of the tribe of Benjamin, for forty years.
22 Un to atmetis, Viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam Viņš arī deva liecību sacīdams: “Es esmu atradis Dāvidu, Isajus dēlu, vīru pēc Manas sirds, kas darīs visu Manu prātu.”
And having removed him, he raised up David for a king to them, also about whom he said, when he testified, I have found David the son of Jesse, a man according to my heart, who will do all my purposes.
23 No šā dzimuma Dievs Israēlim pēc tās apsolīšanas ir iecēlis To Pestītāju Jēzu.
From this man's seed according to promise, God brought salvation to Israel,
24 Priekš Viņa atnākšanas Jānis visiem Israēla ļaudīm bija pasludinājis to kristību uz atgriešanos no grēkiem.
John having earlier proclaimed, before his coming presence, the immersion of repentance to Israel.
25 Un Jānis savu ceļu pabeidzis sacīja: “Ko jūs domājat, kas es esmu? Es tas neesmu; bet redzi, Viens nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs kurpju siksnas atraisīt.”
And as John was fulfilling his course, he said, Whom do ye suppose me to be? I am not, but behold, he comes after me of whom I am not worthy to loose the shoes of his feet.
26 Vīri, brāļi, jūs bērni no Ābrahāma dzimuma, un cik jūsu starpā ir dievbijīgi, jums šis pestīšanas vārds ir sūtīts.
Men, brothers, sons of the race of Abraham, and those among you who fear God, to you the word of this salvation was sent.
27 Jo tie, kas Jeruzālemē dzīvo, un viņu virsnieki Šo neatzīdami nedz tos praviešu vārdus, kas ik svētdienas top lasīti, tos ir piepildījuši, Viņu tiesādami.
For those who dwell in Jerusalem, and their rulers, not having known this and the voices of the prophets being read at every sabbath, they fulfilled, having condemned him.
28 Un nekādu nāves vainu neatrazdami, tie Pilatu ir lūguši, Viņu nokaut.
And not having found one cause of death in him, they asked for Pilate to kill him.
29 Un kad tie visu bija padarījuši, kas rakstīts par Viņu, tad Viņu ir noņēmuši no koka un ielikuši kapā.
And when they completed all the things written about him, having taken him down from the tree, they laid him in a tomb.
30 Bet Dievs Viņu ir uzmodinājis no miroņiem.
But God raised him from the dead,
31 Un daudz dienas Viņš ir parādījies tiem, kas līdz ar Viņu bija nākuši uz Jeruzālemi un kas tagad ir Viņa liecinieki pie tiem ļaudīm.
who was seen for more days by those who came up with him from Galilee to Jerusalem, who are witnesses of him to the people.
32 Un mēs arīdzan jums pasludinājām to evaņģēliju par to apsolīšanu, kas tiem tēviem notikusi, ka Dievs mums, viņu bērniem, to ir piepildījis, Jēzu uzmodinādams,
And we proclaim good news to you: the promise to the fathers, which happened because God has fulfilled this to us their children, having raised up Jesus,
33 Kā arī otrā Dāvida dziesmā ir rakstīts: “Tu esi Mans Dēls, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis.”
as also it is written in the second psalm, Thou are my Son, today I have begotten thee.
34 Bet ka Viņš To no miroņiem ir uzmodinājis, ka Tam vairs nebija satrūdēt, Viņš tā ir sacījis: “Es jums došu to Dāvidam solīto pastāvīgo žēlastību.”
And because he raised him from the dead, no longer going to return to decay, he has spoken this way: I will give to you the faithful holy things of David.
35 Tāpēc viņš arī citā vietā saka: “Tu Savam Svētam nedosi redzēt satrūdēšanu.”
Therefore also he says in another, Thou will not give thy Holy Man to see decay.
36 Jo Dāvids, savā laikā Dieva prātam kalpojis, ir aizmidzis un pie saviem tēviem noguldīts un satrūdēšanu redzējis.
For indeed David, who served his own generation in the plan of God, became asleep, and was added near his fathers, and saw decay.
37 Bet Tas, ko Dievs ir uzmodinājis, Tas satrūdēšanu nav redzējis.
But he whom God raised up saw no decay.
38 Tad nu lai jums ir zināms, vīri, brāļi, ka caur Viņu jums grēku piedošana top pasludināta;
Be it known to you therefore, men, brothers, that through this man remission of sins is proclaimed to you.
39 Un no visa tā, no kā jūs caur Mozus bauslību nevarējāt taisnoti tapt, ikviens, kas tic, caur Šo top taisnots.
And from all things of which ye could not be make righteous by the law of Moses, in this man every man who believes is made righteous.
40 Tāpēc pielūkojiet, ka pār jums nenāk, kas ir sacīts iekš tiem praviešiem:
Watch therefore, lest that which is spoken in the prophets should come upon you:
41 “Raugāt, jūs pulgotāji, un brīnāties un iznīkstiet, jo Es kādu darbu padaru jūsu dienās, tādu darbu, ko jūs neticēsiet, ja kāds jums to stāsta.””
Behold, ye scoffers, and wonder, and perish, because I work a work in your days, which ye would, no, not believe, if some man should fully narrate it to you.
42 Un kad tie Jūdi bija izgājuši no baznīcas, tad tie pagāni lūdza, nākošā svētdienā viņiem šos vārdus runāt.
And as they went out from the synagogue of the Jews, the Gentiles urged that these sayings be spoken to them the next sabbath.
43 Un kad tā draudze tapa atlaista, tad daudz Jūdi un dievbijīgi Jūdu ticības biedri Pāvilam un Barnabam gāja pakaļ; šie tos pamācīja un paskubināja palikt Dieva žēlastībā.
Now after the synagogue was dismissed, many of the Jews and of the devout proselytes followed Paul and Barnabas, who, while conversing, persuaded them to continue in the grace of God.
44 Un nākošā svētdienā tik ne visa tā pilsēta sapulcējās, Dieva vārdu dzirdēt.
And on the coming sabbath almost all the city was assembled to hear the word of God.
45 Bet tie Jūdi, to ļaužu pulku redzēdami, tapa naida pilni un runāja tam pretī, ko Pāvils sacīja; pretī runādami un zaimodami.
But when the Jews saw the multitudes, they were filled of envy, and contradicted the things spoken by Paul, contradicting and slandering.
46 Bet Pāvils un Barnaba ar drošību sacīja: tas Dieva vārds papriekš uz jums bija jārunā, bet kad jūs to atmetat un sev pašus necienīgus turat mantot mūžīgu dzīvošanu, redzi, tad mēs griežamies pie tiem pagāniem. (aiōnios g166)
But having spoken boldly, Paul and Barnabas said, It was necessary for the word of God to be spoken first to you, but since ye thrust it away, and judge yourselves unworthy of eternal life, lo, we turn to the Gentiles. (aiōnios g166)
47 Jo tā Tas Kungs mums ir pavēlējis: “Es tevi esmu iecēlis pagāniem par gaišumu, ka tu būtu tā pestīšana līdz pasaules galam.””
For so the Lord has commanded us: I have placed thee for a light of Gentiles, for thee to be for salvation as far as the extremity of the earth.
48 Kad nu tie pagāni to dzirdēja, tad tie priecājās un slavēja Tā Kunga vārdu, un ticēja, cik uz mūžīgu dzīvošanu bija izredzēti. (aiōnios g166)
And hearing this, the Gentiles were glad and glorified the word of the Lord. And as many as were appointed for eternal life believed. (aiōnios g166)
49 Un Tā Kunga vārds izpaudās pa visu to tiesu.
And the word of the Lord was spread abroad through the whole region.
50 Bet tie Jūdi skubināja dievbijīgas sievas no augstas kārtas un tās pilsētas virsniekus un cēla vajāšanu pret Pāvilu un Barnabu un tos izdzina no savām robežām.
But the Jews incited the religious women, and the prominent women, and the principle men of the city, and raised up a persecution against Paul and Barnabas. And they threw them out of their boundaries.
51 Bet tie tos pīšļus nokratīja no savām kājām pret tiem un nāca uz Ikoniju.
But after shaking off the dust of their feet against them, they came to Iconium.
52 Un tie mācekļi tapa piepildīti ar prieku un ar Svēto Garu.
And the disciples were filled with joy and the Holy Spirit.
