Apustuļu Darbi 13
1 Un pie tās draudzes, kas bija Antioķijā, bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Sīmeans, kas dēvēts Nigers, un Lucijus no Kirenes un Mannaēns, kas ar Hērodu, to lielkungu, bija uzaudzināts, un Sauls.
A: dioge Yesu Ea fa: no bobogesu fi amo ganodini, balofede amola olelesu dunu esalebe ba: i. Ilia dio amo da Banaba: se, Simione (eno dio da Bunumai), Liusiase (Sailini dunu), Ma: naene (Helode ea fofoi mano) amola Solo,
2 Un kad tie Tam Kungam kalpoja un gavēja, tad Svētais Gars sacīja: “Nošķiriet man Barnabu un Saulu uz to darbu, pie kā Es tos esmu aicinājis.”
Amo dunu ilia Hina Yesu Gelesu Ea hawa: hamonoba amola ha: i mae nawane sia: ne gadoloba, Gode Ea A: silibu Hadigidafa Gala da ilima amane sia: i, “Dilia Banaba: se amola Solo Nama ilegema! Bai Na da ela Na hawa: hamomusa: gini, ilegei dagoi!”
3 Tad tie gavēja un Dievu lūdza un tiem rokas uzlikuši tos atlaida.
Amalalu, ilia ha: i mae nawane sia: ne gadolalu, elama lobo ligisili, asunasi.
4 Tad nu šie no Svētā Gara izsūtītie nogāja uz Seleukiju, un no tejienes pārcēlās uz Kipru.
Gode Ea A: silibu da asunasiba: le, Banaba: se amola Solo, da Siliusia moilaiga asi. Amo moilaiga ilia dusagai foga ahoasu liligi amo ganodini fila heda: le, Saibalase sogega asi.
5 Un nākuši Salaminā tie pasludināja Dieva vārdu Jūdu baznīcās, un tiem arī Jānis bija klāt par palīgu.
Sa: lamisi moilaiga doaga: le, ela Yu dunu ilia sinagoge diasu ganodini Gode Ea sia: olelei. Yone Maga da misiba: le, e da ela fidisu.
6 Un to salu pārstaigājuši līdz Pafai, tie atrada kādu burvi, viltīgu pravieti, Jūdu cilvēku, kam vārds bija Barjesus.
Asili, ilia Saibalase oga na: iyadodili bega: doaga: le, Ba: ifose moilaiga doaga: i. Amo moilaiga ilia nabi dunu ea dio amo BaYesu ba: i. E da Yu dunu esalu, amola e da balofede dunu hamoi hisu da sia: i. Be e da ogogoi.
7 Tas bija pie tā zemes soģa Sergijus Paula, kas bija gudrs vīrs. Šis, Barnabu un Saulu ataicinājis, ļoti vēlējās Dieva vārdu dzirdēt.
E da amo oga ouligisu dunu (e da Gamane dunu ea dio amo Sediase Bolase), bagade dawa: su dunu, ema na: iyado esalu. Sediase Bolase da Gode Ea sia: nabimu hanaiba: le, Banaba: se amola Solo, ema misa: ne sia: i.
8 Bet tiem Elimas, tas burvis, (jo tā viņa vārds top tulkots), stāvēja pretī, meklēdams zemes soģi novērst no ticības.
Be nabi dunu ea dio amo Ilima: se (amo da Ba-Yesu ea dio Galigi sia: amo ganodini) e da Sediase Bolase ea dafawaneyale dawa: su hou hedofamusa: dawa: beba: le, Banaba: se amola Solo elama sia: ga gegei.
9 Bet Sauls, (arī Pāvils saukts), Svēta Gara pilns viņu uzskatīja
Amalalu Solo (ea dio eno da Bolo) ea dogo da Gode Ea A: silibu amo ea gasaga nabaiwane hamoiba: le, e da moloiwane amo nabi dunuma ba: le,
10 Un sacīja: “Ak tu velna bērns, visas viltības un visas blēdības pilns, tu visas taisnības ienaidnieks, vai tu nestāsies pārvērst Tā Kunga taisnos ceļus?
amane sia: i, “Di da Sa: ida: ne ea mano esala. Di da ida: iwane liligi huluane amoma ha lai. Di da eso huluane wadela: i ogogosu hou hamonana. Eso huluane di da Gode Ea dafawane hou sinidigili bu ogogosu hamomusa: dawa: lala.
11 Un nu redzi, Tā Kunga roka ir pret tevi, un tu būsi akls un uz kādu laiku sauli neredzēsi.” Un tūdaļ krēsla un tumsa krita uz viņu, un viņš gāja apkārt, meklēdams vadoņus.
Wali, di da Gode Ea gasa hou ba: mu! Dia si da wadela: mu! Di da eso ea hadigi mae ba: le, Gode Hi fawane hobea uhisia bu ba: mu.” Amalalu, hedolowane Ilima: se ea si da dofoi ba: i. E da udigili lalu, dunu eno e lobolema: ne hogola ahoasu.
12 Tad tas zemes soģis redzēdams, kas bija noticis, ticēja, izbrīnīdamies par Tā Kunga mācību.
Gamane ouligisu dunu da amo hou ba: beba: le, Gode Ea hou lalegagui dagoi. Bai e da Hina Gode Ea olelesu amoma bagadewane fofogadigi.
13 Un Pāvils līdz ar tiem biedriem, no Pafas cēlušies, nāca uz Pergu Pamfilijā; bet Jānis no tiem šķīrās un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
Bolo amola ea fidisu dunu, da Ba: ifose moilai fisili, asili, Bega moilai bai bagade Ba: mafilia soge ganodini amoga doaga: i. Amo moilaiga, Yone Maga da yolesili, Yelusaleme moilai bai bagade amoga buhagi.
14 Un tie pārstaigādami, no Pergas nāca uz Antioķiju Pisidijā un vienā svētdienā iegājuši baznīcā apsēdās.
Amalalu, Bega moilai fisili asili, ilia A: dioge moilai bai bagade Bisidia soge amo ganodini, amoga doaga: i. Sa: bade esoga ilia sinagoge diasu ganodini golili sa: ili, fi.
15 Un pēc bauslības un praviešu lasīšanas tie baznīcas virsnieki sūtīja pie tiem sacīdami: “Vīri, brāļi, ja jums kādi pamācīšanas vārdi uz tiem ļaudīm, tad runājiet.”
Sinagoge ouligisu dunu da Mousese ea Sema amola Balofede dunu ilia dedei amo idilalu, ilima sia: ma: ne dunu asunasi. Ilia amane sia: i, “Na: iyado! Dilia da ninima fidimusa: sia: galea, dilia da ninima sia: mu ninia hanai gala.”
16 Un Pāvils cēlies un ar roku metis sacīja: “Jūs Israēla vīri un jūs dievbijīgie, klausāties:
Bolo da wa: legadole, ea lobo gaguia gadole, amane sia: i, “Na fi Isala: ili dunu amola eno Dienadaile dunu dilia guiguda: Godema nodosu dunu! Na sia: nabima!
17 Šīs Israēla tautas Dievs mūsu tēvus ir izredzējis un to tautu augsti cēlis, kad tie piemita Ēģiptes zemē, un no turienes ar paceltu roku Viņš tos ir izvedis;
Isala: ili fi ilia Gode da ninia aowalali ilegele, ili fi bagade hamoi. Ilia ga misi dunu agoane Idibidi soge ganodini esalu. Be Gode da Ea gasa bagade amoga, Isala: ili dunu fi gadili masa: ne, Idibidi soge amoga fadegale fasi.
18 Un tuksnesī Viņš tos uzturējis pie četrdesmit gadiem,
Ode 40 amoga, Gode da ilia hihi hou wadela: i hafoga: i soge amo ganodini ba: i. Be E da mae yolesili, fidilalu.
19 Un izdeldējis septiņas tautas Kanaāna zemē un tiem izdalījis viņu zemi par mantību.
E da Ga: ina: ne soge ganodini fi bagade fesuale gala wadela: lesili, amola ilia soge Isala: ili dunu fi ilima i.
20 Un pēc tam pie četrsimt un piecdesmit gadiem Viņš tiem deva soģus līdz pravietim Samuēlim.
Amo hou da ode 450 amoga hamoi. Fa: no, E da fofada: su dunu ilima i. Asili, fofada: su dunu da fidilalu, amogainini balofede dunu ea dio amo Sa: miuele da ouligisu.
21 Un tad tie lūdzās ķēniņu; un Dievs tiem deva Saulu, Ķisa dēlu, vīru no Benjamina cilts, četrdesmit gadus.
Ilia da Godema hina bagade dunu ilima ima: ne adole ba: beba: le, Gode da Solo (Gisia ea mano e da Bediamini ea fi ganodini esalu) amo ilima i. E da ode 40 amoga ilia hina bagade esalu.
22 Un to atmetis, Viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam Viņš arī deva liecību sacīdams: “Es esmu atradis Dāvidu, Isajus dēlu, vīru pēc Manas sirds, kas darīs visu Manu prātu.”
Amo dunu Gode da fadegale, bu Da: ibidi Isala: ili hina bagade hamoi. Da: ibidi ea hou olelema: ne, Gode amane sia: i, `Yesi ea mano Da: ibidi amo ea hou Na da hahawane ba: sa. E da Na hanai liligi hamomusa: dawa:’
23 No šā dzimuma Dievs Israēlim pēc tās apsolīšanas ir iecēlis To Pestītāju Jēzu.
Be Gode da Ea musa: ilegele sia: i defele, Yesu Gelesu, Da: ibidi egaga fi dunu, amo Isala: ili dunuma Gaga: su dunu hamoi dagoi.
24 Priekš Viņa atnākšanas Jānis visiem Israēla ļaudīm bija pasludinājis to kristību uz atgriešanos no grēkiem.
Yesu da Ea hawa: hamosu hame muni hamone, Yone da Isala: ili dunu huluane ilima ilia wadela: i hou yolesili, ba: bodaise hou hamoma: ne, olelei dagoi.
25 Un Jānis savu ceļu pabeidzis sacīja: “Ko jūs domājat, kas es esmu? Es tas neesmu; bet redzi, Viens nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs kurpju siksnas atraisīt.”
Yone da ea hawa: hamosu gadenei dagoi galu, e da dunu huluanema amane sia: i, ‘Na da nowayale dilia dawa: bela: ? Dilia da misunu dunu misa: ne ouesala. Na da amo dunu hame. Be nabima! E da na mabe amo fa: no misunu. Ea hou da ida: iwanedafa. Amaiba: le, na da Ea emo salasu fadegamu defele hame ba: sa!’
26 Vīri, brāļi, jūs bērni no Ābrahāma dzimuma, un cik jūsu starpā ir dievbijīgi, jums šis pestīšanas vārds ir sūtīts.
Na fi Isala: ili dunu, A:ibalaha: me egaga fi dunu! Amola Dienadaile dunu dilia guiguda: Godema nodone sia: ne gadosu dunu! Gode da amo gaga: su sia: ida: iwane gala ninima iasi dagoi.
27 Jo tie, kas Jeruzālemē dzīvo, un viņu virsnieki Šo neatzīdami nedz tos praviešu vārdus, kas ik svētdienas top lasīti, tos ir piepildījuši, Viņu tiesādami.
Bai Yelusalemega esalebe dunu fi amola ilia ouligisu dunu da Yesu da Gaga: sudafa hame dawa: i galu. Ilia da balofede sia: dedei amo Sa: bade eso huluane idisa. Be bai noga: le hame dawa: i. Be ilia Yesuma medoma: ne fofada: i dagoiba: le, balofede ilia olelei da dafawane ba: sa.
28 Un nekādu nāves vainu neatrazdami, tie Pilatu ir lūguši, Viņu nokaut.
Ilia Yesuma medoma: ne fofada: su bai hamedafa ba: i. Be ilia udigili Bailadema Yesu medole legemusa: sia: i.
29 Un kad tie visu bija padarījuši, kas rakstīts par Viņu, tad Viņu ir noņēmuši no koka un ielikuši kapā.
Amalalu, Gode Sia: Dedei olelei defele huluane hamoi dagoiba: le, Ea da: i hodo ilia bulufalegeiga fadegale, gele gelabo amo ganodini sali.
30 Bet Dievs Viņu ir uzmodinājis no miroņiem.
Be Gode da Ea bogosu fisimusa: , Ea da: i hodo wa: lesili, uhinisi.
31 Un daudz dienas Viņš ir parādījies tiem, kas līdz ar Viņu bija nākuši uz Jeruzālemi un kas tagad ir Viņa liecinieki pie tiem ļaudīm.
Amalalu, E da eso bagohame lalebeba: le, Ea hou lalegagui dunu ilia musa: gilisili Ga: lili fisili Yelusalemega doaga: musa: logoga ahoasu, ilia da Yesu Ea da: i hodo ba: i. Amo dunu ilia da wali Isala: ili dunuma olelemusa: , ba: su dunu esala.
32 Un mēs arīdzan jums pasludinājām to evaņģēliju par to apsolīšanu, kas tiem tēviem notikusi, ka Dievs mums, viņu bērniem, to ir piepildījis, Jēzu uzmodinādams,
33 Kā arī otrā Dāvida dziesmā ir rakstīts: “Tu esi Mans Dēls, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis.”
Ninia da Sia: Ida: iwane Gala dilima olelemusa: misi dagoi. Gode da musa: ninia aowalali dunu ilima hahawane dogolegele imunusa: sia: i liligi, E da ilia fa: no mabe mano (nini) ninima olelei dagoi. E da Yesu Gelesu wa: lesibiba: le, amo hou ninima i. Gode Sia: Dedei Gesami Hea: su ageyadu amo ganodini dedei diala didili hamoi amane, ‘Di da Na Gofedafa. Na da wali eso dia Ada hamoi.’
34 Bet ka Viņš To no miroņiem ir uzmodinājis, ka Tam vairs nebija satrūdēt, Viņš tā ir sacījis: “Es jums došu to Dāvidam solīto pastāvīgo žēlastību.”
Gode da eno sia: olelei. Amo da Yesu da uli dogoi amo ganodini mae dasama: ne bogosu fisimusa: , Gode da wa: lesi amo amane olelei, ‘Na da sema hahawane dogolegesu hou Na musa: Da: ibidima imunu ilegele sia: i liligi, amo Dima imunu.’
35 Tāpēc viņš arī citā vietā saka: “Tu Savam Svētam nedosi redzēt satrūdēšanu.”
Gode Sia: eno da amane dedei, ‘Dia hawa: hamosu dunu Dima dogolegei dawa: su dunu, amo da udigili uli dogoi amo ganodini dasama: ne, Di da hame yolesimu.’
36 Jo Dāvids, savā laikā Dieva prātam kalpojis, ir aizmidzis un pie saviem tēviem noguldīts un satrūdēšanu redzējis.
Bai Da: ibidi da osobo bagadega esalea, e da Gode Ea hawa: hamonanu, amalu bogole, ea aowalali ilia uli dogoi amo ganodini salawane dasai.
37 Bet Tas, ko Dievs ir uzmodinājis, Tas satrūdēšanu nav redzējis.
Be Gode da Yesu bogosu yolesima: ne wa: lesibiba: le, Yesu Ea da: i hodo da amo dasasu hame ba: i.
38 Tad nu lai jums ir zināms, vīri, brāļi, ka caur Viņu jums grēku piedošana top pasludināta;
Dilia huluane! Na fi Isala: ili dunu noga: le dawa: ma! Yesu Ea hou hamoiba: le, ninia wali wadela: i hou gogolema: ne olofosu hou dilima olelesa.
39 Un no visa tā, no kā jūs caur Mozus bauslību nevarējāt taisnoti tapt, ikviens, kas tic, caur Šo top taisnots.
Nowa dunu da Yesu Ea hou dafawaneyale dawa: sea, ea wadela: i hou da musa: se dabe iasu diasu agoane dialebe be wali se dabe iasu diasu da doasibi ba: sa. Mousese ea Sema huluane nabawane hamomu da hamedeiba: le, amo se dabe iasu diasu doasimu da hamedei ba: i. Be wali Yesuma dafawaneyale dawa: beba: le, dunu da halegale hahawane masunu dawa:
40 Tāpēc pielūkojiet, ka pār jums nenāk, kas ir sacīts iekš tiem praviešiem:
Dawa: ma: i! Balofede ilia musa: olelei dilima doaga: sa: besa: le dawa: ma: i!
41 “Raugāt, jūs pulgotāji, un brīnāties un iznīkstiet, jo Es kādu darbu padaru jūsu dienās, tādu darbu, ko jūs neticēsiet, ja kāds jums to stāsta.””
Ilia amane sia: i, ‘Hidale gasa fi dunu, nabima! Bogomuwane fofogadigima! Na waha hamomu liligi dilia da hamedafa dafawaneyale dawa: mu. Dunu da amo dilima moloiwane olelemu. Be dilia dafawaneyale dawa: musa: hamedeiwane ba: mu!’”
42 Un kad tie Jūdi bija izgājuši no baznīcas, tad tie pagāni lūdza, nākošā svētdienā viņiem šos vārdus runāt.
Bolo amola Banaba: se, da sinagoge diasu fisili ahoanoba, dunu huluane ela amo liligi bu noga: le olelema: ne, Sa: bade eso enoga bu misa: ne sia: i.
43 Un kad tā draudze tapa atlaista, tad daudz Jūdi un dievbijīgi Jūdu ticības biedri Pāvilam un Barnabam gāja pakaļ; šie tos pamācīja un paskubināja palikt Dieva žēlastībā.
Dunu huluane da gilisisu yolesi dagoloba, Yu dunu bagohame amola Dienadaile dunu (ilia da sinidigili, Yu fi ilia hou lalegagui dunu), amo bagohame Bolo amola Banaba: se, elama fa: no bobogei. Bolo amola Banaba: se, ilima asigi sia: sia: i. Ela da ilima Gode Ea hahawane dogolegele fidisu hou mae yolesili, amo ganodini esaloma: ne sia: i.
44 Un nākošā svētdienā tik ne visa tā pilsēta sapulcējās, Dieva vārdu dzirdēt.
Sa: bade eso enoga, amo moilai dunu mogili, gadenene huluanedafa da Yesu Ea sia: naba misi.
45 Bet tie Jūdi, to ļaužu pulku redzēdami, tapa naida pilni un runāja tam pretī, ko Pāvils sacīja; pretī runādami un zaimodami.
Be Yu dunu da dunu bagohame gilisibi ba: beba: le, mudasu bagade ba: i. Ilia Boloma gadele sia: ga gegei.
46 Bet Pāvils un Barnaba ar drošību sacīja: tas Dieva vārds papriekš uz jums bija jārunā, bet kad jūs to atmetat un sev pašus necienīgus turat mantot mūžīgu dzīvošanu, redzi, tad mēs griežamies pie tiem pagāniem. (aiōnios g166)
Be Bolo amola Banaba: se, ela mae beda: ne gasa bagadewane sia: i, “Dilia Yu dunu da hidadea Gode Ea sia: nabi dagoi. Bai Gode da amo ilegei dagoi. Be dilia amo sia: hihiba: le, dilia eso huluane Fifi Ahoanusu lamu dilia defele hame dawa: beba: le, defea, ninia dili fisili asili, Dienadaile dunuma olelemu. (aiōnios g166)
47 Jo tā Tas Kungs mums ir pavēlējis: “Es tevi esmu iecēlis pagāniem par gaišumu, ka tu būtu tā pestīšana līdz pasaules galam.””
Hina Gode da amo hamoma: ne sia: i ninima olelei amane, ‘Dilia da Dienadaile dunuma hadigi olelema: ne amola osobo bagade dunu ilia mae bogole Fifi Ahoanusu lama: ne, Na da dili Na gamali agoane hamoi dagoi!’”
48 Kad nu tie pagāni to dzirdēja, tad tie priecājās un slavēja Tā Kunga vārdu, un ticēja, cik uz mūžīgu dzīvošanu bija izredzēti. (aiōnios g166)
Amo sia: nababeba: le, Dienadaile dunu da hahawane bagade ba: beba: le, Gode Ea Sia: amoma nodoi. Amola nowa dunu da eso huluane Fifi Ahoanusu lama: ne Gode da ilegei dagoi, amo dunu da Yesu Ea hou lalegagui. (aiōnios g166)
49 Un Tā Kunga vārds izpaudās pa visu to tiesu.
Amo soge ganodini, dunu huluane ilia Hina Gode Ea Sia: nabi dagoi.
50 Bet tie Jūdi skubināja dievbijīgas sievas no augstas kārtas un tās pilsētas virsniekus un cēla vajāšanu pret Pāvilu un Barnabu un tos izdzina no savām robežām.
Be Yu dunu da ougili sia: beba: le, amo moilai bai bagade asigilai dunu amola Dienadaile Godema nodone sia: ne gadosu uda da Bolo amola Banaba: se elama se bagade iasu. Ilia da ela fisili masa: ne sefasi.
51 Bet tie tos pīšļus nokratīja no savām kājām pret tiem un nāca uz Ikoniju.
Amaiba: le, ili fisimusa: olelema: ne, Bolo amola Banaba: se, da osobo ilia emo gafega diala amo doga: sili, yolesili asili, Aigouniame moilai bai bagadega asi.
52 Un tie mācekļi tapa piepildīti ar prieku un ar Svēto Garu.
Be Yesu Ea hou lalegagui dunu A: dioge moilai ganodini esala da hahawane bagade ba: i. Ilia dogo da Gode Ea A: silibu Hadigidafa Gala amoga nabaiwane ba: i.
