< Apustuļu Darbi 11 >
1 Un tie apustuļi un brāļi Jūdu zemē dzirdēja, ka arī pagāni Dieva vārdu bija pieņēmuši.
E ouviram os apóstolos, e os irmãos que estavam na Judeia, que também os gentios receberam a palavra de Deus.
2 Un kad Pēteris uz Jeruzālemi nāca, tad tie apgraizītie ar to strīdējās,
E, subindo Pedro a Jerusalém, disputavam com ele os que eram da circuncisão,
3 Sacīdami: “Tu pie vīriem, kam ir priekšāda, esi iegājis un ar tiem ēdis.”
Dizendo: Entraste em casa de varões incircuncisos, e comeste com eles.
4 Bet Pēteris iesāka tiem pēc kārtas stāstīt sacīdams:
Mas Pedro começou a contar-lhes tudo por ordem, dizendo:
5 “Es Joppes pilsētā Dievu lūdzu, un garā aizgrābts redzēju vienu parādīšanu: kādu trauku nonākam tā kā lielu palagu pie četriem stūriem nolaistu no debesīm, un tas nonāca pie manis.
Estando eu orando na cidade de Joppe, vi, arrebatado dos sentidos, uma visão, um certo vaso, como um grande lençol que descia do céu e, baixado, vinha até junto de mim
6 To skatīdams es ņēmu vērā un redzēju četrkājīgus lopus un zvērus un tārpus no zemes virsas un putnus, kas apakš debess.
No qual, pondo eu os olhos, considerei, e vi animais da terra, quadrúpedes, e feras, e réptis, e aves do céu.
7 Un es dzirdēju balsi uz mani sakām: “Celies, Pēteri, kauj un ēd.”
E ouvi uma voz que me dizia: Levanta-te, Pedro; mata e come.
8 Bet es sacīju: “Ak Kungs, ne mūžam! Jo nekas, kas ir negants un nešķīsts, nekad nav nācis manā mutē.”
Porém eu disse: De maneira nenhuma, Senhor; pois nunca em minha boca entrou coisa alguma comum ou imunda.
9 Un balss no debess man atbildēja otrā kārtā: “Ko Dievs ir šķīstījis, to tev nebūs turēt par negantu.”
Mas a voz respondeu-me do céu segunda vez: Não chames tu comum ao que Deus purificou.
10 Un tas notikās trim reizēm, un viss atkal tapa uzvilkts debesīs.
E sucedeu isto por três vezes; e tudo tornou a recolher-se no céu.
11 Un redzi, tūdaļ trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja priekš tā nama, kur es biju.
E eis que, na mesma hora, pararam junto da casa em que eu estava três varões que me foram enviados de Cesareia.
12 Un Tas Gars uz mani sacīja, lai es tiem ejot līdz bez šaubīšanās, un arī šie seši brāļi man gāja līdz, un mēs iegājām tā vīra namā.
E disse-me o espírito que fosse com eles, não duvidando; e também estes seis irmãos foram comigo, e entramos em casa daquele varão;
13 Un tas mums stāstīja, kā tas vienu eņģeli bija redzējis savā namā stāvam un uz viņu sakām: “Sūti vīrus uz Joppi un ataicini Sīmani, ar pavārdu Pēteri.
E contou-nos como vira estar um anjo em sua casa, e lhe dissera: Envia varões a Joppe, e manda chamar a Simão, que tem por sobrenome Pedro,
14 Šis tev vārdus sacīs, caur ko tu ar visu savu namu tapsi izglābts.”
O qual te dirá palavras com que te salves, tu e toda a tua casa.
15 Un kad es sāku runāt, tad Svētais gars uz tiem krita, tāpat kā arī iesākumā uz mums.
E, quando comecei a falar, caiu sobre eles o Espírito Santo como também sobre nós ao princípio.
16 Un es pieminēju Tā Kunga vārdu, ka Viņš ir sacījis: “Jānis gan ar ūdeni kristījis, bet jūs tapsiet kristīti ar Svēto Garu.”
E lembrei-me do dito do Senhor, quando disse: João certamente batizou com água: mas vós sereis batizados com o Espírito Santo.
17 Ja nu Dievs tiem tādu pat dāvanu devis kā arī mums, kas esam ticējuši uz To Kungu Jēzu Kristu, kas tad es biju, ka es būtu spējis Dievam to aizliegt?”
Portanto, se Deus lhes deu o mesmo dom que a nós, que também já havemos crido no Senhor Jesus Cristo, quem era então eu, para que pudesse estorvar a Deus?
18 Un tie to dzirdējuši bija ar mieru un teica Dievu sacīdami: “Tad nu Dievs arī pagāniem ir devis atgriešanos no grēkiem uz dzīvību.”
E, ouvindo estas coisas, apaziguaram-se, e glorificaram a Deus, dizendo: De maneira que até aos gentios deu Deus o arrependimento para a vida.
19 Bet nu tie, kas bija izklīduši tai vajāšanā, kas Stefana dēļ bija cēlusies, izgāja līdz Feniķijai, Kiprai un Antioķijai, nevienam to vārdu nesludinādami kā vien Jūdiem.
E os que foram dispersos pela perseguição que sucedeu por causa de Estevão caminharam até à Fenícia, Chypre e Antiochia, não anunciando a ninguém a palavra, senão só aos judeus.
20 Un viņu starpā bija kādi Kiprieši un Kirenieši, kas nākuši uz Antioķiju arī uz Grieķiem runāja, to evaņģēliju no Tā Kunga Jēzus mācīdami.
E havia entre eles alguns varões chyprios e cyrenenses, os quais, entrando em Antiochia, falaram aos gregos, anunciando o Senhor Jesus.
21 Un Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels pulks ticēja un atgriezās pie Tā Kunga.
E a mão do Senhor era com eles; e grande número creu e se converteu ao Senhor.
22 Bet slava par tiem nāca ausīs tai Jeruzālemes draudzei; un tā sūtīja Barnabu, lai noietu līdz Antioķijai.
E chegou a fama disto aos ouvidos da igreja que estava em Jerusalém; e enviaram Barnabé à Antiochia.
23 Šis nonācis un to Dieva žēlastību redzējis, priecājās un visus pamācīja, lai tie no sirds dibena apņemtos pie Tā Kunga palikt.
O qual, quando chegou, e viu a graça de Deus, se alegrou, e exortou a todos a que permanecessem no Senhor com propósito do coração.
24 Jo viņš bija labs vīrs un Svētā Gara un ticības pilns. Un labs ļaužu pulks Tam Kungam tapa pievests,
Porque era homem de bem, e cheio do Espírito Santo e de fé. E muita gente se uniu ao Senhor.
25 Un Barnaba izgāja uz Tarsu, Saulu meklēt, un to atradis, viņš to noveda uz Antioķiju.
E partiu Barnabé para Tarso, a buscar Saulo; e, achando-o, o conduziu para Antiochia.
26 Un notikās, ka tie veselu gadu kopā bija tai draudzē un mācīja labu pulku, un ka Antioķijā tos mācekļus sāka saukt par kristīgiem.
E sucedeu que todo um ano se congregaram naquela igreja, e ensinaram muita gente; e em Antiochia foram os discípulos, pela primeira vez, chamados cristãos.
27 Un tanīs dienās pravieši nāca no Jeruzālemes uz Antioķiju.
E naqueles dias desceram profetas de Jerusalém para Antiochia.
28 Un viens no tiem, ar vārdu Agabs, cēlās un pasludināja caur To Garu, ka liels bada laiks nākšot pār visu pasauli: tas arī noticis apakš Ķeizara Klaudius.
E, levantando-se um deles, por nome Agabo, dava a entender, pelo espírito, que haveria uma grande fome em todo o mundo, a qual aconteceu no tempo de Claudio Cesar.
29 Un tie mācekļi apņēmās, kā kurš spēja, ko labu par palīgu sūtīt tiem brāļiem, kas dzīvoja Jūdu zemē.
E os discípulos determinaram mandar, cada um conforme o que pudesse, socorro para serviço dos irmãos que habitavam na Judeia.
30 To tie arī darīja, un tiem vecajiem to sūtīja caur Barnabas un Saula roku.
O que eles com efeito fizeram, enviando-o aos anciãos por mão de Barnabé e de Saulo.