< Apustuļu Darbi 10 >
1 Un viens vīrs bija Cezarejā, Karniels vārdā, viens kapteinis, no tā saucamā Itālijas karoga,
Qisaariyan, “Xaale ola asata” geetettiya olanchchota giddon issi Qornneliyoosa geetettiya mato halaqay de7ees.
2 Dieva cienītājs un dievbijīgs ar visu savu namu, kas tos ļaudis daudz apdāvināja un allažiņ Dievu lūdza.
Qornneliyoosi ba soo asaara Xoossaa minthi ammaniyaa asinne Xoossas goynniya asi. Ayhude manqotakka daro maaddees, qassi Xoossaa ubba wode woossees.
3 Šis ap devīto dienas stundu parādīšanā skaidri redzēja Dieva eņģeli ienākam pie viņa un uz viņu sakām: “Karniel!”
Issi gallas uddufun saate heeran Xoossaa kiitanchchoy iyaakko yidi, “Qornneliyoosaa” gidi xeegishin I qonccethan geeshshidi be7is.
4 Un to redzēdams viņš pārbijās un sacīja: “Kas ir, Kungs?” Bet tas uz viņu sacīja: “Tavas lūgšanas ir uzkāpušas un pieminētas Dieva priekšā.
Qornneliyoosi dagammidi kiitanchchuwa tishshi oothi xeellidi, “Godaw, I aybee?” yaagis. Kiitanchchoy zaaridi, “Ne woosaynne manqota ne maaddeyssi Xoossaa sinthan hassayettis.
5 Un tagad nosūti vīrus uz Joppi un ataicini Sīmani, ar pavārdu Pēteri.
Ha77i Yoophe ase kiittada, Phexiroosa giya Simoona ehisa.
6 Šis piemājo pie kāda ādmiņa Sīmaņa, kam nams ir jūrmalā; šis tev sacīs, ko tev būs darīt.”
Phexiroosi abbaa doonan galbba haashiya Simoona son imathatethi siiratis” yaagis.
7 Un kad tas eņģelis, kas ar Karnieli runāja, bija aizgājis, tad šis aicināja divus no saviem nama kalpiem un vienu dievbijīgu karavīru no tiem, kas pastāvīgi pie viņa bija.
Qornneliyoosi baw odida kiitanchchoy bin, ba aylletappe nam77atanne Xoossaa goynniya ba mata wotaaddaretappe issuwa xeegidi,
8 Un visas lietas stāstījis viņš tos sūtīja uz Joppi.
enttaw ubbabaa odidi Yoophe kiittis.
9 Un otrā dienā, kad tie uz ceļa bija un tai pilsētai tuvu klāt nāca, Pēteris uzkāpa uz jumtu, Dievu lūgt, ap sesto stundu.
Wonttetha gallas entti bidi, Yoophe katama matishin usuppun saate heeran Xoossaa woossanaw Phexiroosi pooqe bolla keys.
10 Un viņš izsalcis būdams gribēja ko baudīt, un kamēr tie ēdienu sataisīja, viņš garā tapa aizgrābts.
I koshattidi kathi maanaw koyis, shin kathi kaxishin I qonccethi be7is.
11 Un viņš redz debesi atvērtu un kādu trauku nonākam, tā kā lielu palagu pie četriem stūriem nolaistu zemē.
Saloy dooyettin, gita afila daaniyabay oyddu baggara oykettidi wodhdhishin I be7is.
12 Tanī bija visādi četrkājīgi lopi un zvēri un tārpi no zemes virsas un putni, kas apakš debess.
Iyan oyddu tohora de7iya meheti, wora do7ati, ulora gooshettiya medhetethatinne salo kafoti ubbay de7ees.
13 Un balss notika uz to: “Celies, Pēteri, kauj un ēd.”
He wode, “Phexiroosaa, dendda eqqada shukkada ma” giya qaalay iyaakko yis.
14 Bet Pēteris sacīja: “Ne mūžam, Kungs! Jo es nekad neesmu ko ēdis, kas ir aizliegts, vai nešķīsts.”
Shin Phexiroosi, “Godaw, akkay! Ta tunabaa ubbarakka ma erikke” yaagis.
15 Un atkal otru reiz balss uz viņu notika: “Ko Dievs ir šķīstījis, to tev nebūs turēt par aizliegtu.”
Qassi, “Xoossay geeshshidayssa neeni tuna gooppa” giya qaalay nam77antho iyaakko yis.
16 Un tas notika trīs reizes un tas trauks atkal tapa uzcelts debesīs.
Hessika, heedzu toho hanidaappe guye he gita afila daaneyssi ellesidi pude salo ekettis.
17 Un kad Pēteris savā prātā nezināja, ko šī parādīšana apzīmējot, ko viņš bija redzējis, redzi, tad tie no Karnieļa sūtītie vīri, Sīmaņa namu izvaicājuši, stāvēja pie vārtiem.
Phexiroosi ba be7ida qonccethaa birshshethay, “Ay gidanddeshsha?” gidi ba wozanan qoppishin, Qornneliyoosi kiittida asati Simoona soo oychchi demmidi karen eqqidosona.
18 Un tie sauca un vaicāja, vai Sīmanis, ar pavārdu Pēteris, tur mājojot?
Bantta qaala dhoqqu oothidi, “Phexiroosa geetettiya Simoona giya imathay hayssan de7ii?” yaagidi oychchidosona.
19 Un kad Pēteris to parādīšanu pārdomāja, tad Tas Gars uz to sacīja: “Redzi, trīs vīri tevi meklē;
Phexiroosi qonccethan be7idabaa qofa bolla de7ishin, Geeshsha Ayyaanay iyaakko, “Hekko, heedzu asati nena koyoosona.
20 Bet celies, nokāp un ej tiem līdz nešaubīdamies, jo Es tos esmu sūtījis.”
Denddada wodhdha, taani entta kiittida gisho sidhonna enttara ba” yaagis.
21 Un Pēteris nokāpa pie tiem vīriem, kas no Karnieļa pie tā bija sūtīti, un sacīja: “Redzi, es esmu tas, ko jūs meklējiet, kādas lietas dēļ jūs še esat?”
Phexiroosi asatakko wodhdhidi, “Hintte koyey tana; ays yidetii?” yaagis.
22 Un tie sacīja: “Karniels, viens kapteinis, taisns un dievbijīgs vīrs, kam pie visas Jūdu cilts laba slava, tas no viena svēta eņģeļa ir pamācīts, tevi uz savu namu aicināt un vārdus dzirdēt no tevis.”
Entti zaaridi, “Nuna mato halaqay Qornneliyoosi kiittis. I xillo, Xoossaa goynniya asinne Ayhude asa ubban daro bonchchettida asi. Qornneliyoosi, nena ba soo ehisidi qaala neeppe si7ana mela geeshsha kiitanchchoy iyaw odis” yaagidosona.
23 Tad nu viņš tos aicināja iekšā un uzņēma savā namā. Un otrā dienā viņš cēlās un gāja tiem līdz, un kādi brāļi, kas bija no Joppes, viņu pavadīja.
Phexiroosi asata soo gelssidi mokkis. Wonttetha gallas, denddidi enttara bis. Yoophe kataman de7iya ammaneyssatappe issoti issoti iyara issife bidosona.
24 Un otrā dienā tie nonāca Cezarejā, un Karniels, savus radiniekus un labākos draugus saaicinājis, viņus gaidīja.
Wonttetha gallas, Qisaariya gakkidosona. Qornneliyoosi ba dabbotanne ba mata laggeta issife xeegi shiishidi, Phexiroosa naagees.
25 Un notikās, Pēterim ieejot, ka Karniels tam gāja pretī un paklanījās, mezdamies pie viņa kājām.
Phexiroosi soo gelana hanishin, Qornneliyoosi iyara gayttidi iya sinthan kunddidi iyaw goynnanaw koyis.
26 Bet Pēteris to pacēla un sacīja: “Celies, arī es esmu cilvēks.”
Shin Phexiroosi, “Dendda, takka ta huu7en ne mela ase” yaagidi iya denthis.
27 Un ar to sarunādamies viņš gāja iekšā un atrada daudz kopā sanākušus,
Phexiroosi Qornneliyoosara odettishe soo geliya wode daro asay shiiqidayssa demmis.
28 Un uz tiem sacīja: “Jūs zināt, ka Jūdu vīram nepieklājās piebiedroties jeb nākt pie svešas tautas cilvēka; bet man Dievs ir rādījis, ka nevienu cilvēku nebūs saukt par negantu jeb nešķīstu.
I asaakko, “Ayhude asi hara derera issifanaw woykko gayttanaw woga gidonnayssa hintte ereeta. Shin taani oonakka tuna woykko geeshshi gidenna goonna mela Xoossay tana bessis.
29 Tāpēc es ataicināts arī esmu nācis bez pretī runāšanas; tad nu vaicāju: kādēļ jūs mani esat aicinājuši?”
Hessa gisho, hintte taakko kiittin ixoy baynna yas. Ha77i tana ays xeegisidaakko taw odite” yaagis.
30 Un Karniels sacīja: “Priekš četrām dienām līdz šai stundai es biju gavējis, un devītā stundā man savā namā Dievu lūdzot, redzi, viens vīrs ar spožām drēbēm stāvēja manā priekšā
Qornneliyoosi, “Taani hachchi oyddu gallasappe kase hanoode uddufun saate woosa woossishin, phooliya ma7o ma77ida asi ta sinthan eqqis.
31 Un sacīja: Karniel, tavas lūgšanas ir paklausītas un tavas nabagu dāvanas ir pieminētas Dieva priekšā.
I taakko, ‘Qornneliyoosa, Xoossay ne woosaa si7is, neeni manqota maaddidayssaka hassays.
32 Tāpēc sūti uz Joppi un ataicini Sīmani, ar pavārdu Pēteri; šis mājo Sīmaņa, tā ādmiņa, namā pie jūras; šis nāks un ar tevi runās.
Hiza, ase Yoophe kiittada, Simoon Phexiroosa geyssa xeegisa. Simoon Phexiroosi Simoona giya galbba haashiya uraa son abbaa doonan siiratis’ yaagis.
33 Tāpēc es tūdaļ pie tevis esmu sūtījis, un tu esi labi darījis, ka esi nācis. Tad nu tagad mēs visi stāvam Dieva priekšā, visu to dzirdēt, kas tev no Dieva pavēlēts.”
Hessa gisho, taani neekko ellesada kiittas; ne lo77o yadasa. Hiza, Xoossay nena Kiittidaba ubbaa si7anaw ha77i nuuni ubbay hayssan Godaa sinthan de7oos” yaagis.
34 Bet Pēteris savu muti atdarījis sacīja: “Nu es tiešām atzīstu, ka Dievs cilvēka vaigu neuzlūko;
Kaallidikka, Phexiroosi, “Xoossay asa som77o be7idi ase asappe shaakkenna.
35 Bet no visām tautām, kas Viņu bīstas un taisnību dara, tas Viņam pieņēmīgs.
Shin ase ubbaa oona gidikkoka baw yayyeyssanne xillo ooso ootheyssan Xoossay ufaytteyssa taani tuma akeekas.
36 Tas ir tas vārds, ko Viņš Israēla bērniem ir sūtījis, pasludinādams prieku un mieru caur Jēzu Kristu: Šis ir Kungs pār visiem.
Xoossay, ubbaa Goda gidida Yesuus Kiristtoosa baggara sarotethaa odishe ha Wonggelaa Isra7eele asaas kiittidayssa hintte ereeta.
37 Jūs zināt, kas noticis pa visu Jūdu zemi, iesākot no Galilejas, pēc tās kristības, ko Jānis pasludinājis;
Yohaannisi xinqqatebaa Galiilan sabbakida wodiyappe doomidi Yihuda biitta ubbaa gakkanaw hanidabaa hintte ereeta.
38 Kā Dievs ar Svētu Garu un spēku ir svaidījis to Jēzu no Nacaretes, kas ir apkārt gājis, labu darīdams un dziedinādams visus no velna uzvarētos; jo Dievs bija ar Viņu.
Xoossay Naazirete Yesuusas Geeshsha Ayyaananne wolqqaa immis. Xoossay iyara de7iya gisho lo77obaa I oothishe Xalahe kushen haarettida ubbaa pathishe yuuyis.
39 Un mēs esam liecinieki par visu, ko Viņš darījis Jūdu zemē un arī Jeruzālemē; Šo tie nokāvuši piekārdami pie koka.
“Ayhude biittaninne Yerusalaamen I oothida ubbabaas nuuni markkatta. Entti masqaliya bolla kaqqidi iya wodhidosona.
40 Šo Dievs ir uzmodinājis trešā dienā un Viņam licis parādīties
Shin Xoossay heedzantho gallasan hayqoppe iya denthidi asaas qonccana mela oothis.
41 Ne visiem ļaudīm, bet tiem papriekš no Dieva ieceltiem lieciniekiem, mums, kas ar Viņu esam ēduši un dzēruši pēc Viņa augšām celšanās no miroņiem.
He qonccethay Xoossay koyro doorida markkatassafe attin asa ubbaas gidenna. I hayqoppe denddidaappe guye iyara midanne uyida.
42 Un Viņš mums ir pavēlējis, tiem ļaudīm pasludināt un apliecināt, Viņu esam to no Dieva iestādīto soģi pār dzīviem un mirušiem.
Xoossay Wonggelaa asaas nuuni odana melanne paxa de7eyssata bollanne hayqqidayssata bolla pirddanaw shuumettiday Yesuusa gideyssa markkattana mela nuna kiittis.
43 Šim visi pravieši dod liecību, ka caur Viņa vārdu ikviens, kas tic uz Viņu, dabū grēku piedošanu.”
Xoossay iya ammaniyaa ubbaa nagaray, iya sunthan atto geetetteyssa nabeti markkattoosona” yaagis.
44 Un Pēterim šos vārdus vēl runājot, Svētais Gars krita uz visiem, kas to vārdu dzirdēja.
Phexiroosi buroo he oda onggonnashin qaala si7iya ubbaa bolla Geeshsha Ayyaanay wodhdhis.
45 Un tie ticīgie no tās apgraizīšanas, cik Pēterim bija līdz nākuši, iztrūkās, ka arī uz pagāniem Svētā Gara dāvana bija izlieta;
Phexiroosara Yoophefe yida ammaniyaa qaxxarettida Ayhude ubbay, Ayhude gidonnayssati bolla Geeshsha Ayyaanay gukkida gisho malaalettidosona.
46 Jo tie tos dzirdēja valodām runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja:
Gaasoykka, entti dumma dumma doonan haasayishininne Xoossaa gitatethaa sabbishin si7idosona. He wode Phexiroosi zaaridi,
47 “Vai arī kas laban ūdeni var liegt, ka šie netaptu kristīti, kas To Svēto Garu ir dabūjuši itin kā mēs?”
“Hayssati qassi nu mela Geeshsha Ayyaana ekkidayssati xammaqettonna mela haathe digganay oonee?” yaagis.
48 Un viņš pavēlēja, tos kristīt iekš Tā Kunga vārda. Tad tie viņu lūdza, lai viņš kādas dienas pie tiem paliktu.
Entti Yesuus Kiristtoosa sunthan xammaqettana mela entta kiittis. Hessafe guye, entti banttara guutha gallas uttana mela Phexiroosa woossidosona.