Jāņa 3. Vēstule 1

1 Tas vecākais Gajum, tam mīļotam, ko es patiesībā mīlēju.

2 Mīļais, pār visām lietām es vēlēju, lai tev labi klājās, un tu esi vesels, tā kā tavai dvēselei labi klājās.

3 Jo es ļoti esmu priecājies, kad tie brāļi nāca un apliecināja tavu patiesību, tā kā tu iekš patiesības staigā.

4 Man lielāka prieka nav, nekā kad dzirdu savus bērnus staigājam iekš patiesības.

5 Mīļais, tu dari pēc ticības, ko tu dari pie tiem brāļiem, un vēl tiem no svešuma atnākušiem,

6 Kas ir devuši liecību par tavu mīlestību draudzes priekšā; un tu labi darīsi, kad tu tos izvadīsi, tā kā pieklājās Dieva priekšā.

7 Jo tie Viņa vārda dēļ ir izgājuši, neko no pagāniem neņemdami.

8 Tad nu mums pienākas tos tādus uzņemt, ka mēs paliekam par darba biedriem pie patiesības.

9 Es tai draudzei esmu rakstījis; bet Diotrefs, kas grib būt starp tiem tas augstākais, mūs nepieņem.

10 Tādēļ, kad es nākšu, tad es viņa darbus pieminēšu, ko viņš dara, ar ļauniem vārdiem pret mums aprunādams; un ar to nebūdams mierā viņš pats tos brāļus neuzņem un aizliedz arī tiem, kas to grib darīt, un tos izmet no draudzes.

11 Mīļais, nedzenies tam ļaunam pakaļ, bet tam labam; kas labu dara, tas ir no Dieva, bet kas ļaunu dara, tas Dievu nav redzējis.

12 Demeterim liecība top dota no visiem un no pašas patiesības, un mēs arīdzan liecību dodam, un jūs zināt, ka mūsu liecība ir patiesīga.

13 Man daudz būtu ko rakstīt, bet es negribu tev rakstīt ar tinti un spalvu;

14 Bet es ceru drīz tevi redzēt, tad mēs muti pret muti runāsim. Miers lai ir ar tevi. Tie draugi tevi sveicina. Sveicini tos draugus pa vārdam.