Pāvila 2. Vēstule Timotejam 2
1 Tad nu, mans dēls, topi spēcīgs iekš tās žēlastības, kas ir iekš Kristus Jēzus.
Ko ia, ko hoku foha, ke ke mālohi koe ʻi he ʻofa ʻaia ʻoku ʻia Kalaisi Sisu.
2 Un ko tu no manis esi dzirdējis caur daudz lieciniekiem, to māci uzticīgiem cilvēkiem, kas būs derīgi arī citus mācīt.
Pea ko e ngaahi meʻa ko ia kuo ke fanongo ʻiate au ʻi he ʻao ʻoe kau fakamoʻoni tokolahi, ke ke tuku ia ki he kau tangata angatonu, ke nau faʻa fai ke akonekina foki ʻae niʻihi.
3 Tad tu nu ciet līdz to ļaunumu kā labs Jēzus Kristus karavīrs.
Ko ia ke ke faʻa kātaki ʻae ngaue faingataʻa, ʻo taau mo e tangata tau lelei ʻa Sisu Kalaisi.
4 Neviens karavīrs netinās ar citiem dzīves darbiem, lai var patikt tam, kas viņu uz karu derējis.
ʻOku ʻikai ha tangata ʻoku ne fai ʻa ʻetau pea ne fakaʻefihia ia ʻi he ngaahi meʻa ʻoe moʻui ni; kaekehe ke fakafiemālie kiate ia kuo fili ia ko e tangata tau.
5 Un jebšu kas cīnās tas nedabūs kroni, ja nebūs pareizi cīnījies.
Pea kapau ʻoku feinga ʻe ha tokotaha ke ne ikuna, ʻoku ʻikai fakapale ia, kae ʻi heʻene feinga totonu.
6 Zemniekam, kas zemi strādā, būs pirmajam dabūt no tiem augļiem.
Pea ʻoku taau mo e tangata tauhi ngoue ke tomuʻa fai ʻae ngaue ʻi heʻene kai hono fua.
7 Ņem vērā, ko es saku, lai Tas Kungs tev dod saprašanu visās lietās.
Tokanga ki heʻeku lea; pea ʻofa ke tuku kiate koe ʻe he ʻEiki ʻae ʻilo ʻi he meʻa kotoa pē.
8 Turi piemiņā Jēzu Kristu, kas no miroņiem uzmodināts, no Dāvida dzimuma pēc mana evaņģēlija.
Manatu kia Sisu Kalaisi ko e hako ʻo Tevita, naʻe fokotuʻu hake ia mei he mate, ʻo fakatatau mo ʻeku ongoongolelei:
9 Viņa dēļ es ļaunumu ciešu līdz pat saitēm kā ļaundarītājs; bet Dieva vārds nav saistīts.
ʻAia ʻoku ou mamahi ai ʻo hangē ha fai kovi, pea kuo haʻisia au; ka ʻoku ʻikai haʻisia ʻae folofola ʻae ʻOtua.
10 Tāpēc es visu panesu to izredzēto dēļ, lai arī tie debess prieku dabū iekš Kristus Jēzus ar mūžīgu godību. (aiōnios g166)
Ko ia ʻoku ou faʻa kātaki ai ʻae meʻa kotoa pē koeʻuhi ko kinautolu kuo fili, koeʻuhi ke nau maʻu foki ʻae fakamoʻui ʻaia ʻoku ʻia Kalaisi Sisu mo e hakeakiʻi taʻengata. (aiōnios g166)
11 Tas ir patiesīgs vārds; jo ja mēs līdz mirstam, tad arī līdz dzīvosim;
Ko e tala moʻoni eni: “He kapau kuo tau mate mo ia, te tau moʻui foki mo ia:
12 Ja panesam, tad arī līdz valdīsim; ja mēs aizliedzam, tad Viņš arīdzan mūs aizliegs;
Kapau ʻoku tau faʻa kātaki, te tau pule foki mo ia: kapau te tau liʻaki ia, te ne liʻaki ʻakitautolu foki:
13 Ja mēs esam neuzticami, Viņš paliek uzticams, Viņš Sevi pašu nevar aizliegt.
Kapau ʻoku tau taʻetui, ka ʻoku moʻoni pehē ai pe ia: ʻoku ʻikai te ne faʻa fakaʻikaiʻi ia.”
14 To piemini, apliecinādams Tā Kunga priekšā, lai tie nestrīdas vārdu dēļ; jo tas neder nekam, kā vien klausītājus sajaukt.
Fakamanatu ʻae ngaahi meʻa ni, ʻo fekau [kiate kinautolu ]ʻi he ʻao ʻoe ʻEiki, ke ʻoua naʻa nau fakakikihi ʻi he ngaahi lea ʻoku ʻikai hano ʻaonga, [ka ]ko e fakahēʻi ʻoe kau fanongo ki ai.
15 Centies, sevi pašu Dievam derīgu priekšā stādīt, kā strādnieku, kam nav jākaunas, un kas tos patiesības vārdus pareizi izdala.
Ke ke feinga ke fakahā koe ʻoku ke lelei ki he ʻOtua, ko e tangata ngaue ʻoku ʻikai ke mā, kae vahevahe totonu atu ʻae folofola ʻoe moʻoni.
16 Bet no tām nesvētām tukšām valodām atraujies; jo tie bezdievību vairot vairos,
Ka ke siʻaki ʻae ngaahi lea papūnoa mo e kovi: koeʻuhi ʻe tupu pea ʻāsili ai ʻae anga fakataʻelotu.
17 Un viņu vārdi izplešas plašumā tā kā sērga; starp tiem ir Imenejs un Filēts,
Pea ʻe keina ʻenau lea ʻo hangē ko e popo: pea ʻoku ʻi ai ʻa ʻAiminia mo Failito;
18 Kas no patiesības ir nomaldījušies, sacīdami, augšāmcelšanos jau esam notikušu, un pārgroza dažiem ticību.
ʻAkinaua kuo na hē mei he moʻoni, ʻo na pehē kuo hili ange ʻae toetuʻu; pea kuo na fulihi ʻae tui ʻae niʻihi.
19 Bet tas stiprais Dieva pamats pastāv; tam ir šis zieģelis: Tas Kungs tos savējos pazīst, - un: lai atstājās no netaisnības ikviens, kas Tā Kunga vārdu piesauc.
Ka ʻoku tuʻumaʻu pe ʻae tuʻunga ʻoe ʻOtua, ʻoku ʻi ai ʻae fakaʻilonga ni, “ʻOku ʻilo ʻe he ʻEiki ʻakinautolu ʻoku ʻaʻana;” pea, “Ke ʻilonga ia ʻoku ne huaʻaki ʻae huafa ʻo Kalaisi, ke afe ia mei he angahia.”
20 Bet lielā namā ne vien ir zelta un sudraba trauki, bet arī koka un māla trauki, un citi godam, bet citi negodam.
Ka ʻi he fale lahi ʻoku ʻikai ke ngata ʻi he ngaahi ipu koula mo siliva pe, ka ʻoku ʻi ai mo e ipu ʻakau mo e ʻumea; ko e niʻihi ke ʻaonga lahi, mo e niʻihi ke ʻaonga siʻi pe.
21 Ja tad nu kāds ir šķīstījies no šiem, tad tas būs trauks par godu, svētīts un Tam Kungam derīgs, uz ikvienu labu darbu sataisīts.
Ko ia kapau ʻe fakamaʻa ia ʻe ha tangata mei he ngaahi meʻa ni, ʻe hoko ai ia ko e ipu ke ʻaonga lahi, kuo fakatapuʻi, pea taau mo e ʻeiki ke ngāueʻaki kuo teuteu ki he ngaue lelei kotoa pe.
22 Bēdz no tām jaunības kārībām, dzenies pēc taisnības, ticības, mīlestības, pēc miera ar tiem, kas To Kungu piesauc no šķīstas sirds.
Ke ke puna foki mei he ngaahi holi fakatalavou: ka ke tuli ki he māʻoniʻoni, mo e angatonu, mo e ʻofa, mo e melino, kiate kinautolu ʻoku ui ki he ʻEiki ʻi he lotomaʻa.
23 Bet tās jautāšanas, kas ir ģeķīgas un bez pamācīšanas, tās atmet, zinādams, ka tās tikai strīdu dzemdina.
Ka ke liʻaki ʻae ngaahi fehuʻi vale mo launoa, ʻi hoʻo ʻilo ʻoku tupu ai ʻae fakakikihi.
24 Bet Tā Kunga kalpam nepienākas strīdēties, bet lēnīgam būt pret visiem, un tādam, kas māk mācīt un ļaunu panest;
Pea ʻoku ʻikai lelei ke fakakikihi ʻae tamaioʻeiki ʻae ʻEiki; ka ke angavaivai ia ki he kakai kotoa pē, ʻo faʻa ako, mo faʻa kātaki,
25 Kas ar laipnību tos pretiniekus māca, vai Dievs jel kad tiem nedotu atgriezties pie patiesības atzīšanas;
ʻO akonekina ʻi he angamalū ʻakinautolu ʻoku angatuʻu; heiʻilo ʻe foaki ai ʻe he ʻOtua kiate kinautolu ʻae fakatomala ke nau tui ki he moʻoni;
26 Un vai jel tie neuzmostos no velna valga, no kā tie savaldzināti uz viņa prātu.
Pea nau fakahaofia ʻakinautolu mei he tauhele ʻae tēvolo, ʻakinautolu kuo ne moʻua ʻo fakapōpulaʻi ko ʻene faʻiteliha pe.
