Pāvila 2. Vēstule Tesaloniķiešiem 3
1 Beidzot, brāļi, lūdziet par mums, lai Tā Kunga vārds turpina savu gaitu un top godāts, tā kā arī pie jums,
I øvrigt, Brødre! beder for os, at Herrens Ord må have Løb og forherliges ligesom hos eder,
2 Un lai mēs topam atpestīti no tiem netikliem un ļauniem cilvēkiem; jo ticība netīk visiem.
og at vi må fries fra de vanartige og onde Mennesker; thi Troen er ikke alles.
3 Bet uzticīgs ir Tas Kungs, kas jūs stiprinās un pasargās no tā ļauna.
Men trofast er Herren, som skal styrke eder og bevare eder fra det onde;
4 Un mēs ceram no jums iekš Tā Kunga, ka jūs, ko mēs jums pavēlam, gan dariet, gan darīsiet.
og vi have den Tillid til eder i Herren, at I både gøre og ville gøre, hvad vi byde.
5 Bet Tas Kungs lai sataisa jūsu sirdis uz Dieva mīlestību un uz Kristus pacietību.
Men Herren styre eders Hjerter til Guds Kærlighed og til Kristi Udholdenhed!
6 Mēs jums pavēlam, brāļi, mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, atstāties no ikviena brāļa, kas staigā netikli un ne pēc tās mācības, ko tas no mums ir dabūjis.
Men vi byde eder, Brødre! i vor Herres Jesu Kristi Navn, at I holde eder borte fra enhver Broder, som vandrer uskikkeligt og ikke efter den Overlevering, som de modtoge af os.
7 Jo jūs paši zināt, kā piederās mums pakaļ dzīties; jo mēs jūsu starpā neesam netikli turējušies,
I vide jo selv, hvorledes I bør efterfølge os. Thi vi have ikke levet uskikkeligt iblandt eder,
8 Nedz esam maizi ēduši pie kāda bez maksas, bet iekš darbošanās un pūlēšanās naktīm dienām strādādami, ka nevienu no jums neapgrūtinātu;
ikke heller spiste vi nogens Brød for intet, men arbejdede med Møje og Anstrengelse, Nat og Dag, for ikke at være nogen af eder til Byrde.
9 Ne ka mums nebūtu brīv, bet lai paši sevi jums dotu par priekšzīmi mums pakaļdzīties.
Ikke fordi vi ikke have Ret dertil; men vi vilde give eder et Forbillede i os selv, for at I skulde efterfølge os.
10 Jo kad bijām pie jums, to jums esam pavēlējuši, ka, ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst.
Også da vi vare hos eder, bød vi eder jo dette, at dersom nogen ikke vil arbejde, så skal han heller ikke have Føden!
11 Jo mēs dzirdam, ka citi jūsu starpā netikli staigā neko nestrādādami, bet nedarbus darīdami.
Vi høre nemlig, at nogle vandre uskikkeligt iblandt eder, idet de ikke arbejde, men tage sig uvedkommende Ting for.
12 Bet tiem tādiem mēs pavēlam un tos paskubinājam caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, lai tie klusā garā strādā un ēd savu pašu maizi.
Sådanne byde og formane vi i den Herre Jesus Kristus, at de skulle arbejde i Stilhed og således spise deres eget Brød.
13 Bet jūs, brāļi, nepiekūstiet labu darīt.
Men I, Brødre! bliver ikke trætte af at gøre det gode!
14 Bet ja kas mūsu vārdiem šinī grāmatā nepaklausa, to iezīmējat, un nejaucaties ar to, lai tas top apkaunots.
Men dersom nogen ikke lyder vort Ord her i Brevet, da mærker eder ham; hav intet Samkvem med ham, for at han må skamme sig!
15 Un neturiet to kā ienaidnieku, bet pamāciet to kā brāli.
Dog skulle I ikke agte ham for en Fjende, men påminde ham som en Broder!
16 Bet pats tas miera Kungs lai jums dod mieru vienmēr un visādi. Tas Kungs lai ir ar jums visiem.
Men han selv, Fredens Herre, give eder Freden altid, i alle Måder! Herren være med eder alle!
17 Tā sveicināšana ar manu paša, Pāvila, roku; šī ir tā zīme iekš ikkatras grāmatas. Tā es rakstu.
Hilsenen med min, Paulus's, egen Hånd, hvilket er et Mærke i hvert Brev. Således skriver jeg.
18 Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums visiem. Āmen.
Vor Herres Jesu Kristi Nåde være med eder alle!
