Otra Samuela 7
1 Un notikās, kad ķēniņš savā namā sēdēja un Tas Kungs viņam bija mieru devis no visiem viņa ienaidniekiem visapkārt,
Leng David a leng ipia aum chun Pakaiyin akimvel a agalmite jouse akonin kicholdona apetan ahi,
2 Tad ķēniņš sacīja uz pravieti Nātanu: redzi, es dzīvoju ciedru namā, un Tā Kunga šķirsts mīt starp telts deķiem.
Chuin lengpan Themgao Nathan kommah hitin aseiyin, “ven,” keima cedar in hoitah sungah kachengin, ahin Pathen thingkong chu ponbuh sungah aum jing nalai e! ati.
3 Tad Nātans sacīja uz ķēniņu: ej un dari visu, kas tavā sirdī, jo Tas Kungs ir ar tevi.
Chuin Nathan in lengpa chu adonbut nin, “chitan nangman nalunga umcheng chu gaboldoh tan, ajeh chu Pakaiyin nangma naumpin ahi,” ati.
4 Bet tai pašā naktī Tā Kunga vārds notika uz Nātanu un sacīja:
Ahin chuchi jan ma chun Pakaiyin Nathan hengah asei in,
5 Ej un saki Dāvidam, Manam kalpam: tā saka Tas Kungs: Vai tev būs Man namu celt, Man par mājas vietu?
“Chinlang kasohpa David khu gaseipih tan, “hichehi ahi Pakaiyin aphondoh chu: nangma hi nahim keima chenna ding in sading chu?
6 Jo Es namā neesmu mitis no tās dienas, kad Israēla bērnus esmu izvedis no Ēģiptes, līdz šai dienai, bet esmu staigājis teltī un dzīvoklī.
Keima in’a kacheng khapoi, Israel mite Egypt gamma kahinpuidoh nikhou va pet tuni changei in. amavang ponbuh le houbuh a keima kaum jingin hitichun munkhat akon munkhat ah kakichon jing in ahi.
7 Visu to laiku, kad Es ar visiem Israēla bērniem esmu staigājis, vai esmu vienu vārdu runājis uz kādu no Israēla ciltīm, kam Es pavēlējis, Manus Israēla ļaudis ganīt, sacīdams: kāpēc jūs Man neuztaisiet ciedru namu?
keima Israel mite toh hoilai mun a kachinao hijong le, khatvei jeng jong Israel phung lamkai chule kami Israel te chinghoi ho ja ah, epidinga keima chenna ding Cedar in hoitah neisahpih lou uham? tin kana phun khapoi.
8 Tad nu tev tā būs sacīt uz Manu kalpu Dāvidu: tā saka Tas Kungs Cebaot: Es tevi no ganības, no sīkiem lopiem esmu ņēmis, būt valdītājam pār Maniem Israēla ļaudīm.
“Tun chinlang gaseitan kasoh David hengah, “Pakai van janel in hitin aseiye: keiman nangmahi hamhing lah a kelngoi nachin na akon kami Israel te lamkai dinga kalhen nahi,” tin.
9 Un Es ar tevi esmu bijis visur, kur esi staigājis, un esmu izdeldējis visus tavus ienaidniekus tavā priekšā un tev darījis augstu vārdu, kā lieliem kungiem vārds ir virs zemes.
Nangma hoilai mun nachina hijong leh keiman kahin lhonpi jingin, chule nagalmite jouse namit mutah in kasumang tai. Chule tuahi keiman leiset chunga miminthang khat banga namin kakithan sah ding ahi!
10 Un Saviem Israēla ļaudīm Es esmu vietu gādājis un tos dēstījis, ka tie savā vietā dzīvo un vairs netop šaubīti, un ļauni ļaudis tos vairs nespaida, kā senāk
Chule keiman kami Israel te achenna diu munkhat kapeh ding, hiche mun achu buina umlouva dettah a kaphudet diu ahi. Achisa a banga migilou nam miten asuhbui thei tah lou diu ahi.
11 Un no tās dienas, kad Es soģus iecēlu pār Saviem Israēla ļaudīm. Un Es tev dodu mieru no visiem taviem ienaidniekiem. Un Tas Kungs tev sludina, ka Tas Kungs tev grib namu celt.
Kami Israel te chunga vaihom dia thutan vaihom ho kalhen nikhoa pet ana chuti ahi. Chule keiman nagal miteu jouse akon choldona kapeh diu, chukal vallin jong Pakaiyin asei in aman nangma inkhat nasah pih ding – leng insung katun doh pih ding ahi! tin.
12 Kad tavs laiks būs pagājis un tu dusēsi līdz ar saviem tēviem, tad Es uzcelšu tavu dzimumu pēc tevis, kas no tavām miesām nāks, tam Es apstiprināšu viņa valstību.
Ajeh chu nangma nahung thia chule napu napa tetoh nahung kivui jou teng, keiman nangma chilhah, nataigui a peng mong mong khat kahin tundoh ding, chule keiman aleng gam chu katha hatsah ding ahi.
13 Tas uztaisīs namu Manam vārdam, un Es apstiprināšu viņa valstības krēslu mūžīgi.
Ama chun keima minna in khat asah ding chule keiman alenggam chu atonsot a kasuhdet peh ding ahi.
14 Es viņam būšu par tēvu, un viņš Man būs par dēlu. Kad tas būs noziedzies, tad Es viņu pārmācīšu ar cilvēku rīkstēm un ar cilvēka bērnu sitieniem;
Keima ama pa kahi ding chule ama kachapa hiding ahi. Ijem tia achonset khah tah leh, mipa khat in acha abolna banga keiman amachu kamoljolla kasuhdih a kasuhgim ding ahi.
15 Bet Savu žēlastību Es no viņa neatraušu, kā Es to esmu atrāvis no Saula, ko Es esmu atmetis tavā priekšā.
Ahin kamihepina Saul chunga kalah manga, nanga kon katol mang banga amachunga vang kalah mang louhel ding ahi.
16 Un tavs nams un tava valstība pastāvēs tavā priekšā mūžīgi: tavs goda krēsls būs stiprs mūžīgi.
Chule na insung le na lenggam chu eimatih channa kamasanga umjing jeng ding, chule nalal tou nachu eimatih channa bitkeicha umjing ding ahi, tin gaseipih tan ati.
17 Un pēc visiem šiem vārdiem un pēc visas šīs parādīšanas Nātans tā runāja uz Dāvidu.
Hijeh chun Nathan Themgaopa chu David hengah akinung len Pakaiyin gaova aseipih cheng chu agaseipih tan ahi.
18 Tad ķēniņš Dāvids nāca un palika Tā Kunga priekšā un sacīja: kas es esmu Kungs, Dievs? Un kas ir mans nams, ka Tu mani līdz šejienei esi vadījis?
Chuin leng David chu Pakai angsungah alut in chule atou in atao tan ahi, “O thaneipen Pakai, kei koi kahi a, ka insunghi epi hija hichangeija neihin puilhung ham?
19 Un taču tas vēl ir maz Tavās acīs, Kungs, Dievs, bet Tu Sava kalpa namam esi runājis arī par nākošiem ilgiem laikiem, un tā pēc cilvēka vīzes, Kungs, Dievs!
Chule tunjong thaneipan Pakaiyin, imajouse chung vum in nasohpa lenggam hi atonsot a peh ding natie! Hiti monga hi mijouse toh nana kitep mong hinam? O thaneipan Pakai.
20 Un ko lai nu Dāvids vēl uz Tevi runā? Jo Tu pazīsti Savu kalpu, Kungs, Dievs.
“Keiman nahenga epi kaseibe ding ham? Thaneipen Pakai, Nangman nasohpahi etabang kahi nahesoh nai.
21 Sava vārda dēļ un pēc Savas sirds Tu visas šās lielās lietas esi darījis un tās Savam kalpam sludinājis.
Ajeh chu nangman nakitep nabang le nangma lungdei bangin thiljousehi loupi tah in nabollin chule nasohpa neihet sah soh tai.
22 Tāpēc Tu esi augsts, Kungs Dievs. Jo neviena nav kā Tu, un Dieva nav kā Tu vien pēc visa, ko esam dzirdējuši savām ausīm.
“Eti loupi nahitam, O thaneipen Pakai! Nangma bang koima aumpoi. Chule keimahon nang tabang Pathen dang kanaja kha hih hel uve.
23 Un kur gan kāda tauta virs zemes kā Tavi ļaudis, kā Israēls? Ko Dievs būtu gājis atpestīt Sev par ļaudīm un celt Sev vārdu un priekš viņiem darīt tādas lielas briesmīgas lietas Savai zemei, Savu ļaužu priekšā, ko Tu no Ēģiptes atpestījis, no pagāniem un viņu elkiem.
Leiset chungahi namdang nami Israel te tabang umkha em? Namdang hohi epi hiuham O Pathen, nangman asoh chan naova kon namite dia nahuhdoh mong em? Nangman namite Egypt akon nahuhdoh chun nangma min nasuloupin ahi. chule nangman bolmo kidang loupi tah nabollin namdangte leh apathen hou chu namite masang akon nadelmang soh helle.
24 Un Tu Savus Israēla ļaudis Sev esi apstiprinājis par Saviem ļaudīm mūžīgi, un Tu, Kungs, tiem esi palicis par Dievu.
Chule nangman Israel mite chu eimatih channa namite din nasemin, chule nangma, O Pakai a Pathen u nahi tai.
25 Un nu, Kungs Dievs, to vārdu, ko Tu esi runājis par Savu kalpu un par viņa namu, piepildi to mūžīgi, un izdari, ko Tu esi runājis.
“Chule tun, O Pakai le ka Pathen, keima nasohpa kahi; nangma nakitep na bang chun keima leh ka insung chungah bol tan. Chule atonsot a umjing din nakitep na chu phutdet tan.
26 Tad Tavs vārds taps paaugstināts mūžīgi, un sacīs: Tas Kungs Cebaot ir Dievs pār Israēli, un Tava kalpa Dāvida nams pastāvēs Tavā priekšā.
Chule namin eimatih channin jaum hen khuti leh mijousen seijun tin, Pakai vanmi janel Pathen chu Israel te Pathen ahi! chule nasohpa David insung chu namasangah eimatih channin umjing hen.
27 Jo Tu, Kungs Cebaot, Israēla Dievs, Sava kalpa ausi esi atdarījis un sacījis: Es tev celšu namu. Tāpēc Tavs kalps iedrošinājies ar šo lūgšanu Tevi pielūgt.
O Pakai vanmi janel, Israel te Pathen, keiman hiche taona neina ding hin hansan na kanei e ajeh chu nangman hicheho jouse hi nasohpa hengah naphong doh in, hitin naseiye, ‘keiman nangma ding leng in kasah doh pih ding nahi nati!’
28 Tad nu, Kungs, Dievs, Tu esi Dievs un Tavi vārdi ir patiesība, un Tu šo labumu uz Savu kalpu esi runājis.
Ajeh chu nangma Pathen, Thaneipen Pakai nahi. Nathusei ho adih soh kei in, chule hitabong thilpha jouse hi nasohpa din nakitem e.
29 Un tas lai nu ir Tavs prāts, svētīt Sava kalpa namu, ka tas ir mūžīgi Tavā priekšā. Jo Tu, Kungs, Dievs, to esi runājis, un ar Tavu svētību Tava kalpa nams būs svētīts mūžīgi.
Chule tun, nasohpa insung phattheiboh ding hi nangma lunglhai na hihen, khuty leh atonsot a nangma angsunga kaum jing thei diu ahi. ajeh chu nangma thaneipen Pakai in nasei in, nasohpa phatthei boh ding nati chu, atonsot atonsot a phatthei na ahi.
