Otra Samuela 3
1 Un karš starp Saula namu un Dāvida namu vilcinājās. Bet Dāvids palika jo dienas jo spēcīgāks, un Saula nams jo dienas jo vājāks.
Saul imthung takoh hoi David imthung takoh saning kasawkah misa angtukhaih to oh. David imthung takoh loe thacak o aep aep; toe Saul imthung takoh loe thazok o aep aep.
2 Un Dāvidam Hebronē piedzima dēli: viņa pirmdzimtais bija Ammons, no Aķinoamas, tās Jezreēlietes.
David loe Hebron ah oh naah caa nongpanawk to sak; Jezreel ih kami Ahinoam mah a calu nongpa Ammon to sak pae;
3 Un viņa otrs bija Ķileabs no Abigaīles, Nābala sievas, no Karmeļa. Un trešais Absaloms, no Maākas, Talmaja, Gešuras ķēniņa, meitas.
ca nongpa hnetto haih Khileab loe, Karmel ih Nabal zu Abigail mah sak pae; thumto haih capa Absalom loe, Geshur siangpahrang Talmai canu, Maakah mah sak pae;
4 Un ceturtais Adonijus, Aģitas dēls. Un piektais Šefatijus, Abitalas dēls.
palito haih capa Adonijah loe, Haggith mah sak pae; pangato haih capa Shephatiah loe, Abital mah sak pae;
5 Un sestais Jetreams no Eglas, Dāvida sievas. Šie dzima Dāvidam Hebronē.
tarukto haih capa Ithream loe, David zu Eglah mah sak pae; hae kaminawk loe Hebron vangpui ah oh o naah a sak.
6 Kamēr nu karš bija starp Saula namu un Dāvida namu, tad Abners stipri turējās pie Saula nama.
Saul imthung takoh hoi David imthung takoh misa angthawk naah, Abner mah Saul imthung takoh to kacakah angdoet haih.
7 Un Saulam bija lieka sieva bijusi, Ricpa vārdā, Ajas meita. Un (Išbošets) sacīja uz Abneru: kāpēc tu guli pie mana tēva liekas sievas?
Saul mah Aih canu Rizpah to zula ah suek; Ish-Boseth mah Abner khaeah, Tipongah kampa ih zula khaeah na iih loe? tiah a naa.
8 Tad Abners ļoti apskaitās par Išbošeta vārdiem un sacīja: vai tad es esmu suņa galva, kas pie Jūda turas? Tava tēva Saula namam, viņa brāļiem un viņa draugiem es šodien parādu žēlastību un tevi neesmu nodevis Dāvida rokā, un tu man šodien noziegumu pārmeti tās sievas dēļ!
Ish-Boseth mah to tiah naa pongah Abner loe paroeai palungphui moe, nampa Saul ih imthung takoh, a caanawk hoi anih ih ampuinawk nuiah oepthok ah ka oh, nang hae David ban ah ka paek ai; kai loe Judah kaminawk pakaa kami ah na ai maw ka oh; toe vaihi loe kai hae ui lu baktiah maw nang poek moe, hae nongpata hoiah zaehaih sah kami ah nang net?
9 Lai Dievs Abneram šā un tā dara, ja es tā nedarīšu Dāvidam, kā Tas Kungs viņam ir zvērējis,
Angraeng mah David khaeah suek ih lokkamhaih baktih toengah, David hanah tok ka sah pae ai moe,
10 Noceldams valstību no Saula nama un uzceldams Dāvida goda krēslu pār Israēli un pār Jūdu no Dana līdz Bēršebai.
Saul ih imthung hoiah siangpahrang ukhaih prae to lak ving moe, Israel hoi Judah prae khoek to, Dan hoi Beersheba khoek to, David ih angraeng tangkhang to padoet hanah ka bomh ai nahaeloe, Sithaw mah Abner khaeah kanung aep ah toksah na soe, tiah a naa.
11 Un tas Abneram ne vārda vairs nevarēja atbildēt, tā tas viņu bijās.
Ish-Boseth mah Abner to zit pongah, lok pakha to doeh pathim pae ai.
12 Un Abners sūtīja savā vietā vēstnešus pie Dāvida un sacīja: kam tā zeme pieder? Un sacīja: deri derību ar mani, redzi, tad mana roka būs ar tevi, atgriezt visu Israēli pie tevis.
To naah Abner mah angmah zuengah laicaehnawk to David khaeah patoeh moe, Hae loe mi ih prae aa? Kai hoi angdaehhaih sah ah; khenah, Israel kaminawk nang khaeah angzoh o thai boih hanah, kang bom han, tiah a naa.
13 Un viņš sacīja: labi, es ar tevi derēšu derību, bet vienu lietu es prasu no tevis, proti, tev manu vaigu nebūs redzēt, pirms tu man nebūsi atvedis Mikali, Saula meitu, kad tu nāksi redzēt manu vaigu.
David mah, Hoih, nang hoi angdaehhaih ka sak han; toe kang khaeah hnik han ih hmuen maeto ka tawnh; kai tongh han nang zoh naah, Saul ih canu Mikal to angzo haih ai ah loe kai hnuk hanah angzo hmah, tiah a naa.
14 Un Dāvids sūtīja vēstnešus pie Išbošeta, Saula dēla, sacīdams: dod man Mikali, manu sievu, ko esmu precējies ar simts Fīlistu priekšādām.
To pacoengah David mah Saul capa Ish-Boseth khaeah laicaeh to patoeh moe, Philistin kami cumvaitonawk ih ahin hoiah kaimah hanah zu ah ka hamh ih, Mikal to na paek ah, tiah a naa.
15 Un Išbošets nosūtīja un to ņēma no vīra, no Paltiēļa, Laīsa dēla.
To pongah Ish-Boseth mah kami patoeh moe, Mikal to a sava Laish capa Phatiel khae hoiah a lak pae.
16 Un viņas vīrs gāja viņai līdz, un iedams raudāja viņai pakaļ līdz Bakurim. Tad Abners uz to sacīja: ej, griezies atpakaļ. Tad viņš griezās atpakaļ.
A sava loe Bahurim vangpui karoek to a zu hnukah bang moe, qah khing. To naah Abner mah, Im ah amlaem lai ah, tiah a naa. To pongah anih loe im ah amlaem let.
17 Un Abners bija runājis ar Israēla vecajiem un sacījis: jūs citkārt Dāvidu esat meklējuši sev par ķēniņu.
Abner loe Israel kacoehtanawk hoiah lokramhaih sak moe, nihcae khaeah, David to nangmacae ih siangpahrang ah suek hanah canghni hoiah na koeh o boeh;
18 Tad dariet nu to, jo Tas Kungs uz Dāvidu ir runājis un sacījis: caur Sava kalpa Dāvida roku Es izpestīšu Savus Israēla ļaudis no Fīlistu rokas un no visu viņu ienaidnieku rokas.
vaihi sah o lai ah; Angraeng mah David khaeah, Ka tamna David rang hoiah kaimah ih kami Israelnawk to Philistin kaminawk ban hoi angmacae misanawk ih ban thung hoiah ka pahlong han, tiah lok a suek boeh, tiah a naa.
19 Tāpat Abners bija runājis priekš Benjamina ausīm, un Abners nogāja arī priekš Dāvida ausīm Hebronē runāt visu, kas Israēlim un visam Benjamina namam labi patika.
Abner loe Benjamin kaminawk khaeah doeh lokthuih pae; to pacoengah Israel kaminawk mah sak koeh o ih hmuennawk hoi Benjamin imthung takoh boih mah sak koeh o ih hmuennawk to thuih pae hanah, David khaeah caeh.
20 Un Abners nāca pie Dāvida uz Hebroni un divdesmit vīri viņam līdz, un Dāvids Abneram un tiem vīriem, kas viņam bija līdz, taisīja dzīres.
Abner loe angmah ih kami pumphaeto hoiah Hebron vangpui ah David khaeah caeh moe, David mah anih hoi angmah ih kaminawk hanah buhraenghaih to sak pae.
21 Tad Abners sacīja uz Dāvidu: es celšos un iešu un sapulcināšu visu Israēli pie sava kunga, tā ķēniņa, ka tie ar tevi der derību; tad tu varēsi valdīt pār visu, kas tavai dvēselei patīk. Tā Dāvids atlaida Abneru, un tas aizgāja ar mieru.
To naah Abner mah David khaeah, Israel kaminawk nang hoiah angkom o thaih moe, nihcae to na koeh baktiah na uk thai hanah, ka caeh moe, ka angraeng siangpahrang nang hanah, Israel kaminawk boih ahmuen maeto ah ka pakhueng han, tiah a naa. To pongah David mah Abner to patoeh, anih loe lunghoihta ah caeh.
22 Un redzi, Dāvida kalpi un Joabs griezās atpakaļ no sirošanas un pārnesa lielu laupījumu. Un Abners nebija vairs pie Dāvida Hebronē, bet šis to bija atlaidis, ka tas ar mieru bija aizgājis.
To naah David ih kaminawk hoi Joab loe misa patomhaih ahmuen hoiah ang phak o; misa ban thung hoiah a lomh o ih paroeai hmuennawk to a sin o; toe Abner loe David khaeah Hebron vangpui ah om ai boeh; anih loe David mah longhoihta hoiah patoeh boeh pongah, Hebron vangpui hoiah tacawt boeh.
23 Kad nu Joabs un viss tas spēks ar viņu pārnāca, tad Joabam teica un sacīja: Abners, Nera dēls, ir nācis pie ķēniņa un tas viņu ir atlaidis, ka viņš ar mieru aizgājis.
Joab hoi anih ih misatuh kaminawk boih phak o naah, Ner capa Abner loe siangpahrang khaeah angzoh moe, siangpahrang mah patoeh pongah, anih loe longhoihta hoiah caeh boeh, tiah thuih pae o.
24 Tad Joabs gāja pie ķēniņa un sacīja: ko tu esi darījis? Redzi, Abners pie tevis ir nācis, - kāpēc tu viņu esi atlaidis, ka tas aizgājis?
To pongah Joab loe siangpahrang khaeah caeh moe, Tih hmuen maw na sak? Khenah, Abner nang khaeah angzoh boeh to mah, tih hanah nam laemsak ving loe? Anih loe poekmonghaih hoiah ni caeh boeh.
25 Tu gan Abneru, Nera dēlu, pazīsti, ka tas ir nācis tevi pierunāt, ka viņš vērā liktu tavu iziešanu un ieiešanu un izprastu visu, ko tu dari.
Ner capa Abner loe nang aling han ih ni angzoh, na kunhaih hoi na tacawthaih to khet moe, na sak ih hmuennawk boih khet han ih ni angzoh, tiah na panoek boeh, tiah a naa.
26 Un Joabs izgāja no Dāvida un sūtīja vēstnešus Abneram pakaļ, kas viņu atkal atveda no Ziras akas; bet Dāvids par to nezināja.
Joab loe David khae hoi tacawt moe, Abner hnukah laicaehnawk to patoeh; anih to Sirah tuipuek ohhaih ahmuen hoiah amlaem o haih let. Toe To tiah sak ih hmuen to David mah panoek ai.
27 Kad nu Abners uz Hebroni nāca atpakaļ, tad Joabs viņu veda vārtos, klusu ar viņu parunāt, un tur tas viņam dūra vēderā, ka tas nomira, par viņa brāļa Azaēļa asinīm.
Abner Hebron ah amlaem naah, ahmuen kalah ah lokthuih han ih baktih toengah, Joab mah anih to sipae khongkha taengah caeh haih; to ah phak naah amnawk Asahel ih athii tho lu lak hanah, Joab mah panak ah thunh, to tiah Abner to duek.
28 Kad nu Dāvids to pēcak dzirdēja, tad viņš sacīja: es esmu nenoziedzīgs un mana valstība Tā Kunga priekšā mūžīgi pie Abnera, Nera dēla, asinīm.
To pacoengah to hmuen kawng to David mah thaih naah, Ner capa Abner ih athii pongah kaimah hoi ka ukhaih prae loe Angraeng hmaa ah dungzan khoek to zaehaih om mak ai;
29 Lai tās nāk uz Joaba galvu un uz visu viņa tēva namu, un lai Joaba namā netrūkst, kam izpil un kas ir spitālīgs un kas pie spieķa staigā un kas caur zobenu krīt un kam maizes trūkst.
anih ih athii loe Joab lu nui hoi anih ampanawk ih imthung takoh boih nuiah krah nasoe; Joab ih imthung takoh loe ahlut nathaih tawn kami, to tih ai boeh loe ngansae man kami, to tih ai boeh loe cunghet hoi kacaeh kangkuu kami, to tih ai boeh loe sumsen hoiah dueh kami, to tih ai boeh loe zok amthlam tui anghaeh hoiah dueh kami ah om nasoe, tiah a naa.
30 Tā Joabs un Abizajus, viņa brālis, nokāva Abneru par to, ka tas Azaēli, viņu brāli, bija nokāvis kaujā pie Gibeonas.
Gibeon misa angtukhaih ahmuen ah amnawk Asahel to hum pae pongah, Joab hoi Abishai mah Abner to hum hoi.
31 Tad Dāvids sacīja uz Joabu un uz visiem ļaudīm, kas pie viņa bija: saplēšat savas drēbes un apvelciet maisus un žēlojaties Abnera pēc. Un ķēniņš Dāvids gāja bērēm pakaļ.
To naah David mah Joab hoi a taengah kaom kaminawk boih khaeah, Kahni asik oh loe, kazii angzaeng o pacoengah, Abner to palungsae o haih ah, tiah a naa. David siangpahrang angmah doeh qokkung ah caeh.
32 Kad nu Abneru apraka Hebronē, tad ķēniņš pacēla savu balsi un raudāja pie Abnera kapa, un visi ļaudis raudāja.
Abner loe Hebron vangpui ah aphum o; siangpahrang loe Abner ih taprong ah tha hoiah qah; kaminawk boih doeh qah o.
33 Un ķēniņš žēlojās par Abneru un sacīja: vai Abneram bija jāmirst, kā mirst nelietis?
Siangpahrang mah Abner hanah, Abner loe kamthu kami baktiah maw duek?
34 Tavas rokas nebija saistītas nedz tavas kājas liktas vara pinekļos; tu esi kritis, kā krīt caur netikliem. Tad visi ļaudis vēl vairāk par to raudāja.
Na ban to taoeng o ai, na khok doeh thlong thuk o ai to mah, kawbangmaw kahoih ai kaminawk ban ah dueh kami baktiah, na duek halat? tiah a qah haih. To naah kaminawk boih mah anih to qah o haih let.
35 Un visi ļaudis nāca aicināt, lai Dāvids maizes ēstu, kamēr vēl bija dienas gaisma; tad Dāvids zvērēja un sacīja: lai Dievs man šā un tā dara, ja es baudīšu maizes vai cita kā, pirms saule noiet.
Kaminawk loe David khaeah angzoh o moe, khoving ai naah buhcaak hanah pathloep o; toe David mah, Niduem ai karoek to takaw maw, to tih ai boeh loe hmuen maeto maw, ka pataeng nahaeloe, kanung parai ah, Sithaw mah ka nuiah toksah nasoe, tiah lokkamhaih ka sak, tiah a naa.
36 Un visi ļaudis to dzirdēja, un tas tiem labi patika; viss ko ķēniņš darīja, tas visiem ļaudīm labi patika.
Kaminawk boih mah to lok to thaih o naah, anghoe o; kaminawk loe siangpahrang mah sak ih hmuennawk boih nuiah doeh anghoe o.
37 Un visi ļaudis un viss Israēls noprata tai dienā, ka tas nebija nācis no ķēniņa, ka Abners, Nera dēls, bija nokauts.
To pongah to na niah siangpahrang mah, Ner capa Abner to hum ai, tiah kaminawk boih hoi Israel kaminawk boih mah panoek o.
38 Un ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: vai nezināt, ka šodien lielskungs un augsts vīrs ir kritis iekš Israēla?
To naah siangpahrang mah angmah ih kaminawk khaeah, Vaihniah Israel prae ah, siangpahrang capa hoi lensawk kami maeto duek boeh, tiah na panoek o ai maw?
39 Bet es vēl šodien esmu par jaunu, nule par ķēniņu svaidīts. Un šie vīri, Cerujas dēli, man ir par stipriem; Tas Kungs lai atmaksā tiem ļauna darītājiem pēc viņu ļaundarīšanas.
Vaihniah kai loe situi bawh ih siangpahrang ah ka oh, toe ka thazok; hae ih Zeruiah caanawk loe kai pongah thacak hoi kue; hmuen kasae sah kami loe a sak ih kasae hmuen baktih toengah Angraeng mah pathok nasoe, tiah a naa.
