Otra Samuela 23

1 Un šie ir Dāvida pēdīgie vārdi. Dāvida, Isajus dēla, vārdi: tā saka tas vīrs, kas apstiprināts par Jēkaba Dieva svaidīto, un kas mīlīgs Israēla dziesmās:

Dessa äro de sista Davids ord; David, Isai son, sade: Den mannen sadet, som för en Jacobs Guds smord uppsätter är, och en lustig Israels diktare.

2 Tā Kunga Gars caur mani runā, un Viņa vārds ir uz manas mēles.

Herrans Ande hafver talat genom mig, och hans ord är skedt genom mina tungo.

3 Israēla Dievs saka, Israēla patvērums uz mani runā: valdītājs pār cilvēkiem, kas taisns, valdītājs dievbijāšanā,

Israels Gud hafver talat till mig; Israels tröst hafver mig tillsagt, den der råder öfver menniskorna, den rättvise rådanden i Guds fruktan;

4 Tas ir kā rīta gaisma, kad saule uzlec, kā rīts bez mākoņiem, kā kad no spožuma un lietus zaļums zeļ no zemes.

Såsom ljuset är om morgonen, då solen uppgår bittida, utan moln; och af skenet efter regn växer gräs upp af jordene.

5 Vai tāds nav mans nams ar to stipro Dievu? Jo Viņš man uzcēlis mūžīgu derību, kas visādi labi nolikta un pasargāta. Jo visai manai pestīšanai un visam labam prātam, vai Viņš tam neliks plaukt?

Ty ingen ting är för Gudi såsom mitt hus; ty han hafver gjort ett evigt förbund med mig, i alla måtto visst och fast; ty det är all min salighet, och all lust, att intet så växa skall.

6 Bet tie netiklie, tie visi ir kā nomesti ērkšķi, ko rokā neņem.

Men den ogudaktige Belial skall varda alldeles utrotad såsom törne, så att man intet behåller deraf.

7 Bet ikviens, kas tos grib aizskart, ņem dzelzs ieroci jeb šķēpa kātu rokā; un tos sadedzina ar uguni tai vietā, kur tie auguši. -

Och om någor antastar dem, skola de med jern och spets platt förderfva dem; och man skall uppbränna dem med eld i deras rum.

8 Šie ir to varoņu vārdi, kas Dāvidam bijuši: Jazabeams, Akmona dēls, tas augstākais starp tiem virsniekiem. Viņš cilāja savu šķēpu un pārvarēja astoņsimt un tos nokāva vienā reizē.

Desse äro namnen af Davids hjeltar: Jasabeam, Hachmoni son, den ypperste ibland tre; hvilken upphof sin spets, och slog ihjäl åttahundrad i ena reso.

9 Un pēc tā bija Eleazars, Dodus dēls, Aoka dēla dēls, šis bija starp tiem trim varoņiem ar Dāvidu, kad tie Fīlistus kaunā lika, kas tur bija sapulcējušies uz karu, un Israēla vīri (pret tiem) cēlās.

Näst honom var Eleazar, Dodi son, Ahohi sons, ibland de tre hjeltar med David, då de förhädde de Philisteer, och voro der församlade till strid, och Israels män drogo upp.

10 Šis cēlās un kāva Fīlistus, tiekams viņa roka piekusa un viņa roka pie zobena pielipa, un Tas Kungs deva tai dienā lielu pestīšanu, ka tie ļaudis atgriezās viņam pakaļ, tikai laupīt.

Då stod han, och slog de Philisteer, tilldess hans hand dofnade, trött af svärdena. Och Herren gaf en stor salighet på den tiden, så att folket vände om igen efter honom till att röfva.

11 Pēc viņa bija Šammus, Agas dēls, tas Arariets. Kad Fīlisti bija sapulcējušies vienā ciemā, un tur bija tīrums ar lēcām, un tie ļaudis bēga priekš Fīlistiem,

Efter honom var Samma, Age son, den Hararitens. Då de Philisteer församlade sig i en rota, och der var en åker full med linse, och folket flydde för de Philisteer;

12 Tad viņš apstājās paša tīruma vidū un to aizstāvēja, un kāva Fīlistus, un Tas Kungs deva lielu pestīšanu.

Då trädde han midt uppå den åkren, och undsatte honom, och slog de Philisteer; och Herren gaf en stor salighet.

13 Un šie trīs virsnieki starp trīsdesmit vareniem vīriem nogāja un nāca pļaujamā laikā pie Dāvida, Adulama alā, un Fīlistu pulki bija apmetušies Refaīm ielejā.

Och desse tre ypperste ibland tretio kommo neder i andene, till David uti kulona Adullam; och de Philisteers rote låg i Rephaims dal.

14 Bet Dāvids to brīdi bija pilskalnā, un Fīlisti bija ielikuši Bētlemē karavīrus.

Men David var på den tiden på borgene; och de Philisteers folk låg i BethLehem.

15 Un Dāvidam iegribējās un viņš sacīja: kas man dos ūdeni dzert no tās akas pie Bētlemes vārtiem?

Och David vardt lysten och sade: Ho vill hemta mig dricka af det vatten i BethLehems brunn, under portenom?

16 Tad šie trīs varoņi izlauzās caur Fīlistu lēģeri un smēla ūdeni no Bētlemes akas, kas bija pie vārtiem, un ņēma un atnesa to pie Dāvida. Bet viņš to negribēja dzert, bet to izlēja Tam Kungam,

Då föllo de tre hjeltar in uti de Philisteers lägre, och hemtade vatten utu brunnenom i BethLehem, under porten, och båro till David; men han ville intet dricka det, utan utgöt det Herranom;

17 Un sacīja: lai Tas Kungs mani pasargā, ka es to nedaru. Vai tās nav to vīru asinis, kas nogājuši, savu dzīvību netaupīdami? Un viņš to negribēja dzert. To šie trīs varoņi darīja.

Och sade: Det låte Herren vara långt ifrå mig, att jag detta göra skulle; är det icke de mäns blod, som sitt lif vågade, och gingo dit? Och han ville icke drickat. Det gjorde nu de tre hjeltar.

18 Un Abizajus, Joaba brālis, Cerujas dēls, bija arīdzan par virsnieku starp trim. Tas pacēla savu šķēpu pret trīs simtiem un tos nokāva, un viņš bija arīdzan slavēts starp trim.

Abisai, Joabs broder, ZeruJa son, var ock en ypperst ibland tre. Han hof sin spets upp, och slog trehundrad, och var också prisad ibland tre;

19 No šiem trim viņš bija tas augstākais, tāpēc viņš tiem bija par virsnieku, bet viņš tos trīs (pirmos) nepanāca.

Och den härligaste ibland tre och var deras öfverste; men han kom icke intill de tre.

20 Vēl bija Benajus, Jojadas dēls, stipra vīra dēls, kas lielus darbus darījis, no Kabceēles; šis kāva divus stiprus Moabiešu lauvas, viņš arī nogāja un alā kāva vienu lauvu sniega laikā.

Och Benaja, Jojada son, IsHails sons af storom gerningom, af Kabzeel, han slog tu de Moabiters lejon, och gick ned, och slog ett lejon i brunnenom i snötiden;

21 Viņš arī kāva vienu briesmīgu Ēģiptieti, un tā ēģiptieša rokā bija šķēps, bet viņš nogāja pie tā ar zizli un izrāva to šķēpu no tā ēģiptieša rokas un to nokāva ar viņa paša šķēpu.

Och slog desslikes en grufvelig Egyptisk man; den hade en spets i sine hand; men han gick neder till honom med en staf, och tog den Egyptien spetsen utu handene, och slog honom ihjäl med sin egen spets.

22 To Benajus, Jojadas dēls, darīja un viņš bija slavēts starp tiem trim varoņiem.

Detta gjorde Benaja, Jojada son, och var beprisad ibland de tre hjeltar;

23 Viņš bija tas augstākais starp tiem trīsdesmit, bet tos trīs pirmos viņš nepanāca. Un Dāvids viņu iecēla pār saviem pils karavīriem.

Och härligare än de tretio; men han kom icke till de tre. Och David gjorde honom till sitt hemliga Råd.

24 Azaēls, Joaba brālis, bija starp tiem trīsdesmit; Elanans, Dodus dēls, no Bētlemes;

Asahel, Joabs broder, är ibland de tretio; Elhanan, Dodo son, i BethLehem;

25 Šammus no Arodas; Elikus no Arodas;

Samma den Haroditen; Elika den Haroditen;

26 Elecs, Palta dēls, Irus, Ikeša dēls, no Tekoas;

Helez den Palthiten; Ira, Ikkes son, den Thekoitens;

27 Abiēsers no Anatotas; Mebunājus, Uzata dēls,

Abieser den Annethothiten; Mebunnai den Husathiten;

28 Calmons, Aoka dēls, Maārajus no Netofas;

Zalmon den Achothiten; Maharai den Netophathiten;

29 Elebs, Baēnus dēls, no Netofas; Itajus, Ribaja dēls, no Benjaminiešu Ģibejas;

Heleb, Baena son, den Netophathiten; Itthai, Ribai son, af Gibea BenJamins barnas;

30 Benajus no Pirgatonas; Idajus no Gaāša upēm;

Benaja, den Pirgathoniten; Hiddai, af de bäcker Gaas;

31 Abialbons no Arbas; Asmavets no Barumas;

AbiAlbon den Arbathiten; Asmaveth den Barhumiten;

32 Elaēba no Zaālbonas; Jazena un Jonatāna bērni;

Eliaheba den Saalboniten, Jasens och Jonathans barn;

33 Šammus no Araras; Ajams, Zarara dēls, no Araras;

Samma den Harariten; Ahiam, Sarars son, dens Araritens;

34 Elivelets, Aāsbaja dēls, Maāhataja dēla dēls. Elijams, Ahitofela dēls, no Ģilonas;

Eliphelet, Ahasbai son, Maachathi sons; Eliam, Achitophels son, dens Gilonitens;

35 Ecrajus no Karmeļa; Paērajus no Arbas;

Hezrai den Carmeliten; Paarai den Arbiten;

36 Jeģeals, Nātana dēls, no Cobas; Banus no Gada;

Jigeal, Nathans son, af Zoba; Bani den Gaditen;

37 Celegs no Amona; Naārajus no Beērotes, Joaba, Cerujas dēla, bruņu nesējs;

Zelek den Ammoniten; Naharai den Beerothiten, Joabs vapnedragare, ZeruJa sons;

38 Īrus, Jetrus dēls, Gārebs, Jetrus dēls,

Ira den Jithriten; Gareb den Jithriten;

39 Ūrija, tas Etietis. Tie ir pavisam trīsdesmit un septiņi.

Uria den Hetheen. De äro alle tillhopa sju och tretio.