< Otra Samuela 22 >

1 Un Dāvids runāja Tā Kunga priekšā šīs dziesmas vārdus tai dienā, kad Tas Kungs viņu bija atpestījis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas; un viņš sacīja:
Y habló David a Jehová las palabras de este cántico, el día que Jehová le libró de la mano de todos sus enemigos, y de la mano de Saul, y dijo:
2 Tas Kungs ir mans akmens kalns un mana pils un mans glābējs.
Jehová es mi roca, y mi fortaleza, y mi librador.
3 Dievs ir mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un manas pestīšanas rags, mans augstais palīgs, un mana glābšana, mans Pestītājs, kas mani no varas darba atpestī.
Dios es mi peñasco, en él confiaré: mi escudo, y el cuerno de mi salud: mi fortaleza, y mi refugio: mi salvador, que me librarás de violencia.
4 Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
A Jehová digno de ser loado invocaré, y seré salvo de mis enemigos.
5 Jo nāves viļņi mani apņēma un posta upes mani izbiedēja,
Cuando me cercaron ondas de muerte, y arroyos de iniquidad me asombraron;
6 Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. (Sheol h7585)
Cuando las cuerdas del sepulcro me ciñeron, y los lazos de muerte me tomaron descuidado; (Sheol h7585)
7 Savās bēdās es piesaucu To Kungu, es piesaucu savu Dievu; tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
Cuando tuve angustia, invoqué a Jehová, y clamé a mi Dios, y él desde su templo oyó mi voz, mi clamor llegó a sus oídos.
8 Zeme tapa kustināta un drebēja, un debesu stiprumi kustējās un trīcēja, kad Viņš apskaitās.
La tierra se removió, y tembló: los fundamentos de los cielos fueron movidos, y se estremecieron; porque él se airó.
9 Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
Subió humo de sus narices, y de su boca fuego consumidor, por el cual se encendieron carbones.
10 Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
Y abajó los cielos y descendió: una oscuridad debajo de sus pies.
11 Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, un parādījās uz vēja spārniem.
Subió sobre el querubim, y voló: aparecióse sobre las alas del viento.
12 Viņš lika tumsu ap Sevi par telti, un melnus ūdeņus un biezus mākoņus.
Puso tinieblas al derredor de sí como por cabañas: aguas negras, y espesas nubes.
13 No spožuma Viņa priekšā iedegās ugunīgi zibeņi.
Del resplandor de su presencia se encendieron ascuas ardientes.
14 Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi.
Tronó de los cielos Jehová, y el Altísimo dio su voz.
15 Un Viņš meta bultas un tos izklīdināja, Viņš meta zibeņus un tos iztrūcināja.
Arrojó saetas, y desbaratólos: relampagueó, y los consumió.
16 Jūras dibeni rādījās, zemes pamati tapa atklāti no Tā Kunga bāršanas, no Viņa nāšu dvašas pūšanas.
Entonces aparecieron los manaderos de la mar, y los fundamentos del mundo fueron descubiertos por la reprensión de Jehová, por la respiración del resuello de su nariz.
17 Viņš izstiepa (roku) no augstības un satvēra mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
Extendió su mano de lo alto, y arrebatóme, y sacóme de las muchas aguas.
18 Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo varenāki nekā es.
Libróme de fuertes enemigos, de los que me aborrecían, los cuales eran más fuertes que yo.
19 Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
Los cuales en el día de mi calamidad me tomaron descuidado: mas Jehová fue mi bordón.
20 Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
Sacóme a anchura; me libró, porque puso su voluntad en mí.
21 Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, Viņš man atlīdzina pēc manu roku šķīstības.
Pagóme Jehová conforme a mi justicia: y conforme a la limpieza de mis manos me dio la paga.
22 Jo es sargāju Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
Porque yo guardé los caminos de Jehová: y no me aparté impíamente de mi Dios.
23 Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
Porque delante de mí tengo todas sus ordenanzas: y sus fueros, no me retiraré de ellos.
24 Bet es biju bezvainīgs Viņa priekšā un sargājos noziegties.
Y fui perfecto con él, y me guardé de mi iniquidad.
25 Un Tas Kungs man atlīdzina pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības priekš Viņa acīm.
Y pagóme Jehová conforme a mi justicia: y conforme a mi limpieza delante de sus ojos.
26 Pie tiem svētiem Tu rādies svēts, un pie tiem sirdsskaidriem vīriem Tu rādies skaidrs.
Con el bueno eres bueno, y con el valeroso perfecto, eres perfecto.
27 Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
Con el limpio eres limpio: mas con el perverso, eres perverso.
28 Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī, un Tavas acis ir pret tiem lepniem, tos pazemot.
Y salvas al pueblo pobre: mas tus ojos, sobre los altivos, para abatirlos.
29 Jo Tu Kungs esi mans spīdeklis. Tas Kungs dara manu tumsību gaišu.
Porque tú eres mi lámpara, oh Jehová: Jehová da luz a mis tinieblas.
30 Jo ar Tevi es varu sadauzīt karaspēku, ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
Porque en ti romperé ejércitos, y en mi Dios saltaré las murallas.
31 Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
Dios, perfecto su camino: la palabra de Jehová purificada, escudo es de todos los que en él esperan.
32 Jo kur ir kāds Dievs, kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums, kā vien mūsu Dievs?
Porque ¿qué Dios hay sino Jehová? ¿O quién es fuerte sino nuestro Dios?
33 Tas stiprais Dievs ir mans varenais patvērums, un Viņš vada to taisno pa Savu ceļu.
Dios es el que con virtud me corrobora, y el que escombra mi camino.
34 Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
El que hace mis pies como de ciervas, y el que me asienta en mis alturas.
35 Viņš manas rokas māca karot, ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
El que enseña mis manos para la pelea: y el que da que yo quiebre con mis brazos el arco de acero.
36 Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava laipnība mani paaugstina.
Tú me diste el escudo de tu salud, y tu benignidad me ha multiplicado.
37 Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
Tú ensanchaste mis pasos debajo de mí, para que no titubeasen mis rodillas.
38 Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem, un tos iznīcināšu un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos nebūšu izdeldējis.
Perseguiré mis enemigos, y quebrantarlos he, y no me volveré hasta que los acabe.
39 Es tos izdeldēšu un tos satriekšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
Consumirlos he, y herirlos he; que no se levantarán. Y caerán debajo de mis pies.
40 Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
Ceñísteme de fortaleza para la batalla, y postraste debajo de mí los que contra mí se levantaron.
41 Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā un savus nīdētājus es iznīcināšu.
Tú me diste la cerviz de mis enemigos, de mis aborrecedores, y que yo los talase.
42 Tie skatās visapkārt, bet glābēja nav, - uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
Miraron, y no hubo quien los librase; a Jehová, mas no les respondió.
43 Es tos sagrūdīšu kā zemes pīšļus, es tos samīšu un izkaisīšu kā dubļus uz ielām.
Yo los quebrantaré como a polvo de la tierra: como a lodo de las plazas los desmenuzaré, y los disiparé.
44 Tu mani izglābi no manu ļaužu ķildām, Tu mani lieci par galvu tautām: ļaudis, ko es nepazinu, man kalpo.
Tú me libraste de contiendas de pueblos: tú me guardaste para que fuese cabeza de gentes: pueblos que no conocía, me sirvieron.
45 Svešinieku bērni mīlīgi izrādās manā priekšā; kad viņu auss dzird, tad tie man paklausa.
Los extraños titubeaban a mí; en oyendo me obedecían.
46 Svešinieku bērni nonīkst un drebēdami iziet no savām pilīm.
Los extraños se desleían, y temblaban en sus encerramientos.
47 Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans Patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, manas pestīšanas Klints,
Viva Jehová, y sea bendita mi roca: sea ensalzado el Dios, que es la roca de mi salvamento.
48 Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis,
El Dios, que me ha dado venganzas, y sujeta los pueblos debajo de mí,
49 Un kas mani izvada no maniem ienaidniekiem. Un Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani cēlās, no tiem varas darītājiem Tu mani izglābi.
Que me saca de entre mis enemigos: tú me sacaste en alto de entre los que se levantaron contra mí: librásteme del varón de iniquidades.
50 Tāpēc es Tevi, Kungs, slavēšu starp tautām un dziedāšu Tavam vārdam.
Por tanto yo te confesaré en las gentes, oh Jehová, y cantaré a tu nombre.
51 Viņš Savam ķēniņam parāda lielu pestīšanu un dara labu Savam svaidītam Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
El que engrandece las saludes de su rey: y el que hace misericordia a su ungido David, y a su simiente para siempre.

< Otra Samuela 22 >