Otra Samuela 22
1 Un Dāvids runāja Tā Kunga priekšā šīs dziesmas vārdus tai dienā, kad Tas Kungs viņu bija atpestījis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas; un viņš sacīja:
David upravi Jahvi riječi ove pjesme u dan kad ga je Jahve izbavio iz ruku svih njegovih neprijatelja i iz ruke Šaulove.
2 Tas Kungs ir mans akmens kalns un mana pils un mans glābējs.
Pjevao je: “Jahve, hridino moja, utvrdo moja, spase moj;
3 Dievs ir mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un manas pestīšanas rags, mans augstais palīgs, un mana glābšana, mans Pestītājs, kas mani no varas darba atpestī.
Bože moj, pećino moja kojoj se utječem, štite moj, spasenje moje, tvrđavo moja! Ti me izbavljaš od nasilja.
4 Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
Zazvat ću Jahvu hvale predostojna i od dušmana bit ću izbavljen.
5 Jo nāves viļņi mani apņēma un posta upes mani izbiedēja,
Valovi smrti okružiše mene, prestraviše me bujice pogubne,
Užad Podzemlja sputiše me, smrtonosne zamke padoše na me: (Sheol h7585)
7 Savās bēdās es piesaucu To Kungu, es piesaucu savu Dievu; tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
u nevolji zazvah Jahvu i Bogu svome zavapih. Iz svog Doma zov mi začu, i vapaj moj mu do ušiju doprije.
8 Zeme tapa kustināta un drebēja, un debesu stiprumi kustējās un trīcēja, kad Viņš apskaitās.
I zemlja se potrese i uzdrhta, uzdrmaše se temelji nebesa, pokrenuše se, jer On gnjevom planu.
9 Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
Iz nosnica mu dim se diže, iz usta mu oganj liznu, ugljevlje živo od njega plamsa.
10 Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
On nagnu nebesa i siđe, pod nogama oblaci mu mračni.
11 Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, un parādījās uz vēja spārniem.
Na keruba stade i poletje; na krilima vjetra zaplovi.
12 Viņš lika tumsu ap Sevi par telti, un melnus ūdeņus un biezus mākoņus.
Ogrnu se mrakom kao koprenom, prekri se tamnim vodama i oblacima tmastim,
13 No spožuma Viņa priekšā iedegās ugunīgi zibeņi.
od bljeska pred licem njegovim užga se ugljevlje plameno.
14 Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi.
Jahve s neba zagrmje, Svevišnjega glas se ori.
15 Un Viņš meta bultas un tos izklīdināja, Viņš meta zibeņus un tos iztrūcināja.
Odape strijele i dušmane rasu, izbaci munje i na zemlju ih obori.
16 Jūras dibeni rādījās, zemes pamati tapa atklāti no Tā Kunga bāršanas, no Viņa nāšu dvašas pūšanas.
Morska dna se pokazaše, i temelji svijeta postaše goli od strašne prijetnje Jahvine, od olujna daha gnjeva njegova.
17 Viņš izstiepa (roku) no augstības un satvēra mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
On pruži s neba ruku i mene prihvati, iz silnih voda on me izbavi.
18 Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo varenāki nekā es.
Od protivnika moćnog mene oslobodi, od dušmana mojih jačih od mene.
19 Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
Navališe na me u dan zlosretni, ali me Jahve zaštiti,
20 Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
na polje prostrano izvede me, spasi me jer sam mu mio.
21 Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, Viņš man atlīdzina pēc manu roku šķīstības.
Po pravednosti mojoj Jahve mi uzvrati, po čistoći ruku mojih on me nagradi,
22 Jo es sargāju Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
jer čuvah putove Jahvine, od Boga se svoga ne udaljih.
23 Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
Odredbe njegove sve su mi pred očima, zapovijedi njegove nisam odbacio,
24 Bet es biju bezvainīgs Viņa priekšā un sargājos noziegties.
do srži odan njemu sam bio, čuvam se grijeha svakoga.
25 Un Tas Kungs man atlīdzina pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības priekš Viņa acīm.
Jahve mi po pravdi mojoj vrati, čistoću ruku mojih vidje.
26 Pie tiem svētiem Tu rādies svēts, un pie tiem sirdsskaidriem vīriem Tu rādies skaidrs.
S prijateljem ti si prijatelj, poštenu poštenjem uzvraćaš.
27 Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
S čovjekom čistim ti si čist, a lukavca izigravaš,
28 Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī, un Tavas acis ir pret tiem lepniem, tos pazemot.
jer narodu poniženu spasenje donosiš a ponižavaš oči ohole.
29 Jo Tu Kungs esi mans spīdeklis. Tas Kungs dara manu tumsību gaišu.
Jahve, ti moju svjetiljku užižeš, Bože, tminu moju obasjavaš:
30 Jo ar Tevi es varu sadauzīt karaspēku, ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
s tobom udaram na čete dušmanske, s Bogom svojim preskačem zidine.
31 Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
Savršeni su puti Gospodnji, i riječ je Jahvina ognjem kušana. on je štit svima, samo on, koji se k njemu utječu.
32 Jo kur ir kāds Dievs, kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums, kā vien mūsu Dievs?
Jer tko je Bog osim Jahve? Tko li je hridina osim Boga našega?
33 Tas stiprais Dievs ir mans varenais patvērums, un Viņš vada to taisno pa Savu ceļu.
Taj Bog me snagom opasuje, stere mi put besprijekoran.
34 Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
Noge mi dade brze ko u košute i postavi me na visine sigurne,
35 Viņš manas rokas māca karot, ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
ruke mi za borbu uvježba i mišice da luk mjedeni napinju.
36 Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava laipnība mani paaugstina.
Daješ mi štit svoj koji spasava, tvoja me brižljivost uzvisi.
37 Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
Pouzdanje daješ mom koraku, i noge mi više ne posrću.
38 Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem, un tos iznīcināšu un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos nebūšu izdeldējis.
Pognah svoje dušmane i dostigoh, i ne vratih se dok ih ne uništih.
39 Es tos izdeldēšu un tos satriekšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
Obaram ih, ne mogu se dići, padaju, pod nogama mi leže.
40 Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
Ti me opasa snagom za borbu, a protivnike moje meni podloži.
41 Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā un savus nīdētājus es iznīcināšu.
Ti dušmane moje u bijeg natjera, i rasprših one koji su me mrzili.
42 Tie skatās visapkārt, bet glābēja nav, - uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
Vapiju u pomoć, nikog da pomogne, vapiju Jahvi - ne odaziva se.
43 Es tos sagrūdīšu kā zemes pīšļus, es tos samīšu un izkaisīšu kā dubļus uz ielām.
Smrvih ih kao prah na vjetru, zgazih ih ko blato na putu.
44 Tu mani izglābi no manu ļaužu ķildām, Tu mani lieci par galvu tautām: ļaudis, ko es nepazinu, man kalpo.
Ti me §izbavÄi od bune u mom narodu, postavi me glavarom pogana, puk koji ne poznavah služi mi.
45 Svešinieku bērni mīlīgi izrādās manā priekšā; kad viņu auss dzird, tad tie man paklausa.
Svaki moj šapat pokorno on sluša. Sinovi tuđinci meni laskaju,
46 Svešinieku bērni nonīkst un drebēdami iziet no savām pilīm.
sinovi tuđinski gube srčanost izlaze dršćuć iz svojih utvrda.
47 Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans Patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, manas pestīšanas Klints,
Živio Jahve! Blagoslovljena hridina moja! Neka se uzvisi Bog, spasenje moje!
48 Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis,
Bog koji mi daje osvetu i narode meni pokorava.
49 Un kas mani izvada no maniem ienaidniekiem. Un Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani cēlās, no tiem varas darītājiem Tu mani izglābi.
Od dušmana me mojih izbavljaš i nad protivnike me moje izdižeš, ti mene od čovjeka silnika spasavaš.
50 Tāpēc es Tevi, Kungs, slavēšu starp tautām un dziedāšu Tavam vārdam.
Zato te slavim, Jahve, među pucima i psalam pjevam tvome Imenu:
51 Viņš Savam ķēniņam parāda lielu pestīšanu un dara labu Savam svaidītam Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
umnožio si pobjede kralju svojemu, pomazaniku svome milost si iskazao, Davidu i potomstvu njegovu navijeke.”
