Otra Samuela 22
1 Un Dāvids runāja Tā Kunga priekšā šīs dziesmas vārdus tai dienā, kad Tas Kungs viņu bija atpestījis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas; un viņš sacīja:
Hitichun Pakaiyin amelmate jousea kon leh Saul khut’a kona ana huhhing jal in David in hichela hi Pakai henga anasan ahi.
2 Tas Kungs ir mans akmens kalns un mana pils un mans glābējs.
Hitin lacheng aseme, “Pakai chu keima dingin Kasongpi leh kakulpi chule eihuhhingpa ahi,
3 Dievs ir mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un manas pestīšanas rags, mans augstais palīgs, un mana glābšana, mans Pestītājs, kas mani no varas darba atpestī.
Ka-Pathen leh kasongpi Kakiselna nahi; Kapho le eihuhhinga kasakhia pang, Kakulpi pal le kakisel na nahin, Eihuhhingpa nahin, pumhat’a kinona lah a jong nei huhdoh ji'e.
4 Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
Vahchoi dinga lomtah Pakai henga kataoyin, chule Kamelmate a konin huhhingna kachang tai.
5 Jo nāves viļņi mani apņēma un posta upes mani izbiedēja,
“Ajeh chu thina luipin eilon khuntan, Manthah na lam jousen eilon khum tai;
Noimigam khaoguiyin eihen tan, kamasanga thina ding thang akikam’e. (Sheol h7585)
7 Savās bēdās es piesaucu To Kungu, es piesaucu savu Dievu; tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
Ahin “Kagenthei pet’in Pakai henga ka taovin. Ka-Pathen koma chun kataovin ahi. Pathen houin a aman kataona asang jin, hichea chun anabenga kataona alut ji'e.
8 Zeme tapa kustināta un drebēja, un debesu stiprumi kustējās un trīcēja, kad Viņš apskaitās.
Hichun leiset akinuh nuh jin ling akihot tan ahi; Van todap khompi jouse jong akiling soh hel jenge; Pathen alung han jeh chun lingpi ahin hot jengin ahi.
9 Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
Chule Anah hom sung tenia konin meikhu ahung kitung doh in, chule akamsung a konin mi bahgam thei mei akonge; Meial deuje ju Pathena konin ahung kitung doh jenge.
10 Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
Aman van mun jouse asonkun jengin ahung kumlhai, Akengto noiya muthim lhangkhal akiheh jenge.
11 Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, un parādījās uz vēja spārniem.
Pathen Cherub chunga atouvin alenge, huipia akijap’a alen akimui.
12 Viņš lika tumsu ap Sevi par telti, un melnus ūdeņus un biezus mākoņus.
Aman akimvela muthim lhangkhal akihehsah jin, chule Aloupi na meilhang thuh tah twipin akikhange.
13 No spožuma Viņa priekšā iedegās ugunīgi zibeņi.
A-angsung vahchan thethu lah a konin meikong amleng lung ahung leng doh dohjie.
14 Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi.
Pakaiyin van'a konin van akithinsah jin Hatchungnungpen chun o-thongin thu aseiye.
15 Un Viņš meta bultas un tos izklīdināja, Viņš meta zibeņus un tos iztrūcināja.
Aman thalpi ahinkap doh jin adoudal te athe cheh ji'e. Kol a phen a kithe jal lah lah jenge.
16 Jūras dibeni rādījās, zemes pamati tapa atklāti no Tā Kunga bāršanas, no Viņa nāšu dvašas pūšanas.
Chuteng leh twikhanglen togei geiyin akimu theiyin, Vannoi bulpi khom jouse jong akimuthei ye; Pakaiyin ahinpho jia Anah homsunga ahu alha teng chuti chun aumjie.
17 Viņš izstiepa (roku) no augstības un satvēra mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
Van chungsang langa konin aman eihin huhdoh jin jin, Twipi kinong a konin eiladoh ji'e.
18 Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo varenāki nekā es.
Chule kamelma hattah pa akonin eihuhdoh jin, Eihotbol tea konin jong eihuhdoh ji'e; Ijeh-inem itileh hitobang miho hi kei din ahatval jiuve.
19 Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
Ka hamset ni jongle amaho hin eihin del khum jeng jiuve; Hijong leh Pakai in keima eikithopi jing nai.
20 Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
Pakaiyin keima munlen tah a eipui doh jin, Eikipapi jeh in eihuhdoh jin ahi.
21 Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, Viņš man atlīdzina pēc manu roku šķīstības.
Lamdih a kachon jing jeh in Pakaiyin kipaman eipen, Chule kakhut te nin thil dih jeng abol jing jeh in kipaman eipei.
22 Jo es sargāju Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
Ajeh chu keiman Pakai lamlhah na jouse kajui jingin, agilou bol’in ka Pathenchu kada lha khapoi.
23 Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
Ijeh-inem itileh ama chonna dan jouse chu Kamaiya aki lang jing jengin, Hijeh chun ama chon na dan jousea jong Keima kavah mang khapoi.
24 Bet es biju bezvainīgs Viņa priekšā un sargājos noziegties.
Ama angsunga keima nolna beiyin kaum jingin, themmo na dingah kakivengdoh jing jenge.
25 Un Tas Kungs man atlīdzina pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības priekš Viņa acīm.
Hijeh chun keima dihna jeh hin Pakaiyin kipaman eipen, chule ama mitmua themmona kanei lou jeh hin kipa man eipei.
26 Pie tiem svētiem Tu rādies svēts, un pie tiem sirdsskaidriem vīriem Tu rādies skaidrs.
“Mi kitah ho hengah nang jong naki tahna namusah in, chule nolna bei mi hengah nang jong nolna bei mi nahina namusah jin ahi.
27 Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
Milung thengho hengah nalungthen na namusah in, chule milung thim thenglou ho hengah nangma alungtheng lou bangin naumjin ahi.
28 Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī, un Tavas acis ir pret tiem lepniem, tos pazemot.
Chuti chun nangman mi kineosah techu nahuhdoh jin, mi kiletsah te vang chu suhnem din nave lhih jinge.
29 Jo Tu Kungs esi mans spīdeklis. Tas Kungs dara manu tumsību gaišu.
O Pakai nangma hi keiya din kathaomei nahin, Ka-Pathen nangin kei dia muthim jouse nasal vahe.
30 Jo ar Tevi es varu sadauzīt karaspēku, ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
Nangma panpi najala keiman sepai hon khat jong kasuh mang ding, Chule Ka-Pathen vanga palvum jong ka chop khup ding ahi.
31 Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
Hitichun Pathen hi alamlhah na jouse achamkim soh keiyin, Pakaiyin mi athutep jong agui lhung ji'e; Chule Ama koma kiselte dinginAma hi ompho ahijinge.
32 Jo kur ir kāds Dievs, kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums, kā vien mūsu Dievs?
Ijeh-inem itileh Pathen kiti chu koi dang ham? Pakai kiti chu ahin; Chujongle songpi kiti chu koipen ham? I-Pathenu amabou chu ahiye.
33 Tas stiprais Dievs ir mans varenais patvērums, un Viņš vada to taisno pa Savu ceļu.
Hiche Pathen hi keima kisel na dettah ahin, kalam lhah na jouse jong phatah in eisem peh tai.
34 Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
Hichun Pathen in kakeng phang teni jong sajuhpi keng abahsah-in, gamken lah dung jenga jong det tah in eidin sah theiye.
35 Viņš manas rokas māca karot, ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
Chule kakhut teni jong galsatje eihil them in, Hijeh chun kabanjang tenin sum-eng thalpi aheh konjin ahi.
36 Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava laipnība mani paaugstina.
Nangman na mi huhhingna ompho neipen, chujongle nagalvon chun keima eikhu khum jin; nakithopi nachun eisuloupi jin ahi.
37 Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
Kanoiya kapansat na ding mun lentah neihoi peh-in, hijeh chun kakengto teni kalho nal tapoi.
38 Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem, un tos iznīcināšu un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos nebūšu izdeldējis.
Ka melmate nung kadel jin kathat gam ji'e; chule aboncha kasuh gamhel masangin kahung kileji poi.
39 Es tos izdeldēšu un tos satriekšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
Hitichun abonchauvin kasat chap hel jin koima athoudoh aum tapoi, hitichun kakengto noiya akijam chap tauvin ahi.
40 Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
Ajeh chu nangin galsat din tha neipen, eihin del khumpa chu kanoiya nalupsah tai.
41 Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā un savus nīdētājus es iznīcināšu.
Hiti chun kamasanga kamel mate najam sah sah jin, eihot bolte chu keiman kathat gam ji tai.
42 Tie skatās visapkārt, bet glābēja nav, - uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
Panpi ngaiya apen pen vanguvin ahuhhing diu koima aumpon, Pakai henga atao vang uvin aman adonbut dehpoi.
43 Es tos sagrūdīšu kā zemes pīšļus, es tos samīšu un izkaisīšu kā dubļus uz ielām.
Keiman kholai dunga leivui bangin kachilngem ngemin, chule kholai dunga bonlhoh bangin kachot phan kachilgoiyie.
44 Tu mani izglābi no manu ļaužu ķildām, Tu mani lieci par galvu tautām: ļaudis, ko es nepazinu, man kalpo.
“Gal eibol khum mitea kon in jong nei huhdoh chun, namtin vaipi chunga alenpenin neisemin, kahet khah louhel miten jong keima kin aboltauve.
45 Svešinieku bērni mīlīgi izrādās manā priekšā; kad viņu auss dzird, tad tie man paklausa.
Gamdang mite jong kineosah tah-in kahenga ahungun, kathusei ajah jah ule kathun anung jiuve.
46 Svešinieku bērni nonīkst un drebēdami iziet no savām pilīm.
Gamdang mite chu alungu aneo jin akisel nao kulsunga konin kichatah in kithing pum pumin ahung potdoh jiuve.
47 Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans Patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, manas pestīšanas Klints,
“Pakai hingjing pa, Nunnom hen kasongpi chu; Choi-at’in umjing hen Ka-Pathen, eihuhhing na songpi chu.
48 Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis,
Phu eilah sah a Pathen chun, mijouse chu keima noiya asonkun soh hel in ahi.
49 Un kas mani izvada no maniem ienaidniekiem. Un Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani cēlās, no tiem varas darītājiem Tu mani izglābi.
Kamelmate lah jenga jong eihuh doh jia, chule nangin kaki doupi kamelmate chunga neichoi sang ji'e; Pumhat jenga mi nokhum mite lah a konin jong nangman neihuh doh jing jin ahi.
50 Tāpēc es Tevi, Kungs, slavēšu starp tautām un dziedāšu Tavam vārdam.
“Hiche jeh hin vo Pakai, namtin la ah navahchoi yinge, chule namin vahchoila sange.
51 Viņš Savam ķēniņam parāda lielu pestīšanu un dara labu Savam svaidītam Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
nangman Lenga natun keima hi galjona loupe tah neipin, thao anusa kei hi long louvin eingailui; David le kachilhah te din atonsot atonsot geiya dingin,” ati.
