Otra Samuela 21
1 Un Dāvida laikā bija bads trīs gadus no vietas, un Dāvids meklēja Tā Kunga vaigu. Un Tas Kungs sacīja: tas ir Saula pēc un tā asins nama pēc, tāpēc ka viņš tos Gibeoniešus nokāvis
David tue vaengah kum thum tah kum khat phoeiah kum khat khokha tlung. Te dongah David loh BOEIPA maelhmai te a toem. Te vaengah BOEIPA loh Saul neh anih imkhui loh Gibonee a ngawn vaengkah thii kawng te a thui.
2 Tad ķēniņš aicināja Gibeoniešus un uz tiem sacīja: (bet Gibeonieši nebija no Israēla bērniem, bet no Amoriešu atlikušiem, un Israēla bērni tiem bija zvērējuši, bet Sauls tos bija meklējis nokaut savā karstumā par Israēla un Jūda bērniem, )
Te dongah manghai loh Gibonee rhoek te a khue tih amih te, “Gibonee rhoek amih he Israel ca khui lamkah moenih. Tedae Amori hlangrhuel lamkah ni. Israel ca rhoek loh amih taengah ol a caeng uh coeng. Tedae Israel ca neh Judah kongah ni Saul loh amih Te a thatlai neh ngawn hamla a moeh,” a ti nah.
3 Un Dāvids sacīja uz Gibeoniešiem: ko man jums būs darīt un ar ko man jūs būs salīdzināt, ka jūs Tā Kunga mantību svētījat?
David loh Gibonee rhoek taengah, “Nangmih taengah balae kan saii eh? BOEIPA kah rho te yoethen sak ham ba nen lae rhong eh?,” a ti nah.
4 Un Gibeonieši tam atbildēja: mēs neprasām ne sudraba ne zelta Saula un viņa nama pēc; mēs arī negribam, lai kas iekš Israēla top nokauts. Tad viņš sacīja: ko tad jūs sakāt, ko man jums būs darīt?
Te dongah Gibonee rhoek loh, “Saul taeng lamkah neh anih imkhui lamkah cak neh sui Te kaimih loh ka kuek uh moenih. Israel khuikah pakhat ngawn ham kaimih hut moenih,” a ti na uh. Te vaengah, “Na ti uh coeng te tah nangmih ham balae kan saii eh?” a ti nah.
5 Tad tie sacīja uz ķēniņu: to vīru, kas mūs postījis un pret mums ļaunu izdomājis, mūs izdeldēt, lai mūsu nemaz vairs nav Israēla robežās; -
Te phoeiah manghai te, “Mamih aka khap tih mamih aka lutlat thil hlang, anih loh Israel khorhi tom ah aka pai te a mitmoeng sak.
6 Dodiet mums septiņus vīrus no viņa dēliem, ka tos Tam Kungam pakaram Ģibejā, Saula, Tā Kunga izredzētā pilsētā. Un ķēniņš sacīja: es došu.
Anih koca lamkah hlang parhih Te kaimih taengah han tloeng lammah han tloeng saeh lamtah, amih Te BOEIPA kah a coelh Saul khopuei Gibeah kah BOEIPA taengah hoeng uh saeh,” a ti uh. Te dongah manghai loh, “Kamah loh kan tloeng bitni,” a ti nah.
7 Bet ķēniņš saudzēja Mefibošetu, Jonatāna dēlu, Saula dēla dēlu, tā zvēresta pēc, ko Dāvids un Jonatāns, Saula dēls pie Tā Kunga bija zvērējuši savā starpā.
Tedae amih laklo kah BOEIPA olhlo bangla manghai tah Saul koca Jonathan capa Mephibosheth taengah a thinphat. Te tah David laklo neh Saul capa Jonathan laklo kah ni.
8 Un ķēniņš ņēma Ricpas, Ajas meitas, divus dēlus, ko tā Saulam bija dzemdējusi, Armonu un Mefibošetu, un Mikales (māsas), Saula meitas, piecus dēlus, ko tā bija dzemdējusi, Adriēlim, Barzilajus, tā Maālotieša dēlam,
Tedae manghai loh Aiah canu Rizpah loh Saul ham a sak pah ca tongpa panit, Armoni neh Mephibosheth, Saul canu Mikhal loh Mekoloti Barzillai capa Adriel ham a sak pah ca tongpa panga te a loh.
9 Un tos deva Gibeoniešiem rokā, un tie tos pakāra uz tā kalna Tā Kunga priekšā. Un tie septiņi kopā gāja bojā un nomira pļaujamā laika iesākumā, kad miežu pļaušana sākās.
Te phoeiah amih Te Gibonee kut ah a paek tih BOEIPA mikhmuh kah tlang ah a hoeng uh tih amih parhih tah a parhih la rhenten cungku uh. Amih tah cangah cuek vaengkah cangtun cangah a moecuek hnin vaengah a duek sakuh.
10 Tad Ricpa, Ajas meita, ņēma maisu un to sev izklāja uz to akmeni pļaušanas iesākumā, tiekams ūdens no debesīm uz tiem pilēja, un viņa ne putniem apakš debess nelika uz tiem nākt dienā, ne lauka zvēriem naktī.
Te vaengah Aiah canu Rizpah loh tlamhni te a loh tih cangah tong lamloh vaan lamkah tui loh amih a bo thil duela lungpang dongah a phaih thil. Te dongah khothaih ah vaan vaa, khoyin ah kohong mulhing Te amih soah cuuk sak pawh.
11 Un Dāvidam sacīja, ko Ricpa, Ajas meita, Saula lieka sieva, bija darījusi.
Saul kah yula Aiah nu Rizpah kah a saii te David taengla a puen pa uh.
12 Un Dāvids nogāja un ņēma Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus no tiem namniekiem Jabesā Gileādā, kas tos bija zaguši no BetŠanas ielas, kur Fīlisti tos bija pakāruši tai dienā, kad Fīlisti Saulu Ģilboā kāva,
Te dongah David Te cet tih Saul rhuh neh a capa Jonathan rhuh te Jabesh Gilead khokung taeng lamloh a loh. Amih te Bethshan toltung lamkah a huen uh. Te tah Philisti kah amih a kuiok nah neh amih a kingkaek nah ni. Philisti kah Gilboa ah Saul te Philisti loh hnin at neh pahoi a ngawn.
13 Un viņš aizveda no tejienes Saula kaulus un Jonatāna, viņa dēla, kaulus, un tos sakrāja ar to pakārto kauliem,
Saul kah a rhuh neh a capa Jonathan kah a rhuh te khaw te lamloh a khuen uh daengah a rhuh a hoeng uh tangtae khaw te a soem uh.
14 Un apraka Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus Benjamina zemē, Celā, Ķisa, viņa tēva, kapā, un tie darīja visu, ko ķēniņš bija pavēlējis. Tā Dievs pēc šim zemei atkal palika žēlīgs.
Saul neh a capa Jonathan kah a rhuh te Benjamin kho Zela kah a napa Kish phuel ah a up uh tih manghai loh a uen bangla boeih a saii uh. Te phoeiah ni khohmuen ham a thangthuiTe Pathen loh a rhoi pueng.
15 Pēc tam bija atkal karš starp Fīlistiem un Israēli. Un Dāvids nogāja un viņa kalpi līdz ar viņu un karoja pret Fīlistiem. Un Dāvids nogura.
Te vaengah Philisti neh Israel laklo ah caem koep om tih David neh amah taengkah a sal rhoek a suntlak thil. Philisti te a vathoh vaengah David lamlum.
16 Un Jezbus no Nobas, viens no Revaiešiem, tam šķēps bija trīs simt vara sēķeļus smagumā, un tas bija apjozies ar jaunu (zobenu), šis domāja Dāvidu nokaut.
Ishbibenob, Rapha cahlah Ishbibenob, a caai khiing mah rhohum khiing ah ya thum a lo pah. Anih loh a thai la a muk tih David te ngawn hamla cai.
17 Bet Abizajus, Cerujas dēls, viņam palīdzēja un sita to Fīlistu un nokāva. Tad Dāvida vīri tam zvērēja un sacīja: tev nebūs vairs ar mums iet karā, ka tu to gaišumu iekš Israēla neizdzēsi.
Tedae David te Zeruiah capa Abishai loh a bom tih Philisti te a tloek pah. Anih te a ngawn van dongah David kah hlang rhoek loh anih taengah a toemngam uh tih, 'Caemtloek la kaimih taengah koep na lo pawt mako, Te daengah ni Israel kah hmaithoi te athih pawt eh?,” a ti nah.
18 Pēc tam bija atkal karš Gobā pret Fīlistiem. Tad Zibekajus, Uzata dēls, kāva Zavu, kas bija no Revaiešiem.
Te phoeiah om bal tih Goba ah Philisti caem koep thoo bal tih Khushathi Sibbekhai loh Rapha cahlah Saph te a ngawn.
19 Un atkal bija karš Gobā pret Fīlistiem; tad Elanans, JaēraOrģima dēls, no Bētlemes, kāva Goliata, tā Gatieša, (brāli), kam šķēpa kāts bija kā vēvera (audēja) riestava.
Goba tangkhuet ah Philisti neh caemtloek koep om bal tih Bethlehem Jaareoregim capa Elhanan loh Ghitti Goliath te a ngawn. Te vaengkah a caai tueng mah hnitah nah tampai bangla om.
20 Atkal bija karš Gatā, un tur bija ļoti garš vīrs, tam bija ik seši pirksti pie rokām un seši pie kājām, divdesmit četri pa visam, ir tas bija no Revaiešu cilts.
Gath ah khaw caemtloek koep om tih a hlang te a songsang neh a cungnueh khaw om. A kut dongkah kutdawn neh a kho khodawn parhuk parhuk om tih pakul pali rhenten a lo pah. Anih Te khaw Rapha lamkah ni a. sak.
21 Un tas mēdīja Israēli; bet Jonatāns, Šimejus, Dāvida brāļa, dēls to nokāva.
Israel te a veet dongah David maya, Shimeah Shimei capa Jonathan loh anih te a ngawn.
22 Šie četri bija Ravum Gatā dzimuši un krita caur Dāvida roku un caur viņa kalpu roku.
Te rhoek pali te Gath ah Rapha lamkah a sak uh tih David kut neh a sal rhoek kah kut ah cungku uh.
