Otra Samuela 21
1 Un Dāvida laikā bija bads trīs gadus no vietas, un Dāvids meklēja Tā Kunga vaigu. Un Tas Kungs sacīja: tas ir Saula pēc un tā asins nama pēc, tāpēc ka viņš tos Gibeoniešus nokāvis
David siangpahrang ah oh nathung, saning thumto khokhahaih to oh; to pongah David mah Angraeng khaeah dueng. Angraeng mah, Gibeon kaminawk humkung Saul hoi kami athii palong koeh Saul pongah ni, hae hmuen hae oh, tiah a naa.
2 Tad ķēniņš aicināja Gibeoniešus un uz tiem sacīja: (bet Gibeonieši nebija no Israēla bērniem, bet no Amoriešu atlikušiem, un Israēla bērni tiem bija zvērējuši, bet Sauls tos bija meklējis nokaut savā karstumā par Israēla un Jūda bērniem, )
Siangpahrang mah Gibeon kaminawk to kawk moe, nihcae khaeah, Gibeon kaminawk loe Israel acaeng thungah athum o ai; nihcae loe Amor acaeng kanghmat kaminawk ni; Israel kaminawk mah nihcae khaeah lokkamhaih to sak o: toe Saul loe Judah hoi Israel kaminawk to angsakhaih pongah tamit boih hanah tha pathok.
3 Un Dāvids sacīja uz Gibeoniešiem: ko man jums būs darīt un ar ko man jūs būs salīdzināt, ka jūs Tā Kunga mantību svētījat?
David mah Gibeon kaminawk khaeah, Nangcae han timaw kang sak pae han? Angraeng ih qawk to tahamhoihaih paek hanah, kawbangmaw zae loihaih ka sak han? tiah a naa.
4 Un Gibeonieši tam atbildēja: mēs neprasām ne sudraba ne zelta Saula un viņa nama pēc; mēs arī negribam, lai kas iekš Israēla top nokauts. Tad viņš sacīja: ko tad jūs sakāt, ko man jums būs darīt?
Gibeon kaminawk mah anih khaeah, Kaicae loe Saul hoi anih ih imthung takoh khae hoiah, sui hoi phoisa doeh ka hni o mak ai; mi kawbaktih Israel kaminawk doeh ka hum o mak ai, tiah a naa. David mah, Na thuih o ih baktih toengah ka sak han, tiah a naa.
5 Tad tie sacīja uz ķēniņu: to vīru, kas mūs postījis un pret mums ļaunu izdomājis, mūs izdeldēt, lai mūsu nemaz vairs nav Israēla robežās; -
Nihcae mah, Kaicae pacaekthlaek kami, kaicae hum moe, Israel prae thungah anghmat ai ah tamit boih han khokhan kami ih,
6 Dodiet mums septiņus vīrus no viņa dēliem, ka tos Tam Kungam pakaram Ģibejā, Saula, Tā Kunga izredzētā pilsētā. Un ķēniņš sacīja: es došu.
capa nongpa sarihtonawk to kaicae khaeah na paek ah; Angraeng mah qoih ih Saul ohhaih ahmuen Gibeah vangpui ah, Angraeng hmaa ah anih to ka bangh o han, tiah a naa o. To pongah siangpahrang mah, Nihcae to nangcae ban ah kang paek han hmang, tiah a naa.
7 Bet ķēniņš saudzēja Mefibošetu, Jonatāna dēlu, Saula dēla dēlu, tā zvēresta pēc, ko Dāvids un Jonatāns, Saula dēls pie Tā Kunga bija zvērējuši savā starpā.
Toe David hoi Saul capa Jonathan loe, Angraeng hmaa ah maeto hoi maeto lokkamhaih sak hoi pongah, Saul capa Jonathan, Jonathan capa Mephiboseth to loe pathlung.
8 Un ķēniņš ņēma Ricpas, Ajas meitas, divus dēlus, ko tā Saulam bija dzemdējusi, Armonu un Mefibošetu, un Mikales (māsas), Saula meitas, piecus dēlus, ko tā bija dzemdējusi, Adriēlim, Barzilajus, tā Maālotieša dēlam,
Toe siangpahrang mah, Aih canu Rizpah mah, Saul hoiah sak ih capa hnetto, Armoni hoi Mephiboseth; Meholath acaeng Barzillai capa Adriel hoiah sak ih, Saul canu Mikal ih capa pangatonawk to a lak.
9 Un tos deva Gibeoniešiem rokā, un tie tos pakāra uz tā kalna Tā Kunga priekšā. Un tie septiņi kopā gāja bojā un nomira pļaujamā laika iesākumā, kad miežu pļaušana sākās.
Anih mah Gebeon kaminawk ban ah paek pongah, nihcae to mae nuiah Angraeng hmaa ah bangh o; kami sarihtonawk loe duek o boih; nihcae to Barli cang aah amtonghaih ni, cang aah amtong tangsuekhaih niah hum o.
10 Tad Ricpa, Ajas meita, ņēma maisu un to sev izklāja uz to akmeni pļaušanas iesākumā, tiekams ūdens no debesīm uz tiem pilēja, un viņa ne putniem apakš debess nelika uz tiem nākt dienā, ne lauka zvēriem naktī.
Aiah canu Rizpah mah kazii to lak moe, angmah hanah thlung nuiah baih; cang aah amtong tangsuek nathuem hoi van hoiah kho angzo ai karoek to, khodai ah qok nuiah van ih tavaanawk to acuksak ai moe, khoving ah doeh moisannawk mah caak o han ai ah a toep.
11 Un Dāvidam sacīja, ko Ricpa, Ajas meita, Saula lieka sieva, bija darījusi.
Saul ih zula, Aih canu Rizpah mah sak ih hmuen to, David khaeah thuih pae o.
12 Un Dāvids nogāja un ņēma Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus no tiem namniekiem Jabesā Gileādā, kas tos bija zaguši no BetŠanas ielas, kur Fīlisti tos bija pakāruši tai dienā, kad Fīlisti Saulu Ģilboā kāva,
Philistin kaminawk mah Saul to Gilboa mae ah hum o moe, thing nuiah anih ih qok to bangh o; siangpahrang loe Jabesh-Gilead kaminawk khaeah caeh moe, Saul ih ahuh hoi a capa Jonathan ih ahuh to lak; Beth Shan loklam ah suek o ih ahuh to tamquta hoiah a lak.
13 Un viņš aizveda no tejienes Saula kaulus un Jonatāna, viņa dēla, kaulus, un tos sakrāja ar to pakārto kauliem,
Anih mah Saul ih ahuh hoi a capa Jonathan ih ahuh to to ih ahmuen hoiah sin pacoengah, bangh ih kaminawk ih ahuhnawk hoi nawnto a suek.
14 Un apraka Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus Benjamina zemē, Celā, Ķisa, viņa tēva, kapā, un tie darīja visu, ko ķēniņš bija pavēlējis. Tā Dievs pēc šim zemei atkal palika žēlīgs.
Saul hoi a capa Jonathan ih ahuh to, Benjamin prae, Zela vang ah kaom, Saul ampa Kish ih taprong ah aphum o. Siangpahrang mah paek ih lok baktih toengah hmuennawk boih to sak o. To pacoengah loe prae taham ah lawkthuihaih to Sithaw mah tahngaih pae.
15 Pēc tam bija atkal karš starp Fīlistiem un Israēli. Un Dāvids nogāja un viņa kalpi līdz ar viņu un karoja pret Fīlistiem. Un Dāvids nogura.
Philistin kaminawk hoi Israel kaminawk salakah misatukhaih oh let bae; David loe Philistin kaminawk tuk hanah a tamnanawk hoiah caeh tathuk; to naah anih loe paroeai angpho.
16 Un Jezbus no Nobas, viens no Revaiešiem, tam šķēps bija trīs simt vara sēķeļus smagumā, un tas bija apjozies ar jaunu (zobenu), šis domāja Dāvidu nokaut.
Kalen parai kami Rapha ih caa, Ish-Benob loe sumkamling shekel cumvai thumto kazit tayae hoi sumsen kangtha to sin moe, David to ka hum han, tiah poek.
17 Bet Abizajus, Cerujas dēls, viņam palīdzēja un sita to Fīlistu un nokāva. Tad Dāvida vīri tam zvērēja un sacīja: tev nebūs vairs ar mums iet karā, ka tu to gaišumu iekš Israēla neizdzēsi.
Toe Zeruiah capa Abishai mah, David to abomh moe, Philistin kaminawk to hum; to pacoengah David ih kaminawk mah anih khaeah, Israel kaminawk ih hmaithaw loe dueh ving tih, tiah a poek o pongah, nang loe natuek naah doeh kaicae hoi nawnto misatuk han angzo hmah lai ah, tiah a naa o.
18 Pēc tam bija atkal karš Gobā pret Fīlistiem. Tad Zibekajus, Uzata dēls, kāva Zavu, kas bija no Revaiešiem.
To pacoengah Gob vangpui ah, Philistin kaminawk hoi misa angtukhaih oh let bae vop. To ah Hushath acaeng Sibbekai mah Rapha ih capa maeto ah kaom Saph to hum.
19 Un atkal bija karš Gobā pret Fīlistiem; tad Elanans, JaēraOrģima dēls, no Bētlemes, kāva Goliata, tā Gatieša, (brāli), kam šķēpa kāts bija kā vēvera (audēja) riestava.
Gob ah Philistin kaminawk hoi misa angtuk o bae naah, Bethlehem ih kami Jaare-Oregim capa Elhanan mah, thangbui haa baktiah kanoe tayae kasin, Git kami Goliath ih amnawk to hum.
20 Atkal bija karš Gatā, un tur bija ļoti garš vīrs, tam bija ik seši pirksti pie rokām un seši pie kājām, divdesmit četri pa visam, ir tas bija no Revaiešu cilts.
Kalah Gath vangpui ah misa angtuk naah, ban maeto pongah banpazung tarukto hoi khok maeto pongah khokpazung tarukto kaom, sangqum boih ah pumphae palito kaom, kami to oh. Anih doeh kalen parai kami ih capa ah oh.
21 Un tas mēdīja Israēli; bet Jonatāns, Šimejus, Dāvida brāļa, dēls to nokāva.
Anih mah Israel kaminawk to kasae thuih pongah, David ih amnawk, Shimeah capa Jonathan mah anih to hum.
22 Šie četri bija Ravum Gatā dzimuši un krita caur Dāvida roku un caur viņa kalpu roku.
Hae ih kami palitonawk loe, Gath vangpui ah kaom, Rapha ih capa ah oh o; nihcae loe David hoi anih ih tamnanawk ban ah duek o.
