Otra Samuela 20
1 Un tur gadījās netikls vīrs, Šebus vārdā, Bikra dēls, Benjaminietis; tas pūta trumetes un sacīja: mums daļas nav pie Dāvida, nedz mantības pie Isajus dēla, - ikviens no Israēla ejat savā dzīvoklī!
Hiche phatlai hin pan nabei mikhat ana um'in amapa chu amin Sheba akiti, ama hi apa min Bicri ahin, Benjamin phunga mi ahiye; Chule Sheba kitipa hin saki pengkul amut gingin lhang asamin aseitai, “David koma eihon chan ding inei pouvin, Jesse chapa koma goulo ding inei pouve’ Vo Israel mite, nangma nangma ponbuh kijot cheh tauvin,” ati.
2 Tad visi Israēla vīri gāja nost no Dāvida, Šebum, Bikra dēlam, pakaļ. Bet Jūda vīri turējās pie sava ķēniņa, no Jardānes līdz Jeruzālemei.
Hichejeh chun Israel miten abonchauvin David adalha soh hel tauvin, Bicri chapa Sheba nung ajui cheh tauve; ahivangin Judah miten alengpao chu lunglut tah in Jordan vadunga pat Jerusalem geiyin ajui lut peh tauvin ahi.
3 Kad nu Dāvids uz Jeruzālemi pārnāca savā namā, tad ķēniņš ņēma tās desmit sievas, savas liekas sievas ko viņš bija atstājis, to namu sargāt, un tās ielika kādā sargu namā un tās apgādāja, bet vairs pie tām negāja. Un tās bija ieslēgtas līdz savai miršanas dienai un dzīvoja par atraitnēm.
David chu Jerusalema ahung in ain ahung lhungtai, chuin lengpan in ngah dinga adalhah thaikem numei som ho chu abonchan aman khom soh keiyin in khat a akoikhom in, chule hiche in chu mi angah ding sepai akoiyin, neh le chah vang apenan, amaho hi avil tapon, aluppi tapoi. Hijeh chun amaho hi athi ni geiyuvin cha hing louvin aumsohkeiyun, meithai bangin aumsoh keitauve.
4 Un ķēniņš sacīja uz Amasu: sasauc man Jūda vīrus uz trešo dienu, un stāvi tu arīdzan te.
Hichun lengpan Amasa koma aseipeh in, “Nithum sungin Judah phunga mite abonchan kou khom soh keiyin lang, nangma tah jeng jong hikoma hin hung kikhomuvin,” ati.
5 Tad Amasus gāja, Jūdu sasaukt, bet viņš kavējās pāri par nolikto laiku, ko tas viņam bija nolicis.
Hijeh chun Amasa jong Judah mite kou dingin akondoh tai; Ahinla ama dinga aphat kitep peh sangnga tamjo ahin la tan ahi.
6 Tad Dāvids sacīja uz Abizaju: nu mums Šebus, Bikra dēls, darīs vairāk ļaunuma nekā Absaloms. Ņem sava kunga kalpus un dzenies viņam pakaļ, ka viņš netiek stiprās pilsētās un neizzūd no mūsu acīm.
Chuphat’in David chun Abishai koma chun aseiyin, “Tua hi Sheba kitipa Bicri chapa khun Absalomin eibol nau sanga khohjoa eibol diu ahi; nangman napu lhacha sepaite khu kipuiyin lang anung delpeh in lang, gamantan achuti louva ahileh ama in kulpi kikaikhum khopi phabep akisah doh a eiho eisuh genthei diu ahi,” ati.
7 Tad Joaba vīri viņam izgāja pakaļ, ir tie Krieti un Plieti un visi varenie. Un tie izgāja no Jeruzālemes, Šebum, Bikra dēlam, dzīties pakaļ.
Abishai nung juiyin Joab jong Chereth mite jong, Peleth miho jong, chule mihat jouse jong abonchan akitol soh keiyuvin ahi. Chule amaho hi Jerusalem khopia konin Bicri chapa Sheba nung del dingin akondoh tauve.
8 Kad tie nu pie tā lielā akmens nāca, kas ir Gibeonā, tad Amasus tos sastapa, bet Joabs bija apjozies pār savām drēbēm, kas viņam bija mugurā, un pār tām bija josta, kur zobens bija piesiets uz viņa gurniem savās makstīs, šis izslīdēja un tas (zobens) nokrita zemē.
Amaho hi Gibeon khopia songpi lentah phung ahung geiyuvin Amasa jong amaho lamto dingin ahung tai. Hichun Joab hi sepai vonin akivonin, chule akongjanga chun konggah khat hin chemjam apaiyin akipoh in ahi; amasang lam’uva Amasa chibei bol din achepheiyin, hichun ahung kibalhun achemjam chu ahungkithol doh paitan ahi.
9 Un Joabs sacīja uz Amasu: vai tev labi klājās, mans brāli? Un Joabs satvēra ar labo roku Amasus bārdu, viņu skūpstīt.
Hichun Joab hin Amasa koma hitin aseiye, “Sopi nadam dam hinam? tin adongin, hiti chun Joab hin Amasa chu akhut jetlam in amanin abengmul chun atuh chah jenge abeng achop ding bangin.
10 Un Amasus nesargājās no tā zobena, kas bija Joaba rokā, un tas viņam to iedūra vēderā, ka viņa iekšas izgāzās zemē un viņam otras reizes vairs nevajadzēja, un viņš nomira. Bet Joabs un viņa brālis Abizajus dzinās pakaļ Šebum, Bikra dēlam.
Hichea hi Amasa hin Joab in akhut veilam a chemjam akidop lam chu anahet lou ahiye; hiti hin Joab chun Amasa chua oipoh asutpih in; hichun avela sat kit louhel’in khatvei she she chun ama jong athidel jengin ahi. Chujouvin Joab le asopipa Abishai chun Bicri chapa Sheba nung chu adel pai pai tauve.
11 Un viens vīrs no Joaba puišiem palika pie viņa stāvot un sacīja: kam labs prāts ir pie Joaba, un kas Dāvidam (pieķeras), tas lai iet Joabam pakaļ.
Chule Joab sepaite lah a mi khat chu Amasa long phunga aga dingin hitin aseiye, “Koi koi hijongle Joab panpia David dinga pang jouse chun Joab nung jui cheh hen,” ati.
12 Bet Amasus vārtījās asinīs ceļa vidū. Kad nu tas vīrs redzēja, ka visi ļaudis tur apstājās, tad viņš Amasu no ceļa novēla uz tīrumu un uzmeta viņam drēbes, tāpēc ka redzēja, ka ikviens, kas pie viņa pienāca, apstājās.
Hichun Amasa vang chu lamlen kim laitah a athisan lah a akisai saiyin alumden tai. Lampia hung mi jouse chun amudoh tengule ading cheh jiuvin, hijeh chun alongkom a dingpa chun miho jouse agahdin ji jeh u chun Amasa long chu akaimangin gamlah a apolut in pon akhu khumtan ahi.
13 Kad viņš nu no ceļa bija novelts, tad visi ļaudis gāja garām, Joabam pakaļ, Šebum, Bikra dēlam pakaļ dzīties.
Chuin Amasa chu lamlen lailunga kona akai mang phat chun mipi sepai jouse jong chu Joab nung juiya Bicri chapa Sheba nung del dingin ache pai pai jeng tauve.
14 Un viņš gāja pa visām Israēla ciltīm uz Abelu un BetMaāku, un pa visu Berim-tiesu, un tie sapulcējās un gāja viņam pakaļ.
Sheba hin Israel mite phung tin anakhol soh keiyin, Bethema’acah gam'a Abel chan gei anajot man in ahi; hijeh chun Bicri mite jouse akikhom’uvin ama nung ajui soh hel tauve.
15 Un tie nāca un apmetās pret viņu Abel BetMaākā un uzmeta valni pret to pilsētu un tas stāvēja pie mūra, un visi ļaudis, kas pie Joaba bija, meklēja to mūri postīt un apgāzt.
Hichun Joab to pang khom mite chu abonchan ahunguvin Bethma’acah gam'a Abel khoa chun Sheba aga’um tauve. Khopi um nan pal akaiyuvin, chule khopi pal chutoh kingat ton leipal chu akikhang doh jenge; Chuin amahon khopi pal chu phetjal dingin agouvin avojal pantauve.
16 Tad viena gudra sieva no pilsētas sauca: klausiet, klausiet, sakāt jel Joabam: nāc šurp, es ar tevi gribu runāt.
Hichun khopi sung langa konin numei miching tah khat hinmi ahinkouvin, “Ngaiyuvin, ngaiyuvin, keiman Joab chu kaki houpithei na dingin hinsei peh’uvin lang hilai muna hin hung hen, ati hintiuvin,” ahinti.
17 Kad viņš nu pie tās atnāca, tad tā sieva sacīja: vai tu esi Joabs? Un viņš sacīja: es tas esmu. Un tā uz viņu sacīja: klausies savas kalpones vārdus. Un viņš sacīja: es klausos.
Hiphat chun Joab jong chu amanu koma chun ahungin ahileh, numeinu chun hitin aseipeh tai, “Nangma Jo’b nahim? atia ahileh aman jong adonbutin, “Ka hinai,” ati. Hichun numeinu jong chun Joab koma chun asei kit’in, “Nasohnu keima thusei ding hohi ngai temin,” atia ahileh; Joab in jong adonbut’in, “Kangai peh nai,” ati.
18 Tad viņa teica un sacīja: vecos laikos tā mēdza runāt: kas vaicā, lai vaicā Abelā, un tā tika galā.
Hichun numei nun jong aseitai, Masanga gol lui laiyin tehse hon hitin ana sei uve, Abel khoa mi bou kidong ding ahi,’ tin aseiyiuve; hiti hin ipi thu hijong leh ana seichai jiuve.
19 Es esmu no tiem mierīgiem un uzticīgiem iekš Israēla, un tu meklē tādu pilsētu izdeldēt, kas ir māte iekš Israēla. Kāpēc tu gribi aprīt Tā Kunga mantību?
Hitia chu keima jong hi Israel mite lah a cham na bol ji le kitah taha hinkho mangmi khat chu kahi; hijeh chun tun nangman Israel chate din penna khopikhat hi thagamdingin nahol’e; ibola nangman Pakai goulo athilkeo hi hitia hi suh mang jeng ding nati ham?” ati.
20 Tad Joabs atbildēja un sacīja: lai Dievs pasargā, lai Dievs pasargā, ka es aprītu un ka es izdeldētu; tas tā nav.
Hichun Joab jong chun adonbut’in, “Keiman itih hijong leh khopi kasuh mang louhel ding ahi ai!
21 Bet viens vīrs no Efraīma kalniem, Šebus vārdā, Bikra dēls, tas savu roku pacēlis pret ķēniņu, pret Dāvidu; dodiet man to vien, tad es aiziešu projām no pilsētas. Tad tā sieva sacīja uz Joabu: redzi, viņa galva pie tevis taps nomesta pāri pār mūri.
Nasei chu adih poi, ahin Ephraim gam'a thinglhang mi Bicri kitipa chapa khat amin Sheba kitipa chun David lengpa dou nan akhut alamtai; ama chu hinpe doh jenguvin, chutileh keima khopia kona hi kaki nungle jeng ding ahi,” ati. Chuphat’in numeinu jong chun adonbut paiyin, Joab koma chun aseitai, “Vetan, naseipa chu palvuma aluchang tansa hung kileh lha ding nakoma hung chu ding ahi,” atipeh-e.
22 Un tā sieva nāca pie visiem ļaudīm ar savu gudrību, un tie Šebum, Bikra dēlam, nocirta galvu un to izmeta Joabam ārā. Tad viņš pūta trumetes, un tie izklīda no tās pilsētas projām, ikviens savā dzīvoklī, un Joabs griezās atpakaļ uz Jeruzālemi pie ķēniņa.
Numeinu chu alungthima achihna bang dungjuiyin khopi sunga anung chen mipi jouse koma chun hitin aga seitai. Chuin mihon Bicri chapa Sheba chu alu atanuvin, Joab koma chun agasep lut tauve. Chuphat in Joab chun saki pengkul chu amut paiyin, khopia kon chun akikhen cheh soh keiyun, mi jouse chu ama ama in cheh a ache tauve. Joab vang chu Jerusalema lengpa koma dingin ahung kile kit tai.
23 Un Joabs bija pār visu Israēla karaspēku, un Benajus, Jojada dēls, pār tiem Krietiem un Plietiem,
Hichun Joab kitipa hi Israel chate pumpi dinga gal lamkai lenpen chule sepai jouse chunga vaipo ahin, Jehoiada chapa Benaiah chu Chereth mite leh Peleth mite sepai ho lamkai vaipon apangin;
24 Un Adorams bija pār tiem darbiniekiem un Jehošafats, Aķiluda dēls, bija kanclers,
Chule Adoniram kitipa chu engbol a um soh natonga pangho chunga chun vaihom in apangin, Ahilud chapa Jehoshaphat kitipa chu thuching lekha koiyin apangin,
25 Un Zejus bija rakstu vedējs, un Cadoks un Abjatars bija priesteri,
Sheva chu lekha sun in apangin, Zedok le Abiathar chu thempun apang lhonin,
26 Un arī Irus, Jaīra dēls, bija pie Dāvida lielskungs.
Chule Jair mi Ira vang chu David din thempun anapang tan ahi.
