Otra Samuela 19
1 Un Joabam tapa sacīts: redzi, ķēniņš raud un žēlojās par Absalomu.
Pea naʻe fakahā kia Soape, “Vakai, ʻoku tangi mo mamahi ʻae tuʻi koeʻuhi ko ʻApisalomi.”
2 Un tā uzvara tai dienā palika par žēlabām visiem ļaudīm, jo tie ļaudis tai dienā dzirdēja sakām: ķēniņam sirds sāp par savu dēlu.
Pea ko e fakamoʻui ʻoe ʻaho ko ia naʻe liliu ia ko e fakamamahi ki he kakai kotoa pē: he naʻe fanongo ʻe he kakai ʻi he ʻaho ko ia ki he mamahi ʻoe tuʻi koeʻuhi ko hono ʻalo.
3 Un tie ļaudis tai dienā nāca zagšus pilsētā, tā kā ļaudis zagšus nāk, kas kaunā krituši, kaujā bēgdami.
Pea ʻi he ʻaho ko ia naʻe ʻalu fakatoitoi pe ʻae kakai ki he kolo, ʻo hangē ko e ʻalu fakatoitoi ha kakai ʻi [heʻenau ]mā ʻoka nau ka feholataki ʻi he tau.
4 Un ķēniņš savu galvu bija aptinis un sauca ar stipru balsi: ak mans dēls Absalom! Ak Absalom, mans dēls, mans dēls!
Ka naʻe ʻufiʻufi ʻe he tuʻi ʻa hono fofonga, pea naʻe tangi ʻaki ʻe he tuʻi ʻae leʻo lahi, ʻOiauē, ʻa hoku foha ko ʻApisalomi, “ʻOiauē ʻApisalomi, ko hoku ʻalo, ko hoku ʻalo!”
5 Tad Joabs nāca pie ķēniņa namā un sacīja: tu šodien esi apkaunojis visu savu kalpu vaigus, kas šodien glābuši tavu dzīvību un tavu dēlu un tavu meitu dzīvību un tavu sievu dzīvību un tavu lieko sievu dzīvību.
Pea naʻe hau ʻa Soape ki loto fale ki he tuʻi, ʻo ne pehē, “Kuo ke fakamaaʻi he ʻaho ni ʻae mata kotoa pē ʻo hoʻo kau tamaioʻeiki, ʻaia kuo fakahaofi ʻa hoʻo moʻui he ʻaho ni, mo e moʻui ʻa hoʻo ngaahi foha mo hoʻo ngaahi ʻofefine, mo e moʻui ʻa hoʻo ngaahi uaifi, mo e moʻui ʻa hoʻo kau sinifu;
6 Bet tu mīļo, kas tevi ienīst, un ienīsti, kas tevi mīļo. Jo tu parādi šodien, ka virsnieki un kalpi priekš tevis nav nekas. Jo es nomanu šodien, kad tikai Absaloms būtu dzīvs un mēs visi šodien būtu miruši, tad tas tev būtu pa prātam.
Ko e meʻa ʻi hoʻo ʻofa ki ho ngaahi fili, ka kuo ke fehiʻa ki ho kāinga. He kuo ke fakahā he ʻaho ni ʻoku ʻikai mahuʻinga kiate koe ʻae houʻeiki pe ko e kau tamaioʻeiki: he ʻoku ou mamata he ʻaho ni, ka ne moʻui pe ʻa ʻApisalomi, ke mau mate kotoa pē ʻakimautolu he ʻaho ni, pehē kuo ke lelei ai.
7 Tad celies nu un izej un runā sirsnīgi ar saviem kalpiem, jo es zvērēju pie Tā Kunga, ja tu neizej, tad neviens vīrs pie tevis nepaliks šo nakti. Un tā tev būs lielāka nelaime, nekā visa nelaime, kas tev notikusi no tavas jaunības līdz šim laikam.
Ko ia foki, tuʻu hake, pea ʻalu atu, pea lea fakafiemālie ki he loto ʻo hoʻo kau tamaioʻeiki: he ʻoku ou fuakava ʻia Sihova kiate koe, kapau ʻe ʻikai te ke ʻalu atu, ʻe ʻikai toe kiate koe ha tokotaha ʻi he poōni: pea ʻe kovi lahi hake ia ʻi he kovi kotoa pē kuo hoko mai kiate koe talu mei hoʻo kei siʻi ʻo aʻu ki he ʻaho ni.”
8 Tad ķēniņš cēlās un apsēdās vārtos. Un visiem ļaudīm tika teikts un sacīts: redzi, ķēniņš sēž vārtos. Tad visi ļaudis nāca ķēniņa priekšā. Bet Israēls bēga ikviens savā dzīvoklī.
Pea naʻe toki tuʻu hake ai ʻae tuʻi, ʻo ne ʻafio ʻi he matapā. Pea naʻa nau fakahā ki he kakai kotoa pē, ʻo pehē, “Vakai, kuo ʻafio ʻae tuʻi ʻi he matapā.” Pea naʻe haʻu ʻae kakai kotoa pē ki he ʻao ʻoe tuʻi: he kuo hola ʻae kau tangata kotoa pē ʻo ʻIsileli taki taha ki hono fale fehikitaki.
9 Un visi ļaudis visās Israēla ciltīs strīdējās un sacīja: ķēniņš mūs ir izglābis no mūsu ienaidnieku rokas un mūs ir atsvabinājis no Fīlistu rokas, un nu viņam no zemes bija jābēg Absaloma priekšā.
Pea naʻe fekeʻikeʻi ʻae kakai kotoa pē ʻi he ngaahi faʻahinga ʻo ʻIsileli kotoa pē, ʻo fepehēʻaki, “Naʻe fakamoʻui ʻakitautolu ʻe he tuʻi mei he nima ʻo hotau ngaahi fili, pea naʻa ne fakahaofi ʻakitautolu mei he nima ʻoe kau Filisitia; pea kuo ne hola eni mei he fonua koeʻuhi ko ʻApisalomi.”
10 Un Absaloms, ko mēs sev bijām svaidījuši par ķēniņu, ir nomiris karā; nu tad, kāpēc jūs kavējaties, ķēniņu atkal pārvest?
Pea ko ʻApisalomi ʻaia naʻa tau fakanofo kiate kitautolu, kuo mate ʻi he tau. Pea ko ia foki ko e hā ʻoku mou taʻelea ai ke toe ʻomi ʻae tuʻi?
11 Tad ķēniņš Dāvids sūtīja pie tiem priesteriem, Cadoka un Abjatara, sacīdams: runājiet uz Jūda vecajiem un sakāt: kāpēc jūs gribat tie pēdīgie būt, ķēniņu vest atpakaļ uz viņa namu? (Jo visa Israēla valoda jau bija nākusi pie ķēniņa viņa namā.)
Pea naʻe fekau ʻe he tuʻi ko Tevita kia Satoki mo ʻApiata ko e ongo taulaʻeiki, ʻo ne pehē, “Mo lea ki he mātuʻa ʻo Siuta, ʻo pehē, Ko e hā ʻoku mou tomui ai ʻi he toe ʻomi ʻae tuʻi ki hono fale? Ka kuo hā mai ʻae lea ʻa ʻIsileli kotoa pē ki he tuʻi ki hono fale.
12 Jūs esat mani brāļi, jūs esat mani kauli un manas miesas - kāpēc tad jūs gribat tie pēdīgie būt, ķēniņu atkal atvest?
Ko hoku kāinga kimoutolu, ko hoku hui mo hoku kakano kimoutolu: ko ia ko e hā ʻoku mou tomui ai ʻi he toe ʻomi ʻae tuʻi?”
13 Un uz Amasu sakāt: vai tu neesi no maniem kauliem un no manas miesas? Lai Dievs man šā un tā dara, ja tu visu mūžu nebūsi par karalielkungu manā priekšā Joaba vietā.
Pea mo pehē atu kia ʻAmasa, “ʻIkai ʻoku ke ʻo hoku hui, pea ʻo hoku kakano? Ke fai pehē ʻe he ʻOtua kiate au ʻo lahi hake foki, ʻo kapau ʻe ʻikai te ke ʻeiki koe ki he kautau ʻi hoku ʻao maʻuaipē, ko e fetongi ʻo Soape.”
14 Tā viņš locīja visu Jūda vīru sirdi kā viena vienīga vīra, un tie sūtīja pie ķēniņa (sacīdami): griezies atpakaļ, tu un visi tavi kalpi.
Pea naʻa ne ueʻi ʻae loto ʻoe kakai kotoa pē ʻo Siuta, ʻo hangē kuo[nau ]taha pe; ko ia ne nau ʻave ai ʻae lea ni ki he tuʻi, Ke ke foki mai koe, pea mo hoʻo kau tamaioʻeiki kotoa pē.
15 Tā ķēniņš griezās atpakaļ un nāca pie Jardānes, un Jūda nāca uz Gilgalu, ķēniņam pretī iedams, ka ķēniņu vadītu pār Jardāni pāri.
Ko ia naʻe foki mai ʻae tuʻi, ʻo ne haʻu ki Sioatani. Pea naʻe haʻu ʻakinautolu ʻo Siuta ki Kilikali, ke fakafetaulaki atu ki he tuʻi, pea ke ʻomi ʻae tuʻi ki he kauvai ʻe taha ʻo Sioatani.
16 Un Šimejus, Benjaminieša Ģerus dēls, kas no Bakurim bija, steidzās un nonāca ar Jūda vīriem ķēniņam Dāvidam pretī.
Pea ko Simi ko e foha ʻo Kela, ko e tangata Penisimani, ʻaia naʻe ʻo Pahulimi, naʻa ne ʻalu fakatoʻotoʻo hifo mo e kau tangata ʻo Siuta, ke fetaulaki mo e tuʻi ko Tevita.
17 Un tūkstoš vīri no Benjamina līdz ar viņu, ir Cībus, Saula nama sulainis, ar saviem piecpadsmit dēliem un saviem divdesmit kalpiem; un tie cēlās pāri pār Jardāni ķēniņa priekšā.
Pea naʻe ʻalu mo ia ʻae kau tangata Penisimani ʻe toko taha afe, pea mo Sipa ko e tamaioʻeiki mei he fale ʻo Saula, pea mo hono foha ʻoʻona ʻe toko hongofulu ma toko nima, pea mo ʻene kau tamaioʻeiki ʻe toko uofulu; pea naʻa nau muʻomuʻa atu ʻi he tuʻi ʻi heʻene aʻa ʻi Sioatani.
18 Un plosts pārcēlās, pārvest ķēniņa namu, un darīt, kas viņam pa prātam, un Šimejus, Ģerus dēls, nometās priekš ķēniņa zemē, kad šis pār Jardāni cēlās pāri.
Pea naʻe ʻalu foki ʻae vaka fokotuʻu ke fetukutuku ai ʻae kaungāʻapi ʻoe tuʻi, pea ke fai ha meʻa naʻe pehē ʻe ia ke fai. Pea naʻe tō hifo ʻa Simi ko e foha ʻo Kela ʻi he ʻao ʻoe tuʻi ʻi heʻene laka mai mei Sioatani;
19 Un viņš sacīja uz ķēniņu: nepielīdzini man, mans kungs, to noziegumu, un nepiemini, ka tavs kalps ir noziedzies tai dienā, kad mans kungs, tas ķēniņš, no Jeruzālemes izgāja, un lai ķēniņš to neņem pie sirds!
ʻo ne pehē ki he tuʻi, “ʻOua naʻa tuku ha hia kiate au ʻe hoku ʻeiki, pea ʻoua foki naʻa ke manatuʻi ʻae meʻa naʻe fai angatuʻu ai ʻe hoʻo tamaioʻeiki ʻi he ʻaho ko ia naʻe ʻalu atu ai ʻa hoku ʻeiki ko e tuʻi mei Selūsalema, ke mamahi ai ʻae loto ʻoe tuʻi.
20 Jo tavs kalps to atzīst, ka esmu grēkojis; bet redzi, šodien esmu nācis tas pirmais no visa Jāzepa nama, pretī iet savam kungam, tam ķēniņam.
He ʻoku ʻiloʻi ʻe hoʻo tamaioʻeiki kuo u fai angahala: pea ko ia foki kuo u haʻu ke u muʻomuʻa mai he ʻaho ni ʻi he fale kotoa pē ʻo Siosefa ke u hoko mai ke fakafetaulaki ki hoku ʻeiki ko e tuʻi.”
21 Tad Abizajus, Cerujas dēls, atbildēja un sacīja: vai tad Šimeju par to nebija nokaut, ka viņš Tā Kunga svaidīto lādējis?
Ka naʻe pehēange ʻe ʻApisai ko e tama ʻa Seluia, “ʻIkai ʻe tāmateʻi ʻa Simi koeʻuhi ko e meʻa ni, koeʻuhi ko ʻene lea kapekape kiate ia kuo pani ʻaki ʻae lolo ʻe Sihova?”
22 Tad Dāvids sacīja: kas man daļas ar jums, Cerujas dēli, ka jūs man šodien paliekat par pretiniekiem? Vai šodien kādu nokaut iekš Israēla? Vai tad es nezinu, ka es šodien esmu tapis par ķēniņu pār Israēli?
Pea naʻe pehē ʻe Tevita, “Ko e hā kimoutolu kiate au, ʻakimoutolu ʻae ngaahi tama ʻo Seluia, ke mou hoko ai ko e ngaahi fili kiate au he ʻaho ni? He ʻe tāmateʻi ha tokotaha ʻi ʻIsileli ʻi he ʻaho ni? He ʻoku ʻikai te u ʻilo koā kuo u tuʻi au he ʻaho ni ki ʻIsileli?”
23 Un ķēniņš sacīja uz Šimeju: tev nebūs mirt. Un ķēniņš tam zvērēja.
Ko ia naʻe pehē ai ʻe he tuʻi kia Simi, “ʻE ʻikai te ke mate. Pea naʻe fuakava ʻe he tuʻi kiate ia.”
24 Arī Mefibošets, Saula dēls, nonāca ķēniņam pretī. Un viņš ne savas kājas ne savu bārdu nebija tīrījis, nedz savas drēbes mazgājis no tās dienas, kad ķēniņš bija nogājis, līdz tai dienai, kad ķēniņš atkal ar mieru pārnāca.
Pea naʻe ʻalu hifo ʻa Mifiposeti ko e foha ʻo Saula ke fetaulaki mo e tuʻi, pea naʻe ʻikai ke kaukau hono vaʻe, pe teuteuʻi hono kava, pe fō hono ngaahi kofu, talu mei he ʻaho ko ia naʻe ʻalu atu ai ʻae tuʻi, ʻo aʻu ki he ʻaho naʻa ne toe haʻu ai ʻi he melino.
25 Un kad viņš Jeruzālemē ķēniņam pretī nāca, tad ķēniņš uz to sacīja: kāpēc tu neesi man līdz nācis, Mefibošet?
Pea naʻe hoko ʻo pehē, ʻi heʻene hoko mai ki Selūsalema, ke fetaulaki mo e tuʻi, naʻe pehē ʻe he tuʻi kiate ia, “ʻE Mifiposeti, ko e hā naʻe ʻikai te ta ō ai mo au?”
26 Un viņš sacīja: mans kungs un ķēniņ, mans kalps mani pievīlis, jo tavs kalps sacīja: es sev likšu ēzeli seglot un jāšu uz tā, un iešu pie ķēniņa, jo tavs kalps ir tizls.
Pea naʻe pehēange ʻe ia, “ʻE hoku ʻeiki, ko e tuʻi, naʻe kākaaʻi au ʻe hoku tamaioʻeiki: he naʻe pehē ʻe hoʻo tamaioʻeiki, ‘Te u ʻai ha hekaʻanga ki he ʻasi, koeʻuhi ke u heka ai ʻo ʻalu ki he tuʻi; koeʻuhi ʻoku ketu ʻa hoʻo tamaioʻeiki.’
27 Un viņš tavu kalpu pie mana kunga, tā ķēniņa, arī apmelojis. Bet mans kungs, tas ķēniņš, ir kā viens Dieva eņģelis, dari, kā tev patīk.
Pea kuo ne lauʻikoviʻi ʻa hoʻo tamaioʻeiki ki hoku ʻeiki ko e tuʻi; ka ʻoku tatau ʻa hoku ʻeiki ko e tuʻi mo ha ʻāngelo ʻae ʻOtua: ko ia ke ke fai ʻaia ʻoku matamatalelei kiate koe.
28 Jo viss mana tēva nams tik nāves ļaudis vien bijuši priekš mana kunga, tā ķēniņa. Taču tu savu kalpu esi licis starp tiem, kas ēd pie tava galda; kādas tiesības man tad vēl ir, jeb par ko man vēl būs brēkt uz ķēniņu?
He ko kinautolu kotoa pē ʻoe fale ʻa ʻeku tamai, ko e kau mate kinautolu ʻi he ʻao ʻo hoku ʻeiki ko e tuʻi: ka neongo ia naʻa ke fakanofo ʻa hoʻo tamaioʻeiki[ko au ]ʻi he haʻohaʻonga ʻokinautolu naʻe kai mei ho keinangaʻanga ʻoʻou. Ko ia foki ʻe totonu fēfē ʻa ʻeku toe tangi ki he tuʻi?”
29 Tad ķēniņš uz to sacīja: kāpēc tu vēl runā par savām lietām? Es esmu sacījis: tu un Cībus daliet to tīrumu.
Pea naʻe pehē ʻe he tuʻi kiate ia, “Ko e hā ʻoku ke kei lea ai ki hoʻo ngaahi meʻa ʻaʻau? Kuo ʻosi ʻeku lea, Ke mo vaheua mo Sipa ʻae fonua.”
30 Un Mefibošets sacīja uz ķēniņu: lai viņš arī visu paņem, ka nu mans kungs, tas ķēniņš, atkal ar mieru savā namā pārnācis.
Pea naʻe pehēange ʻe Mifiposeti ki he tuʻi, “Tuku ke ne maʻu kotoa pē maʻana, koeʻuhi kuo toe hoko mai ʻa hoku ʻeiki ko e tuʻi ki hono fale ʻoʻona ʻi he melino.”
31 Un Barzilajus tas Gileādietis, nāca arīdzan no Roglim un gāja ar ķēniņu pār Jardāni, viņu pārvadīt pār Jardāni.
Pea naʻe ʻalu hifo ʻa Pasilai ko e tangata Kiliati mei Lokelimi, pea naʻe ʻalu atu ia mo e tuʻi ki he kauvai ʻo Sioatani, ke ne fakaaʻa atu ia ʻi Sioatani.
32 Un Barzilajus bija ļoti vecs, pie astoņdesmit gadiem, un ķēniņu bija apgādājis, kad tas mita iekš Mahānaīm, jo viņš bija ļoti bagāts vīrs.
Ka ko eni naʻe motuʻa lahi ʻaupito ʻa Pasilai, he naʻe valungofulu ʻa hono taʻu: pea naʻa ne tokonaki meʻakai maʻae tuʻi lolotonga ʻa ʻene nofo ʻi Mehanemi; he ko e tangata ʻeikilahi ia.
33 Un ķēniņš sacīja uz Barzilaju: tev būs man iet līdz, es tevi apgādāšu pie sevis Jeruzālemē.
Pea naʻe pehē ʻe he tuʻi kia Pasilai, Haʻu koe ke ta aʻa atu mo au, pea te u fafangaʻi koe mo au ʻi Selūsalema.
34 Bet Barzilajus sacīja uz ķēniņu: cik man vēl būs mūža gadu un dienu, ka man ar ķēniņu iet uz Jeruzālemi?
Pea naʻe pehē ʻe Pasilai ki he tuʻi, “He ʻoku toe fiha ʻae ngaahi ʻaho ʻo ʻeku moʻui, koeʻuhi ke u ʻalu hake ai mo e tuʻi ki Selūsalema?
35 Es šodien esmu astoņdesmit gadus vecs, vai es vēl varu izšķirt, kas labs, kas nelabs? Un vai tavam kalpam vēl kāda garša, ko viņš ēd un dzer? Vai es vēl varētu sadzirdēt dziedātājus un dziedātājas? Un kāpēc tavs kalps lai ir par nastu manam kungam, tam ķēniņam?
ʻOku ou valungofulu taʻu he ʻaho ni pea ʻoku ou faʻa fai koā ke fifili ki he meʻa ʻoku lelei mo ia ʻoku kovi? He ʻoku faʻa ifoifo ʻe hoʻo tamaioʻeiki ʻaia ʻoku ou kai pe ko ia ʻoku ou inu? Pea ʻoku ou kei faʻa ongoʻi koā ʻae leʻo ʻoe kau tangata fasi hiva mo e kau fefine fasi hiva?” Pea ka kuo pehē, ko e hā hono ʻaonga ʻoe hoko ʻa hoʻo tamaioʻeiki ko e fakamāfasia pe ki hoku ʻeiki ko e tuʻi?
36 Tavs kalps ies maķenīt ar ķēniņu pār Jardāni; kāpēc ķēniņš man grib darīt tādu lielu žēlastību?
ʻE ʻalu mamaʻo siʻi atu pe ʻa hoʻo tamaioʻeiki mo e tuʻi ki he kauvai ʻe taha ʻo Sioatani: pea ko e hā hono ʻuhinga ʻoe totongi kiate au ʻe he tuʻi ʻi ha totongi pehē fau?
37 Ļauj savam kalpam griezties atpakaļ un mirt savā pilsētā pie sava tēva un pie savas mātes kapa. Un redzi, še ir tavs kalps Ķimeams, lai šis iet pāri līdz ar manu kungu, to ķēniņu, un dari tam, kā tev patīk.
ʻOku ou kole kiate koe, tuku ʻa hoʻo tamaioʻeiki ke toe foki ki mui, koeʻuhi ke u mate ʻi hoku kolo ʻoʻoku, ʻo ofi ki he faʻitoka ʻo ʻeku tamai pea mo ʻeku faʻē. “Kae vakai, ko hoʻo tamaioʻeiki ko Kimami; tuku ke ʻalu atu ia mo hoku ʻeiki ko e tuʻi; pea ke fai kiate ia ʻaia ʻoku lelei ʻi ho ʻao.”
38 Tad ķēniņš sacīja: Ķimeamam būs iet man līdz, un es viņam darīšu, kā tev patīk, un visu, ko tu no manis prasīsi, es tev gribu darīt.
Pea naʻe pehēange ʻe he tuʻi, “ʻE ʻalu atu mo au ʻa Kimami, pea te u fai kiate ia ʻaia te ke loto koe ki ai: pea ko ia kotoa pē ʻoku ke loto mai ke u fai, te u fai ia maʻau.”
39 Un kad visi ļaudis pār Jardāni bija pārgājuši, tad arī ķēniņš gāja pāri, un ķēniņš skūpstīja Barzilaju un to svētīja, un tas griezās atpakaļ uz savu vietu.
Pea naʻe aʻa atu ʻae kakai kotoa pē ʻi Sioatani. Pea hili ʻae lava atu ʻae tuʻi, naʻe ʻuma ʻe he tuʻi kia Pasilai, mo ne tāpuakiʻi ia; pea naʻe toe foki atu ia ki hono potu ʻoʻona.
40 Un ķēniņš gāja tālāk uz Gilgalu, un Ķimeams tam gāja līdz, un visi Jūda ļaudis ķēniņu bija pārveduši, un arī puse no Israēla ļaudīm.
Hili ia naʻe mole atu ʻae tuʻi ki Kilikali, pea naʻe ʻalu atu mo ia ʻa Kimami: pea naʻe fakafeʻao ki he tuʻi ʻae kakai kotoa pē ʻo Siuta, pea mo hono vaheua ʻoe kakai ʻo ʻIsileli.
41 Un redzi, visi Israēla vīri nāca pie ķēniņa un sacīja uz ķēniņu: kāpēc mūsu brāļi, Jūda vīri, tevi ir zaguši un ķēniņu ar viņa namu pār Jardāni pārveduši līdz ar visiem Dāvida vīriem?
Pea vakai, naʻe haʻu ki he tuʻi ʻae kau tangata kotoa pē ʻo ʻIsileli, ʻonau pehē ki he tuʻi, “Ko e hā kuo ʻave fakakaihaʻa ai koe ʻe homau kāinga ko e kau tangata ʻo Siuta, pea kuo nau ʻomi ʻekinautolu ʻae tuʻi, pea mo hono kaungā nofoʻanga, pea mo e kau tangata kotoa pē ʻo Tevita, ki he kauvai ni ʻo Sioatani?”
42 Tad visi Jūda vīri atbildēja Israēla vīriem: tāpēc ka ķēniņš mums ir tuvs radinieks, un kāpēc jums par to dusmas? Vai tad mēs esam dabūjuši ēst no ķēniņa, jeb vai viņš mums ir devis dāvanas?
Pea naʻe tali ʻe he kau tangata kotoa pē ʻo Siuta ki he kau tangata ʻIsileli, [ʻo pehē], “Koeʻuhi ko homau kāinga ofi lahi ʻae tuʻi: ko ia ko e hā ʻoku mou ʻita ai ʻi he meʻa ni? He kuo mau kai mei he meʻakai ʻae tuʻi? Pe kuo ne ʻomi ha koloa kiate kimautolu?”
43 Un Israēla vīri atbildēja Jūda vīriem un sacīja: mums ir desmit daļas pie ķēniņa un arī pie Dāvida, mums ir vairāk nekā jums. Kāpēc tad jūs mūs esat turējuši tādā negodā? Vai mūsu vārds nav tas pirmais bijis, mūsu ķēniņu vest atpakaļ? Bet Jūda vīru valoda bija bargāka nekā Israēla vīru valoda.
Pea naʻe leaange ʻe he kau tangata ʻIsileli ki he kau tangata Siuta, ʻo pehē, “ʻOku mau maʻu ʻae vahe ʻe hongofulu ʻi he tuʻi, pea ʻoku totonu lahi hake ʻemau kau kia Tevita ʻiate kimoutolu: ko ia ko e hā kuo mou paetaku ai kiate kimautolu ʻi he ʻikai tomuʻa kumi ʻemau lea ʻamautolu ki he toe ʻomi ʻa homau tuʻi?” Pea naʻe mālohi hake ʻae ngaahi lea ʻae kau tangata Siuta ʻi he ngaahi lea naʻe fai ʻe he kau tangata ʻIsileli.
