Otra Samuela 19
1 Un Joabam tapa sacīts: redzi, ķēniņš raud un žēlojās par Absalomu.
Siangpahrang loe Absalom pongah, palungset moe, qah, tiah Joab khaeah thuih pae o.
2 Un tā uzvara tai dienā palika par žēlabām visiem ļaudīm, jo tie ļaudis tai dienā dzirdēja sakām: ķēniņam sirds sāp par savu dēlu.
To na niah misa pazawkhaih to oh, toe siangpahrang loe a capa pongah palungset moe, qah, tiah kaminawk mah thaih o naah, kaminawk boih han palungsethaih niah oh lat.
3 Un tie ļaudis tai dienā nāca zagšus pilsētā, tā kā ļaudis zagšus nāk, kas kaunā krituši, kaujā bēgdami.
Misatuk naah kacawn kaminawk mah azathaih hoiah vangpui thungah akun o baktih toengah, kaminawk mah doeh to na niah vangpui thungah tamquta hoiah akun o duem.
4 Un ķēniņš savu galvu bija aptinis un sauca ar stipru balsi: ak mans dēls Absalom! Ak Absalom, mans dēls, mans dēls!
Siangpahrang loe mikhmai khuk khoep moe, tha hoiah qah; Aw ka capa Absalom, Aw Absalom, ka capa, ka capa, tiah qah.
5 Tad Joabs nāca pie ķēniņa namā un sacīja: tu šodien esi apkaunojis visu savu kalpu vaigus, kas šodien glābuši tavu dzīvību un tavu dēlu un tavu meitu dzīvību un tavu sievu dzīvību un tavu lieko sievu dzīvību.
To naah Joab loe siangpahrang imthung ah akun moe, Vaihniah na canu, na capanawk ih hinghaih, na zu, na zulanawk ih hinghaih pahlong kaminawk hoi na tamnanawk ih mikhmai to azat na pawsak boeh;
6 Bet tu mīļo, kas tevi ienīst, un ienīsti, kas tevi mīļo. Jo tu parādi šodien, ka virsnieki un kalpi priekš tevis nav nekas. Jo es nomanu šodien, kad tikai Absaloms būtu dzīvs un mēs visi šodien būtu miruši, tad tas tev būtu pa prātam.
misanawk to na palung moe, nampuinawk to na hnukma. Nangmah ih misatuh angraengnawk hoi anih ih tamnanawk to tiah doeh na sah ai, tiah vaihniah nam tuengsak boeh; vaihniah Absalom to hing moe, kaicae boih ka duek o nahaeloe, palung nang hoe tih, tiah ka hnuk.
7 Tad celies nu un izej un runā sirsnīgi ar saviem kalpiem, jo es zvērēju pie Tā Kunga, ja tu neizej, tad neviens vīrs pie tevis nepaliks šo nakti. Un tā tev būs lielāka nelaime, nekā visa nelaime, kas tev notikusi no tavas jaunības līdz šim laikam.
To pongah, Angthawk loe, nangmah ih kaminawk khaeah thapaekhaih lok to thui ah. Angthawk moe, na caeh ai nahaeloe, vaiduem ah nang khaeah kami maeto doeh om mak ai boeh, tiah Angraeng ih ahmin hoiah lokkamhaih ka sak; to hmuen loe nang hanah nawkta nathuem hoi vaihni ni khoek to, na tongh ih raihaihnawk boih pongah sae kue tih, tiah a naa.
8 Tad ķēniņš cēlās un apsēdās vārtos. Un visiem ļaudīm tika teikts un sacīts: redzi, ķēniņš sēž vārtos. Tad visi ļaudis nāca ķēniņa priekšā. Bet Israēls bēga ikviens savā dzīvoklī.
To pongah siangpahrang loe angthawk moe, khongkha taengah anghnut. Khongkha taengah siangpahrang anghnut, tiah kaminawk mah panoek o naah, kaminawk boih anih hmaa ah angzoh o. Israel kaminawk loe angmacae im ah cawnh o boih boeh.
9 Un visi ļaudis visās Israēla ciltīs strīdējās un sacīja: ķēniņš mūs ir izglābis no mūsu ienaidnieku rokas un mūs ir atsvabinājis no Fīlistu rokas, un nu viņam no zemes bija jābēg Absaloma priekšā.
Israel acaeng boih salakah, kaminawk loe maeto hoi maeto lok angaek o; siangpahrang mah aicae misa ban thung hoiah pahlong; anih mah ni Philistin kaminawk ban thung hoiah aicae to pahlong; toe Absalom pongah anih mah vaihi prae to cawnhtaak boeh.
10 Un Absaloms, ko mēs sev bijām svaidījuši par ķēniņu, ir nomiris karā; nu tad, kāpēc jūs kavējaties, ķēniņu atkal pārvest?
Aicae ukkung ah a suek o ih Absalom loe, misatuk naah duek ving boeh pongah, tikhoe vaihi David to siangpahrang ah lak let hanah lok na thui o ai loe? tiah thuih o.
11 Tad ķēniņš Dāvids sūtīja pie tiem priesteriem, Cadoka un Abjatara, sacīdams: runājiet uz Jūda vecajiem un sakāt: kāpēc jūs gribat tie pēdīgie būt, ķēniņu vest atpakaļ uz viņa namu? (Jo visa Israēla valoda jau bija nākusi pie ķēniņa viņa namā.)
David siangpahrang mah angmah im ah oh moe, to lok to thaih naah, qaima Zadok hoi Abiathar khaeah kami patoeh moe, Judah kacoehtanawk khaeah, Tipongah siangpahrang angmah im ah thak let hanah kapoek hnukkhuem koek acaeng ah na oh o loe?
12 Jūs esat mani brāļi, jūs esat mani kauli un manas miesas - kāpēc tad jūs gribat tie pēdīgie būt, ķēniņu atkal atvest?
Nangcae loe kai ih nawkamya ah na oh o moe, ka thii ka ngan ah na oh o; tipongah siangpahrang angmah im ah amlaem haih let hanah, hnukkhuem koekah na oh o loe?
13 Un uz Amasu sakāt: vai tu neesi no maniem kauliem un no manas miesas? Lai Dievs man šā un tā dara, ja tu visu mūžu nebūsi par karalielkungu manā priekšā Joaba vietā.
Amasa khaeah thui pae oh; Nang loe ka thii ka ngan ah na om ai maw? Vaihi hoi kamtong Joab zuengah kai ih misatuh zaehoikung angraeng ah na om ai nahaeloe, Sithaw mah ka nuiah lokcaek nasoe, kanung parai ah sah nasoe, tiah a thuih, tiah thui pae oh, tiah a naa.
14 Tā viņš locīja visu Jūda vīru sirdi kā viena vienīga vīra, un tie sūtīja pie ķēniņa (sacīdami): griezies atpakaļ, tu un visi tavi kalpi.
Anih mah Judah kaminawk ih palung to kami maeto ih palungthin baktiah pazawk boih. To pongah nihcae mah siangpahrang khaeah, Nang loe na tamnanawk hoi nawnto amlaem o lai ah, tiah a naa o.
15 Tā ķēniņš griezās atpakaļ un nāca pie Jardānes, un Jūda nāca uz Gilgalu, ķēniņam pretī iedams, ka ķēniņu vadītu pār Jardāni pāri.
To pongah siangpahrang loe amlaem moe, Jordan vapui khoek to caeh. Judah kaminawk loe, siangpahrang tongh hanah caeh o moe, Jordan vapui yaeh ah thak hanah Gilgal vangpui ah caeh o.
16 Un Šimejus, Benjaminieša Ģerus dēls, kas no Bakurim bija, steidzās un nonāca ar Jūda vīriem ķēniņam Dāvidam pretī.
Bahurim ih Benjamin kami Gera capa Shimei loe, David siangpahrang hnuk hanah Judah kaminawk hoi nawnto angzoh o tathuk.
17 Un tūkstoš vīri no Benjamina līdz ar viņu, ir Cībus, Saula nama sulainis, ar saviem piecpadsmit dēliem un saviem divdesmit kalpiem; un tie cēlās pāri pār Jardāni ķēniņa priekšā.
Anih loe Benjamin ih kami sangto, Saul imthung takoh ih tamna Ziba ih caa hatlai pangato hoi anih ih tamna pumphaeto hoiah nawnto caeh moe, siangpahrang hmaa ah Jordan vapui to karangah angkat o.
18 Un plosts pārcēlās, pārvest ķēniņa namu, un darīt, kas viņam pa prātam, un Šimejus, Ģerus dēls, nometās priekš ķēniņa zemē, kad šis pār Jardāni cēlās pāri.
Siangpahrang ih imthung takoh kaminawk to lak moe, a koeh ih hmuen sak pae hanah, palong hoiah caeh o. Jordan vapui to angkat o pacoengah, Gera capa Shimei loe siangpahrang hmaa ah akuep;
19 Un viņš sacīja uz ķēniņu: nepielīdzini man, mans kungs, to noziegumu, un nepiemini, ka tavs kalps ir noziedzies tai dienā, kad mans kungs, tas ķēniņš, no Jeruzālemes izgāja, un lai ķēniņš to neņem pie sirds!
Siangpahrang khaeah, Ka angraeng, ka zaehaih na net hmah; ka angraeng siangpahrang, Jerusalem na tacawt taak na niah, na tamna kai mah sak ih hmuen to pakuem hmah loe, palung thungah doeh suem poe hmah.
20 Jo tavs kalps to atzīst, ka esmu grēkojis; bet redzi, šodien esmu nācis tas pirmais no visa Jāzepa nama, pretī iet savam kungam, tam ķēniņam.
Na tamna kai loe hmuen sakpazae moeng boeh, tiah ka panoek; to pongah khenah, vaihniah Joseph imthung takoh boih thungah, ka angraeng siangpahrang hnuk hanah kang zoh hmaloe, tiah a naa.
21 Tad Abizajus, Cerujas dēls, atbildēja un sacīja: vai tad Šimeju par to nebija nokaut, ka viņš Tā Kunga svaidīto lādējis?
Toe Zeruiah capa Abishai mah, Angraeng mah situi nok tangcae ah kaom to anih mah tangoeng pongah, hae tiah kaom Shimel to paduek han om ai maw? tiah anaa.
22 Tad Dāvids sacīja: kas man daļas ar jums, Cerujas dēli, ka jūs man šodien paliekat par pretiniekiem? Vai šodien kādu nokaut iekš Israēla? Vai tad es nezinu, ka es šodien esmu tapis par ķēniņu pār Israēli?
David mah, Zeruiah capanawk, nangcae hoi kai misa ah angcoeng hanah takung timaw oh? Vaihniah Israel kami maeto paduek han oh maw? Kai loe Israel kaminawk ukkung siangpahrang ah ka oh, tiah panoek ai kami ah maw ka oh? tiah a naa.
23 Un ķēniņš sacīja uz Šimeju: tev nebūs mirt. Un ķēniņš tam zvērēja.
To pongah siangpahrang mah Shimei khaeah, Na dueh mak ai, tiah a naa. Siangpahrang mah nang khaeah lokkamhaih sak boeh.
24 Arī Mefibošets, Saula dēls, nonāca ķēniņam pretī. Un viņš ne savas kājas ne savu bārdu nebija tīrījis, nedz savas drēbes mazgājis no tās dienas, kad ķēniņš bija nogājis, līdz tai dienai, kad ķēniņš atkal ar mieru pārnāca.
Saul capa patoeng Mephiboseth doeh siangpahrang tong hanah caeh tathuk; anih loe siangpahrang tacawt na ni hoi kamtong kamong ah amlaem let khoek to, a khok doeh khenzawn ai; a toektaboe mui doeh aat ai moe, khukbuen doeh pasuk ai.
25 Un kad viņš Jeruzālemē ķēniņam pretī nāca, tad ķēniņš uz to sacīja: kāpēc tu neesi man līdz nācis, Mefibošet?
Jerusalem vangpui ah siangpahrang hnuk hanah a caeh naah, siangpahrang mah anih khaeah, Mephiboseth, tipongah kai hoi nawnto na caeh ai loe? tiah a naa.
26 Un viņš sacīja: mans kungs un ķēniņ, mans kalps mani pievīlis, jo tavs kalps sacīja: es sev likšu ēzeli seglot un jāšu uz tā, un iešu pie ķēniņa, jo tavs kalps ir tizls.
Anih mah, Aw Ka angraeng, sianpahrang, na tamna kai loe khokkhaem pongah, laa hrang to kang thueng moe, siangpahrang hoi nawnto ka caeh han, tiah ka poek; toe ka tamna Ziba mah kai angling.
27 Un viņš tavu kalpu pie mana kunga, tā ķēniņa, arī apmelojis. Bet mans kungs, tas ķēniņš, ir kā viens Dieva eņģelis, dari, kā tev patīk.
Anih mah, na tamna kai hae, nang khaeah kasae ang thuih; ka angraeng siangpahrang nang loe, Sithaw ih van kami baktiah na oh; to pongah na koeh baktiah na sah halat ah.
28 Jo viss mana tēva nams tik nāves ļaudis vien bijuši priekš mana kunga, tā ķēniņa. Taču tu savu kalpu esi licis starp tiem, kas ēd pie tava galda; kādas tiesības man tad vēl ir, jeb par ko man vēl būs brēkt uz ķēniņu?
Kampa ih imthung takohnawk loe, ka angraeng siangpahrang hmaa ah ni ka duek o; toe na tamna hae na caboi nuiah buhcaa kaminawk salakah nang suek; to pongah siangpahrang hmaa ah laisaep han timaw ka tawnh? tiah a naa.
29 Tad ķēniņš uz to sacīja: kāpēc tu vēl runā par savām lietām? Es esmu sacījis: tu un Cībus daliet to tīrumu.
Siangpahrang mah anih khaeah, Nang ih kawng kapop parai ah thuih han timaw oh? Ziba hoiah nang ih lawk to ampraek hanah lok ka takroek boeh, tiah a naa.
30 Un Mefibošets sacīja uz ķēniņu: lai viņš arī visu paņem, ka nu mans kungs, tas ķēniņš, atkal ar mieru savā namā pārnācis.
Mephiboseth mah siangpahrang khaeah, Ue, ka angraeng siangpahrang loe angmah im ah lunghoih ah amlaem let boeh pongah, anih mah hmuennawk to la boih nasoe, tiah a naa.
31 Un Barzilajus tas Gileādietis, nāca arīdzan no Roglim un gāja ar ķēniņu pār Jardāni, viņu pārvadīt pār Jardāni.
Gilead acaeng Barzillai doeh Roge-lim vangpui hoiah angzoh moe, siangpahrang to Jordan vapui yaeh ah thak hanah anih hoi nawnto angkat hoi.
32 Un Barzilajus bija ļoti vecs, pie astoņdesmit gadiem, un ķēniņu bija apgādājis, kad tas mita iekš Mahānaīm, jo viņš bija ļoti bagāts vīrs.
Barzillai loe mitong parai boeh; saning quitazetto oh boeh moe, siangpahrang Mahanaim vangpui ah oh nathung, anih mah caaknaek hoiah a khetzawn; anih loe angraeng kami ah oh.
33 Un ķēniņš sacīja uz Barzilaju: tev būs man iet līdz, es tevi apgādāšu pie sevis Jeruzālemē.
Siangpahrang mah Barzillai khaeah, Kai hoi nawnto angzo ah, Jerusalam ah kai mah kang khetzawn han hmang, tiah a naa.
34 Bet Barzilajus sacīja uz ķēniņu: cik man vēl būs mūža gadu un dienu, ka man ar ķēniņu iet uz Jeruzālemi?
Toe Barzillai mah siangpaharng khaeah, Jerusalem ah siangpahrang hoi nawnto ka caeh hanah, kai loe saning nazetto maw ka hing vop tih?
35 Es šodien esmu astoņdesmit gadus vecs, vai es vēl varu izšķirt, kas labs, kas nelabs? Un vai tavam kalpam vēl kāda garša, ko viņš ēd un dzer? Vai es vēl varētu sadzirdēt dziedātājus un dziedātājas? Un kāpēc tavs kalps lai ir par nastu manam kungam, tam ķēniņam?
Vaihi saning quitazetto ka oh boeh; hmuen kasae kahoih ka pathlaeng thaih vop tih maw? Na tamna kai mah caaknaek mataeng doeh pataeng thai vop tih maw? Laa sah nongpa hoi nongpatanawk ih lok doeh ka thaih thai vop tih maw? Tipongah na tamna loe ka angraeng siangpahrang ih hmuenzit ah ka oh han loe?
36 Tavs kalps ies maķenīt ar ķēniņu pār Jardāni; kāpēc ķēniņš man grib darīt tādu lielu žēlastību?
Na tamna loe siangpahrang hoi nawnto Jordan vapui yaeh ah setta ni ka caeh thai tih boeh; tipongah siangpahrang mah hae baktih tangqum kai paek han angai vop?
37 Ļauj savam kalpam griezties atpakaļ un mirt savā pilsētā pie sava tēva un pie savas mātes kapa. Un redzi, še ir tavs kalps Ķimeams, lai šis iet pāri līdz ar manu kungu, to ķēniņu, un dari tam, kā tev patīk.
Na tamna kai loe amlaem halat ue; kaimah ih vangpui, kampa hoi kamno ih taprong taengah, ka duek halat han boeh. Toe khenah, na tamna Khimham to oh; anih loe ka angraeng siangpahrang hoiah nawnto caeh nasoe. Na koeh baktiah anih hanah hmuen to sah paeh, tiah a naa.
38 Tad ķēniņš sacīja: Ķimeamam būs iet man līdz, un es viņam darīšu, kā tev patīk, un visu, ko tu no manis prasīsi, es tev gribu darīt.
To naah siangpahrang mah, Khimham loe kai hoi nawnto caeh tih; na koeh ih hmuen boih anih hanah ka sak pae han; saksak na koeh ih hmuen to ka sak pae boih han, tiah a naa.
39 Un kad visi ļaudis pār Jardāni bija pārgājuši, tad arī ķēniņš gāja pāri, un ķēniņš skūpstīja Barzilaju un to svētīja, un tas griezās atpakaļ uz savu vietu.
To pongah kaminawk boih Jordan vapui to angkat o. Siangpahrang loe tui angkat moe, Barzillai to mok pacoengah, tahamhoihaih paek; to pacoengah Barzillai loe angmah ih vangpui ah amlaem let.
40 Un ķēniņš gāja tālāk uz Gilgalu, un Ķimeams tam gāja līdz, un visi Jūda ļaudis ķēniņu bija pārveduši, un arī puse no Israēla ļaudīm.
Siangpahrang loe Gilgat vangpui ah caeh, Khimham doeh anih hoi nawnto caeh toeng; Judah kaminawk boih hoi ahap Israel kaminawk mah siangpahrang to thak o.
41 Un redzi, visi Israēla vīri nāca pie ķēniņa un sacīja uz ķēniņu: kāpēc mūsu brāļi, Jūda vīri, tevi ir zaguši un ķēniņu ar viņa namu pār Jardāni pārveduši līdz ar visiem Dāvida vīriem?
Khenah, Israel kaminawk loe siangpahrang khaeah angzoh o boih moe, siangpahrang khaeah, Tipongah kaicae ih nawkamya Judah kaminawk mah, siangpahrang hoi anih ih imthung takoh kaminawk, anih khaeah kaom David ih kaminawk to paquk o boih moe, Jordan vapui yaeh ah caeh o haih ving loe? tiah a naa o.
42 Tad visi Jūda vīri atbildēja Israēla vīriem: tāpēc ka ķēniņš mums ir tuvs radinieks, un kāpēc jums par to dusmas? Vai tad mēs esam dabūjuši ēst no ķēniņa, jeb vai viņš mums ir devis dāvanas?
To naah Judah kaminawk boih mah, Israel kaminawk khaeah, Siangpahrang loe kaicae ih canawk ah oh pongah ni hae tiah ka sak o; tipongah nangcae palungphui han oh? Siangpahrang ih caaknaek to kaicae mah ka caak pae o maw? To tih ai boeh loe kaicae hanah anih mah tangqum paek maw? tiah a naa o.
43 Un Israēla vīri atbildēja Jūda vīriem un sacīja: mums ir desmit daļas pie ķēniņa un arī pie Dāvida, mums ir vairāk nekā jums. Kāpēc tad jūs mūs esat turējuši tādā negodā? Vai mūsu vārds nav tas pirmais bijis, mūsu ķēniņu vest atpakaļ? Bet Jūda vīru valoda bija bargāka nekā Israēla vīru valoda.
To naah Israel kaminawk mah, Judah kaminawk khaeah, Kaicae loe siangpahrang nuiah taham hato ka tawnh o; to khue na ai, David imthung takoh kawng to thuih nahaeloe nangcae pongah loe kaicae hae anghnai kue. Tipongah siangpahrang thak let hanah kaicae dueng hmaloe ai ah, kaicae hae tidoeh sah ai ah na oh o loe? tiah a naa o. Toe Israel kaminawk ih lok pongah, Judah kaminawk ih lok to thacak kue.
