Otra Samuela 17
1 Un Ahitofels sacīja uz Absalomu: es izlasīšu divpadsmit tūkstoš vīrus un celšos un dzīšos Dāvidam šonakt pakaļ,
Aⱨitofǝl Abxalomƣa: Manga on ikki ming adǝmni talliwelixⱪa ruhsǝt bǝrsǝng, mǝn bügün keqǝ ⱪozƣilip, Dawutni ⱪoƣlay;
2 Un es viņam uzbrukšu, kad viņš piekusis un viņa rokas nogurušas, un viņu izbiedēšu, ka visi ļaudis, kas pie tā ir, bēg, tad es nokaušu ķēniņu vienu pašu.
Mǝn uning üstigǝ qüxkinimdǝ u ⱨerip, ⱪolliri ajiz bolidu; mǝn uni alaⱪzadǝ ⱪiliwetimǝn, xundaⱪla uning bilǝn bolƣan barliⱪ hǝlⱪ ⱪaqidu. Mǝn pǝⱪǝt padixaⱨnila urup ɵltürimǝn,
3 Un es vedīšu visus ļaudis atpakaļ pie tevis. Kad visi būs griezušies atpakaļ, (jo viņš vien ir tas vīrs, ko tu meklē), tad visi ļaudis būs mierā.
andin ⱨǝmmǝ hǝlⱪni sanga beⱪindurup ⱪayturimǝn. Sǝn izdigǝn adǝm yoⱪalsa, ⱨǝmmǝ hǝlⱪ sening ⱪexingƣa ⱪaytidu; xuning bilǝn ⱨǝmmǝ hǝlⱪ aman-esǝn ⱪalidu, dedi.
4 Šī valoda labi patika Absalomam un visiem Israēla vecajiem.
Bu mǝsliⱨǝt Abxalomƣa wǝ Israilning barliⱪ aⱪsaⱪalliriƣa yaⱪti,
5 Tad Absaloms sacīja: aicinājiet jel Uzaju, to Arķieti, arīdzan, un dzirdēsim, ko viņš saka.
lekin Abxalom: Arkiliⱪ Ⱨuxaynimu qaⱪiringlar; uning sɵzinimu anglayli, — dedi.
6 Un kad Uzajus pie Absaloma nāca, tad Absaloms uz to runāja un sacīja: tā un tā Ahitofels ir runājis, - vai mums būs pēc viņa vārda darīt, vai ne? Runā tu arīdzan!
Ⱨuxay Abxalomning ⱪexiƣa kǝlgǝndǝ, Abxalom uningƣa: Aⱨitofǝl mundaⱪ-mundaⱪ eytti; u degǝndǝk ⱪilaylimu? Bolmisa, sǝn bir mǝsliⱨǝt bǝrgin, — dedi.
7 Tad Uzajus sacīja uz Absalomu: tas padoms, ko Ahitofels šim brīžam devis, nav labs.
Ⱨuxay Abxalomƣa: Aⱨitofǝlning bu waⱪitta bǝrgǝn mǝsliⱨǝti yahxi ǝmǝs, — dedi.
8 Un Uzajus sacīja: tu pazīsti savu tēvu un viņa vīrus, ka tie ir vareni un dusmīgu prātu, it tā lācis laukā, kam bērni paņemti, un tavs tēvs ir karavīrs un nepaliks naktī pie tiem ļaudīm.
Ⱨuxay yǝnǝ mundaⱪ dedi: «Sǝn atang bilǝn adǝmlirini bilisǝnƣu — ular palwanlardur, ⱨazir daladiki baliliridin juda ⱪilinƣan qixi eyiⱪtǝk pǝyli yaman. Atang bolsa ⱨǝⱪiⱪiy jǝngqidur, ɵz adǝmliri bilǝn birgǝ ⱪonmaydu.
9 Redzi, nu viņš ir paslēpies kādā alā vai citā kādā vietā; kad nu notiktu, ka tas iesākumā viņiem uzkrīt, tad ikkatrs, kas to dzirdēs, sacīs: tie ļaudis ir sakauti, kas Absalomam iet pakaļ.
Mana u ⱨazir bir ƣarda ya baxⱪa bir yǝrdǝ mɵkünüwalƣan bolsa kerǝk. Mubada u awwal hǝlⱪimiz üstigǝ qüxsǝ xuni angliƣan ⱨǝrkim: Abxalomƣa ǝgǝxkǝnlǝr ⱪirƣinqiliⱪⱪa uqraptu, — dǝydu.
10 Tad ir paši varenie, kam sirds kā lauvām, baiļot baiļosies. Jo viss Israēls zina, ka tavs tēvs ir varonis, un ka tie ir stipri ļaudis, kas pie viņa.
U waⱪitta ⱨǝtta xir yürǝk palwanlarning yürǝklirimu su bolup ketidu; qünki pütkül Israil atangning batur ikǝnlikini, xundaⱪla uningƣa ǝgǝxkǝnlǝrningmu palwan ikǝnlikini bilidu.
11 Bet mans padoms ir šis: lai pie tevis top sapulcināts viss Israēls no Dana līdz Bēršebai tādā pulkā kā smiltis jūrmalā, un tev pašam jāiet viņiem līdz karā.
Xunga mǝsliⱨǝtim xuki, pütkül Israil Dandin tartip Bǝǝr-Xebaƣiqǝ sening ⱪexingƣa tez yiƣilsun (ular dengizdiki ⱪumlardǝk kɵptur!). Sǝn ɵzüng ularni baxlap jǝnggǝ qiⱪⱪin.
12 Un kad mēs viņu sastapsim kaut kurā vietā, kur viņu atradīsim, tad uzkritīsim viņam kā rasa krīt uz zemi, un neatliks neviens no viņa un visiem vīriem, kas pie viņa.
Biz uni ⱪǝyǝrdǝ tapsaⱪ, xǝbnǝm yǝrgǝ qüxkǝndǝk uning üstigǝ qüxǝyli. Xuning bilǝn uning ɵzi wǝ uning bilǝn bolƣan kixilǝrdin ⱨeq kimmu ⱪalmaydu.
13 Un ja viņš metīsies kādā pilsētā, tad viss Israēls tai pilsētai apmetīs virves, un mēs to novilksim upē, ka ne zvirgzdiņš tur vairs neatradīsies.
Əgǝr u bir xǝⱨǝrgǝ kiriwalsimu, pütkül Israil xu yǝrgǝ arƣamqilarni elip kelip, xǝⱨǝrni ⱨǝtta uningdiki kiqik xeƣil-taxlarnimu ⱪaldurmay sɵrǝp ǝkilip, dǝrya jilƣisiƣa taxliwetimiz».
14 Tad Absaloms un visi Israēla vīri sacīja: Uzajus, tā Arķieša, padoms ir labāks nekā Ahitofela padoms. Bet Tas Kungs tā bija nolicis, iznīcināt Ahitofela labo padomu, lai Tas Kungs nelaimi vestu pār Absalomu.
Abxalom bilǝn Israilning ⱨǝmmǝ adǝmliri: Arkiliⱪ Ⱨuxayning mǝsliⱨǝti Aⱨitofǝlning mǝsliⱨǝtidin yahxi ikǝn, deyixti. Qünki Pǝrwǝrdigar Abxalomning bexiƣa bala kǝlsun dǝp, Aⱨitofǝlning yahxi mǝsliⱨǝtining bikar ⱪilinixini bekitkǝnidi.
15 Un Uzajus sacīja uz tiem priesteriem, Cadoku un Abjataru: tā un tā Ahitofels padomu devis Absalomam un Israēla vecajiem, un tā un tā es esmu padomu devis.
Ⱨuxay Zadok bilǝn Abiyatar kaⱨinlarƣa: Aⱨitofǝlning Abxalom bilǝn Israilning aⱪsaⱪalliriƣa bǝrgǝn mǝsliⱨǝti mundaⱪ-mundaⱪ, ǝmma mening mǝsliⱨǝtim bolsa mundaⱪ-mundaⱪ;
16 Un nu sūtait drīz un dodiet Dāvidam ziņu sacīdami: nepaliec pa nakti tuksnesī pie braslām, bet ej drīz pāri, ka ķēniņš netop aprīts ar visiem ļaudīm, kas pie viņa.
ⱨazir silǝr dǝrⱨal adǝm ǝwǝtip Dawutⱪa: Bu keqidǝ qɵlning keqikliridǝ ⱪonmay, bǝlki tez ɵtüp ketinglar, bolmisa padixaⱨ wǝ uning bilǝn bolƣan ⱨǝmmǝ hǝlⱪ ⱨalak boluxi mumkin, dǝp yǝtküzünglar — dedi.
17 Un Jonatāns un Aķimaācs stāvēja pie Roģela akas. Un viena meita gāja un tiem to sacīja. Tad tie nogāja un to sacīja ķēniņam Dāvidam, jo tie nedrīkstēja nākt un rādīties pilsētā.
U waⱪitta Yonatan bilǝn Ahimaaz Ən-Rogǝldǝ kütüp turatti; ular baxⱪilarning kɵrüp ⱪalmasliⱪi üqün xǝⱨǝrgǝ kirmidi; bir dedǝkning qiⱪip ularƣa hǝwǝr berixi bekitildi. Ular berip Dawut padixaⱨⱪa hǝwǝrni yǝtküzdi.
18 Un viens puisis tos redzēja un to sacīja Absalomam, bet tie gāja abi divi steigšus un nāca kāda vīra namā iekš Bakurim, tam bija aka savā pagalmā, un tie tur nokāpa.
Lekin bir yax yigit ularni kɵrüp ⱪelip, Abxalomƣa dǝp ⱪoydi. Əmma bu ikkiylǝn ittik berip, Baⱨurimdiki bir adǝmning ɵyigǝ kirdi. Bu adǝmning ⱨoylisida ⱪuduⱪ bar idi; ular xuningƣa qüxüp yoxurundi.
19 Un tā sieva ņēma un izklāja apsegu pār akas caurumu, un uzkaisīja putraimus virsū, ka neko nemanīja.
Uning ayali ⱪuduⱪning aƣziƣa yapⱪuqini yepip üstigǝ soⱪulƣan buƣdayni tɵküp ⱪoydi; xuning bilǝn ⱨeq ix axkarilanmidi.
20 Kad nu Absaloma kalpi pie tās sievas nāca namā, tad tie sacīja: kur ir Aķimaācs un Jonatāns? Un tā sieva uz tiem sacīja: tie ir gājuši pār šo upīti. Un tie tos meklēja un neatrada, un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
Abxalomning hizmǝtkarliri ɵygǝ kirip ayalning ⱪexiƣa kelip: Ahimaaz bilǝn Yonatan ⱪǝyǝrdǝ? — dǝp soridi. Ayal: Ular eriⱪtin ɵtüp kǝtti, dedi. Kǝlgǝnlǝr ularni izdǝp tapalmay, Yerusalemƣa ⱪaytip kǝtti.
21 Un kad šie bija aizgājuši, tad tie izkāpa no akas un gāja un to pasacīja ķēniņam Dāvidam; un tie sacīja uz Dāvidu: ceļaties un ejat drīz pār ūdeni pāri, jo tā un tā Ahitofels pret jums ir padomu devis.
Ular kǝtkǝndin keyin, bu ikkiylǝn ⱪuduⱪtin qiⱪip, berip Dawut padixaⱨⱪa hǝwǝr bǝrdi. Ular Dawutⱪa: Ⱪopup, sudin ɵtkin; qünki Aⱨitofǝl seni tutux üqün xundaⱪ mǝsliⱨǝt beriptu, — dedi.
22 Tad Dāvids un visi ļaudis, kas pie viņa bija, cēlās un gāja pār Jardāni līdz pat gaismai, un neviena netrūka, kas nebūtu pār Jardāni gājis.
Xuning bilǝn Dawut wǝ uning bilǝn bolƣan barliⱪ hǝlⱪ ⱪozƣilip Iordan dǝryasidin ɵtti; tang atⱪuqǝ Iordan dǝryasidin ɵtmigǝn ⱨeqkim ⱪalmidi.
23 Kad nu Ahitofels redzēja, ka nedarīja pēc viņa padoma, tad viņš apsegloja savu ēzeli un cēlās un gāja uz savu namu savā pilsētā un apkopa savu namu un pakārās. Tā viņš nomira un tapa aprakts sava tēva kapā.
Aⱨitofǝl ɵz mǝsliⱨǝtini ⱪobul ⱪilmiƣanliⱪini kɵrüp exikini toⱪup, ɵz xǝⱨiridiki ɵyigǝ berip, ɵyidikilǝrgǝ wǝsiyǝt tapxurƣandin keyin, esilip ɵliwaldi. U ɵz atisining ⱪǝbrisidǝ dǝpnǝ ⱪilindi.
24 Un Dāvids nāca uz Mahānaīm, bet Absaloms gāja pāri pār Jardāni, un visi Israēla vīri viņam līdz.
Xu ariliⱪta Dawut Maⱨanaimƣa yetip kǝlgǝnidi, Abxalom wǝ uning bilǝn bolƣan Israilning ⱨǝmmǝ adǝmlirimu Iordan dǝryasidin ɵtüp bolƣanidi.
25 Un Absaloms cēla Amasu Joaba vietā par karaspēka virsnieku, un Amasus bija dēls vienam Israēlietim, Jetrus vārdā, kas bija gulējis pie Abigaīles, Nahasa meitas, Cerujas, Joaba mātes māsas.
Abxalom Yoabning ornida Amasani ⱪoxunning üstigǝ sǝrdar ⱪilip ⱪoydi. Amasa bolsa Yitra isimlik bir Israilliⱪ kixining oƣli idi. U kixi Naⱨaxning ⱪizi Abigail bilǝn yeⱪinqiliⱪ ⱪilƣanidi. Naⱨax Yoabning anisi Zǝruiya bilǝn aqa-singil idi.
26 Un Israēls un Absaloms apmetās Gileādas zemē.
Israil bilǝn Abxalom Gileadning zeminida bargaⱨ tikti.
27 Un kad Dāvids uz Mahānaīm bija nācis, tad Zobi, Nahasa dēls, no Rabas, Amona bērnu pilsētas, un Mahirs, Amiēļa dēls, no Lodabaras, un Barzilajus, tas Gileādietis, no Roglim, nesa
Dawut Maⱨanaimƣa yetip kǝlgǝndǝ, Ammoniylarning Rabbaⱨ xǝⱨiridin bolƣan Naⱨaxning oƣli Xobi bilǝn Lo-Dibarliⱪ Ammiǝlning oƣli Makir wǝ Rogelimdin bolƣan Gileadliⱪ Barzillay degǝnlǝr
28 Guļamas drēbes un kausus un mālu traukus un kviešus un miežus un miltus un taukšētu(grauzdētu) labību un pupas un lēcas, arī taukšētas,
yotⱪan-kɵrpǝ, das, ⱪaqa-ⱪuqa, buƣday, arpa, un, ⱪomaq, purqaⱪ, ⱪizil max, ⱪuruƣan purqaⱪlar,
29 Un medu un sviestu un avis un govju sierus, ko ēst, pie Dāvida un pie tiem ļaudīm, kas pie viņa bija, jo tie sacīja: tie ļaudis būs izsalkuši un piekusuši un izslāpuši tuksnesī.
ⱨǝsǝl, ⱪaymaⱪ wǝ ⱪoylarni kǝltürüp, kala sütidǝ ⱪilinƣan ⱪurut-irimqik ⱪatarliⱪlarni Dawut bilǝn hǝlⱪⱪǝ yeyix üqün elip kǝldi, qünki ular: Xübⱨisizki, hǝlⱪ qɵldǝ ⱨerip-eqip, ussap kǝtkǝndu, dǝp oyliƣanidi.
