Otra Samuela 17
1 Un Ahitofels sacīja uz Absalomu: es izlasīšu divpadsmit tūkstoš vīrus un celšos un dzīšos Dāvidam šonakt pakaļ,
Tun Ahithophel in Absalom koma hitin angeh tan ahi, “tujan ma ma David nung del pai din keiman Sepai sangsom le sangni kilhen doh inge ati.
2 Un es viņam uzbrukšu, kad viņš piekusis un viņa rokas nogurušas, un viņu izbiedēšu, ka visi ļaudis, kas pie tā ir, bēg, tad es nokaušu ķēniņu vienu pašu.
Keiman David chu athachol pet tah le akingaiset pet tah a kaga met ding ahi. chule ama le a sepai te jouse kasuh kichat ding chuteng mijouse jammang soh ding chuteng keiman lengpa bou katha ding ahi ati.
3 Un es vedīšu visus ļaudis atpakaļ pie tevis. Kad visi būs griezušies atpakaļ, (jo viņš vien ir tas vīrs, ko tu meklē), tad visi ļaudis būs mierā.
Mipi ho vang chu abonchauva kahin puilut ding, mou thah akichen pi ding pa henga hung kipuilut banga in lam a kahin puilut ding ahibouve; chule nangman mi khat sheh bou tha dinga nahol ahin, chutengle mipi vang chu lung mong tah a umdiu ahitai,” ati.
4 Šī valoda labi patika Absalomam un visiem Israēla vecajiem.
Athusei hin Absalom alung lhai sah lheh jeng in, chule Israel chunga lamkai ho jouse jong abonchauvin alung lhaisah soh hel tan ahi.
5 Tad Absaloms sacīja: aicinājiet jel Uzaju, to Arķieti, arīdzan, un dzirdēsim, ko viņš saka.
Chuphat’in Absalom chun hitin aseiye, “Arkite mi Hushai chu hinpuilut uvin, aman ipi agel a asei em, ngai u hite,” ati.
6 Un kad Uzajus pie Absaloma nāca, tad Absaloms uz to runāja un sacīja: tā un tā Ahitofels ir runājis, - vai mums būs pēc viņa vārda darīt, vai ne? Runā tu arīdzan!
Hichun Hushai chu Absalom kom ahinpuilut taovin chuin Absalomin Ahithophel thusei chu Hushai aseipih tan ahi, chuin aman adongin, nangma lunggel epi ham? Hinsei in ahilouleh Ahithophel thumop hi ijui jing diu hytam? Ahilouleh epi nathumop nom em ati.
7 Tad Uzajus sacīja uz Absalomu: tas padoms, ko Ahitofels šim brīžam devis, nav labs.
Hijeh chun Hushai jong chun Absalom koma chun aseipaiyin, “Tuchunga Ahithophel mi hilna hi thilpha ahipoi,” ati tai.
8 Un Uzajus sacīja: tu pazīsti savu tēvu un viņa vīrus, ka tie ir vareni un dusmīgu prātu, it tā lācis laukā, kam bērni paņemti, un tavs tēvs ir karavīrs un nepaliks naktī pie tiem ļaudīm.
Hichun Hushai chun asei be kit nalai e, “Napa ahin amite ahiuvin mihat ahi, ti nangman jong na hetsa ahi; chujong le amahohi akiphin lung hangsa ahiuvin, gamlah a anou kilah peh savompi tobang ahiuve. Hiche tilou jong hin napa chu gal bol them tah mi ana hi kit’e; hijeh chun ama hi mipi ho toh geh khom lou hel ding ahi, ati.
9 Redzi, nu viņš ir paslēpies kādā alā vai citā kādā vietā; kad nu notiktu, ka tas iesākumā viņiem uzkrīt, tad ikkatrs, kas to dzirdēs, sacīs: tie ļaudis ir sakauti, kas Absalomam iet pakaļ.
Tu jenga jong achang seh a kokhuh dung khat a kisel ham, ahilou leh mun chom dang khat a kisel ding ahitai. Chule ama ahungdoh a nahin bulu teng uleh namite themkhat chu hungthi tei ding, chuteng nasepai te chunga tijat nale kichat na hung lhung ding, chule hitia hi Absalom’s mite chu akithat tai tia thu hung kithang ding ahi.
10 Tad ir paši varenie, kam sirds kā lauvām, baiļot baiļosies. Jo viss Israēls zina, ka tavs tēvs ir varonis, un ka tie ir stipri ļaudis, kas pie viņa.
Chuteng le galhang miho alung put sakeibah kai lung put tobang jeng ho jong chu kicha a hung lung lhadai gam diu ahi; ajeh chu napa chu mihat tah ahin, apan pi miho jong chu gal hang mi jeng ahiu’ve, ti hi Israel pumpin ahin hetdoh ding ahi.
11 Bet mans padoms ir šis: lai pie tevis top sapulcināts viss Israēls no Dana līdz Bēršebai tādā pulkā kā smiltis jūrmalā, un tev pašam jāiet viņiem līdz karā.
Hijongle keima lunggel vang ahileh, Israel chate pumpi hi sahlam Dan gam'a apet lhanglam Beersheba gei in nangma koma hung kikhom soh kei u hen lang, twikhanglen pang a neldi jat aphah teng u leh nangma tah in mijouse chu lamkai lechun kati ahi.
12 Un kad mēs viņu sastapsim kaut kurā vietā, kur viņu atradīsim, tad uzkritīsim viņam kā rasa krīt uz zemi, un neatliks neviens no viņa un visiem vīriem, kas pie viņa.
Chuti hen lang hileh eihon David chu emuteng uleh, achung a ichuh cheh uva, tol'a dai twi alhah bang banga achunga ikibuh lhah cheh diua ahi. khuti henlang hile ama ahin apan pi miho jouse puma khat’a khat jeng cha jong ahingdoh umlou diu ahi.
13 Un ja viņš metīsies kādā pilsētā, tad viss Israēls tai pilsētai apmetīs virves, un mēs to novilksim upē, ka ne zvirgzdiņš tur vairs neatradīsies.
Chule ijem tin David chu khosung dung khat’a jamlut jongleh, Israel pumpin khao kipatsoh keiyin tin, chule akhopi chu kikai manghel’intin, song hal si khat geiya jong kidalha lou ding, ahi,” ati.
14 Tad Absaloms un visi Israēla vīri sacīja: Uzajus, tā Arķieša, padoms ir labāks nekā Ahitofela padoms. Bet Tas Kungs tā bija nolicis, iznīcināt Ahitofela labo padomu, lai Tas Kungs nelaimi vestu pār Absalomu.
Chuphat’in Absalom le Israel miten abonchauvin aseiyun, “Arkite mi Hushai thumop hi Ahithophel thumop sang in apha joi,” ati tau’ve. Ijeh-inem itileh Pakai in Absalom chunga thilse aso sah nom jeh a Ahithophel lung gel phatah chu suh lhah nadinga tohgon ananeisa ahitan ahi.
15 Un Uzajus sacīja uz tiem priesteriem, Cadoku un Abjataru: tā un tā Ahitofels padomu devis Absalomam un Israēla vecajiem, un tā un tā es esmu padomu devis.
Hichun Hushai chun thempu te ni Zadok le Abiathar chu asei peh in, “Hitobang hin chule hiti hin Ahithophel chun Absalom le Israel upa ho ahil chah tai; hichun keiman jong hitobang hin kahil guh kit’in ahi, atitai.
16 Un nu sūtait drīz un dodiet Dāvidam ziņu sacīdami: nepaliec pa nakti tuksnesī pie braslām, bet ej drīz pāri, ka ķēniņš netop aprīts ar visiem ļaudīm, kas pie viņa.
Hijeh chun tun mi sol loi lhon in lang David koma ga sei sah lhonin, ajeh chu ‘Tujan hin gamthip noi pal mun dunga ana geh hih beh in, iti nama jongle ana gal kai pai tei teiyin; achuti louva ahileh lengpa David le akilhonpi mite chu abonchauva min atha gam hel diu ahitai,’ tin ga sei sah lhon tan,” ati.
17 Un Jonatāns un Aķimaācs stāvēja pie Roģela akas. Un viena meita gāja un tiem to sacīja. Tad tie nogāja un to sacīja ķēniņam Dāvidam, jo tie nedrīkstēja nākt un rādīties pilsētā.
Jonathan le Ahimaaz chun En-rogel mun a chu anga jing ji lhona, soh numei khat che’a amani chu thu aga pehji ahi; chutengle amani chepai kit ji lhona David lengpa agasei peh ji ji lhon ahi; Ijeh-inem itileh amani hi khopi sung ahung lut ji lhon le apotji lhon hi koimachan amu louhel nadinga umlhon ahi.
18 Un viens puisis tos redzēja un to sacīja Absalomam, bet tie gāja abi divi steigšus un nāca kāda vīra namā iekš Bakurim, tam bija aka savā pagalmā, un tie tur nokāpa.
Ahin golhang khat chun amani hi amudoh tan, hi chun golhang pachu achen Absalom koma aga sei peh tai; hijeh chun amani jong kin loi tah in ache mang loi lhonin, Bahurim khoa pasal khat insung a ahunglut lhonin ahileh, amapa hin a in vel'a chun twikul khat aneiye; hijeh chun amani jong twikul sunga chun alut lhon in akisel lhon tai.
19 Un tā sieva ņēma un izklāja apsegu pār akas caurumu, un uzkaisīja putraimus virsū, ka neko nemanīja.
Hichun numei khat hin twikul kam sin nading khat alan, akama chun aphan, achunga chun chang aphou khumin ahileh imacha aumlam akihe doh ta pon ahi.
20 Kad nu Absaloma kalpi pie tās sievas nāca namā, tad tie sacīja: kur ir Aķimaācs un Jonatāns? Un tā sieva uz tiem sacīja: tie ir gājuši pār šo upīti. Un tie tos meklēja un neatrada, un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
Hichun Absalom sepaite chu hiche in mun a numeinu kom ahung phat’uvin ama hon jong, “Ahimaaz le Jonathan chu hoi lam a um lhon tam?” tia adoh uleh, numeinun jong ajah-uva asei peh in, “Amani chu twidung khu galkai lhon tan te” ati peh e. Amaho chun agahol’uvin amudoh joulou phat’uvin Jerusalem lama ahung kinungle kit tau’ve.
21 Un kad šie bija aizgājuši, tad tie izkāpa no akas un gāja un to pasacīja ķēniņam Dāvidam; un tie sacīja uz Dāvidu: ceļaties un ejat drīz pār ūdeni pāri, jo tā un tā Ahitofels pret jums ir padomu devis.
Hichun amaho ache phat’uvin Ahimaaz leh Jonathan chu twikul sunga konin ahung pot doh lhon in, achepai pai lhonin David lengpa aga sei peh lhon tan ahi. Amani hin David koma hitin asei lhon e, “Kipat doh loiyin lang, Jordan vadung gal kai loi tan ati; ajeh chu hitobang bang hin Ahithophel chun nang dou nan lung gel phalou lou mi ahil tai,” aga te lhon e.
22 Tad Dāvids un visi ļaudis, kas pie viņa bija, cēlās un gāja pār Jardāni līdz pat gaismai, un neviena netrūka, kas nebūtu pār Jardāni gājis.
Chuphat’in David jong akipat doh pai pai in, ama lhonpi mipi chutoh akilhonin Jordan vadung agal kai tau’ve; chule khovah lhah phat in Jordan vadung galkai loulai khat cha aum tapou’ve.
23 Kad nu Ahitofels redzēja, ka nedarīja pēc viņa padoma, tad viņš apsegloja savu ēzeli un cēlās un gāja uz savu namu savā pilsētā un apkopa savu namu un pakārās. Tā viņš nomira un tapa aprakts sava tēva kapā.
Ahithophel hin athumop chu koiman alah peh lou amu doh phat chun sangan chunga touna akiphan, akhopi ainlama achetai. Chuin aman ain alou agol toh soh keiyin, chujouvin amale ama akikhai lih tai. chuin mihon amahi apa lhankhuh ma man avui tau’ve.
24 Un Dāvids nāca uz Mahānaīm, bet Absaloms gāja pāri pār Jardāni, un visi Israēla vīri viņam līdz.
David chu Mahanaim kiti laiya chun ahungin ahi. Absalom jong chun Jordan vadung ahinpal galkai in ama ahin Israel chate abonchauva ahiu vin ahung tau’ve.
25 Un Absaloms cēla Amasu Joaba vietā par karaspēka virsnieku, un Amasus bija dēls vienam Israēlietim, Jetrus vārdā, kas bija gulējis pie Abigaīles, Nahasa meitas, Cerujas, Joaba mātes māsas.
Absalom hin Joab khel’in asepaite lamkai din Amasa kitipa chu ana pan sah tan ahi. Chule Amasa kitipa hi Ishmael mi pasal khat amin Jether kitipa chapa ahin, Jether hin Joab nu, Zeru’iah sopinu Nahash kitinu chanu Abigail chu aki chenpin ahi.
26 Un Israēls un Absaloms apmetās Gileādas zemē.
Chuin Israel chate leh Absalom hin Gilead gamsung a ngahmun asem tauvin ahi.
27 Un kad Dāvids uz Mahānaīm bija nācis, tad Zobi, Nahasa dēls, no Rabas, Amona bērnu pilsētas, un Mahirs, Amiēļa dēls, no Lodabaras, un Barzilajus, tas Gileādietis, no Roglim, nesa
David chu Mahanaim ahung lhun phat’in, Ammon mite kho Rabbah a konin Nahash chapa Shobi le Lodebar khoa kona Ammiel chapa Makir toh, chule Rogelim khoa kona Gilead mi Barzillai chutoh ahung un ahi.
28 Guļamas drēbes un kausus un mālu traukus un kviešus un miežus un miltus un taukšētu(grauzdētu) labību un pupas un lēcas, arī taukšētas,
Chuin lupna jalkhun phabep le kisil na kong ho, leibel phabep toh, suhlou chang le sakol chang, neh ding an, chule changpol kansa, louthul le bekan ahin pouvin ahi.
29 Un medu un sviestu un avis un govju sierus, ko ēst, pie Dāvida un pie tiem ļaudīm, kas pie viņa bija, jo tie sacīja: tie ļaudis būs izsalkuši un piekusuši un izslāpuši tuksnesī.
Chujongle khoiju le bongnoiha ahin, kelngoi jong, bongnoi thao jong David le alhonpi miho neh ding chun ahinpou’ve; ijeh-inem itileh amaho hin asei uvin, “David le aloi te mipi hi gamthip laiya gilkel’uva tha lhasam tah a’umah ahi tauve,” atiuvin ahi.
