Otra Samuela 16

1 Kad nu Dāvids maķenīt no kalna gala bija nogājis, redzi, tad Cībus, Mefibošeta puisis, viņu sastapa ar pāri apkrautu ēzeļu, un uz tiem bija divsimt maizes un simts rozīņu raušu un simts vīģu raušu un ādas trauks ar vīnu.

Ko je David ravno prešel vrh hriba, glej, ga je srečal Mefibóšetov služabnik Cibá, s parom osedlanih oslov in na njih dvesto hlebov kruha, sto grozdov rozin, sto poletnih sadov in vinski meh.

2 Un ķēniņš sacīja uz Cību: kas tas tev tur ir? Tad Cībus sacīja: Tie ēzeļi ir priekš ķēniņa nama, ko jāt, un tā maize ar tām vīģēm priekš tiem puišiem, ko ēst, un tas vīns tiem piekusušiem tuksnesī, ko dzert.

Kralj je rekel Cibáju: »Kaj nameravaš s tem?« Cibá je rekel: »Ti osli so za kraljevo družino, da jaha na njih. Kruh in poletno sadje za mladeniče, da jedo, in vino, da tisti, ki so v divjini oslabeli, lahko pijejo.«

3 Tad ķēniņš sacīja: Kur tad ir tava kunga dēls? Un Cībus sacīja uz ķēniņu: redzi, viņš paliek Jeruzālemē, jo viņš sacīja: šodien Israēla nams man atdos mana tēva valstību.

Kralj je rekel: »In kje je sin tvojega gospodarja?« Cibá je rekel kralju: »Glej, on ostaja v Jeruzalemu, kajti rekel je: ›Danes mi bo Izraelova hiša obnovila kraljestvo mojega očeta.‹«

4 Tad ķēniņš sacīja uz Cību: redzi, tavs lai ir viss, kas Mefibošetam pieder. Un Cībus sacīja: es metos pie zemes, lai es žēlastību atrodu priekš tavām acīm, mans kungs un ķēniņ.

Potem je kralj rekel Cibáju: »Glej, tvoje je vse, kar pripada Mefibóšetu.« Cibá je rekel: »Ponižno te rotim, da lahko najdem milost v tvojem pogledu, moj gospod, oh kralj.«

5 Kad nu ķēniņš Dāvids nāca līdz Bakurim, redzi, tad no turienes izgāja vīrs no Saula nama radiem, Šimejus vārdā, Ģerus dēls.

Ko je kralj David prišel v Bahurím, glej, je od tam prišel mož iz družine Savlove hiše, katerega ime je bilo Šimí, Gerájev sin. Prišel je naprej in nenehno preklinjal, medtem ko je prihajal.

6 Viņš izgāja un iedams lādēja un mētāja akmeņiem Dāvidu un visus ķēniņa Dāvida kalpus, lai gan visi ļaudis un visi varenie gāja pa viņa labo un kreiso roku.

V Davida in v vse služabnike kralja Davida je lučal kamne in vse ljudstvo in vsi mogočni možje so bili na njegovi desni roki in na njegovi levi.

7 Un Šimejus sacīja tā lādēdams: ej ārā, ej ārā, tu asinsvīrs, tu negantais!

Tako je govoril Šimí, ko je preklinjal: »Pridi ven, pridi ven, ti, krvoločen človek in ti, Beliálov človek.

8 Tas Kungs liek pār tevi nākt visām Saula nama asinīm, kura vietā tu palicis par ķēniņu. Nu Tas Kungs to valstību dod tavam dēlam Absalomam rokā. Un redzi, nu tu esi nelaimē, jo tu esi asinsvīrs.

Gospod je povrnil nad teboj vso kri Savlove hiše, namesto katerega si zakraljeval in Gospod je kraljestvo izročil v roko tvojega sina Absaloma. Glej, ujet si v svoji vragoliji, ker si krvoločen človek.«

9 Tad Abizajus, Cerujas dēls, sacīja uz ķēniņu: kāpēc šim nosprāgušam sunim būs lādēt manu kungu, to ķēniņu? Es noiešu un viņam noraušu galvu.

Potem je Cerújin sin Abišáj rekel kralju: »Zakaj bi ta mrtvi pes preklinjal mojega gospoda kralja? Naj grem preko, prosim te in snamem njegovo glavo.«

10 Bet ķēniņš sacīja: kas man ar jums, jūs Cerujas dēli. Lai viņš lād, jo Tas Kungs viņam ir sacījis: lādi Dāvidu. Kas tad sacīs: kāpēc tu tā dari?

Kralj pa je rekel: »Kaj imam z vama, Cerújina sinova? Tako naj preklinja, ker mu je Gospod rekel: ›Preklinjaj Davida.‹ Kdo bo potem rekel: ›Čemu si tako storil?‹«

11 Un Dāvids sacīja uz Abizaju un visiem saviem kalpiem: redzi, mans dēls, kas no manām miesām nācis, meklē manu dzīvību, vai ne nu jo vairāk šis Benjaminietis? Laid viņu mierā; lai lād, jo Tas Kungs viņam to ir licis.

David je rekel Abišáju in vsem svojim služabnikom: »Glejte, moj sin, ki je prišel iz moje notranjosti, mi streže po življenju. Kako mnogo bolj lahko sedaj to stori ta Benjaminovec? Pustite ga na miru in naj preklinja, kajti Gospod mu je zaukazal.

12 Varbūt Tas Kungs uzlūko manu noziegumu un Tas Kungs man šodien atkal atdos labumu viņa lāstu vietā.

Morda bo Gospod pogledal na mojo stisko in da mi bo Gospod poplačal dobro za njegovo preklinjanje ta dan.«

13 Tā Dāvids gāja ar saviem vīriem pa ceļu, un Šimejus gāja gar kalnu, viņam iepretim, viņu lādēdams, un mētāja akmeņiem un putināja pīšļiem.

Medtem ko so David in njegovi možje šli po poti, je Šimí hodil vzdolž, na drugi strani hriba, nasproti njemu in preklinjal, medtem ko je hodil in lučal kamne vanj in metal prah.

14 Un ķēniņš ar visiem ļaudīm, kas pie viņa bija, nonāca uz Ajevīm un tur atspirdzinājās.

Kralj in vse ljudstvo, ki so bili z njim, so prišli izmučeni in se tam osvežili.

15 Bet Absaloms un visi Israēla vīri nāca uz Jeruzālemi, ir Ahitofels ar viņu.

Absalom in vse ljudstvo Izraelovih mož pa so prišli v Jeruzalem in Ahitófel z njim.

16 Un notikās, kad Uzajus, tas Arķiets, Dāvida draugs, nāca pie Absaloma, tad Uzajus sacīja uz Absalomu: lai dzīvo ķēniņš, lai dzīvo ķēniņš!

Pripetilo se je, ko je Davidov prijatelj Arkéjec Hušáj prišel k Absalomu, da je Hušáj rekel Absalomu: »Živel kralj, živel kralj.«

17 Bet Absaloms sacīja uz Uzaju: vai tā ir tava mīlestība uz tavu draugu? Kāpēc tu neesi gājis ar savu draugu?

Absalom je rekel Hušáju: » Ali je to tvoja prijaznost do tvojega prijatelja? Zakaj nisi šel s svojim prijateljem?«

18 Un Uzajus sacīja uz Absalomu: nē, bet ko Tas Kungs izredzējis un šie ļaudis un visi Israēla vīri, tam es arī piederēšu un pie tā es palikšu.

Hušáj je rekel Absalomu: »Ne, temveč katerega Gospod in to ljudstvo in vsi Izraelovi možje izberejo, njegov bom in z njim bom ostal.

19 Un otram kārtam, kam man kalpot? Vai ne viņa dēlam? tā kā es tavam tēvam esmu kalpojis, tāpat es būšu tavā priekšā.

In ponovno, komu naj bi služil? Ali naj ne bi služil v prisotnosti njegovega sina? Kakor sem služil v prisotnosti tvojega očeta, tako bom v tvoji prisotnosti.«

20 Un Absaloms sacīja uz Ahitofelu: dodiet padomu, ko lai darām?

Potem je Absalom rekel Ahitófelu: »Dajte nasvet med vami, kaj naj storimo.«

21 Un Ahitofels sacīja uz Absalomu: ieej pie sava tēva liekām sievām, ko viņš atstājis, to namu sargāt, tad viss Israēls dzirdēs, ka tu smirdots tapis savam tēvam, un visu to rokas, kas pie tevis ir, taps stiprinātas.

Ahitófel je rekel Absalomu: »Pojdi noter v priležnice svojega očeta, ki jih je pustil, da varujejo hišo in ves Izrael bo slišal, da si preziran od svojega očeta. Potem bodo močne roke vseh, ki so s teboj.«

22 Un tie taisīja Absalomam telti uz jumta, un Absaloms iegāja pie sava tēva liekām sievām, visam Israēlim redzot.

Tako so Absalomu razprostrli šotor na vrhu hiše in Absalom je šel v priležnice svojega očeta pred očmi vsega Izraela.

23 Un Ahitofela padoms, ko viņš tanīs dienās deva, tā tapa turēts, itin kā Dieva vārds būtu vaicāts, tā bija viss Ahitofela padoms, tik labi pie Dāvida kā pie Absaloma.

Nasvet Ahitófela, ki je v tistih dneh svetoval, je bil, kakor če bi človek poizvedoval pri Božjem oraklju, tako so bili vsi Ahitófelovi nasveti tako z Davidom kakor z Absalomom.