Otra Samuela 16
1 Kad nu Dāvids maķenīt no kalna gala bija nogājis, redzi, tad Cībus, Mefibošeta puisis, viņu sastapa ar pāri apkrautu ēzeļu, un uz tiem bija divsimt maizes un simts rozīņu raušu un simts vīģu raušu un ādas trauks ar vīnu.
Hichun David in molsang ejat hamkhat alep nungin Mephibosheth soh pa Ziban Sangan ni apot poh ding to kikan sa le chanaglhah pheng jani, lengpi theiga boh jakhat, nipi lai theiga jat jakhat, chule lengpi twi savun bom dim set khat toh ana lamton ahi.
2 Un ķēniņš sacīja uz Cību: kas tas tev tur ir? Tad Cībus sacīja: Tie ēzeļi ir priekš ķēniņa nama, ko jāt, un tā maize ar tām vīģēm priekš tiem puišiem, ko ēst, un tas vīns tiem piekusušiem tuksnesī, ko dzert.
Hichun David lengpan Ziba chu hitin ana dong in, “Ipi dinga thil hi jatpi hi nahin poh hitam?” atileh; Ziban jong adonbut’in, “Sangan teni hi lengpa insung mite touna ding ahin, chule changlhah le nipi lai theiga hi sepai te neh ding ahin; chutengle lengpi twi hi gamthip laiya dangchah a thacholho don ding ahi,” ati.
3 Tad ķēniņš sacīja: Kur tad ir tava kunga dēls? Un Cībus sacīja uz ķēniņu: redzi, viņš paliek Jeruzālemē, jo viņš sacīja: šodien Israēla nams man atdos mana tēva valstību.
Chuphat’in David lengpan adongpai in, “Napu tupa Mephibosheth chu hoiya ba um hitam?” atia ahileh; Ziban lengpa koma chun hitin asei e, “Vetan, ama chu tuni gei in Jerusalema aum jing nalaiye, chule keiman tunia hi kapupa Saul lenggam chu kale lah ding ahi ati.
4 Tad ķēniņš sacīja uz Cību: redzi, tavs lai ir viss, kas Mefibošetam pieder. Un Cībus sacīja: es metos pie zemes, lai es žēlastību atrodu priekš tavām acīm, mans kungs un ķēniņ.
Chuin Ziba koma chun lengpan aseikit’in, “Ven, Mephibosheth thil le nei jouse chu aboncha tua hi nang na chan ding ahitai,” atipeh-e. Chutah chun Ziban jong asei pei jeng in, “Keiman nang kaja bol nahi, nei mu chan in kachunga lung lhai jing jengin, kapu kaleng pa,” ati.
5 Kad nu ķēniņš Dāvids nāca līdz Bakurim, redzi, tad no turienes izgāja vīrs no Saula nama radiem, Šimejus vārdā, Ģerus dēls.
Chule David chun Bahurim kho ahin phah phat’in Saul insung mi pasal khat ahung pot doh in, ama chu amin Shimei ahin, Gera chapa ahi; ahung pot doh in alamjot toh gaosap ahinkop in ahi.
6 Viņš izgāja un iedams lādēja un mētāja akmeņiem Dāvidu un visus ķēniņa Dāvida kalpus, lai gan visi ļaudis un visi varenie gāja pa viņa labo un kreiso roku.
Chujongle song alan David ahin, asepai jalamte ahin, chule ajet avei a mihat kigol ho jouse jong chu songin asep tan ahi.
7 Un Šimejus sacīja tā lādēdams: ej ārā, ej ārā, tu asinsvīrs, tu negantais!
Hitichun ami gaosap pum pum in Shimei chun asei in, “Chemang loiyin, chemang loiyin nangma thisan so hat le hindan helou mi nahi tin David henglam a chun asam tan ahi.
8 Tas Kungs liek pār tevi nākt visām Saula nama asinīm, kura vietā tu palicis par ķēniņu. Nu Tas Kungs to valstību dod tavam dēlam Absalomam rokā. Un redzi, nu tu esi nelaimē, jo tu esi asinsvīrs.
Pakaiyin Saul insung mite thisan chu nachunga ahinle lhunsah ahitai. Nangman ama lenggam chu nanaguh ahin, chule tuahi Pakaiyin nachapa Absalom khut a apeh doh ahitai. Nangma thisan sohat nahiyeh a, nathemmo nachu nachung mama chu ahitai ati
9 Tad Abizajus, Cerujas dēls, sacīja uz ķēniņu: kāpēc šim nosprāgušam sunim būs lādēt manu kungu, to ķēniņu? Es noiešu un viņam noraušu galvu.
Chuphat’in Zeruiah chapa Abishai chun lengpa koma hitin asei e, “Ipi dinga hiche uithisa hin kapu lengpa hitia agao sap sap jeng ham? Neisol’in lang alol ga tan inge,” atileh;
10 Bet ķēniņš sacīja: kas man ar jums, jūs Cerujas dēli. Lai viņš lād, jo Tas Kungs viņam ir sacījis: lādi Dāvidu. Kas tad sacīs: kāpēc tu tā dari?
Lengpan jong aphoh in, “Zeruiah chapate Nangho kon nadoh beh uvem? Pakaiyin ajah a aseipih a keihi gaosap in atileh, nang koi nahija ama chu nakham ding ham ati.
11 Un Dāvids sacīja uz Abizaju un visiem saviem kalpiem: redzi, mans dēls, kas no manām miesām nācis, meklē manu dzīvību, vai ne nu jo vairāk šis Benjaminietis? Laid viņu mierā; lai lād, jo Tas Kungs viņam to ir licis.
Chujong le David chun Abishai le asoh te jouse koma hitin asei e, “Vetan, keima chapa mong mong in bon tha dinga eihola ahi leh, hiche Saul sopipa hin iti abolda thei ding ham! Hijeh chun don dau vin lang gao sap sah sah jeng tauvin; ajeh chu Pakaiyin bollin tia asei peh ahi.
12 Varbūt Tas Kungs uzlūko manu noziegumu un Tas Kungs man šodien atkal atdos labumu viņa lāstu vietā.
Ijem itileh Pakaiyin ka genthei hesoh nahi eivet peh in tin, tunia eiki gaosap najeh a Pakaiyin keima dinga thilpha eibol peh theijoh ding ahi,” ati.
13 Tā Dāvids gāja ar saviem vīriem pa ceļu, un Šimejus gāja gar kalnu, viņam iepretim, viņu lādēdams, un mētāja akmeņiem un putināja pīšļiem.
Chuti chun David le amite chu lampia achepeh uvin; Shimei jong chu David chutoh kigal mupeh in thinglhang jui jui'a a che peh in agao sap sap jeng e; chule amaho chun David chu song le lei vui in jong asep’uvin ahi.
14 Un ķēniņš ar visiem ļaudīm, kas pie viņa bija, nonāca uz Ajevīm un tur atspirdzinājās.
Chuin David lengpa le alhonpi mipi hochu abonchauvin athachol lheh taovin hichun Jordan vadung agei un abon uvin akichol un ahi.
15 Bet Absaloms un visi Israēla vīri nāca uz Jeruzālemi, ir Ahitofels ar viņu.
Chutah chun Absalom le Israel mite jouse jong chu Jerusalem a ahung uvin, Ahithophel kitipa chun Absalom ahin lhon pin ahi.
16 Un notikās, kad Uzajus, tas Arķiets, Dāvida draugs, nāca pie Absaloma, tad Uzajus sacīja uz Absalomu: lai dzīvo ķēniņš, lai dzīvo ķēniņš!
Chuin David golpa Hushai Arkit mipa chu ahung lhun lhun in Absalom koma achipei in, ‘Hingsot in lengpa, lengpa hingsot in! tin ahin sam tai.
17 Bet Absaloms sacīja uz Uzaju: vai tā ir tava mīlestība uz tavu draugu? Kāpēc tu neesi gājis ar savu draugu?
Chutah chun Absalom in jong Hushai koma chun hitin asei e, “Hitia hi na golpa David chu nabol mong ding ham? Etidan a amatoh dingkhom lou nahim? tin adong tai.
18 Un Uzajus sacīja uz Absalomu: nē, bet ko Tas Kungs izredzējis un šie ļaudis un visi Israēla vīri, tam es arī piederēšu un pie tā es palikšu.
Ahin Hushai chun Absalom koma asei kit’in, “Ahipoi, koi koi hijeng jong le Pakai le hiche Israel miten abonchauva alhen doh pen pen chu kei jong ama a chu kahi jeng in, ama chutoh keima kalhat khom jing ding ahibou‘ve ati.
19 Un otram kārtam, kam man kalpot? Vai ne viņa dēlam? tā kā es tavam tēvam esmu kalpojis, tāpat es būšu tavā priekšā.
Chujong le keiman koi dang kin kabol ding ham? Lengpa chapa kin bola kapan teitei ding hilou ham? Keiman napa na kana toh bang bang a tua nangma na jong katoh ding ahi,” ati tai.
20 Un Absaloms sacīja uz Ahitofelu: dodiet padomu, ko lai darām?
Hichun Absalom chun Ahithophel adongin, “Nalung gel temin, ipi aban kabol ding hitam?” ati.
21 Un Ahitofels sacīja uz Absalomu: ieej pie sava tēva liekām sievām, ko viņš atstājis, to namu sargāt, tad viss Israēls dzirdēs, ka tu smirdots tapis savam tēvam, un visu to rokas, kas pie tevis ir, taps stiprinātas.
Hichun Ahithophel jong chun Absalom asei peh in, “Napan in ngah dinga adalhah athaikem ho koma khun ga lut in lang galup pin; chutileh Israel pum pin nangma hi napa dou mah lamtah a kisa nahi tai, ti hin jadoh-uvintin, chuti le amahon nangma nahin jop soh kei diu ahi,” ati peh e.
22 Un tie taisīja Absalomam telti uz jumta, un Absaloms iegāja pie sava tēva liekām sievām, visam Israēlim redzot.
Hichun mihon Absalom dingin inchungah pon buh ason peh’un, chuin Absalom chu Israel mite pumpi mitmu lai tah in apa thaikem ho koma alut jengin aluppi tan ahi.
23 Un Ahitofela padoms, ko viņš tanīs dienās deva, tā tapa turēts, itin kā Dieva vārds būtu vaicāts, tā bija viss Ahitofela padoms, tik labi pie Dāvida kā pie Absaloma.
Hiche lai a Ahithophel kitipan mi athumop tapou chu Pathen kamcheng tah a hungsoh banga anagel u ahi hitobang jeh a hi Absalom in Ahithophel thumop chu David in anabol banga anajui ahi.
