Otra Samuela 15

1 Un pēc tam Absaloms sev sagādāja ratus un zirgus un piecdesmit vīrus, kas viņa priekšā skrēja.

Pripetilo se je po tem, da si je Absalom pripravil vozove, konje in petdeset mož, da so tekli pred njim.

2 Un Absaloms cēlās no rīta agri un nostājās ceļā pie vārtiem, un ja kam bija kāda tiesas lieta, par ko viņš pie ķēniņa nāca tiesāties, tad Absaloms to aicināja pie sevis un sacīja: no kuras pilsētas tu esi? Un kad tas sacīja: tavs kalps ir no šīs jeb tās Israēla cilts,

Absalom je vstajal zgodaj in stal poleg poti velikih vrat in to je bilo tako, da ko je katerikoli človek imel polemiko, je prišel h kralju za sodbo, potem mu je Absalom zaklical in rekel: »Iz katerega mesta si?« In ta je rekel: »Tvoj služabnik je iz enega izmed Izraelovih rodov.«

3 Tad Absaloms uz to sacīja: redzi, tava lieta ir laba un taisna, bet tev nav izklausinātāja pie ķēniņa.

Absalom mu je rekel: »Poglej, tvoje zadeve so dobre in pravilne; toda tam ni nobenega človeka, poslanega od kralja, da te sliši.«

4 Un Absaloms uz to sacīja: ak! Kas mani celtu par zemes soģi, lai, ja kam kāds strīdus vai tiesas lieta būtu, nāktu pie manis un es tam gādātu taisnību!

Poleg tega je Absalom rekel: »Oh da bi mene postavili za sodnika v deželi, da bi vsak človek, ki ima kakršnokoli tožbo ali zadevo, lahko prišel k meni in bi mu jaz storil pravico!«

5 Un kad kāds pie viņa nāca un metās zemē, tad viņš izstiepa savu roku un to satvēra un to skūpstīja.

In to je bilo tako, da ko je katerikoli moški prišel blizu k njemu, da se mu globoko prikloni, je svojo roko iztegnil naprej, ga prijel in ga poljubil.

6 Tā Absaloms darīja visam Israēlim, kas pie ķēniņa nāca tiesāties. Tā Absaloms zaga sirdi Israēla vīriem.

Na ta način je Absalom počel vsemu Izraelu, ki so hodili h kralju po sodbo. Tako je Absalom kradel srca Izraelovih mož.

7 Un pēc četriem gadiem Absaloms sacīja uz ķēniņu: es gribu noiet un savu apsolījumu Hebronē izpildīt, ko es Tam Kungam solījis.

Pripetilo se je po štiridesetih letih, da je Absalom rekel kralju: »Prosim te, naj grem in izpolnim svojo zaobljubo, ki sem jo zaobljubil Gospodu v Hebrónu.

8 Jo tavs kalps ir solījumu solījis, kad es Gešurā Sīrijā dzīvoju, sacīdams: ja Tas Kungs mani tiešām vedīs atpakaļ uz Jeruzālemi, tad es kalpošu Tam Kungam.

Kajti tvoj služabnik se je zaobljubil, medtem ko je prebival pri Gešurju v Siriji, rekoč: ›Če me bo Gospod zares ponovno privedel v Jeruzalem, potem bom služil Gospodu.‹«

9 Tad ķēniņš uz to sacīja: ej ar mieru. Un viņš cēlās un gāja uz Hebroni.

Kralj mu je rekel: »Pojdi v miru.« Tako je vstal in odšel v Hebrón.

10 Un Absaloms sūtīja izlūkus pie visām Israēla ciltīm un sacīja: kad jūs dzirdēsiet trumetes skaņu, tad jums būs sacīt: Absaloms ir ķēniņš Hebronē.

Toda Absalom je poslal oglednike po vseh Izraelovih rodovih, rekoč: »Takoj ko zaslišite zvok šofarja, potem boste rekli: ›Absalom kraljuje v Hebrónu.‹«

11 Un ar Absalomu gāja divsimt vīri no Jeruzālemes, kas bija aicināti, bet tie gāja savā vientiesībā un nezināja it nenieka.

Z Absalomom je iz Jeruzalema odšlo dvesto mož, ki so bili poklicani. Odšli pa so v svoji toposti in niso vedeli nobene stvari.

12 Absaloms sauca arī Ahitofelu no Ģilus, Dāvida padoma devēju, no viņa pilsētas Ģilus, kad viņš upurus upurēja. Un dumpinieku derība palika stipra un ļaudis pulcējās un vairojās pie Absaloma.

Absalom je poslal po Gilčana Ahitófela, Davidovega svetovalca, iz njegovega mesta, torej iz Gila, medtem ko je daroval klavne daritve. In zarota je bila močna, kajti ljudstvo je nenehno naraščalo z Absalomom.

13 Tad nāca vēstnesis pie Dāvida un sacīja: visu Israēla vīru sirds pieķērusies Absalomam.

K Davidu je prišel poslanec, rekoč: »Srca Izraelovih mož sledijo Absalomu.«

14 Tad Dāvids sacīja uz visiem saviem kalpiem, kas pie viņa bija Jeruzālemē: ceļaties un bēgsim, citādi mums glābšanās nav priekš Absaloma; ejat steigšus, ka viņš steigdamies mūs nepanāk un nepadara mums nelaimi un nekauj to pilsētu ar zobena asmeni.

David je rekel vsem svojim služabnikom, ki so bili z njim pri Jeruzalemu: »Vstanimo in pobegnimo, kajti sicer ne bomo pobegnili pred Absalomom. Pohitimo, da nas ne bi nenadoma dohitel in nad nas privedel zla in mesto udaril z ostrino meča.«

15 Tad ķēniņa kalpi uz ķēniņu sacīja: tā kā mans kungs, tas ķēniņš, nodomā, redzi, mēs esam tavi kalpi.

Kraljevi služabniki so rekli kralju: »Glej, tvoji služabniki so pripravljeni storiti, karkoli bo moj gospod kralj določil.«

16 Un ķēniņš izgāja ar visu savu namu kājām. Un ķēniņš atstāja desmit liekas sievas, to namu sargāt.

Kralj je odšel naprej in vsa njegova družina za njim. Kralj pa je pustil deset žensk, ki so bile priležnice, da varujejo hišo.

17 Tā nu ķēniņš ar visiem ļaudīm kājām izgāja un apstājās pie pēdējā nama.

Kralj je odšel naprej in vse ljudstvo za njim in se mudil na kraju, ki je bil daleč proč.

18 Un visi viņa kalpi gāja viņam līdzās, ir visi Krieti un visi Plieti ir visi Gatieši, sešsimt vīri, kas viņam no Gatas bija līdz nākuši, tie gāja ķēniņa priekšā.

Vsi njegovi služabniki so šli poleg njega in vsi Keretéjci in vsi Péletovci in vsi Gitéjci, šeststo mož, ki so prišli za njim iz Gata, so prečkali pred kraljem.

19 Tad ķēniņš sacīja uz Itaju no Gatas. Kam tu arīdzan mums gribi iet līdz? Ej atpakaļ un paliec pie ķēniņa, jo tu esi svešinieks un tik ienācējs savā vietā.

Potem je kralj rekel Gitéjcu Itáju: »Čemu greš tudi ti z nami? Vrni se na svoj kraj in prebivaj s kraljem, kajti tujec si in tudi izgnanec.

20 Vakar tu esi atnācis, vai man šodien tevi būs maldināt, mums iet līdz? Jo es eju, kur varēdams; ej atpakaļ un ved savus brāļus līdz atpakaļ; žēlastība un uzticība lai ir ar tevi.

Glede na to, da si prišel šele včeraj, ali naj te ta dan pripravim hoditi z nami gor in dol? Ker grem, kamor lahko, se vrni in svoje brate vzemi nazaj. Usmiljenje in resnica naj bosta s teboj.«

21 Bet Itajus atbildēja ķēniņam un sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvs, un kā mans kungs, tas ķēniņš, dzīvs, - tai vietā, kur mans kungs, tas ķēniņš, būs, lai būtu vai uz nāvi vai uz dzīvību, tur būs tavs kalps arīdzan.

Itáj je odgovoril kralju in rekel: » Kakor živi Gospod in kakor živi moj gospod kralj, zagotovo, na kateremkoli kraju bo moj gospod kralj, bodisi v smrti ali življenju, celo tam bo tudi tvoj služabnik.«

22 Un Dāvids sacīja uz Itaju: nāc tad, iesim! Tā Itajus no Gatas gāja līdz ar visiem saviem vīriem un ar visiem bērniem, kas pie viņa bija.

David je rekel Itáju: »Pojdi in prečkaj.« Gitéjec Itáj je šel čez in vsi njegovi možje in vsi malčki, ki so bili z njim.

23 Un visa zeme raudāja lielas raudas, un visi ļaudis gāja garām. Un ķēniņš gāja pāri pār Kidronas upi, un visi ļaudis gāja pāri pa to ceļu uz tuksnesi.

In vsa dežela je jokala z močnim glasom in vse ljudstvo je šlo čez. Tudi sam kralj je šel čez potok Kidron in vse ljudstvo je šlo čez, proti poti divjine.

24 Un redzi, arī Cadoks tur bija ar visiem Levitiem, kas Dieva derības šķirstu nesa; un tie nolika Dieva šķirstu un Abjatars tur pienāca - kamēr visi ļaudis no pilsētas bija izgājuši.

Glej, tudi Cadók in vsi Lévijevci so bili z njim, nesoč skrinjo Božje zaveze in odložili so Božjo skrinjo. Abjatár je odšel gor, dokler ni vse ljudstvo šlo iz mesta.

25 Tad ķēniņš sacīja uz Cadoku: nes Dieva šķirstu atpakaļ pilsētā. Ja es žēlastību atradīšu Tā Kunga priekšā, tad Viņš mani vedīs atpakaļ un man liks redzēt Viņu pašu ar Viņa dzīvokli.

Kralj je Cadóku rekel: »Božjo skrinjo odnesite nazaj v mesto. Če bom našel naklonjenost v Gospodovih očeh, me bo ponovno privedel in mi pokazal oboje, to in njeno prebivališče,

26 Bet ja Viņš tā sacīs: Man nav labs prāts pie tevis, - redzi, še es esmu, lai Viņš man dara, kā Viņam patīk.

toda če reče tako: ›Nimam veselja v tebi; ‹ glej, tukaj sem, naj mi stori, kakor se mu zdi dobro.«

27 Un ķēniņš sacīja uz priesteri Cadoku: tu redzētāj, ej atpakaļ uz pilsētu ar mieru, un Aķimaācs, tavs dēls, un Jonatāns, Abjatara dēls, jūsu abi dēli ar jums.

Kralj je tudi rekel duhovniku Cadóku: » Mar nisi ti videc? V miru se vrni v mesto in tvoja dva sinova s teboj, tvoj sin Ahimáac in Jonatan, Abjatárjev sin.

28 Redziet, es gaidīšu tuksnesī pie braslām, tiekams kāda vēsts no jums atnāks un man dos ziņu.

Glejte, mudil se bom na ravnini divjine, dokler ne bo prišla od vas beseda, da me potrdite.«

29 Tā Cadoks un Abjatars Dieva šķirstu nesa atpakaļ uz Jeruzālemi un tur palika.

Torej Cadók in Abjatár sta Božjo skrinjo ponovno odnesla v Jeruzalem in ostala sta tam.

30 Un Dāvids kāpa uz Eļļas kalnu un iedams raudāja un savu galvu bija aptinis un gāja pats basām kājām, arī tie ļaudis, kas pie viņa bija, ikkatrs savu galvu bija aptinis un gāja uz augšu un iedami raudāja.

David je odšel gor po pobočju Oljske gore in jokal, ko se je vzpenjal in svojo glavo je imel pokrito in hodil je bos. Vse ljudstvo, ki je bilo z njim, je vsak pokril svojo glavo in hodili so gor in jokali, medtem ko so hodili gor.

31 Un Dāvidam teica un sacīja: Ahitofels ir starp dumpiniekiem pie Absaloma. Tad Dāvids sacīja: Kungs, dari jel Ahitofela padomu par ģeķību!

In nekdo je povedal Davidu, rekoč: »Ahitófel je z Absalomom med zarotniki.« David je rekel: »Oh Gospod, prosim te, obrni Ahitófelov nasvet v norost.«

32 Kad nu Dāvids nāca kalna galā, kur mēdza Dievu pielūgt, redzi, tad Uzajus, tas Arķiets, viņam nāca pretī ar saplēstiem svārkiem un zemi uz galvas.

Pripetilo se je, da ko je David prišel na vrh gore, kjer je oboževal Boga, glej, je prišel Arkéjec Hušáj, da ga sreča, s svojim pretrganim plaščem in zemljo na svoji glavi,

33 Un Dāvids uz to sacīja: ja tu man nāksi līdz, tad tu man būsi par nastu.

ki mu je David rekel: »Če greš z menoj naprej, potem mi boš v breme,

34 Bet ja tu iesi atpakaļ pilsētā un sacīsi uz Absalomu: es būšu tavs kalps, ķēniņ, kā citkārt esmu bijis tava tēva kalps, tā nu es būšu tavs kalps, - tad tu man iznīcināsi Ahitofela padomu.

toda če se vrneš k mestu in rečeš Absalomu: ›Jaz bom tvoj služabnik, oh kralj, kakor sem bil doslej služabnik tvojega očeta, tako bom sedaj tudi tvoj služabnik, ‹ potem boš lahko zame premagal Ahitófelov nasvet.

35 Un vai tur pie tevis nebūs tie priesteri Cadoks un Abjatars? Tāpēc visu, ko tu ķēniņa namā dzirdēsi, to saki tiem priesteriem, Cadokam un Abjataram.

In ali nisi tam z duhovnikoma Cadókom in Abjatárjem? Zato naj bo, da kakršnokoli stvar boš slišal iz kraljeve hiše, boš to povedal duhovnikoma Cadóku in Abjatárju.

36 Redzi, tur ir viņu abi dēli, Aķimaācs Cadoka, un Jonatāns, Abjatara dēls, caur tiem jūs visu, ko dzirdat, sūtat pie manis.

Glej, onadva imata tam s seboj svoja dva sinova, Cadókovega sina Ahimáaca in Abjatárjevega sina Jonatana. Po njima boste poslali k meni vsako stvar, ki jo lahko slišite.«

37 Tā Uzajus, Dāvida draugs, gāja pilsētā, kad Absaloms nāca uz Jeruzālemi.

Tako je Davidov prijatelj Hušáj prišel v mesto in Absalom je prišel v Jeruzalem.