Otra Samuela 11

1 Un kad gads bija pagājis, ap to laiku, kad ķēniņi mēdz iziet, tad Dāvids sūtīja Joabu un savus kalpus viņam līdz un visu Israēli, un tie postīja Amona bērnus un apmetās pret Rabu; bet Dāvids palika Jeruzālemē.

Hagi mago mago kafumofo agu'afina zasi koma atu knamo'ma vaganerege'za kini vahe'mo'za ha' vahe'zami'a ha' ome hunezamantaza kanagino, Deviti'a Joapune mika Israeli sondia vahetaminena hate viho huno huzmantege'za, zamagra vu'za Amoni vahera ome zamahe'za zamazeri haviza nehu'za, Raba kuma ome avazagi kagi'naze. Hianagi Deviti'a ana hatera ovuno, Jerusalemi mani'ne.

2 Un notikās ap vakara laiku, ka Dāvids cēlās no savas gultas un staigāja pa ķēniņa nama jumtu un redzēja no jumta sievu mazgājamies, un šī sieva bija ļoti skaista no skata.

Hagi mago kinaga Deviti'a tafe'are mase'nereti otino noma'amofo agofetu vano nehuno keana, mago hentofa a'mo'a ti nefregeno ke'ne.

3 Un Dāvids nosūtīja un lika vaicāt pēc tās sievas; tad sacīja: tā ir Batseba, Elijama meita, Hetieša Ūrijas sieva.

Hagi Deviti'a keteno mago vahe hunteno amanage hu'ne, Fenamu ara izapi ome ketenka eme nasamio, higeno ome keteno ete eme asamino, Eliamu mofa Batsiba Hiti ne' Uria nenaro'e.

4 Tad Dāvids sūtīja vēstnešus un to lika atvest, un tā nāca pie viņa un viņš pie tās gulēja, un kad viņa no savas nešķīstības bija šķīstījusies, tad viņa atkal gāja mājās.

Anante Deviti'a eri'za vahe huzamantege'za vu'za ana ara ome avre'za ageno, anteno mase'ne. (Hagi e'inama hu'neana namunka mani'nereti vagarentegeno ti ome freno agra'a azeri agru nehigeno ke'ne.) Hagi Deviti'enema maseteno'a ete noma'arega vu'ne.

5 Un tā sieva tapa grūta. Tad viņa nosūtīja un deva Dāvidam ziņu un sacīja: es esmu grūta.

Hagi ana a'mo'ma keama amu'enema nehuno'a, Devitina kea atrenteno anage hu'ne, Namu'ene hue huno hu'ne.

6 Tad Dāvids sūtīja pie Joaba sacīdams: sūti to Etieti Ūriju pie manis. Un Joabs sūtīja Ūriju pie Dāvida.

Higeno Deviti'a Joapuna ke atrenteno, Hiti ne' Uriana huntegeno eno, higeno Joapu'a Uriana huntegeno Devitintega vu'ne.

7 Kad nu Ūrija pie viņa atnāca, tad Dāvids vaicāja: kā iet Joabam, kā iet ļaudīm un kā iet karā.

Hagi Uria'ma Devitinte'ma ehanatigeno'a Deviti'a asamino, Joapuzane sondia vahera inankna hu'za mani'ne'za hara nehaze nehuno,

8 Un Dāvids sacīja uz Ūriju: noej savā namā un mazgā savas kājas. Un kad Ūrija no ķēniņa nama izgāja, tad viņam ķēniņa dāvanas tapa nestas pakaļ.

anante Deviti'a Uriana hunteno, Vunka umani fru huo, huno huntegeno nevigeno'a, mago'a musezana antentege'za eri'za ome ami'naze.

9 Bet Ūrija apgūlās priekš ķēniņa nama durvīm ar visiem sava kunga kalpiem un negāja mājās.

Hianagi Uria'a noma'arega ovu'neanki kini ne'mofo eri'za vahe'ene kini ne' ku'ma kahampi umaseno mani'ne.

10 Un Dāvidam deva ziņu un sacīja: Ūrija nav gājis uz mājām. Tad Dāvids sacīja uz Ūriju: Vai tu nenāci no ceļa? Kāpēc tu nenoej savā namā?

Mago'a vahe'mo'za Devitina eme asami'za, Uria'a noma'arega uorami'ne, hu'za hazageno Deviti'a kehigeno Uria'a egeno anage huno asami'ne, za'za kna umani'nanteti e'nananki na'a higenka nonka'arega ovu'nane?

11 Un Ūrija sacīja uz Dāvidu: Dieva šķirsts un Israēls un Jūda paliek teltīs, un mans kungs Joabs un mana kunga kalpi mīt laukā; vai tad es ietu mājās ēst un dzert un pie savas sievas gulēt? Tik tiešām kā tu dzīvs un tava dvēsele dzīva, es to nedarīšu.

Anage higeno Uria'a Devitina kenona hunteno, Ra Anumzamofo huhagerafi huvempage vogisigi, Israeli sondia vaheki, Juda vahe'mo'za seli nompi manizageno, rankva vahe'ni'a Joapu'ene sondia vahete kva vahetamina ha' kampima seli nomaki'za mani'nenafina nagrama noniaregama vu'na ne'za ome nenena, a'ninema mase so'e huzamo'a knarera osu'ne. Hagi tamagerafa hu'na e'ina huzana osutfa hugahue.

12 Tad Dāvids sacīja uz Ūriju: paliec arī šodien šeitan, tad es tev rītu atlaidīšu. Tā Ūrija palika Jeruzālemē šo un otru dienu.

Anage higeno Deviti'a Uriana asamino, Meni kenagera are mase'negena, okina huganta'nena ete hate vuo. Higeno Uria'a Jerusalemi ana kenagera maseno magokna mani'ne.

13 Un Dāvids to aicināja, ka tas viņa priekšā ēda un dzēra, un viņš to piedzirdināja. Un vakarā viņš izgāja apgulties savās cisās ar sava kunga kalpiem, un viņš nenogāja mājās.

Hagi Deviti'a ke higeno noma'afi Uria'a eno Deviti'ene ne'zana nenegeno, akatina rama'a ami'geno neno neginagi hu'ne. Hu'neanagi ana kinaga Uria'a noma'arega vunora a'anena uomase'neanki, Deviti eri'za vahe'ene ko'ma mase'nere umase'ne.

14 Un otrā rītā Dāvids rakstīja grāmatu Joabam un to sūtīja caur Ūriju.

Hagi nanterana Deviti'a mago avona Joapuntega krenenteno, Uriana huntegeno erino vu'ne.

15 Un tai grāmatā viņš tā bija rakstījis: nostādiet Ūriju tai vietā, kur tā visgrūtākā kaušanās, un novēršaties aiz viņa, ka viņš top kauts un mirst.

Hagi ana avompina amanage huno krente'ne, Uriana ha'ma hanavemati'za nehanafi avuga avrenentenka sondia vahera kehuge'za atre'za esageno, anampi Uriana ahesageno frino.

16 Un notikās, kad Joabs to pilsētu aplenca, tad viņš nostādīja Ūriju tādā vietā, kur viņš zināja, ka tur bija stipri vīri.

Higeno Joapu'a hara nehuno negegeno ha'mo'ma ra higeno, hanave ha' vahe'mo'zama ha'ma nehaza kaziga Uriana avrentegeno hara hu'ne.

17 Kad nu pilsētas vīri izgāja un ar Joabu kāvās, tad krita kādi no tiem ļaudīm, no Dāvida kalpiem, un Etietis Ūrija arī nomira.

Hagi rankuma agu'afinti vahe'ma e'za hara eme huzmante'za mago'a Deviti sondia vahera zamahage'za frizageno, anampina Hiti ne' Urianena ahegeno fri'ne.

18 Tad Joabs sūtīja un deva Dāvidam ziņu par visām karalietām.

Ana higeno Joapu'a ana miko'zama ha'pima fore'ma hiazana kema erino vu vahe huzmantege'za Devitina ome asami'naze.

19 Un viņš pavēlēja tam vēstnesim un sacīja: kad tu būsi ķēniņam izstāstījis visas karalietas,

Hagi Joapu'a kema erino vu vahera hunteno, Ama miko'zama fore'ma hia zamofo nanekea kini nera asami vagaro.

20 Un ķēniņam dusmas celsies un viņš uz tevi sacīs: kāpēc jūs tik tuvu pie pilsētas esat gājuši kauties? Vai jūs nezinājāt, ka no mūra šaus?

Hagi agra arimpama ahesigeno'a, amanage hugahie, nahigeta rankuma keginamofo tavaontera vu'naze? Zamagrama kuma keginamofo agofetuti'ma kevema tamahesaza zana tamagra ontahi'nazo?

21 Kas Abimeleku, JerubBezeta dēlu, ir nokāvis? Vai sieva uz viņu nemeta dzirnu akmeni no mūra, ka tas Tebecā nomira? Kāpēc esat gājuši tik tuvu pie mūra? Tad saki: tavs kalps Ūrija, tas Etietis, arīdzan nomiris.

Hagi ko'ma Abimelekinte'ma fore'ma hu'nea zana tamagekaninefi? Hagi Abimeleki'a Gidioni nemofokino, Tebesi kuma'mofo tava'onte oti'negeno, mago a'mo ku'ma keginamofo agofetu oti'neno witima refuzafu nepaza ra havenu erino ahegeno fri'ne. E'ina hu'negu nahigeta tamagra ana kegina tava'ontera vu'naze? Huno kini ne'mo'ma kantahigesigenka, anampina Uria'ene fri'ne hunka asamio.

22 Un tas vēstnesis nogāja un nāca un stāstīja Dāvidam visu, par ko Joabs viņu bija sūtījis.

Higeno ana kema erino vu vahe'mo'a vu'ne. Hagi ana miko kema Joapu'ma huntea kea Devitina eme asami vagare'ne.

23 Un tas vēstnesis sacīja uz Dāvidu: tie vīri bija stiprāki nekā mēs, un iznāca pret mums laukā, bet mēs viņiem pretī turējāmies līdz pat vārtu durvīm.

Hagi ana eri'za nemo'a Devitina asamino, Ko agupofi hara hanavetiza eme hurante'nazanagi tagra inene huta rankuma'mofo kafante hara huta vu'none.

24 Tad strēlnieki no mūra šāva uz taviem kalpiem, ka kādi no ķēniņa kalpiem nomira,

Hagi mago'a Amoni sondia vahe'mo'za kuma keginamofo agofetu manine'za kevereti tahazage'za kini ne'moka mago'a eri'za vaheka'a fri'naze. Hagi anampina Hiti ne' eri'za neka'a Uria'a fri'ne.

25 Un tavs kalps Ūrija, tas Etietis, arīdzan nomiris. Tad Dāvids sacīja uz to vēstnesi: Tā saki uz Joabu: lai tev sirds neēdās šīs lietas dēļ, jo zobens rij te šo, te citu, stāvi jo stipri karā pret to pilsētu un izposti to, - un tā iedrošini viņu.

Hagi Deviti'a kema erino vu'nea nera asamino, Joapuna asamigeno ama ana zankura agesa ontahino, na'ankure mago ne'mo'a hapima fri'nia zana antahino keno osu'negu, ome asamigeno hanavetino hara nehuno, ana kumara erino. Amama kasamua kereti azeri hankanavetio.

26 Kad nu Ūrijas sieva dzirdēja, ka viņas vīrs Ūrija bija miris, tad viņa gaudās par savu kungu.

Hagi Uria nenaro'ma antahiama nevema hapima ahe'naze higeno'a, asunku huno zavi ate'ne.

27 Un kad gaudu laiks bija pagājis, tad Dāvids nosūtīja un to ņēma savā namā, un tā viņam palika par sievu un viņam dzemdēja dēlu. Bet šī lieta, ko Dāvids darīja, Tam Kungam nepatika.

Hagi asunku'ma huvaregeno'a, Deviti'a huzamantege'za ana ara avre'za ageno a' avrentegeno mani'neno ne' mofavre kasente'ne. Hianagi Deviti'ma hu'nea zankura Ra Anumzamo'a musena osu'ne.