< Otra Ķēniņu 9 >
1 Tad pravietis Eliša sauca vienu no praviešu bērniem un uz to sacīja: apjozi savus gurnus un ņem savā rokā šo eļļas krūzi un ej uz Rāmotu Gileādā.
Pea naʻe ui mai ʻe ʻIlaisa ha tokotaha ʻi he fānau ʻae kau palōfita, mo ne pehē kiate ia, “Nonoʻo ho noʻotanga vala, mo ke ʻave ʻi ho nima ʻae puha ni ʻoe lolo, pea ke ʻalu ki Lemoti-Kiliati:
2 Un turp nonācis lūko, kur Jeūs, Jehošafata dēls, Nimšus dēla dēls, un ej iekšā un liec viņam celties no saviem brāļiem un ved viņu dibina(tālākā) istabā,
Pea ʻoka ke ka hoko atu ki ai, ke ke kumi kia Sehu ko e foha ʻo Sihosafate ko e foha ʻo Nimisi, pea ke hū atu, pea ke pule ke ne tuʻu hake mei he haʻohaʻonga ʻo hono kāinga, pea ke ʻave ia ki ha loki ʻi loto fale;
3 Un ņem to eļļas krūzi un izlej to pār viņa galvu un saki: tā saka Tas Kungs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Israēli. Pēc atdari durvis un bēdz un nekavējies.
Pea ke toki toʻo ʻae puha lolo, mo ke lilingi ki hono ʻulu, mo ke pehē, ‘ʻOku pehē ʻe Sihova, Kuo u fakanofo koe ko e tuʻi ki ʻIsileli.’ Pea hili ia ke ke fakaava ʻae matapā, pea ke hola, pea ʻoua naʻa ke fakatuotuai.”
4 Un šis jauneklis, tas pravieša puisis, nogāja uz Rāmotu Gileādā.
Ko ia naʻe ʻalu ʻae tangata talavou, ʻio, ʻae palōfita talavou, ki Lemoti-Kiliati.
5 Un viņam ieejot, redzi, kara virsnieki tur sēdēja, un tas sacīja: man ar tevi kas jārunā, kara virsniek. Tad Jeūs sacīja: ar kuru no mums visiem? Un viņš sacīja: ar tevi, kara virsniek.
Pea ʻi heʻene hoko ange, vakai, naʻe nonofo fakataha ʻae ngaahi ʻeiki ʻoe kautau; pea naʻe pehē ʻe ia, “Kuo u haʻu mo ha fekau kiate koe, ʻe ʻeiki.” Pea naʻe pehē ʻe Sehu, “Kia hai ʻiate kimautolu kotoa pē?” Pea naʻa ne pehē, “Kiate koe, ʻe ʻeiki.”
6 Tad viņš cēlās un gāja namā. Un tas izlēja to eļļu uz viņa galvu un uz to sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: “Es tevi svaidu par ķēniņu pār Tā Kunga ļaudīm, pār Israēli.
Pea naʻa ne tuʻu hake, mo ne hū atu ai ki loto fale; pea naʻa ne lilingi ʻae lolo ki hono ʻulu, mo ne pehē kiate ia, “ʻOku pehē ʻe Sihova ko e ʻOtua ʻo ʻIsileli, ‘Kuo u fakanofo koe ko e tuʻi ke pule ki he kakai ʻa Sihova, ʻio, ki ʻIsileli.
7 Un tev būs sava kunga Ahaba namu kaut, lai Es atriebju pie Izebeles savu kalpu, to praviešu, asinis un visu Tā Kunga kalpu asinis.
Pea te ke taaʻi ʻae fale ʻo ʻEhapi ko hoʻo ʻeiki, koeʻuhi ke u fai totongi koeʻuhi ko e toto ʻo ʻeku kau tamaioʻeiki ko e kau palōfita, pea mo e toto ʻoe kau tamaioʻeiki kotoa pē ʻa Sihova, ʻi he nima ʻo Sisipeli.
8 Un viss Ahaba nams ies bojā; un Es izdeldēšu no Ahaba nama visu, kas pie sienas mīž, mazu un lielu iekš Israēla.
Koeʻuhi ʻe ʻauha ʻae fale kotoa ʻo ʻEhapi: pea te u motuhi meia ʻEhapi ʻae kau tangata kotoa pē pea mo ia kotoa pē ʻoku tāpuni mo toe ʻi ʻIsileli:
9 Jo Es darīšu Ahaba namu kā Jerobeama, Nebata dēla, namu un kā Baešus, Ahijas dēla namu.
Pea te u ngaohi ke tatau ʻae fale ʻo ʻEhapi mo e fale ʻo Selopoami ko e foha ʻo Nipati, pea ke tatau mo e fale ʻo Paʻasa ko e foha ʻo ʻAhisa:
10 Un suņi ēdīs Izebeli Jezreēles tīrumā, un neviena nebūs, kas to apraks.” Tad viņš atdarīja durvis un bēga.
Pea ʻe keina ʻa Sisipeli ʻe he fanga kulī ʻi he potu ʻo Sesilili, pea ʻe ʻikai tanu ia ʻe ha tokotaha.’” Pea naʻa ne toʻo ʻae matapā mo ne hola.
11 Kad nu Jeūs izgāja pie sava kunga kalpiem, tad tie uz viņu sacīja: vai miers? Kāpēc šis trakais pie tevis nācis? Un viņš uz tiem sacīja: jūs jau pazīstat to vīru un viņa valodu.
Hili ia naʻe hū mai kituʻa ʻa Sehu ki he kau tamaioʻeiki ʻa ʻene ʻeiki: pea naʻe pehē ʻe he tokotaha kiate ia, “ʻOku lelei kotoa pē? Ko e hā naʻe haʻu ai ʻae siana faha ni kiate koe?” Pea naʻa ne pehē kiate kinautolu, “ʻOku mou ʻilo pe ʻae tangata, pea mo ʻene lau.”
12 Bet tie sacīja: tie ir meli, stāsti mums jel! Un tas sacīja: tā un tā tas uz mani runāja un sacīja: tā saka Tas Kungs: “Es tevi svaidu par ķēniņu pār Israēli.”
Pea naʻa nau pehē, “Ko e loi; ka ke tala mai ni.” Pea naʻa ne pehē, “Naʻe pehē mo pehē ʻa ʻene lea kiate au, ʻo pehē, ‘ʻOku pehē ʻe Sihova kuo u fakanofo koe ke ke tuʻi ki ʻIsileli.’”
13 Tad tie steidzās un ņēma ikkatrs savu drēbi un to lika viņam apakšā uz pakāpēm un pūta bazūnes un sacīja: Jeūs ir ķēniņš!
Pea naʻa nau fai vave ai, pea toʻo taki taha ʻe he tangata ʻa hono kofu, pea ʻai ia ki lalo ʻiate ia ʻi he potu māʻolunga ʻoe hala tuʻunga, pea [naʻa nau ]ifi ʻaki ʻae ngaahi meʻalea, ʻo pehē, “ʻOku tuʻi ʻa Sehu.”
14 Tā Jeūs, Jehošafata dēls, Nimšus dēla dēls, cēla dumpi pret Joramu. Bet Jorams ar visu Israēli bija apmeties ap Rāmotu Gileādā, pret Azaēli, Sīriešu ķēniņu.
Ko ia naʻe te u lapa ʻe Sehu ko e foha ʻo Sihosafate ko e foha ʻo Nimisi kia Solami. (Ka ko eni naʻe maʻu pe ʻe Solami ʻa Lemoti-Kiliati, ʻe ia mo ʻIsileli kātoa, koeʻuhi ko Hasaeli ko e tuʻi ʻo Silia.
15 Un ķēniņš Jorams bija pārnācis, likties dziedināties Jezreēlē no tām vainām, ko Sīrieši viņam bija situši, kad tas karoja pret Azaēli, Sīriešu ķēniņu. Un Jeūs sacīja: ja tas jūsu prāts, tad lai neviens no pilsētas neizmūk un nenoiet, to stāstīt Jezreēlē.
Ka kuo liliu mai ʻa Solami ki Sesilili ke fakamoʻui ia mei he ngaahi lavea naʻa ne lavea ai ʻi he kakai Silia, ʻi heʻene tau mo Hasaeli ko e tuʻi ʻo Silia.) Pea naʻe pehē ʻe Sehu, “Kapau ko homou loto ia, pea ʻoua naʻa tuku ha taha ke ʻalu atu pe hao mei he kolo ke ʻalu ʻo fakahā ia ʻi Sesilili.”
16 Tad Jeūs sēdās ratos un brauca uz Jezreēli, jo Jorams tur gulēja. Un Ahazija, Jūda ķēniņš, bija nācis, Joramu apraudzīt.
Pea pehē, naʻe heka ʻa Sehu ʻi ha saliote, mo ne ʻalu ki Sesilili; he naʻe tokoto ai ʻa Solami. Pea kuo haʻu ʻa ʻAhasia ko e tuʻi ʻo Siuta ke ʻaʻahi kia Solami.
17 Un tas vaktnieks, kas stāvēja Jezreēles tornī, ieraudzīja Jeūs pulku nākam un sacīja: es redzu vienu pulku. Tad Jorams sacīja: ņem vienu jātnieku un sūti to viņiem pretī, un lai tas prasa: vai miers?
Pea naʻe tuʻu ʻae tangata leʻo ʻi he fale māʻolunga ʻo Sesilili, pea naʻa ne mamata ki he kau fononga ʻo Sehu ʻi heʻene haʻu, pea naʻa ne pehē, “ʻOku ou sio ki ha fononga.” Pea naʻe pehē ʻe Solami, “Fekau ki ha tangata heka hoosi, ke ʻalu ʻo fakafetaulaki kiate kinautolu,” pea tala ke ne pehē, “Ko e lelei pe ʻikai?”
18 Un tas jātnieks tam jāja pretī un sacīja: tā saka ķēniņš: vai miers? Bet Jeūs sacīja: kas tev par mieru? Stājies man iepakaļ! Tad tas vaktnieks teica un sacīja: tas vēstnesis pie tiem nonācis, bet nenāk atpakaļ.
Ko ia naʻe ʻalu ʻae tokotaha naʻe heka hoosi ke fetaulaki mo ia, pea naʻa ne pehē, “ʻOku pehē mai ʻe he tuʻi, pe ko e lelei pe ʻikai?” Pea naʻe pehē ʻe Sehu, “Ko e hā ʻa hoʻo kau ʻaʻau ki he lelei? Foki atu ki hoku tuʻa. Pea naʻe fakahā ʻe he tangata leʻo, ʻo pehē, “Naʻe hokoange ʻae tangata fekau kiate kinautolu ka ʻoku ʻikai toe foki mai ia.”
19 Tad viņš izsūtīja citu jātnieku, un tas pie tiem nonāca un sacīja: tā saka ķēniņš: vai miers? Bet Jeūs sacīja: kas tev par mieru? Stājies man iepakaļ.
Pea naʻa ne toki fekau atu ha tokotaha kehe ke heka hoosi, pea naʻa ne hokoange kiate kinautolu, mo ne pehē, “ʻOku pehē mai ʻe he tuʻi, pe ko e lelei pe ʻikai?” Pea naʻe pehēange ʻe Sehu, “Ko e hā ʻa hoʻo kau ʻaʻau ki he lelei? ʻAlu koe ki hoku tuʻa.”
20 Tad tas vaktnieks teica un sacīja: viņš pie tiem nonācis, bet negriežas atpakaļ, un skriešana ir kā Jeūs, Nimšus dēla, skriešana, jo viņš skrien kā traks.
Pea naʻe fakahā ʻe he tangata leʻo, ʻo pehē, “Naʻa ne hoko atu kiate kinautolu, ka ʻoku ʻikai te ne toe foki mai: pea ko e angi ki [he manu ]ʻoku hangē ko e ʻalu ʻa Sehu ko e foha ʻo Nimisi; he ʻoku ne ʻalu fakavave ʻaupito.”
21 Tad Jorams sacīja: iejūdziet! Tad viņa rati tapa iejūgti, un Jorams, Israēla ķēniņš, izgāja, arī Ahazija, Jūda ķēniņš, ikkatrs savos ratos, un tie izgāja Jeūm pretī un to sastapa Nābata, tā Jezreēlieša, tīrumā.
Pea naʻe pehē ʻe Solami, “Mou teuteu.” Pea naʻe teuteu ʻa hono saliote. Pea naʻe ʻalu atu ʻa Solami ko e tuʻi ʻo ʻIsileli mo ʻAhasia ko e tuʻi ʻo Siuta, ko e taki taha ʻi hono saliote, pea naʻa na ʻalu atu ke tali ʻa Sehu, pea naʻa nau fetaulaki mo ia ʻi he ʻapi ʻo Napoti ko e tangata Sesilili.
22 Kad nu Jorams Jeū redzēja, tad viņš sacīja: vai miers, Jeū? Bet tas sacīja: kāds miers, kamēr tavas mātes Izebeles maucība un māņi augumā aug?
Pea naʻe hoko ʻo pehē, ʻi heʻene mamata ʻe Solami kia Sehu, naʻa ne pehē, “ʻE Sehu, ʻoku lelei pē pe ʻikai?” Pea naʻe pehēange ʻe ia, “ʻO lelei fēfeeʻi ka kuo lahi pehē fau ʻae ngaahi feʻauaki mo e ngaahi ngāue fakatēvolo ʻa hoʻo faʻē ko Sisipeli?”
23 Tad Jorams grieza apkārt un bēga un sacīja uz Ahaziju: viltus, Ahazija.
Pea naʻe fakatafoki ʻae nima ʻo Solami, pea naʻa ne hola, ʻo ne pehē kia ʻAhasia, “ʻE ʻAhasia kuo fai ʻae lapa.”
24 Bet Jeūs kampa stopu rokā un šāva Joramam starp viņa pleciem, ka bulta izskrēja caur viņa sirdi, un viņš nokrita savos ratos.
Pea naʻe tekeʻi ʻe Sehu ʻae kaufana ʻaki ʻa ʻene mālohi kātoa, pea naʻa ne fanaʻi ʻa Solami ʻi hono vahaʻa nima, pea naʻe ʻasi atu ʻae ngahau mei hono mafu, pea naʻa ne tō hifo ʻi hono saliote.
25 Un (Jeūs) sacīja uz savu virsnieku Bidekaru: ņem un met viņu uz Nabata, tā Jezreēlieša, tīrumu, Jo atminies, ka es un tu mēs abi jājām pakaļ viņa tēvam Ahabam, un Tas Kungs lika šo spriedumu uz viņu:
Pea naʻe toki pehē ʻe [Sehu ]kia Pitikali ko ʻene ʻeikitau, “Toʻo hake mo lī ia ki he potu ʻi he ngoue ʻoe tautea ni kiate ia;
26 Tiešām, Es vakar esmu redzējis Nābata asinis un viņa bērnu asinis, saka Tas Kungs. Un Es tev to atmaksāšu tai pašā tīrumā, saka Tas Kungs. Un nu ņem un met viņu uz to tīrumu pēc Tā Kunga vārda.
‘ko e moʻoni kuo u mamata ʻaneafi ki he toto ʻo Napoti mo e toto ʻo hono ngaahi foha,’ ʻoku pehē ʻe Sihova; ki he potu na, ʻo fakatatau mo e folofola ʻa Sihova.”
27 Kad Ahazija, Jūda ķēniņš, to redzēja, tad viņš bēga pa dārza nama ceļu. Bet Jeūs tam dzinās pakaļ un sacīja: kaujiet šo arīdzan ratos! - Augšām ejot uz Guru, kas ir pie Jeblaāmas; un viņš bēga uz Meģidu un tur nomira.
Ka ʻi heʻene mamata ki ai ni ʻa ʻAhasia ko e tuʻi ʻo Siuta naʻa ne hola ʻi he hala ʻoe fale ngoue. Pea naʻe muimui kiate ia ʻa Sehu, mo ne pehē, “Tāʻi foki ia ʻi hono saliote.” Pea naʻe fai ia ʻi he hakenga ki Kuli ʻaia ʻoku ofi ki Ipiliami. Pea naʻa ne hola ki Mekito, mo ne pekia ʻi ai.
28 Un viņa kalpi to noveda uz Jeruzālemi un to apraka viņa kapā pie viņa tēviem Dāvida pilī.
Pea naʻe ʻave ia ʻi ha saliote ki Selūsalema ʻe heʻene kau tamaioʻeiki, pea naʻe fai hono putu ki he fonualoto ʻo ʻene ngaahi tamai ʻi he Kolo ʻo Tevita.
29 Jorama, Ahaba dēla, vienpadsmitā gadā Ahazija bija par ķēniņu palicis pār Jūdu.
Pea ʻi hono hongofulu ma taha ʻoe taʻu ʻa Solami ko e foha ʻo ʻEhapi naʻe kamata pule ʻa ʻAhasia ki Siuta.
30 Un kad Jeūs nonāca Jezreēlē un Izebele to dzirdēja, tad viņa svaidīja savas acis un izgreznoja savu galvu un skatījās pa logu ārā.
Pea ʻi heʻene hoko mai ʻa Sehu ki Sesilili, naʻe fanongo ʻa Sisipeli ki ai; pea naʻa ne ʻai ʻae loa ki hono mata, mo ne ʻai ʻae teunga ki hono ʻulu, pea sio ia mei he matapā sioʻata.
31 Kad nu Jeūs pa vārtiem ienāca, tad tā sacīja: vai miers Zimrum, sava kunga slepkavam?
Pea feʻunga mo ʻene hū mai ʻa Sehu ʻi he matapā ʻoe kolo, naʻa ne pehē, “Naʻe lelei koā ʻa Simili, ʻaia naʻa ne fakapoongi ʻa ʻene ʻeiki?”
32 Un viņš pacēla savas acis uz to logu un sacīja: kas manā pusē, kas? Tad uz to skatījās kādi divi, trīs kambarjunkuri.
Pea naʻe hanga hake ʻe ia ʻa hono mata ki he matapā sioʻata, mo ne pehē, “Ko hai ʻoku kau kiate au? Ko hai?” Pea naʻe sio mai mei he matapā sioʻata ha kau tangata tali fekau ʻe toko ua pe toko tolu.
33 Un viņš sacīja: gāziet to zemē, un tie to nogāza, tā ka no viņas asinīm siena un zirgi tapa aptraipīti, un viņš to samina.
Pea naʻe pehē ʻe ia, “Laku hifo ia.” Ko ia naʻa nau laku ia ki lalo: pea naʻe puna ʻa hono toto ki he ʻā, pea ki he fanga hoosi: pea naʻa ne malaki hifo ia ʻi hono lalo vaʻe.
34 Kad nu viņš bija ienācis un ēdis un dzēris, tad viņš sacīja: lūkojiet pēc tās nolādētās un aprociet to, jo tā ir ķēniņa meita.
Pea ʻi heʻene hū mai ki loto fale, naʻa ne kai mo inu, mo ne pehē, “Mou ʻalu, ʻo sio eni ki he fefine malaʻia ni, pea ʻave ʻo tanu ia; he ko e ʻofefine ia ʻo ha tuʻi.”
35 Bet kad tie nogāja viņu aprakt, tad tie no tās nekā neatrada, kā vien galvaskausu, kājas un roku plaukstas.
Pea naʻa nau ʻalu atu ke fai hono tanu: ka naʻe ʻikai te nau ʻilo hano potu ka ko hono ʻulupoko pe, mo e foʻi vaʻe, pea mo e ʻaofi nima.
36 Tad tie nāca atpakaļ un viņam to stāstīja, un viņš sacīja: tas ir Tā Kunga vārds, ko viņš runājis caur savu kalpu Eliju no Tizbes, sacīdams: Jezreēles tīrumā suņiem būs ēst Izebeles miesu,
Ko ia naʻa nau toe omi ai ʻo fakahā kiate ia. Pea naʻe pehē ʻe ia, “Ko eni ia ʻae folofola ʻa Sihova, ʻaia naʻa ne folofolaʻaki ʻi heʻene tamaioʻeiki ko ʻIlaisiā ko e tangata Tisipa, ʻo pehē, ‘ʻI he potu [fonua ]ʻo Sesilili ʻe keina ʻe he fanga kulī ʻae kakano ʻo Sisipeli.
37 Un Izebeles maita paliks kā sūdi laukā Jezreēles tīrumā, ka nevarēs sacīt: tā ir Izebele.
Pea ʻe tatau ʻae ʻangaʻanga ʻo Sisipeli mo e kinohaʻa ʻi he funga fonua ʻi he potu ʻo Sesilili; pea ʻe ʻikai ai te nau faʻa pehē, Ko Sisipeli eni.’”