Otra Ķēniņu 3
1 Un Jorams, Ahaba dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Samarijā, Jehošafata, Jūda ķēniņa, astoņpadsmitā gadā un valdīja divpadsmit gadus.
Judah gam’a Jehoshaphat lenggam vai poh kum somle get chan kum chun Ahab chapa Joram in Israel te chunga vai anapon ahi. Aman Samaria khopia kum somle ni vai ana pon ahi.
2 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, bet ne tā, kā viņa tēvs un kā viņa māte, jo viņš lika noņemt to uzcelto Baāla stabu, ko viņa tēvs bija taisījis.
Amahin anule apa tobang lom in thilse ana bolpon ahinlah Pathen mitmu’n thilse jeng anabollin ahi. Amahin apan anatundoh Baal houna dia apan anatun khumpi theng teho vang anavo lhun ahi.
3 Tikai viņš pieķērās Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, uz ko tas Israēli bija pavedis, - no tiem viņš neatstājās. -
Ahijing vang'in Nebat chapa Jeroboam in Israel mipite ana chonset sahna hiche chonsetna chu ana chejompi jingin ahi.
4 Un Mešum, Moaba ķēniņam, bija daudz lopu, un viņš deva Israēla ķēniņam par mesliem simts tūkstoš jērus un simts tūkstoš aunus ar visu vilnu.
Moab mi Mesha lengpa chu kelngoi chi pun sahmi anahi. Amahin Israel lengpahi kumseh a kelngoi sang jakhat chuleh kelchal sang jakhat mul anapehji ahi.
5 Bet kad Ahabs bija nomiris, tad Moaba ķēniņš atkrita no Israēla ķēniņa.
Ahinlah Ahab athi phat in Moab lengpan Israel lengpa ana doutan ahi.
6 Tad ķēniņš Jorams tai laikā cēlās no Samarijas un sarīkoja visu Israēli,
Hijeh chun Joram lengpan jong Samaria konin Israel sepai gangtah in ahin toldoh in,
7 Un nogāja un sūtīja pie Jehošafata, Jūda ķēniņa, sacīdams: Moaba ķēniņš no manis atkritis, vai tu līdz ar mani gribi karā iet pret Moabu? Un tas sacīja: es iešu līdz, es būšu kā tu, mani ļaudis kā tavi ļaudis, un mani zirgi kā tavi zirgi.
Lampia chun Judah lengpa Jehoshaphat chu thu agah thot’in, “Moab lengpa kei dounan gal ahin boltan ahi, amaho toh kisatna ding ahi neihung panhu theiding hinam? atin ahi. Hichun Jehoshaphat in adonbut in, “Ibola kahung da ding ham? Nangle kei thakhat ihi chula am? Kei sepai hochu nang sepai ahin, kasakol hochu nang sakol ahi,” ati.
8 Un viņš sacīja: pa kuru ceļu iesim? Un tas sacīja pa Edoma tuksneša ceļu.
Hijou chun Jehoshaphat in adongin, “Hoiche lampi iho ding ham?” atile Joram in adonbut in, “Edom gamthip noija kona inokhum ding ahi,” ati.
9 Tā tie gāja, Israēla ķēniņš un Jūda ķēniņš un Edoma ķēniņš. Un kad tie bija gājuši septiņu dienu gājumu, tad tiem nebija ūdens, ne karaspēkam, ne lopiem, kas tiem bija līdz.
Hichun Edom lengpan jong ahin jop in, athum’un nisagi sungin gamthip noija chun avel lam in akitollun ahi.” Ahin mihem le gancha dingin twi anei tapouvin ahi.
10 Tad Israēla ķēniņš sacīja: Ak vai! Tas Kungs šos trīs ķēniņus aicinājis, ka Viņš tos dotu Moaba rokā!
“Ipi itidiu hitam?” tin Israel lengpa chu ahung pengjah jingin ahi, “Pakaiyin hilai mun nahi Moab lengpa jovah dinga hi eihin puilut u hita hila,” ati.
11 Un Jehošafats sacīja: vai še nav kāds no Tā Kunga praviešiem, ka To Kungu caur viņu vaicātu? Tad viens no Israēla ķēniņa kalpiem tam atbildēja un sacīja: še ir Eliša, Šafata dēls, kas ūdeni lēja uz Elijas rokām.
Ahin Judah lengpan Jehoshaphat in, “I-lah uva themgao jaolouva ham? Aumma ahileh i-iti diuham idoh theiju ahi,” ati. Joram lengpa noija lamkai khat in ahin donbut’in, “Saphat chapa Elisha chu hikom’a aume ati. Amahi Elijah noija natong ahi,” ahin tin ahi.
12 Un Jehošafats sacīja: Tā Kunga vārds ir pie viņa. Tad pie tā nogāja Israēla ķēniņš un Jehošafats un Edoma ķēniņš.
Hichun Jehoshaphat in, “Ama koma hi Pakaiyin thu aseiji ahitai,” ati. Hiti chun Israelte, Judahte chule Edom leng ho chu Elisha adong din ache tauvin ahi.
13 Bet Eliša sacīja uz Israēla ķēniņu: kas man ar tevi? Ej pie sava tēva praviešiem un pie savas mātes praviešiem. Bet Israēla ķēniņš uz to sacīja: nē, jo Tas Kungs šos trīs ķēniņus ir aicinājis, ka viņš tos dotu Moaba rokā.
Elisha’n Israel lengpa kom’ah, “Ipi dinga kei kom’a nahung uham? Nanu le napa themgao kom’a nacheule iti ham?” ati. Hichun Israel lengpa Joram chun ahipoi, “Pakaiyin leng thum hohi Moab lengpan ajodinga eihin puilut’u ahibouve,” ati.
14 Un Eliša sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs Cebaot dzīvs, priekš kā es stāvu, ja es to nedarītu Jehošafata, Jūda ķēniņa, labad, tad es tev ne virsū neskatītos nedz tevi ievērotu.
Elisha’n adonbut in, “Keiman kahou Hatchungnung Pakai minna kasei ahi, Judah lengpa Jehoshaphat kaja lou hileh nanghi kadonlou ding nahi,” ati.
15 Nu tad, dabūjat man vienu koklētāju. Un tam koklētājam koklējot Tā Kunga roka nāca pār viņu,
“Koipen nahiuvem, nalah uva semjangsai them naum uvem? Ama chu kakom’a hinpuilut un,” ati. Semjang chu asai peh phat in Pakai thahatna chu Elisha chunga ahung chutan ahi leh,
16 Un viņš sacīja: tā saka Tas Kungs: rokat grāvi pie grāvja šinī ielejā.
Aman hiti hin asei peh tan ahi, “Pakaiyin aseije, Hiche phaicham hi twi dimna twikul hung hi ding ahi.
17 Jo tā saka Tas Kungs: jūs neredzēsiet ne vēju ne lietu, tomēr šī ieleja būs pilna ūdens, jums dzert pašiem un jūsu sīkiem un lieliem lopiem.
Nanghon huile go gin najah loudiu ahi, ahinla hiche phaicham hi twi hung dimset ding ahi. Chutengle, nanghon nangho dingle nagancha hole ganhing dangho dinga jong nanei letset diu ahi tin Pakaiyin aseije,” ati.
18 Un tas ir vēl maz priekš Tā Kunga, viņš arī Moabu dos jūsu rokā.
“Ahin hiche hi Pakai dinga imacha ahipoi, ajeh chu aman Moab sepaite chunga jong gal najosah diu ahi,” ati.
19 Un jums būs kaut visas stiprās pilsētas un visas izredzētās pilsētas, un nocirst visus labos kokus un aizbāzt visus ūdens avotus un samaitāt visus labos tīrumus ar akmeņiem.
“Nanghon akhopiu phalai ho jouse jong chuleh kul kigetkhum hojong nalah diu, athingphung phalai jeng jong nalah diu, natuhchaidiu, atwikhuh hou jing jong nadip pehdiu agamphalai jouse jong song nadip sahdiu, nasuhmang pehdiu ahi,” ati.
20 Un notikās no rīta ap ēdamā upura laiku, redzi, tad ūdens nāca no Edoma puses, un zeme tapa ūdens pilna.
Ajing nikhon, jingkah gan kilhaina semphat don laitah in, phulou helouvin twi ahung putdoh tan ahi. Hichu Edom lang ngan ah alongin ahi.
21 Kad nu visi Moabieši dzirdēja, ka tie ķēniņi nāca, pret tiem karot, tad tie sasauca visus, kas spēja bruņas nest, un vēl pārāki(vecākie) un tie stājās uz robežām.
Langkhat ah galmi thum, amaho doudin ahung kitol’e tithu Moab miten ajahdoh phat’un, amahon chempai kiko theibep chan geijin gamgi dungjui chun akigol jeng un ahi.
22 Un kad tie no rīta agri cēlās un saule bija uzlēkusi pār to ūdeni, tad Moabieši no tālienes to ūdeni redzēja sarkanu kā asinis.
Ahinlah ajing jingkah in, athoudoh un ahile nisa chun twi chung chu akhon ahileh Moab mite ding chun asan in, thisan abangtan ahi.
23 Un tie sacīja: tās ir asinis; tiešām tie ķēniņi pacēluši zobenu, zobenus viens pret otru un cits citu nokāvuši. Un nu, Moab, celies uz laupīšanu.
Moab miten asam’un “Hiche kho thisan ahi, galmi thumho khu amaho le amaho kithat touva ahitai - Moab mite cheu hitin athil’u gakichom uhite,” akitiuve.
24 Bet kad tie nāca pie Israēla lēģera, tad Israēlieši cēlās un kāva Moabiešus un šie no viņiem bēga. Un tie tur ielauzās un apkāva Moabiešus,
Ahinlah Moab mite chu Israelte ngahmun ahunglhun phat’un, Israel galmi hochu alhaidoh un amaho chu anokhum un, Moab gamgeijin ano uvin achejom’un thil jouse asubei soh jengun ahi.
25 Un nopostīja tās pilsētas, un ikkatrs meta savu akmeni uz visiem labiem tīrumiem un tos sameta pilnus, un aizbāza visus avotus un nocirta visus labos kokus, līdz kamēr Ķirarezetē akmeņus vien atlicināja. Un lingotāji ap to apmetās un tai svieda virsū.
Amahon akhopi houchu asubei jun, agampha laiho jouse chu song in adip’un, atwikhuh hou asubing un, athingphung phajouse aphuh lhuh peh’un ahi. Ajona in Kir-hareseth leh asongpal ho bou akhen tauvin ahi, ahin song sep themhon aumkimvel un anokhum tauvin ahi.
26 Kad nu Moaba ķēniņš redzēja, ka kaušanās tam metās par stipru, tad viņš pie sevis ņēma septiņsimt vīrus, kas zobenu izvilka, lauzties cauri pret Edoma ķēniņu, bet tie nespēja.
Moab lengpan gal alal chu amudoh phat’in chemjam lamthei cheh mi jasagi toh Edom lengpa komlang chu phutvang un jamdoh agouvin ahileh ajou tapouvin ahi.
27 Tad viņš ņēma savu pirmdzimušo dēlu, kam viņa vietā bija palikt par ķēniņu, un to upurēja par dedzināmo upuri uz mūra. Un Israēli pārņēma lielas dusmas un tie no tā atstājās un griezās atpakaļ uz savu zemi.
Hijou chun Moab lengpan achapa tahpen, ama khel a leng chang dingpa chu aman’in palchunga chun kilhaina dingin akatdoh tan ahi. Hijeh chun Israel chungah lunghanna nasatah ahung chutan ahileh Israelte akinung haijun agamlang uvah akinungle tauvin ahi.
