< Otra Ķēniņu 25 >

1 Un notikās viņa valdības devītajā gadā desmitā mēnesi, desmitā mēneša dienā, tad Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, nāca ar visu savu karaspēku pret Jeruzālemi un apmeta lēģeri pret to un uztaisīja valni ap to.
Ie tamy taom-paha-sive’ i fifehea’ey, amy andro faha-folo’ i ­volam-paha-folo’ey te nivotrak’ eo t’i Nebokadnetsare mpanjaka’ i Bavele, ie naho o lahindefo’e iabio, haname Iero­sa­la­ime naho nitobe ama’e vaho nandranjy rafim-pamofohañe niarikatok’ aze.
2 Un tā pilsēta palika apstāta līdz ķēniņa Cedeķijas vienpadsmitam gadam.
Le niarikatoheñe pak’ amy taom-paha-folo-raik’ ambi’ i Tsidkiày i rovay.
3 Un (ceturtā) mēneša devītā (dienā), kad bads pilsētu pārvarēja un iedzīvotājiem vairs nebija maizes,
Ie tamy andro faha-sive’ i volam-pah’ efatseiy, lineveleve’ ty hasalikoañe o an-drovao, naho tsy ama’ mahakama ondati’ i taneio.
4 Tad ielauzās pilsētā, un visi karavīri bēga naktī pa vārtu ceļu starp abiem mūriem pie ķēniņa dārza, (bet Kaldeji bija pilsētai visapkārt) un ķēniņš bēga pa klajuma ceļu.
Niboroboñafeñe i rovay le fonga nipolititse amy haleñey o lahin-defoñeo nimb’ amy lalañe añivo’ ty kijoly roe marine’ i go­lobom-panjakaiy mb’eo, f’ie natretrè’ o nte-Kasdy nañarikatoke i rovaio te nomb’ an-dala’ i montoñey mb’eo.
5 Un Kaldeju spēks ķēniņam dzinās pakaļ un to panāca Jērikus klajumā, un viss viņa spēks no viņa izklīda.
Nihoridañe’ o lahindefoñe nte-Kasdio i mpanjakay le nitrà’ iereo amonto’ Ierikoo ey; vaho fonga niparaitake ama’e o lahindefo’eo.
6 Un tie sagrāba ķēniņu un to noveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblatu, un turēja tiesu pār viņu.
Aa le nasese’ iareo amy mpanjaka’ i Baveley e Riblà ao i mpanjakay, le zinaka’e.
7 Un tie nokāva Cedeķijas dēlus priekš viņa acīm un izdūra Cedeķijam acis un to saistīja ar divām vara ķēdēm un to noveda uz Bābeli.
Zinevo’ iereo añatrefam-pihaino’e o ana-dahi’ i Tsidkiào naho napoliti’ iareo o fihaino’ i Tsidkiào naho vinahotse torisike vaho nasese mb’e Bavele añe.
8 Un piektā mēneša septītā dienā (tas bija ķēniņa Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, deviņpadsmitais gads, ) NebuzarAdans, pils karavīru virsnieks, Bābeles ķēniņa kalps, nāca uz Jeruzālemi
Ie amy androm-paha-fito’ i volam-paha-limeiy, ty taom-paha-folo-sive’ ambi’ i Nebokadnetsare mpanjaka’ i Bavele, le nivotrake e Ierosalaime ao t’i Nebo­zara­dane, mpifehem-piambeñe, mpitoro’ i mpanjaka’ i Baveley;
9 Un sadedzināja Tā Kunga namu un ķēniņa namu un visus Jeruzālemes namus, visus lielos namus viņš sadedzināja ar uguni.
le finoro­toto’e ty anjomba’ Iehovà naho ty anjomba’ i mpanjakay naho ze hene anjomba e Ierosalaime ao; fonga nampangotomomohe’e añ’ afo ze anjomba’ ondaty bey.
10 Un viss Kaldeju spēks, kas bija pie pils karavīru virsnieka, noplēsa Jeruzālemes mūrus visapkārt.
Le rinotsa’ o lahindefo nte-Kasdý nindre amy talem-piambeñeio o kijoli’ Ierosalaime nañariary azeo.
11 Un tos atlikušos ļaudis, kas bija atlikuši pilsētā, un tos bēgļus, kas bija aizbēguši pie Bābeles ķēniņa, un tautas atlikumu NebuzarAdans, pils karavīru virsnieks, aizveda.
Hene nendese’ i Nebozaradane an-drohy ze sehanga’ ondaty amy rovay ao, naho ze nikapotrake, o nivalike mb’amy mpanjaka’ i Baveleo, vaho o honkahonka’ i valobohòkeio.
12 Bet no zemniekiem pils karavīru virsnieks citus atlicināja par vīna dārzniekiem un arājiem.
Fe nenga’ i talem-piambeñey o rarake amy taneio ho mpañalahalam-bahe vaho mpihare.
13 Un Kaldeji salauzīja tos vara stabus Tā Kunga namā un tos krēslus un to vara jūru Tā Kunga nama, un noveda to varu uz Bābeli.
Dinemodemo’ o nte-Kasdio o fahañe torisike añ’ anjom­ba’ Iehovào naho i sajoa tori­sike reke-tombo’e añ’anjomba’ Iehovày, vaho nente’ iareo mb’e Bavele mb’eo i torisikey.
14 Tie paņēma arī tos podus un tās lāpstas un dakšas un kausus un visus vara rīkus pie Dieva nama kalpošanas.
Nendeseñe añe ka o valàñeo naho o endraendrao, o fampikipe­hañeo, naho o fingao, naho o fonga fanake torisike fitoroñañeo.
15 Un pils karavīru virsnieks paņēma tos ogļu traukus un tās bļodas, kas bija tīra zelta un tīra sudraba,
Nendese’ i talem-piambeñey añe o fañembohañeo naho o kovetao, ze raha volamena ty ami’ty volamena’e, naho ze volafoty ty ami’ty vola­foti’e.
16 Tos divus stabus, to vienu jūru un tos krēslus, ko Salamans bija taisījis Tā Kunga namam. Visu šo trauku varš bija nesverams.
I fahañe roe rey, i sajoa-beiy, naho o kalesy niranjie’ i Selomò ho a i anjomba’ Iehovàio; tsy nionin-danja ty torisike amo fanake iabio.
17 Astoņpadsmit olektis augsts bija viens stabs un uz tā vara kronis un tas kronis bija trīs olektis augsts, un tīkli un granātāboli apkārt kronim bija visi no vara. Un tāpat bija arī tas otrs stabs ar tiem tīkliem.
Folo kiho valo’ amby ty haabo’ ty fahañe raike, le tama’e i satro’e torisikey; telo kiho i satro’ey; tsin­gara­karake naho dagoa ty nañarikatoke i satro’ey, fonga torisike; nihambañe ama’e i fahañe faharoey naho i tsin­gara­kara’ey.
18 Un pils karavīru virsnieks paņēma augsto priesteri Seraju un otru priesteri Cefaniju un trīs sliekšņa sargus.
Rinambe’ i talem-pañambeñey t’i Seraià mpisorom-bey naho i Tsefanià mpisorom-paharoe, naho ty mpitan-dalañe telo;
19 Un no pilsētas viņš paņēma vienu kambarjunkuri, kas bija pār karavīriem, un piecus vīrus no tiem, kas vienmēr bija ķēniņa priekšā un kas pilsētā atradās, un karavirsnieka skrīveri, kas zemes ļaudis rīkoja uz karu, un sešdesmit vīrus no zemes ļaudīm, kas pilsētā atradās.
le rinambe’e ty vosi’e nanoeñe mpifehe’ o lahindefoñeo, naho ondaty lime mpiatreke i mpanjakay nizoeñe an-drovao naho i mpanoki’ i mpiaolom-balobohòke mpikoike ondati’ i taneioy, reketse ty lahilahy enempolo am’ ondati’ i taney nitendrek’ an-drovao.
20 Un NebuzarAdans, pils karavīru virsnieks, tos ņēmis noveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblatu.
Nendese’ i Nebozaradane talèm-piambeñe iereo naho nasese’e mb’amy mpanjaka’ i Baveley e Riblà ao,
21 Un Bābeles ķēniņš tos kāva un nokāva Riblatā Hamatas zemē. Tā Jūda tapa aizvests no savas zemes.
vaho zinevo’ i mpanjaka’ i Baveley, zinama’e e Riblà an-tane’ Kamate. Aa le nakareñe an-tane’e vaho nasese an-drohy añe t’Iehodà.
22 Bet pār tiem ļaudīm, kas bija atlikuši Jūda zemē, ko Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, bija atlicinājis, viņš iecēla Ģedaliju, Aikama dēlu, Safana dēla dēlu.
Aa ty am’ondaty nengañe an-tane’ Iehodào, o napò’ i Nebokadnetsare mpanjaka’ i Baveleo, le nanoe’e ho mpifehe’ iareo t’i Gedalià, ana’ i Akikame, ana’ i Safane.
23 Kad nu visi kara virsnieki ar saviem vīriem dzirdēja, ka Bābeles ķēniņš Ģedaliju bija iecēlis par valdnieku, tad tie nāca pie Ģedalijas uz Micpu, ar vārdu: Ismaēls, Netanijas dēls, un Johanans, Kareūs dēls, un Seraja, Tanumeta dēls, no Netofas, un Jaēzanija, Maēkata dēls, ar saviem vīriem.
Ie hene nahajanjiñe o mpiaolo lahindefoñeo naho on­dati’eo te nanoe’ i mpanjaka’ i Baveley mpifehe t’i Gedalià, le nimb’ amy Gedalià e Mitspà mb’eo t’Ismaele, ana’ i Netanià, naho Iohanane, ana’ i Kareàke, naho i Seraià, ana’ i Tanko­mete nte-Netofà, vaho Ia’azanià, ana’ ty nte-Makà rekets’ ondati’ iareoo.
24 Un Ģedalija tiem un viņu vīriem zvērēja un uz tiem sacīja: nebīstaties no Kaldeju kalpiem, paliekat zemē un kalpojiet Bābeles ķēniņam, tad jums labi klāsies.
Le nifañina am’ iereo t’i Gedalià naho am’ondati’eo, nanao ty hoe: Ko hembañe amo mpitoro’ o nte-Kasdioo; imoneño o taneo vaho toroño i mpanjaka’ i Baveley, fa izay ty hahasoa anahareo.
25 Bet septītā mēnesī nāca Ismaēls, Netanijas dēls, Elišama dēla dēls, no ķēniņa dzimuma, un desmit vīri ar viņu, un tie kāva Ģedaliju, ka tas nomira, līdz ar tiem Jūdiem un Kaldejiem, kas pie viņa bija Micpā.
Fe ami’ty volam-paha-fito, le nimb’eo t’Ismaele, ana’ i Netanià, ana’ i Elisama tirim-panjaka rekets’ ondaty folo le zinevo’ iareo t’i Gedalià, vinono’ iereo naho o nte-Iehoda naho nte-Kasdý nitrao­k’ ama’e e Mitspào.
26 Tad visi ļaudis cēlās, ir mazi, ir lieli līdz ar kara virsniekiem, un gāja uz Ēģipti; jo tie bijās no Kaldejiem. -
Niongak’ amy zao ondaty iabio, ty kede naho ty bey, naho o mpifehe lahindefoñeo nimb’e Mitsraime mb’eo amy t’ie nihembañe amo nte-Kasdio.
27 Un trīsdesmit septītā gadā pēc tam, kad Jojaķins, Jūda ķēniņš, bija aizvests, divpadsmitā mēnesī, divdesmit septītā mēneša dienā, Evil-Merodaks, Bābeles ķēniņš, tai gadā, kad palika par ķēniņu, paaugstināja Jojaķina, Jūda ķēniņa, galvu no cietuma nama.
Ie amy taom-paha-telopolo-fito’ ambi’ ty naha mpirohi’ Iehoiakine mpanjaka’ Iehoda, amy andro faha-roapolo-fito’ ambi’ i vo­lam-pahafitoiy, te naonjo’ Ivil-merodake mpanjaka’ i Bavele amy taom-pamotoram-pifeleha’ey ty añambone’ Iehoiakine mpanjaka Iehoda boak’ am-porozò ao,
28 Un viņš runāja laipnīgi ar to un lika viņa krēslu pār visiem ķēniņu krēsliem, kas pie viņa bija Bābelē.
le namere aze vaho napo’e ambone’ o fiambesam-panjaka mpindre ama’e e Baveleo i fiambesa’ey.
29 Un viņš pārmija viņa cietuma drēbes, un tas ēda vienmēr viņa priekšā, kamēr dzīvoja.
Sinolo’e o sikim-pan­­drohiza’eo, le nikama añ’ atrefa’ i mpanjakay nainai’e amo hene andro niveloma’eo.
30 Un viņš tam nosprieda uzturam dienišķu daļu, ko tas ikdienas dabūja no ķēniņa, kamēr dzīvoja.
Le i fiveloma’ey, nampama­hane’ i mpanjakay aze ty anjara mifanoitoy, ty anjara boak’ andro amo hene andro niveloma’eo.

< Otra Ķēniņu 25 >