Otra Ķēniņu 22

1 Josija bija astoņus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīsdesmit un vienu gadu Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Jedida, Adajas meita no Backates.

Jošíja je bil star osem let, ko je začel kraljevati in v Jeruzalemu je kraljeval enaintrideset let. Ime njegove matere je bilo Jedída, hči Adajája iz Bockáta.

2 Un tas darīja, kas Tam Kungam labi patika un staigāja visos sava tēva Dāvida ceļos un neatkāpās ne pa labo ne pa kreiso roku.

Delal je to, kar je bilo pravilno v Gospodovih očeh in hodil po vsej poti svojega očeta Davida in se ni obrnil vstran k desni roki ali k levi.

3 Un ķēniņa Josijas astoņpadsmitā gadā ķēniņš sūtīja skrīveri Safanu, Acalijas dēlu, Mešulama dēla dēlu, Tā Kunga namā un sacīja:

V osemnajstem letu kralja Jošíja se je pripetilo, da je kralj poslal Šafána, Acaljájevega sina, Mešulámovega sina, pisarja, h Gospodovi hiši, rekoč:

4 Ej pie augstā priestera Hilķijas, saņemt to naudu, kas Tā Kunga namā nesta, un ko sliekšņu sargi no tiem ļaudīm sakrājuši,

»Pojdi gor k vélikemu duhovniku Hilkijáju, da bo lahko preštel srebro, ki je bilo prineseno v Gospodovo hišo, ki so ga čuvaji vrat zbrali od ljudstva

5 Un to dot tiem darba uzraugiem rokā, kas ir iecelti pār Tā Kunga namu, lai tie to dod tiem strādniekiem pie Tā Kunga nama, izlabot tā nama plīsumus,

in naj ga izročijo v roko izvajalcem dela, ki imajo nadzor nad Gospodovo hišo, in naj ga dajo izvajalcem dela, ki je v Gospodovi hiši, da popravijo vrzeli hiše;

6 Tiem amatniekiem un nama taisītājiem un mūrniekiem, pirkt kokus un cirstus akmeņus, izlabot to namu.

tesarjem, graditeljem in zidarjem, da kupijo lesa in klesanega kamna, da popravijo hišo.«

7 Bet lai neprasa atbildēšanu par to naudu, kas viņu rokā dota, jo tie to dara uz ticību.

Vendar ni bilo z njimi narejenega nobenega obračuna o denarju, ki je bil izročen v njihovo roko, ker so zvesto postopali.

8 Tad augstais priesteris Hilķija sacīja uz skrīveri Safanu: es bauslības grāmatu esmu atradis Tā Kunga namā. Un Hilķija deva Safanam to grāmatu; un tas to lasīja.

Véliki duhovnik Hilkijá je pisarju Šafánu rekel: »V Gospodovi hiši sem našel knjigo postave.« Hilkijá je knjigo izročil Šafánu in ta jo je prebral.

9 Un skrīveris Safans nāca pie ķēniņa un viņam nesa vēsti atpakaļ un sacīja: tavi kalpi ir izbēruši to naudu, kas Tā Kunga namā atrasta, un to devuši rokā tiem darba uzraugiem, kas iecelti pār Tā Kunga namu.

Pisar Šafán je prišel h kralju in kralju ponovno prinesel besedo ter rekel: »Tvoji služabniki so zbrali denar, ki je bil najden v hiši in ga izročili v roko tistih, ki opravljajo delo, ki imajo nadzor nad Gospodovo hišo.«

10 Un skrīveris Safans stāstīja ķēniņam un sacīja: priesteris Hilķija man devis vienu grāmatu. Un Safans to lasīja ķēniņam priekšā.

Pisar Šafán je kralju pokazal, rekoč: »Duhovnik Hilkijá mi je izročil knjigo.« In Šafán jo je bral pred kraljem.

11 Kad nu ķēniņš dzirdēja tās bauslības grāmatas vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes.

Pripetilo se je, ko je kralj slišal besede iz knjige postave, da je pretrgal svoja oblačila.

12 Un ķēniņš pavēlēja priesterim Hilķijam un Aikamam, Safana dēlam, un Akboram, Mikajas dēlam, un skrīverim Safanam un ķēniņa kalpam Azajam, un sacīja:

Kralj je ukazal duhovniku Hilkijáju, Šafánovemu sinu Ahikámu, Ahbórju, sinu Mihajá, pisarju Šafánu in kraljevemu služabniku Asajáju, rekoč:

13 Ejat, vaicājiet To Kungu priekš manis un priekš tiem ļaudīm un priekš visa Jūda par šās grāmatas vārdiem, kas ir atrasta. Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies par to, ka mūsu tēvi šās grāmatas vārdus nav klausījuši, nedz to darījuši, kas viss mums tur uzrakstīts.

»Pojdite, poizvedite od Gospoda zame in za ljudstvo in za vsega Juda glede besed te knjige, ki je najdena, kajti velik je Gospodov bes, ki je vžgan zoper nas, ker naši očetje niso prisluhnili besedam te knjige, da bi storili glede na vse, kar je napisano glede nas.«

14 Tad priesteris Hilķija un Aikams un Akbors un Safans un Azaja nogāja pie pravietes Uldas, drēbju sarga, Šaluma, Tikvas dēla, Aras dēla dēla, sievas, kas dzīvoja Jeruzālemes otrā daļā, un tie ar to runāja.

Tako so duhovnik Hilkijá, Ahikám, Ahbór, Šafán in Asajá odšli k prerokinji Huldi, ženi Šalúma, Tikvájevega sina, Harhásovega sina, varuha garderobe (torej prebivala je v Jeruzalemu, v drugem okraju) in se posvetovali z njo.

15 Un tā uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: sakāt tam vīram, kas jūs pie Manis sūtījis:

Rekla jim je: »Tako govori Gospod, Izraelov Bog: ›Povejte možu, ki vas je poslal k meni,

16 Tā saka Tas Kungs: redzi, Es vedīšu nelaimi pār šo vietu un pār viņas iedzīvotājiem, visus tās grāmatas vārdus, ko Jūda ķēniņš lasījis,

tako govori Gospod: ›Glejte, nad ta kraj in nad njegove prebivalce bom privedel zlo, celó vse besede knjige, ki jo je bral Judov kralj,

17 Tāpēc ka tie Mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem un Mani kaitinājuši ar visiem saviem roku darbiem, tāpēc Mana bardzība pret šo vietu iedegsies un nedzisīs.

ker so zapustili mene in zažigali kadilo drugim bogovom, da bi me lahko izzivali k jezi z vsemi deli svojih rok. Zato bo moj bes vnet zoper ta kraj in ne bo pogašen.

18 Bet uz Jūda ķēniņu, kas jūs sūtījis, To Kungu vaicāt, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par tiem vārdiem, ko tu esi dzirdējis:

Toda Judovemu kralju, ki vas je poslal, da povprašate od Gospoda, boste rekli tako: ›Tako govori Gospod, Izraelov Bog: › Glede besed, ki si jih slišal;

19 Tāpēc ka tava sirds mīksta tapusi, un tu priekš Tā Kunga esi zemojies, dzirdēdams, ko Es esmu runājis pret šo vietu un pret viņas iedzīvotājiem, ka tiem būs iet postā un palikt par lāstu, un esi saplēsis savas drēbes un raudājis manā priekšā, tad es tevi arī esmu paklausījis, saka Tas Kungs.

ker je bilo tvoje srce nežno in si se ponižal pred Gospodom, ko si slišal kaj sem govoril zoper ta kraj in zoper njegove prebivalce, da naj bi postali opustošenje in prekletstvo in si pretrgal svoja oblačila in jokal pred menoj, sem te tudi jaz uslišal, govori Gospod.

20 Tāpēc, redzi, Es tevi piepulcināšu taviem tēviem, un tu ar mieru tapsi guldīts savā kapā, un tavas acis neredzēs to nelaimi, ko Es vedīšu pār šo vietu. Un tie ķēniņam atsacīja šo vārdu.

Glej torej, zbral te bom k tvojim očetom in v miru boš zbran v svoj grob in tvoje oči ne bodo videle vsega zla, ki ga bom privedel na ta kraj.‹« In kralju so ponovno prinesli besedo.