Otra Ķēniņu 22
1 Josija bija astoņus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīsdesmit un vienu gadu Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Jedida, Adajas meita no Backates.
Josiah hi leng ahungchan kum chun ama kum get bou anahi, chuleh aman Jerusalem’ah kum somthum le khat sung lengvai anahom’in ahi. Anuchu Jedidah ahin Bozkath kho a kona Adaiah chanu ahi.
2 Un tas darīja, kas Tam Kungam labi patika un staigāja visos sava tēva Dāvida ceļos un neatkāpās ne pa labo ne pa kreiso roku.
Amahin Pathen mitmu’n thilpha jing anabollin, apu David khonung chu anajuijin ahi. Amahin thildih bolna dinga hin ana nungchon pon ahi.
3 Un ķēniņa Josijas astoņpadsmitā gadā ķēniņš sūtīja skrīveri Safanu, Acalijas dēlu, Mešulama dēla dēlu, Tā Kunga namā un sacīja:
Ama vaihom kum somle get alhinin, Josiah lengpan Meshullam tupa Azaliah chapa Shaphan chu thutanna munna lekhasunpa chu Pakai houin’ah ana sollin, hitihin thu anapen ahi,
4 Ej pie augstā priestera Hilķijas, saņemt to naudu, kas Tā Kunga namā nesta, un ko sliekšņu sargi no tiem ļaudīm sakrājuši,
“Nangma thempulen Hilkiah koma gache inlang, kot ngah pan Pakai houin'a mipi akona adondoh’u sum hochu simtoh henlang,
5 Un to dot tiem darba uzraugiem rokā, kas ir iecelti pār Tā Kunga namu, lai tie to dod tiem strādniekiem pie Tā Kunga nama, izlabot tā nama plīsumus,
Houin semphatna dinga vaihom ho khutna pelut hen, chutileh amahon Pakai houin sahphatna a natong ho chu athaman u peh nan mangcha theiyun te,” ati.
6 Tiem amatniekiem un nama taisītājiem un mūrniekiem, pirkt kokus un cirstus akmeņus, izlabot to namu.
Amahon thingthembol ho, insa ho chule songkhengthem ho goina’a amanchah theidiu ahi. Chujongleh Houin semphatna man dingin thing chuleh song kikhengsa ho chule adang houin semphatna dinga ngaichat umho chu chohnan mang’u hen,” ati.
7 Bet lai neprasa atbildēšanu par to naudu, kas viņu rokā dota, jo tie to dara uz ticību.
“Ahinla insahna dinga vaihom hochun akhut uva sum hunglut hochu ajat simtoh suhtoh le kholtoh angaipoi, ajeh chu amaho lungtheng cheh leh tahsan theidolcheh ahinauve,” ati.
8 Tad augstais priesteris Hilķija sacīja uz skrīveri Safanu: es bauslības grāmatu esmu atradis Tā Kunga namā. Un Hilķija deva Safanam to grāmatu; un tas to lasīja.
Hilkiah thempu lenpa chun thutanna lekhasunpa kom’a chun, “Keiman Pakai houin sunga chun Dan buchu kamu dohtai,” ati. Hichun Hilkiah chun hiche lekhajol chu Shaphan kom’a apen aman jong asim’in ahi.
9 Un skrīveris Safans nāca pie ķēniņa un viņam nesa vēsti atpakaļ un sacīja: tavi kalpi ir izbēruši to naudu, kas Tā Kunga namā atrasta, un to devuši rokā tiem darba uzraugiem, kas iecelti pār Tā Kunga namu.
Shaphan chu lengpa kom’a achen thilsoh ho chu alhut un, “Nanoija mopohna neiho chun Pakai houin na sum hunglut hochu houin’a natong hole toh lamkai ho khutna apelut tauve,” atiuvin.
10 Un skrīveris Safans stāstīja ķēniņam un sacīja: priesteris Hilķija man devis vienu grāmatu. Un Safans to lasīja ķēniņam priekšā.
Shaphan chun lengpa chu aseipeh kit’in, “Hilkiah thempu pachun lekhajol khat eipe in ahi,” ati, hichun Shaphan in jong lengpa chu asim pehtan ahi.
11 Kad nu ķēniņš dzirdēja tās bauslības grāmatas vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes.
Lengpa chun hiche Dan lekhabua kijih chu ajah phat chun, lungkham tah’in apon abot eh jengin ahi.
12 Un ķēniņš pavēlēja priesterim Hilķijam un Aikamam, Safana dēlam, un Akboram, Mikajas dēlam, un skrīverim Safanam un ķēniņa kalpam Azajam, un sacīja:
Hiche jouchun aman, Hilkiah thempupa, Shaphan chapa Ahikam, Micaiah chapa Acbor, Shaphan thutanna'a lekhasunpa chuleh Asaiah lengpa thumop a pang, amaho koma chun hiche thupeh apetan ahi.
13 Ejat, vaicājiet To Kungu priekš manis un priekš tiem ļaudīm un priekš visa Jūda par šās grāmatas vārdiem, kas ir atrasta. Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies par to, ka mūsu tēvi šās grāmatas vārdus nav klausījuši, nedz to darījuši, kas viss mums tur uzrakstīts.
“Nangho cheuvin lang keima leh Judah mipi ho jouse thalhengin Pakai kom’ah tao unlang, akimudoh lekahjol akijih thucheng ho chung chang hi gakhol toh tauvin. Ajeh chu ipu ipateu vin hiche lekhajol kijih thucheng ho dungjuijahi ana chonloujeh uvin, achung'uva Pakai lunghan na hi adeojah jing in ahi. Eihon itohtei diuva kisei i-toh diu thilho chu khatcha jong ihin tong pouvin ahi,” ati.
14 Tad priesteris Hilķija un Aikams un Akbors un Safans un Azaja nogāja pie pravietes Uldas, drēbju sarga, Šaluma, Tikvas dēla, Aras dēla dēla, sievas, kas dzīvoja Jeruzālemes otrā daļā, un tie ar to runāja.
Hijeh chun Hilkiah thempupa, Ahikam, Achor, Shapahn leh Asaiah chu Jerusalem a chenna ding munthah lang achun Huldah themgaonu ga dongtoh dingin acheuvin ahi. Amanu hi Harhas chapa Tikvah chapa Shallum jinu, houin a vonchol vesuija pang ahi.
15 Un tā uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: sakāt tam vīram, kas jūs pie Manis sūtījis:
Amanu chun amaho kom’ah chun, “Israel Pakai Pathen chun hitin aseije, kileuvin lang nahin solpa kom’a chun hitin aseijun,” ati.
16 Tā saka Tas Kungs: redzi, Es vedīšu nelaimi pār šo vietu un pār viņas iedzīvotājiem, visus tās grāmatas vārdus, ko Jūda ķēniņš lasījis,
“Hiche hi Pakai thusei ahi, Keiman hiche khopile amite chunga hi thohgimna kahin chuhsah ding ahi. Judah lengpan asimdoh hiche lekhajolla kijih ho chengsehi hung guilhung teiding ahi.
17 Tāpēc ka tie Mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem un Mani kaitinājuši ar visiem saviem roku darbiem, tāpēc Mana bardzība pret šo vietu iedegsies un nedzisīs.
Ajeh chu kamiten eipaidoh tauvin, Pathen neilou namdangte semthu pathen ho kom’ah kilhaina gantha akatdoh tauvin, athilbol hojouse jeh in keima eilunghan sahlheh tauvin ahi. Hiche mun douna kalunghan hi deojah jeng ding ahin hiche chu chen-mitjou hilou ding ahi,” ati.
18 Bet uz Jūda ķēniņu, kas jūs sūtījis, To Kungu vaicāt, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par tiem vārdiem, ko tu esi dzirdējis:
“Ahinlah Pakai holding’a nahin sol uvah Judah lengpa kom’achun cheuvinlang hitin seipehun, Hichehi Israel Pathen Pakaiyin nathujah thupeh chungchanga chun hitin aseije,
19 Tāpēc ka tava sirds mīksta tapusi, un tu priekš Tā Kunga esi zemojies, dzirdēdams, ko Es esmu runājis pret šo vietu un pret viņas iedzīvotājiem, ka tiem būs iet postā un palikt par lāstu, un esi saplēsis savas drēbes un raudājis manā priekšā, tad es tevi arī esmu paklausījis, saka Tas Kungs.
Nangma nalungkham’in, nang le nang nakisunem lhehjingin, nangin hiche khopi le amite douna kasei hiche gamhi sapsetna aching ding chule ahomkeo hung hiding ahi, kitichu najah phat’in lungkham tah in napon nabottel jengin chuleh kisih tah in nakap jah jengin ahi. Hijehchun keiman tahbeh in nataona chu kajatai tin Pakaiyin aseije,” ati.
20 Tāpēc, redzi, Es tevi piepulcināšu taviem tēviem, un tu ar mieru tapsi guldīts savā kapā, un tavas acis neredzēs to nelaimi, ko Es vedīšu pār šo vietu. Un tie ķēniņam atsacīja šo vārdu.
“Hijeh chun keiman kateppeh hamsetna chu nangma nathi’a lungmong’a nakivui kahsen hinchuhsah taponge. Keiman hiche khopi chunga kachuhsah ding suhgimna chu nangin namutah louding ahi,” ati. Hiti chun amanu kona thupeh chu lengpa kom’ah ale pohlut peh tauvin ahi.
