Otra Ķēniņu 21
1 Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit un pieci gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Evciba.
Manassǝⱨ padixaⱨ bolƣanda on ikki yaxta bolup, Yerusalemda ǝllik bǝx yil sǝltǝnǝt ⱪildi. Uning anisining ismi Ⱨǝfzibaⱨ idi.
2 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to pagānu negantības, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.
U Pǝrwǝrdigar Israillarning aldidin ⱨǝydǝp qiⱪiriwǝtkǝn yat ǝlliklǝrning yirginqlik adǝtlirigǝ ohxax ixlar bilǝn Pǝrwǝrdigarning nǝziridǝ rǝzil bolƣanni ⱪildi.
3 Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Hizkija bija iznīcinājis, un cēla Baālam altārus un taisīja Ašeru, kā Ahabs, Israēla ķēniņš, bija darījis, un metās zemē priekš visa debesspulka un tiem kalpoja.
U atisi Ⱨǝzǝkiya buzup yoⱪatⱪan «yuⱪiri jaylar»ni ⱪaytidin yasatti; u Baalƣa atap ⱪurbangaⱨlarni saldurup, Israilning padixaⱨi Aⱨab ⱪilƣandǝk bir Axǝraⱨ mǝbud yasidi; u asmandiki nurƣunliƣan ay-yultuzlarƣa bax urdi wǝ ularning ⱪulluⱪiƣa kirdi.
4 Viņš taisīja arī altārus Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs sacījis: “Jeruzālemē Es gribu likt Savu Vārdu.”
U Pǝrwǝrdigarning ɵyidimu ⱪurbangaⱨlarni yasatti. Xu ibadǝthana toƣruluⱪ Pǝrwǝrdigar: Mǝn Yerusalemda Mening namimni ⱪoyimǝn, degǝnidi.
5 Viņš uztaisīja altārus arī visam debess pulkam abos Tā Kunga nama pagalmos.
U Pǝrwǝrdigarning ɵyining ikki ⱨoylisida «asmanning ⱪoxuni»ƣa ⱪurbangaⱨlarni atap yasatti.
6 Un viņš lika savam dēlam iet caur uguni un cienīja zīlēšanu un vārdošanu un pieturēja pūtējus un burvjus, un darīja daudz ļauna priekš Tā Kunga acīm, Viņu kaitinādams.
Ɵz oƣlini ottin ɵtküzdi; jadugǝrqilik bilǝn palqiliⱪ ixlǝtti, ɵzigǝ jinkǝxlǝr bilǝn ǝpsunqilarni bekitti; u Pǝrwǝrdigarning nǝziridǝ san-sanaⱪsiz rǝzillikni ⱪilip uning ƣǝzipini ⱪozƣidi.
7 Viņš arī lika Ašeras bildi, ko bija taisījis, tai namā, par ko Tas Kungs bija sacījis uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu: šai namā un Jeruzālemē, ko Es no visām Israēla ciltīm izredzējis, Es Savu vārdu likšu mūžīgu
U yasatⱪan «Axǝraⱨ» oyma mǝbudni [Hudaning] ɵyigǝ ⱪoydi. Xu ɵy toƣruluⱪ Pǝrwǝrdigar Dawutⱪa wǝ uning oƣli Sulaymanƣa: — «Bu ɵydǝ, xundaⱪla Israilning ⱨǝmmǝ ⱪǝbililirining zeminliri arisidin Mǝn talliƣan Yerusalemda Ɵz namimni ǝbǝdgiqǝ ⱪaldurimǝn;
8 Un Israēla kājai Es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko Es esmu devis viņu tēviem, kad tie tura un dara visu, ko Es tiem esmu pavēlējis, un visu bauslību, ko Mans kalps Mozus tiem pavēlējis.
ǝgǝr Israil pǝⱪǝt Mǝn ularƣa tapiliƣan barliⱪ ǝmrlǝrgǝ, yǝni Ɵz ⱪulum Musa ularƣa buyruƣan barliⱪ ⱪanunƣa muwapiⱪ ǝmǝl ⱪilixⱪa kɵngül ⱪoysila, Mǝn ularning putlirini ata-bowiliriƣa tǝⱪsim ⱪilƣan bu zemindin ⱪaytidin neri ⱪilmaymǝn», degǝnidi.
9 Bet tie neklausīja, jo Manasus tos apmaldināja, ka tie ļaunāki darīja nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdeldējis.
Lekin ular ⱪulaⱪ salmaytti; xunglaxⱪimu, Manassǝⱨ ularni xundaⱪ azdurdiki, ular Pǝrwǝrdigar Israillarning aldidin ⱨalak ⱪilƣan yat ǝlliklǝrdin axurup rǝzillik ⱪilatti.
10 Tad Tas Kungs runāja caur Saviem kalpiem, tiem praviešiem, un sacīja:
Xunga Pǝrwǝrdigar Ɵz ⱪulliri bolƣan pǝyƣǝmbǝrlǝrning wasitisi arⱪiliⱪ mundaⱪ dedi: —
11 Tāpēc ka Manasus, Jūda ķēniņš, darījis šādu negantību, ļaunāki pār visu, ko Amorieši darījuši priekš viņa, un Jūdu arīdzan pavedis uz grēkiem caur saviem elkudieviem,
Yǝⱨudaning padixaⱨi Manassǝⱨ bu yirginqlik ixlarni ⱪilip, ⱨǝtta uningdin ilgiri ɵtkǝn Amoriylar ⱪilƣan barliⱪ rǝzilliktin ziyadǝ rǝzillik ⱪilip, uning butliri bilǝn Yǝⱨudanimu gunaⱨⱪa azdurƣini üqün
12 Tāpēc Tas Kungs, Israēla Dievs tā saka: redzi, Es vedīšu nelaimi pār Jeruzālemi un pār Jūdu, ka ikkatram, kas to dzird, abas ausis skanēs.
Israilning Hudasi Pǝrwǝrdigar mundaⱪ dǝydu: — «Mana, Yerusalem bilǝn Yǝⱨudaning üstigǝ xundaⱪ balayi’apǝt kǝltürimǝnki, kimki uni anglisila ⱪulaⱪliri zingildap ketidu.
13 Jo Es Jeruzālemi izdalīšu kā Samariju un izsvēršu kā Ahaba namu, un izslaucīšu Jeruzālemi, kā bļodu izslauka, kas top izslaucīta un uz muti apgāzta.
Mǝn Samariyǝni ɵlqigǝn tana wǝ Aⱨabning jǝmǝtini tǝkxürgǝn tik ɵlqigüq yip bilǝn Yerusalemni tǝkxürtimǝn; kixi ⱪaqini qayⱪap sürtkǝndin keyin düm kɵmtürüp ⱪoyƣandǝk, Yerusalemni qayⱪap ɵrüymǝn.
14 Un Es atmetīšu Savas tautas atlikušos un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie būs par laupījumu un izpostījumu visiem saviem ienaidniekiem.
Mǝn mirasimning ⱪalƣanliridinmu waz keqip, düxmǝnlirining ⱪoliƣa tapxurimǝn; ularni ⱨǝmmǝ düxmǝnlirigǝ bulang-talang obyekti wǝ olja ⱪilip berimǝn;
15 Tāpēc ka tie darījuši, kas Man nepatīk, un Mani apkaitinājuši no tās dienas, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz šai dienai.
Qünki ular Mening nǝzirimdǝ rǝzil bolƣanni ⱪilip, ularning ata-bowiliri Misirdin qiⱪⱪan kündin tartip bügüngiqǝ ƣǝzipimni ⱪozƣap kǝldi».
16 Un Manasus arī izlēja daudz nenoziedzīgas asinis, tiekams Jeruzāleme tapa pilna no viena gala līdz otram, pāri par to grēku, uz ko viņš Jūdu paveda, darīt, kas Tam Kungam nepatika.
Manassǝⱨ ǝmdi pütkül Yerusalemni bir qetidin yǝnǝ bir qetigiqǝ ⱪanƣa toldurup, kɵp naⱨǝⱪ ⱪan tɵkküzdi wǝ ohxaxla ɵzi ⱪiliwatⱪan gunaⱨi bilǝn Yǝⱨudalarni azdurup, ularning Pǝrwǝrdigarning nǝziridiki rǝzillikni ⱪilixiƣa sǝwǝb boldi.
17 Un kas vēl par Manasu stāstāms un viss, ko viņš darījis un viņa grēki, ko viņš grēkojis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Manassǝⱨning baxⱪa ixliri ⱨǝm ⱪilƣanlirining ⱨǝmmisi, jümlidin u sadir ⱪilƣan gunaⱨ «Yǝⱨuda padixaⱨlirining tarih-tǝzkiriliri» degǝn kitabta pütülgǝn ǝmǝsmidi?
18 Un Manasus aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts sava nama dārzā, Uzas dārzā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā.
Manassǝⱨ ata-bowilirining arisida uhlidi wǝ ɵz ɵyining beƣida, yǝni Uzzaⱨning beƣida dǝpnǝ ⱪilindi. Andin oƣli Amon uning ornida padixaⱨ boldi.
19 Amons bija divdesmit un divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Mezulemeta, Aruca meita, no Jotbas.
Amon padixaⱨ bolƣanda yigirmǝ ikki yaxta bolup, Yerusalemda ikki yil sǝltǝnǝt ⱪildi. Uning anisining ismi Mǝxullǝmǝt idi; u Yotbaⱨliⱪ Ⱨaruzning ⱪizi idi.
20 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvs Manasus bija darījis.
Amon atisi Manassǝⱨ ⱪilƣandǝk Pǝrwǝrdigarning nǝziridǝ rǝzil bolƣanni ⱪilatti.
21 Un viņš staigāja visos tanīs ceļos, kur viņa tēvs bija staigājis, un kalpoja tiem elkadieviem, kam viņa tēvs bija kalpojis, un metās zemē priekš tiem.
U atisi mangƣan barliⱪ yollarda mangatti; u atisi ⱪulluⱪida bolƣan butlarning ⱪulluⱪida bolup, ularƣa sǝjdǝ ⱪilip,
22 Un viņš atstāja To Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja Tā Kunga ceļos.
Pǝrwǝrdigarning yolida yürmǝy, ɵz ata-bowilirining Hudasi Pǝrwǝrdigarni tǝrk ⱪildi.
23 Un Amona kalpi cēla dumpi pret viņu un nokāva ķēniņu viņa namā.
Əmdi Amonning hizmǝtkarliri padixaⱨni ⱪǝstlǝp, uni ɵz ordisida ɵltürdi.
24 Bet tās zemes ļaudis kāva visus, kas dumpi bija cēluši pret ķēniņu Amonu. Un tie zemes ļaudis darīja viņa dēlu Josiju par ķēniņu viņa vietā.
Lekin yurt hǝlⱪi Amon padixaⱨni ⱪǝstligǝnlǝrning ⱨǝmmisini ɵltürdi; andin yurt hǝlⱪi uning ornida oƣli Yosiyani padixaⱨ ⱪildi.
25 Un kas vēl par Amonu stāstāms, ko viņš darījis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Amonning baxⱪa ixliri ⱨǝm ⱪilƣanlirining ⱨǝmmisi «Yǝⱨuda padixaⱨlirining tarih-tǝzkiriliri» degǝn kitabta pütülgǝn ǝmǝsmidi?
26 Un viņš savā kapā tapa aprakts Uzas dārzā, un viņa dēls Josija palika par ķēniņu viņa vietā.
U Uzzaⱨning beƣida ɵz ⱪǝbrisidǝ dǝpnǝ ⱪilindi. Andin oƣli Yosiya uning ornida padixaⱨ boldi.
