Otra Ķēniņu 21
1 Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit un pieci gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Evciba.
HE umikumamalua na makahiki o Manase, i kona wa i lilo ai i alii, a he kanalimakumamalima na makahiki ana i alii ai ma Ierusalema, A o Hepeziba ka inoa o kona makuwahine.
2 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to pagānu negantības, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.
A hana ino aku la ia imua o Iehova, e like me na mea haumia o na lahuikanaka a Iehova i kipaku ae mai ke alo aku o na mamo a Iseraela.
3 Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Hizkija bija iznīcinājis, un cēla Baālam altārus un taisīja Ašeru, kā Ahabs, Israēla ķēniņš, bija darījis, un metās zemē priekš visa debesspulka un tiem kalpoja.
A hana hou aku la ia i na heiau a Hezekia a kona makuakane i wawahi ai; a kukulu iho la ia i na kuahu no Baala, a hana hoi i kii o Aseterota, e like me ka hana a Ahaba, ke alii o ka Iseraela; a hoomana aku la i na puali a pau o ka lani, a malama ia lakou.
4 Viņš taisīja arī altārus Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs sacījis: “Jeruzālemē Es gribu likt Savu Vārdu.”
A hana aku la ia i na kuahu iloko o ka hale o Iehova, kahi a Iehova i i mai ai, Ma Ierusalema e waiho ai au i ko'u inoa.
5 Viņš uztaisīja altārus arī visam debess pulkam abos Tā Kunga nama pagalmos.
Hana aku la hoi ia i na kuahu no na puali a pau o ka lani ma na pahale elua o ka hale o Iehova.
6 Un viņš lika savam dēlam iet caur uguni un cienīja zīlēšanu un vārdošanu un pieturēja pūtējus un burvjus, un darīja daudz ļauna priekš Tā Kunga acīm, Viņu kaitinādams.
A kaumaha aku la ia i kana keikikane i ke ahi, a nana i ke ao, a hookilokilo, a ninau i na uhane ino, a i na kupua; ua nui kana hana hewa ana imua o Iehova e hoonaukiuki ia ia.
7 Viņš arī lika Ašeras bildi, ko bija taisījis, tai namā, par ko Tas Kungs bija sacījis uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu: šai namā un Jeruzālemē, ko Es no visām Israēla ciltīm izredzējis, Es Savu vārdu likšu mūžīgu
A kukulu iho la no ia i kii kalaiia no Aseterota, ka mea ana i hana'i, ma ka hale, kahi a Iehova i i mai ai ia Davida a ia Solomona kana keiki, Ma keia hale, a ma Ierusalema, ka mea a'u i wae ai mailoko mai o na ohana a pau o ka Iseraela, e waiho mau loa ai au i ko'u inoa:
8 Un Israēla kājai Es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko Es esmu devis viņu tēviem, kad tie tura un dara visu, ko Es tiem esmu pavēlējis, un visu bauslību, ko Mans kalps Mozus tiem pavēlējis.
Aole hoi au e hoonee hou aku i ka wawae o ka Iseraela mai ka aina aku a'u i haawi aku ai i ko lakou poe kupuna, ke makaala io lakou e hana, e like me na mea a pau a'u i kauoha aku ai ia lakou, a me ke kanawai a pau a Mose ka'u kauwa i kauoha aku ai ia lakou.
9 Bet tie neklausīja, jo Manasus tos apmaldināja, ka tie ļaunāki darīja nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdeldējis.
Aole hoi lakou i lohe; aka, hoowalewale ae la o Manase ia lakou e hookela aku i ka hana hewa ana mamua o ko na lahuikanaka a Iehova i luku ai imua o ka poe mamo a Iseraela.
10 Tad Tas Kungs runāja caur Saviem kalpiem, tiem praviešiem, un sacīja:
A olelo mai o Iehova ma kana poe kauwa ma na kaula, i mai la,
11 Tāpēc ka Manasus, Jūda ķēniņš, darījis šādu negantību, ļaunāki pār visu, ko Amorieši darījuši priekš viņa, un Jūdu arīdzan pavedis uz grēkiem caur saviem elkudieviem,
No ka mea, ua hana aku o Manase i keia mau mea haumia, i ka hewa oi aku imua o na mea a pau a ka Amora i hana'i mamua ona, a ua hoolilo i ka Iuda i ka hewa ma kona mau kii;
12 Tāpēc Tas Kungs, Israēla Dievs tā saka: redzi, Es vedīšu nelaimi pār Jeruzālemi un pār Jūdu, ka ikkatram, kas to dzird, abas ausis skanēs.
No ia mea, ke olelo mai nei o Iehova ke Akua o ka Iseraela, Aia hoi, e lawe mai ana au i ka ino maluna o Ierusalema, a o ka Iuda, i ka mea e kani ai na pepeiao elua o na mea a pau i lohe.
13 Jo Es Jeruzālemi izdalīšu kā Samariju un izsvēršu kā Ahaba namu, un izslaucīšu Jeruzālemi, kā bļodu izslauka, kas top izslaucīta un uz muti apgāzta.
A e kau aku au maluna o Ierusalema i ke kaulaana o Samaria, a me ka mea kaupaona o ko ka hale o Ahaba; a e holoi maloo aku au ia Ierusalema, e like me ka mea nana e holoi maloo ke kiaha, holoi no ia, a huli ia ia ilalo ke alo.
14 Un Es atmetīšu Savas tautas atlikušos un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie būs par laupījumu un izpostījumu visiem saviem ienaidniekiem.
A e haalele au i ke koena o ko'u hooilina, a e haawi aku au ia lakou iloko o ka lima o ko lakou poe enemi; a e lilo lakou i poe pio, a i waiwai pio no ko lakou poe enemi;
15 Tāpēc ka tie darījuši, kas Man nepatīk, un Mani apkaitinājuši no tās dienas, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz šai dienai.
No ka mea, ua hana hewa lakou imua o'u, a ua hoonaukiuki lakou ia'u mai ka manawa mai a ko lakou poe kupuna i puka ae mai Aigupita mai a hiki i keia wa.
16 Un Manasus arī izlēja daudz nenoziedzīgas asinis, tiekams Jeruzāleme tapa pilna no viena gala līdz otram, pāri par to grēku, uz ko viņš Jūdu paveda, darīt, kas Tam Kungam nepatika.
I hookahe ae la o Manase i ke koko hala ole he nui loa, a hoopiha iho la oia ia Ierusalema mai kela aoao a hiki i keia aoao; he okoa kona hewa, o ka hoolilo ana i ka Iuda i ka hewa e hana hewa imua o Iehova.
17 Un kas vēl par Manasu stāstāms un viss, ko viņš darījis un viņa grēki, ko viņš grēkojis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
A o na hana i koe a Manase, a o na mea a pau ana i hana'i, a o kona hewa ana i hewa'i, aole anei i kakauia lakou iloko o ka buke oihanaalii a na'lii o ka Iuda?
18 Un Manasus aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts sava nama dārzā, Uzas dārzā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā.
A hiamoe iho la o Manase me kona poe kupuna, a kanuia oia ma ke kihapai o kona hale, ma ke kihapai o Uza: a noho alii iho la o Amona kana keiki ma kona hakahaka.
19 Amons bija divdesmit un divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Mezulemeta, Aruca meita, no Jotbas.
He iwakaluakumamalua na makahiki o Amona i kona wa i lilo ai i alii: a elua makahiki o kona noho alii ana ma Ierusalema. A o Mesulemeta ka inoa o kona makuwahine. ke kaikamahine a Haruza no Ioteba.
20 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvs Manasus bija darījis.
A hana ino aku la ia imua o Iehova e like me ka Manase, ka kona makuakane i hana'i.
21 Un viņš staigāja visos tanīs ceļos, kur viņa tēvs bija staigājis, un kalpoja tiem elkadieviem, kam viņa tēvs bija kalpojis, un metās zemē priekš tiem.
A hele aku ia ma na aoao a pau a kona makuakane i hele ai, a malama aku i na kii a kona makuakane i malama'i, a hoomana aku la ia lakou.
22 Un viņš atstāja To Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja Tā Kunga ceļos.
Haalele no oia ia Iehova ke Akua o kona poe kupuna, aole ia i hele ma ka aoao o Iehova.
23 Un Amona kalpi cēla dumpi pret viņu un nokāva ķēniņu viņa namā.
A kipi ae la na kauwa a Amona ia ia, a pepehi iho la i ke alii maloko o kona hale iho.
24 Bet tās zemes ļaudis kāva visus, kas dumpi bija cēluši pret ķēniņu Amonu. Un tie zemes ļaudis darīja viņa dēlu Josiju par ķēniņu viņa vietā.
A pepehi aku la na kanaka o ka aina i ka poe a pau i kipi i ke alii ia Amona; a hooalii aku la na kanaka o ka aina ia Iosia kana keiki ma kona hakahaka.
25 Un kas vēl par Amonu stāstāms, ko viņš darījis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
A o na mea i koe a Amona i hana'i, aole anei i kakania lakou iloko o ka buke oihanaalii a na'lii o ka Iuda?
26 Un viņš savā kapā tapa aprakts Uzas dārzā, un viņa dēls Josija palika par ķēniņu viņa vietā.
A kanu lakou ia ia iloko o kona halelua iho ma ke kihapai o Uza; a noho alii iho la o Iosia kana keiki ma kona hakahaka.
