Otra Ķēniņu 21
1 Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit un pieci gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Evciba.
Manasseh teh siangpahrang lah ao nah, kum 12 touh a pha. Jerusalem vah kum 55 siangpahrang lah ao. A manu min teh Hephzibah doeh.
2 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to pagānu negantības, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.
Isarel catounnaw hmalah BAWIPA ni a pâlei e miphunnaw ni panuettho e hnokahawi hoeh e ouk a sak awh e naw hah BAWIPA mithmu vah ouk a sak awh.
3 Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Hizkija bija iznīcinājis, un cēla Baālam altārus un taisīja Ašeru, kā Ahabs, Israēla ķēniņš, bija darījis, un metās zemē priekš visa debesspulka un tiem kalpoja.
Bangtelane tetpawiteh, A na pa Hezekiah ni a raphoe e hmuenrasang hah bout a sak dawkvah, Isarel siangpahrang Ahab ni ouk a sak e Baal bawknae khoungroe lah bout kangdue teh thingmeikaphawk a sak awh, kalvan kaawmnaw pueng hah a bawk awh teh a thaw hah a tawk pouh awh.
4 Viņš taisīja arī altārus Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs sacījis: “Jeruzālemē Es gribu likt Savu Vārdu.”
BAWIPA ni Jerusalem vah ka min ka o sak han ati e patetlah BAWIPA im vah thuengnae khoungroe a sak awh.
5 Viņš uztaisīja altārus arī visam debess pulkam abos Tā Kunga nama pagalmos.
BAWIPA bawknae im thongma kahni touh dawkvah, kalvan âsinaw bawk nahanelah thuengnae khouengroe a sak awh.
6 Un viņš lika savam dēlam iet caur uguni un cienīja zīlēšanu un vārdošanu un pieturēja pūtējus un burvjus, un darīja daudz ļauna priekš Tā Kunga acīm, Viņu kaitinādams.
Amae a ca hah, hmaisawi thuengnae lah a sak teh kutkhetkathoumnaw a khet sak teh, sueânnae hah a hno awh. Hmaui hoi kahrainaw hah a kambawngkhai awh. Cathut e lungkhueknae hoe a kâan sak awh teh, BAWIPA hmalah yonnae kalen a sak awh.
7 Viņš arī lika Ašeras bildi, ko bija taisījis, tai namā, par ko Tas Kungs bija sacījis uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu: šai namā un Jeruzālemē, ko Es no visām Israēla ciltīm izredzējis, Es Savu vārdu likšu mūžīgu
BAWIPA ni, Devit hoi a capa Solomon koevah hete im hoi Jerusalem, Isarel miphunnaw pueng thung hoi ka rawi e dawkvah, ka min teh yungyoe ka o sak vaiteh,
8 Un Israēla kājai Es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko Es esmu devis viņu tēviem, kad tie tura un dara visu, ko Es tiem esmu pavēlējis, un visu bauslību, ko Mans kalps Mozus tiem pavēlējis.
Kâ na poe e pueng hoi ka san Mosi koe kâ ka poe e naw pueng patetlah na tarawi awh pawiteh, na mintoenaw koe ka poe tangcoung e, ram thungup hai Isarelnaw teh nâtuek hai a khok paheng sak mahoeh atipouh e imthung vah, thingmeikaphawk a sak awh e hah a ta awh.
9 Bet tie neklausīja, jo Manasus tos apmaldināja, ka tie ļaunāki darīja nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdeldējis.
Hatei banglahai noutna awh hoeh teh, BAWIPA ni Isarel catounnaw hmalah a pâlei awh e miphunnaw ni a sak awh e hlak hai ka mathout lah sak hanlah, Manasseh ni ayânaw a pasawt.
10 Tad Tas Kungs runāja caur Saviem kalpiem, tiem praviešiem, un sacīja:
Hatdawkvah, BAWIPA ni a san profet hno lahoi a dei e teh,
11 Tāpēc ka Manasus, Jūda ķēniņš, darījis šādu negantību, ļaunāki pār visu, ko Amorieši darījuši priekš viņa, un Jūdu arīdzan pavedis uz grēkiem caur saviem elkudieviem,
Judah siangpahrang Manasseh ni, het hloi e panuettho e hno hah ayan vah Amornaw hlak hai hoe ka nut lah a sak awh teh Judahnaw hah meikaphawk hno lahoi yonnae a saksak.
12 Tāpēc Tas Kungs, Israēla Dievs tā saka: redzi, Es vedīšu nelaimi pār Jeruzālemi un pār Jūdu, ka ikkatram, kas to dzird, abas ausis skanēs.
Hatdawkvah Isarel BAWIPA Cathut ni, hettelah a dei, khenhaw! Jerusalem hoi Judahnaw koe kamthang ka thai tangkuem koe a hnâ kahni touh hoi hoe ka tâdeng sak han.
13 Jo Es Jeruzālemi izdalīšu kā Samariju un izsvēršu kā Ahaba namu, un izslaucīšu Jeruzālemi, kā bļodu izslauka, kas top izslaucīta un uz muti apgāzta.
Jerusalem khopui koe Samaria bangnuenae rui hoi Ahab imthungnaw ka bangnue e patetlah, Jerusalem ka bangnue han. Ailo pâle hnukkhu det pakhup e patetlah ka ta han.
14 Un Es atmetīšu Savas tautas atlikušos un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie būs par laupījumu un izpostījumu visiem saviem ienaidniekiem.
Kacawie hnonaw teh ka tâkhawng vaiteh a taran kut dawk ka poe pouh han. Hottelah, a na mintoenaw Izip ram hoi a tâco hnin hoi sahnin totouh ka mithmu vah, hnokathout a sak awh teh ka lungkhueknae na pahrue awh toe telah ati.
15 Tāpēc ka tie darījuši, kas Man nepatīk, un Mani apkaitinājuši no tās dienas, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz šai dienai.
Hatdawkvah, mintoenaw ni, Izip ram hoi na tâconae hnin hoi sahnin totouh nangmae catounnaw ni kai ka hmalah, yonnae doeh pou na sak awh.
16 Un Manasus arī izlēja daudz nenoziedzīgas asinis, tiekams Jeruzāleme tapa pilna no viena gala līdz otram, pāri par to grēku, uz ko viņš Jūdu paveda, darīt, kas Tam Kungam nepatika.
Hothloilah BAWIPA mithmu vah, hawihoehnae hah a sak awh teh Judahnaw pueng yonnae a saksak hloilah, Jerusalem avangvanglah totouh, Manasseh ni yon ka tawn hoeh naw e thi moi a palawng.
17 Un kas vēl par Manasu stāstāms un viss, ko viņš darījis un viņa grēki, ko viņš grēkojis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Hahoi Manasseh tawksaknae hoi kaawm rae, yon a sak e naw teh Judah siangpahrangnaw setouknae cauk dawk thut e lah ao nahoehmaw.
18 Un Manasus aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts sava nama dārzā, Uzas dārzā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā.
Manasseh teh a na mintoenaw koe a kâhat teh, Uzziah takha amae imteng vah a pakawp awh. Hahoi a capa Amon ni a yueng lah a uk.
19 Amons bija divdesmit un divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Mezulemeta, Aruca meita, no Jotbas.
Amon teh siangpahrang lah ao nah kum 22 touh a pha. Jerusalem vah kum 2 touh a bawi, a manu min teh Meshullemeth, Jotbah kho e Haruz canu doeh.
20 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvs Manasus bija darījis.
A na pa Manasseh ni, ouk a sak e patetlah BAWIPA mithmu vah thoenae a sak.
21 Un viņš staigāja visos tanīs ceļos, kur viņa tēvs bija staigājis, un kalpoja tiem elkadieviem, kam viņa tēvs bija kalpojis, un metās zemē priekš tiem.
A na pa ni a dawn e lamnaw hah a dawn van teh, a na pa ni meikaphawk thaw a tawk e hah a tawk teh a bawk.
22 Un viņš atstāja To Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja Tā Kunga ceļos.
A na mintoenaw e BAWIPA Cathut a ceitakhai teh BAWIPA lamthung dawn hoeh.
23 Un Amona kalpi cēla dumpi pret viņu un nokāva ķēniņu viņa namā.
Amon e a taminaw ni pouk a youk awh teh, siangpahrang teh ama im vah a thei awh.
24 Bet tās zemes ļaudis kāva visus, kas dumpi bija cēluši pret ķēniņu Amonu. Un tie zemes ļaudis darīja viņa dēlu Josiju par ķēniņu viņa vietā.
Hatei hote ram e taminaw ni pouk ka youk e Amon e taminaw pueng hah be a thei awh. Hahoi teh hote ram e taminaw ni a capa Josiah teh a yueng lah siangpahrang a tawk sak awh.
25 Un kas vēl par Amonu stāstāms, ko viņš darījis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Amon tawksaknae dawk hoi kaawm rae teh, Judah siangpahrangnaw setouknae cauk dawk be thut lah ao toung nahoehmaw.
26 Un viņš savā kapā tapa aprakts Uzas dārzā, un viņa dēls Josija palika par ķēniņu viņa vietā.
Hahoi Uzzah e takha thung, amae tangkom dawkvah a pakawp awh teh a capa Josiah ni a yueng lah a uk.
