Otra Ķēniņu 21
1 Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit un pieci gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Evciba.
Manasseh chu leng ahungchan chun ama kum somle kumni alhingbep in ahi. Amahin kum som nga le nga geijin vai ahom’in ahi. Anu min chu Hephzibah ahi.
2 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to pagānu negantības, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.
Amahin Pakai mitmu’n thilse jing anabollin ahi. Amahin Pathen in Israelte masanga ana nodoh pathen neilou nam mite thet umtah chonna ho chu anajuijin ahi.
3 Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Hizkija bija iznīcinājis, un cēla Baālam altārus un taisīja Ašeru, kā Ahabs, Israēla ķēniņš, bija darījis, un metās zemē priekš visa debesspulka un tiem kalpoja.
Apa Hezekiah in ana suhmang pathen neilouho doiphung chu atungdoh kit’in ahi. Aman Baal maicham jong asemdoh kit’in, chule Asherah doikhomjong atungdoh kit’in Israel lengpa Ahab bol tobang bangin in abollin ahi. Vanthamjolla thaneiho jouse anga ana bohkhup’in chuleh hiche hochu ahouvin ahi.
4 Viņš taisīja arī altārus Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs sacījis: “Jeruzālemē Es gribu likt Savu Vārdu.”
Pakaiyin “Jerusalem’ah kamin umden jing ding ahi,” ana tina Pakai houin mun’ah, pathen neilouho maicham ana semdoh in ahi.
5 Viņš uztaisīja altārus arī visam debess pulkam abos Tā Kunga nama pagalmos.
Aman hiche van thanei ho pathen doiphung hole maicham phungho jouse Pakai houin mun jousea ana thah tundoh kit in ahi.
6 Un viņš lika savam dēlam iet caur uguni un cienīja zīlēšanu un vārdošanu un pieturēja pūtējus un burvjus, un darīja daudz ļauna priekš Tā Kunga acīm, Viņu kaitinādams.
Manasseh in ama cha tahbeh jeng jong doi pathen ho hounan anakatdoh in, meiya ana gouvin, themka pou ana dongin, ai-lhimpou anabollin, gaochang miho jong atahsan in, mitphel doithem hopou anamang chan ahi. Hitihin aman Pakai mitmu’n thilse jeng ana bollin Pakai chu ana sulung hangin ahi.
7 Viņš arī lika Ašeras bildi, ko bija taisījis, tai namā, par ko Tas Kungs bija sacījis uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu: šai namā un Jeruzālemē, ko Es no visām Israēla ciltīm izredzējis, Es Savu vārdu likšu mūžīgu
Manasseh hin Asherah semthu pathen lim jeng jong ana sem’in, Pakaiyin David leh achapa Solomon anaseipeh na mun laitah houin sunga chun ana tungdoh in ahi. “Israel phungho jouse lah a kona kana lhendoh Jerusalem khopi leh a houin nahi kamin hi atonsot na kijajing ding ahi,” anati ahi.
8 Un Israēla kājai Es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko Es esmu devis viņu tēviem, kad tie tura un dara visu, ko Es tiem esmu pavēlējis, un visu bauslību, ko Mans kalps Mozus tiem pavēlējis.
Israelte hin chingthei tah a kathupeh holeh kasohpa Mose kana pehsa kadan sem hohi anit sohkei uva ahileh keiman apu apateu kanapeh gamsunga kona gamdanga sohchanga kasoldoh louhel diu ahi.
9 Bet tie neklausīja, jo Manasus tos apmaldināja, ka tie ļaunāki darīja nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdeldējis.
Ahinlah hiche mipite hin sei angai pouvin, chuleh Manasseh chun Israelte gamtepgam agalut’un, Pathen in ana suhmang Pathen neilou namdangte sanga thilsejo Manasseh in ana bolsah in ahi.
10 Tad Tas Kungs runāja caur Saviem kalpiem, tiem praviešiem, un sacīja:
Hiche jouchun Pakaiyin alhachate themgao ho mangchan thu ana seijin ahi.
11 Tāpēc ka Manasus, Jūda ķēniņš, darījis šādu negantību, ļaunāki pār visu, ko Amorieši darījuši priekš viņa, un Jūdu arīdzan pavedis uz grēkiem caur saviem elkudieviem,
“Judahte lengpa Manasseh in thet um tahtah thil tamtah ana boldoh in ahi. Israelte hiche gam’a achenlut masang uva anacheng Amor mite sangin thilsejo ana boldoh in ahi. Aman Judah mitehi milim semthu doilim houna a ana chonset sah in ahi,” ati.
12 Tāpēc Tas Kungs, Israēla Dievs tā saka: redzi, Es vedīšu nelaimi pār Jeruzālemi un pār Jūdu, ka ikkatram, kas to dzird, abas ausis skanēs.
Hijeh chun hichehi Israel Pakai Pathen chun hitin aseije, “Keiman Israelte Judah mipite chunga kahinpoh lutding hamsetna hi ajachan jouse tijatna kihot ling gamdiu ahi,” ati.
13 Jo Es Jeruzālemi izdalīšu kā Samariju un izsvēršu kā Ahaba namu, un izslaucīšu Jeruzālemi, kā bļodu izslauka, kas top izslaucīta un uz muti apgāzta.
“Keiman Jerusalem chunga thu katanding hi Samaria chungle Ahab insung mite chunga kanatanbang banga katantoh chet ding ahi. Keiman Jerusalem mipite chu min annehna kong akhup athalla asop banga kasuhmang ding ahi,” ati.
14 Un Es atmetīšu Savas tautas atlikušos un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie būs par laupījumu un izpostījumu visiem saviem ienaidniekiem.
“Hijouteng chule kamite amoh chengse jeng jong kapaidoh ding chuleh agalmi teuvin achom gam diuva kapehdoh ding ahi,” ati.
15 Tāpēc ka tie darījuši, kas Man nepatīk, un Mani apkaitinājuši no tās dienas, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz šai dienai.
“Ajeh chu amahon kamitmu’n thilse jeng abolluvin, Egypt akona apu apateu kahin puidoh apat tunigei hin eilunghansah jing jeng un ahi,” ati.
16 Un Manasus arī izlēja daudz nenoziedzīgas asinis, tiekams Jeruzāleme tapa pilna no viena gala līdz otram, pāri par to grēku, uz ko viņš Jūdu paveda, darīt, kas Tam Kungam nepatika.
Manasseh in themmo nabei mitamtah athat’in, Jerusalem ning langkhatna konin ning langkhat geijin themmona bei thisan adimset tokah in athat that jing in ahi. Hiche hi aman Judahte achonsetsah chungchonna chonset abolbesah nahlai chu ahin, hitia hi Pakai mitmua thilse bolna a anapuilut jing ahi.
17 Un kas vēl par Manasu stāstāms un viss, ko viņš darījis un viņa grēki, ko viņš grēkojis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Manasseh in avaihom sunga thilsoh adangho jouse chuleh anatoh athibolho jouse, athilse bol ho jouse pum’in, Judah lengte thusimbu kijihna lekhabua aum’in ahi.
18 Un Manasus aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts sava nama dārzā, Uzas dārzā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā.
Manasseh athiphat’in, Uzza hon leng inpi hon sunga chun anavui tauvin ahi. Hijouchun achapa Amon nin lengmun ahinlo tan ahi.
19 Amons bija divdesmit un divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Mezulemeta, Aruca meita, no Jotbas.
Amon chu leng ahung chan chun ama kum somni le ni alhin in chuleh aman Jerusalem’ah kum ni sung lengvai ana po in ahi. Anu chu Meshullemeth, Jotbah khopi akon Haruz chanu ahi.
20 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvs Manasus bija darījis.
Amahin apa bol bol ana bollin, apan milimdoi ho ana hou ho mama chu ana houvin ahi.
21 Un viņš staigāja visos tanīs ceļos, kur viņa tēvs bija staigājis, un kalpoja tiem elkadieviem, kam viņa tēvs bija kalpojis, un metās zemē priekš tiem.
Amahin apa Manasseh in anabolbang bangin Pakai mitmu’n thilse jing ana bollin ahi.
22 Un viņš atstāja To Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja Tā Kunga ceļos.
Aman apu apte Pathen Pakai ana paidoh in, Pakai lampi chu anajui nompon ahi.
23 Un Amona kalpi cēla dumpi pret viņu un nokāva ķēniņu viņa namā.
Hiti chun Amon noija natong pipui ho chun ama dounan tohgon ana neijun aleng inpi sunga ana that tauvin ahi.
24 Bet tās zemes ļaudis kāva visus, kas dumpi bija cēluši pret ķēniņu Amonu. Un tie zemes ļaudis darīja viņa dēlu Josiju par ķēniņu viņa vietā.
Ahinlah agamsung mipiten Amon lengpa douna tohgon ananei ho jouse chu ana that gam’un chuleh amahon achapa Josiah chu leng mun analosah tauvin ahi.
25 Un kas vēl par Amonu stāstāms, ko viņš darījis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Amon vaihom sunga anasoh thildang ho jouse chuleh anatoh thilbol hojouse Judah lengte thusimbu kijihna lekhabua aum’in ahi.
26 Un viņš savā kapā tapa aprakts Uzas dārzā, un viņa dēls Josija palika par ķēniņu viņa vietā.
Amachu Uzza honsung lhan nachun. Anavui taovin ahi. Hijouchun achapa Josiah chu leng ahung chang tai.
