Otra Ķēniņu 20
1 Tanī laikā Hizkija palika slims uz miršanu, un pravietis Jesaja, Amoca dēls, nāca pie viņa un uz to sacīja: tā saka Tas Kungs: apkopi savu namu, jo tu mirsi un nepaliksi vesels.
Pea naʻe mahaki ʻa Hesekaia ʻi he ngaahi ʻaho ko ia ʻo teitei mate. Pea naʻe haʻu kiate ia ʻae palōfita ko ʻIsaia ko e foha ʻo ʻAmosi, ʻo ne pehē kiate ia, “ʻOku pehē ʻe Sihova, Teuteu ke lelei ho fale he te ke mate, pea ʻikai moʻui.”
2 Tad Hizkija savu vaigu pagrieza pret sienu un pielūdza To Kungu un sacīja:
Pea naʻe toki tafoki ai ʻe ia hono mata ki he holisi, pea ne lotu ʻe ia kia Sihova, ʻo pehē,
3 Ak Kungs, piemini lūdzams, ka es Tavā priekšā esmu staigājis patiesībā no visas sirds un darījis, kas tev patīk. Un Hizkija gauži raudāja.
“ʻOku ou kole kiate koe ʻe Sihova, ke ke manatu eni ʻa ʻeku ʻalu ʻi ho ʻao ʻi he moʻoni pea mo e loto angatotonu, pea kuo u fai ʻaia ʻoku lelei ʻi ho ʻao.” Pea naʻe tangi mamahi ʻa Hesekaia.
4 Un kad Jesaja vēl nebija izgājis ne pusceļa caur pilsētu, tad Tā Kunga vārds uz viņu notika un sacīja:
Pea naʻe hoko ʻo pehē, ʻi he teʻeki ʻalu ʻa ʻIsaia ki he loto kolo, mo ʻene haʻu kiate ia ʻae folofola ʻa Sihova, ʻo pehē,
5 Ej atpakaļ un saki uz Hizkiju, Manas tautas valdnieku: tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: Es tavu lūgšanu esmu klausījis, Es tavas asaras esmu redzējis, redzi, Es tevi darīšu veselu, trešā dienā tu iesi Tā Kunga namā.
“Foki atu, pea tala kia Hesekaia ko e ʻeiki ʻa hoku kakai, ‘ʻOku pehē ʻe Sihova, ko e ʻOtua ʻo Tevita ko hoʻo tamai, Kuo u ongoʻi hoʻo lotu, kuo u mamata ki ho ngaahi loʻimata: vakai te u fakamoʻui koe: ʻi hono tolu ʻoe ʻaho te ke ʻalu hake ki he fale ʻo Sihova.
6 Un pie tavām dienām Es vēl pielikšu piecpadsmit gadus, un tevi un šo pilsētu Es izpestīšu no Asīrijas ķēniņa rokas un pasargāšu šo pilsētu Sevis labad un Sava kalpa Dāvida labad.
Pea te u fakatolotolonga ʻa hoʻo ngaahi ʻaho ʻi he taʻu ʻe hongofulu ma nima; pea te u fakamoʻui koe mo e kolo ni mei he nima ʻoe tuʻi ʻo ʻAsilia; pea te u maluʻi ʻae kolo ni koeʻuhi ko au, pea koeʻuhi ko Tevita ko ʻeku tamaioʻeiki.”
7 Un Jesaja sacīja: ņemiet vīģu rausi. Un tie to ņēma un uzlika uz to trumu, tad viņš palika vesels.
Pea naʻe pehē ʻe ʻIsaia, “Toʻo mai ha takaonga fiki.” Pea naʻa nau ʻave ʻo ʻai ia ki he kiatolo, pea naʻa ne moʻui ai.
8 Un Hizkija sacīja uz Jesaju: kāda ir tā zīme, ka Tas Kungs mani darīs veselu, un ka es trešā dienā iešu Tā Kunga namā?
Pea naʻe pehē ʻe Hesekaia kia ʻIsaia, “Ko e hā hono fakaʻilonga ʻoe fakamoʻui au, pea ki heʻeku ʻalu hake ki he fale ʻo Sihova ʻi hono tolu ʻoe ʻaho?”
9 Un Jesaja sacīja: šī būs tā zīme no Tā Kunga, ka Tas Kungs šo lietu darīs, ko viņš runājis. Vai ēnai būs iet desmit kāpienus uz priekšu, vai desmit kāpienus atpakaļ?
Pea naʻe pehē ʻe ʻIsaia, “Ke ke maʻu ʻae fakaʻilonga ko eni meia Sihova, ki heʻene fai moʻoni ʻe Sihova ʻae meʻa ni ʻaia kuo ne folofola ai: ʻe fēfē, ʻe hiki ki muʻa ʻae ata ʻi he tikeli ʻe hongofulu, pe te ne foki ki mui ʻi he tikeli ʻe hongofulu?
10 Tad Hizkija sacīja: tas ir viegli, ēnai iet desmit kāpienus uz priekšu, - to ne, bet lai ēna iet desmit kāpienus atpakaļ.
Pea naʻe pehēange ʻe Hesekaia, “Ko eni ko e meʻa maʻamaʻa ke ʻalu hifo ʻae ata ʻi he tikeli ʻe hongofulu: ʻoua naʻa pehē, taʻetuku ke foki ki mui ʻae ata ʻi he tikeli hongofulu.”
11 Un pravietis Jesaja piesauca To Kungu, un Tas tai ēnai lika iet desmit kāpienus atpakaļ pa tiem pašiem kāpieniem, ko tā bija gājusi uz priekšu pie Ahaza saules stundeņa.
Pea tangi ʻae palōfita ko ʻIsaia kia Sihova: pea naʻa ne fakafoki ki mui ʻae ata ʻi he tikeli ʻe hongofulu, ʻaia naʻe ʻalu hifo ai ia ʻi he meʻa ʻa ʻAhasi ʻaia naʻe fakaʻilonga ai ʻae ngaahi feituʻulaʻā,
12 Tanī laikā Berodaks Baladans, Baladana dēls, Bābeles ķēniņš, sūtīja grāmatas un dāvanas pie Hizkijas, jo tas bija dzirdējis, ka Hizkija bijis slims.
ʻI he kuonga ko ia naʻe fekau ʻe Pelotakipalatani, ko e foha ʻo Palatani, ko e tuʻi ʻo Papilone, ʻae ngaahi tohi mo e meʻaʻofa kia Hesekaia: he naʻe fanongo ia kuo mahaki ʻa Hesekaia.
13 Un Hizkija par tiem priecājās un tiem radīja visu savu mantas namu, sudrabu un zeltu un dārgās zāles un to smalko eļļu un visu savu bruņu namu un visu, kas viņa mantās bija; nekas nebija viņa namā un visā viņa valstī ko Hizkija tiem nebūtu rādījis.
Pea naʻe tokanga ʻa Hesekaia kiate kinautolu, ʻo ne fakahā kiate kinautolu ʻae fale kotoa ʻo ʻene ngaahi meʻa maʻongoʻonga, ko e siliva, mo e koula, mo e ngaahi meʻa nanamu mo e lolo maʻongoʻonga, mo e fale ʻo ʻene mahafutau, mo ia kotoa pē naʻe ʻilo ʻi hono fale koloa: naʻe ʻikai ha meʻa ʻi hono fale, mo hono puleʻanga kātoa naʻe taʻefakahā ʻe Hesekaia, kiate kinautolu.
14 Tad pravietis Jesaja nāca pie ķēniņa Hizkijas un uz to sacīja: ko šie vīri sacījuši un no kurienes tie pie tevis nākuši? Un Hizkija sacīja: tie no tālas zemes atnākuši, no Bābeles.
Pea naʻe toki haʻu ai ʻa ʻIsaia ko e palōfita ki he tuʻi ko Hesekaia, ʻo ne pehē kiate ia, “Ko e hā ʻae lea naʻe fai ʻe he kau tangata na? Pea naʻa nau haʻu mei fē kiate koe?” Pea naʻe pehē ʻe Hesekaia. “Kuo nau haʻu mei he fonua mamaʻo, ʻio, mei Papilone.”
15 Un tas sacīja: ko tie laba redzējuši tavā namā? Un Hizkija sacīja: tie visu redzējuši, kas manā namā; nekā nav no manām mantām, ko es tiem nebūtu rādījis.
Pea naʻe pehē ʻe ia, “Ko e hā kuo nau mamata ki ai ʻi ho fale?” Pea naʻe pehē ʻe Hesekaia, ʻae meʻa kotoa pē ʻoku ʻi hoku fale kuo nau mamata ki ai: ʻoku ʻikai ha meʻa ʻi hoku ngaahi koloa naʻe ʻikai te u fakahā kiate kinautolu.
16 Tad Jesaja sacīja uz Hizkiju: klausies Tā Kunga vārdu:
Pea pehē ʻe ʻIsaia kia Hesekaia, “Fanongo ki he folofola ʻa Sihova.
17 Redzi, dienas nāks, ka viss, kas ir tavā namā un ko tavi tēvi līdz šai dienai sakrājuši, taps novests uz Bābeli, nekas netaps atlicināts, saka Tas Kungs.
Vakai, ʻoku haʻu ʻae ngaahi ʻaho, ʻe fetuku ai ki Papilone ʻaia kotoa pē ʻoku ʻi ho fale, mo ia kotoa pē naʻe tānaki ʻe hoʻo ngaahi tamai ʻo aʻu ki he ʻaho ni: ʻoku pehē ʻe Sihova, ʻE ʻikai ha meʻa ʻe toe.
18 Un no taviem bērniem, kas no tevis nāks, ko tu dzemdināsi, taps ņemti, ka tie būs par kambarjunkuriem Bābeles ķēniņa pilī.
Pea koeʻuhi ʻi ho ngaahi foha ʻe tupu ʻiate koe, ʻaia ʻe fānau kiate koe, te nau ʻave ke mamaʻo; pea te nau nofo ko e kau talifekau ʻi he fale ʻoe tuʻi ʻo Papilone.”
19 Un Hizkija sacīja uz Jesaju: Tā Kunga vārds ir labs, ko tu runājis. Un viņš sacīja: lai notiek, kad tikai miers un drošība pastāv manā laikā.
Pea naʻe pehē ai ʻe Hesekaia kia ʻIsaia, “ʻOku lelei ʻae folofola ʻa Sihova ʻaia kuo ke lea ʻaki. Pea pehē ʻe ia, ʻIkai ʻoku lelei, ʻo kapau ʻe ai ʻae melino mo e moʻoni ʻi hoku ngaahi ʻaho ʻoʻoku?”
20 Un kas vēl par Hizkiju stāstāms, un viss viņa spēks, un ko viņš darījis, un par to dīķi un ūdens grāvi, un ka viņš ūdeni vadījis pilsētā, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Pea ko hono toe ʻoe ngaahi ngāue ʻa Hesekaia, mo ʻene mālohi kotoa pē, pea mo ʻene ngaohi ʻae tukunga vai, mo e tafeʻanga vai, mo ʻene ʻomi ʻae vai ki he kolo, ʻikai kuo tohi ia ʻi he tohi fakamatala ki he ngaahi tuʻi ʻo Siuta?
21 Un Hizkija aizmiga saviem tēviem pakaļ, un Manasus, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
Pea naʻe mohe ʻa Hesekaia mo ʻene ngaahi tamai: pea naʻe fetongi ia ʻi he pule ʻe hono foha ko Manase.
