Otra Ķēniņu 20
1 Tanī laikā Hizkija palika slims uz miršanu, un pravietis Jesaja, Amoca dēls, nāca pie viņa un uz to sacīja: tā saka Tas Kungs: apkopi savu namu, jo tu mirsi un nepaliksi vesels.
Hiche phat laitah’in Hezekiah chu aha natlheh jingin ahileh, Amoz chapa Isaiah themgao chu aven achen ahi. Aman lengpa chu hiche thuhi aseipehtan ahi, “Hichehi Pakai thusei ahi, Nainsung kisemtoh tan, ajeh chu nang nathi ding ahitai. Hiche nanatna a kona hi nakiledoh joulou ding,” ati.
2 Tad Hizkija savu vaigu pagrieza pret sienu un pielūdza To Kungu un sacīja:
Hezekiah in hiche thu ajahdoh phat’in, “Akiheiyin banglang anga’in Pakai kom’ah ataovin ahi.
3 Ak Kungs, piemini lūdzams, ka es Tavā priekšā esmu staigājis patiesībā no visas sirds un darījis, kas tev patīk. Un Hizkija gauži raudāja.
“O Pakai na ang’a kitah tah le gunchu tah a nakin kabol jing geldoh in, chuleh ichangeiya nalunglhaina a kana umjing ti neihin geldoh peh in,” atin, hijouchun lhasetah in hakan akap’in ahi.
4 Un kad Jesaja vēl nebija izgājis ne pusceļa caur pilsētu, tad Tā Kunga vārds uz viņu notika un sacīja:
Hichun Isaiah in lengpa adalhan, ahinla leng inpi thutanna lailung aphah masangin Pakaiya konin hiche thuhi ahung lhungpai jeng in,
5 Ej atpakaļ un saki uz Hizkiju, Manas tautas valdnieku: tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: Es tavu lūgšanu esmu klausījis, Es tavas asaras esmu redzējis, redzi, Es tevi darīšu veselu, trešā dienā tu iesi Tā Kunga namā.
“Kamite lamkaipu Hezekiah kom’ah gache in lang hiti hin gaseijin, Napu David Pathen Pakai chun hitin aseije, keiman nataona kajan kasanpeh tai chuleh namitlhi jong kamun, keiman nangma hi kadamsah ding nahitai, tuapat ni thum nileh nalupna a kona nathodoh ding Pakai houin kaija nache ding ahitai.
6 Un pie tavām dienām Es vēl pielikšu piecpadsmit gadus, un tevi un šo pilsētu Es izpestīšu no Asīrijas ķēniņa rokas un pasargāšu šo pilsētu Sevis labad un Sava kalpa Dāvida labad.
Keiman nahinkho hi kum som le kum nga kapehbe ding nahi, chuleh hiche khopi hi Assyria lengpa a kona kahuhdoh ding ahi. Keiman hiche khopi hi kamin loupina dingleh kasohpa David khohsahna jal'a hiche khopi hi kavenbit ding ahi,” ati.
7 Un Jesaja sacīja: ņemiet vīģu rausi. Un tie to ņēma un uzlika uz to trumu, tad viņš palika vesels.
Hichu Isaiah in, “Theichanga konin lou teinang sem’un,” ati. Hiti chun Hezekiah lhachaten jong hiche lou chu anatna apomlai hochun anu uvin ahileh Hezekiah ahung damdoh tan ahi.
8 Un Hizkija sacīja uz Jesaju: kāda ir tā zīme, ka Tas Kungs mani darīs veselu, un ka es trešā dienā iešu Tā Kunga namā?
Hichun Hezekiah in Isaiah kom’ah, “Tunia patna ni thum nileh kadamdoh’a Pakai houin kaija kache thei dingchu Pakaiyin ipi melchihna eipeh thei ding ham?” ati.
9 Un Jesaja sacīja: šī būs tā zīme no Tā Kunga, ka Tas Kungs šo lietu darīs, ko viņš runājis. Vai ēnai būs iet desmit kāpienus uz priekšu, vai desmit kāpienus atpakaļ?
Isaiah in jong adonbut’in, “Pakaiyin nateppehna bang banga nadamdoh sahding melchihna chu hiche hiding ahi, hiche kalbi leiya nilim khu kalsom amachonding, nadeijem? Ahiloule anung chonding nadeijem?” ati.
10 Tad Hizkija sacīja: tas ir viegli, ēnai iet desmit kāpienus uz priekšu, - to ne, bet lai ēna iet desmit kāpienus atpakaļ.
Hezekiah in jong, “Nilim khu kalsom amchon ding chu abainan hijehchun kal som nungchon sah tan,” ati.
11 Un pravietis Jesaja piesauca To Kungu, un Tas tai ēnai lika iet desmit kāpienus atpakaļ pa tiem pašiem kāpieniem, ko tā bija gājusi uz priekšu pie Ahaza saules stundeņa.
Hijeh chun Isaiah themgao chun Pakai kom’a ataovin ahile, Aman Ahaz kalbi leidoa nilim chu kalsom anungchon sah tan ahi.
12 Tanī laikā Berodaks Baladans, Baladana dēls, Bābeles ķēniņš, sūtīja grāmatas un dāvanas pie Hizkijas, jo tas bija dzirdējis, ka Hizkija bijis slims.
Hiche jou chun, Babylon lengpa Baladan chapa Merodach –baladan chun Hezekiah lengpa kipathu leh thilpeh ahin thotin ahi, ajeh chu aman Hezekiah chu aha nat lheh’e ti ana jahdoh ahi.
13 Un Hizkija par tiem priecājās un tiem radīja visu savu mantas namu, sudrabu un zeltu un dārgās zāles un to smalko eļļu un visu savu bruņu namu un visu, kas viņa mantās bija; nekas nebija viņa namā un visā viņa valstī ko Hizkija tiem nebūtu rādījis.
Hezekiah Babylon’a kona hung palai hochu anei agoukholna insunga thiljouse chu sana, dangka, gim-namtui ahin thaonamtui ahin avetsah soh keijin ahi. Aman amaho chu apuijin leng inpi sunga thilkholna a kikhol jouse chu gal manchah ho pum’in avetsah sohkeijin ahi. Aleng inpi sunga ahin aleng gam sunga ahin Hezekiah in avetsahlou aumtapon ahi.
14 Tad pravietis Jesaja nāca pie ķēniņa Hizkijas un uz to sacīja: ko šie vīri sacījuši un no kurienes tie pie tevis nākuši? Un Hizkija sacīja: tie no tālas zemes atnākuši, no Bābeles.
Hichun Isaiah themgao chu Hezekiah lengpa kom’ah achen hitin aga dongtan ahi, “Hiche hochun ipiham adei’u ham? Amaho hoiya hungkon hiuvem?” tin ana dongin ahile, Hezekiah in adonbut in, “Amaho chu Babylon khopi gamlatah a hung kon ahiuve,” tin adonbut in ahi.
15 Un tas sacīja: ko tie laba redzējuši tavā namā? Un Hizkija sacīja: tie visu redzējuši, kas manā namā; nekā nav no manām mantām, ko es tiem nebūtu rādījis.
“Amahon naleng inpia hi ipi pi amu uvem?” tin Isaiah in adongin ahileh, Hezekiah in adonbut in, “Keiman amaho chu kanei jouse kavetsah in, kaleng inpia kanei kagou jouse jong kavetsah soh keijin ahi,” ati.
16 Tad Jesaja sacīja uz Hizkiju: klausies Tā Kunga vārdu:
Hichun Isaiah in Hezekiah kom’achun, “Pakaija konin hiche thupeh hi ngaijin.”
17 Redzi, dienas nāks, ka viss, kas ir tavā namā un ko tavi tēvi līdz šai dienai sakrājuši, taps novests uz Bābeli, nekas netaps atlicināts, saka Tas Kungs.
“Naleng inpia thiljouse, napu napate hon ana khollu leh tuchangeija um nanei nagou jouse hi Babylon khopi a akipohlut diu nikho chu hung lhung ding ahi. Thilkep ho chu khat a kahtcha kidalha louding ahi, tin Pakaiyin aseije,” ati.
18 Un no taviem bērniem, kas no tevis nāks, ko tu dzemdināsi, taps ņemti, ka tie būs par kambarjunkuriem Bābeles ķēniņa pilī.
“Nangma chate tah hojeng jong phabep jong kikai mangding amaho chu Babylon leng inpi sunga nukiso ahisah uva soh a pangdiu ahi,” atipeh tan ahi.
19 Un Hizkija sacīja uz Jesaju: Tā Kunga vārds ir labs, ko tu runājis. Un viņš sacīja: lai notiek, kad tikai miers un drošība pastāv manā laikā.
Hezekiah in Isaiah kom’ah, “Hiche thupeh Pakaija kona eikipe hi aphalheh jenge,” ati. “Ajeh chu lengpan ageldan’a chu, Keima hinkho sung beh’in chamnale lungmonna umnante atin ahi.”
20 Un kas vēl par Hizkiju stāstāms, un viss viņa spēks, un ko viņš darījis, un par to dīķi un ūdens grāvi, un ka viņš ūdeni vadījis pilsētā, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Hezekiah vaihomlai sunga thilsoh jouse chuleh athanei na sunga ahin, chuleh aman twikul alaija, twilam anasem’a khopi sunga ana lonlutsah ho jouse chu Judah le lengho thusimbu kijih lutna lekhabuah aumsoh keijin ahi.
21 Un Hizkija aizmiga saviem tēviem pakaļ, un Manasus, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
Hezekiah athin, hichun achapa Manasseh in lengmun ahinlo tan ahi.
