Otra Ķēniņu 14
1 Jehoasa, Joakasa dēla, Israēla ķēniņa, otrā gadā Amacīja, Joasa, Jūda ķēniņa, dēls palika par ķēniņu.
I KA makahiki elua o Ioasa ke keiki a Iehoahaza, ke alii o ka Iseraela, i noho alii ai o Amazia ke keiki a Ioasa ke alii o ka Iuda.
2 Divdesmit pieci gadus viņš bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Joadane no Jeruzālemes.
I ka makahiki ona he iwakaluakumamalima, i lilo ai ia i alii, a he iwakaluakumamaiwa na makahiki ana i alii ai ma Ierusalema. A o Iehoadana ka inoa o kona makuwahine no Ierusalema.
3 Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, tomēr ne tā kā viņa tēvs Dāvids, bet kā viņa tēvs Joas, tā viņš darīja.
A hana pono aku no ia imua o Iehova; aole nae i like me ka Davida kona kupuna: hana aku no ia e like me na mea a pau a Ioasa a kona makuakane i hana'i.
4 Tikai kalnu altāri netapa nopostīti; tie ļaudis upurēja un kvēpināja vēl uz kalniem.
Aka hoi, aole i laweia'ku na heiau: kaumaha aku no na kanaka, a kuni hoi i ka mea ala ma na heiau.
5 Un kad viņš bija stiprinājies savā valstībā, tad tas nokāva savus kalpus, kas viņa tēvu, to ķēniņu, bija nokāvuši.
A i ka manawa i hookupaaia'i ke aupuni ma kona lima, pepehi aku la no ia i kana poe kauwa, nana i pepehi aku ke alii kona makuakane.
6 Bet to slepkavu bērnus viņš nenokāva, kā rakstīts ir Mozus bauslības grāmatā, kur Tas Kungs pavēlējis sacīdams: tēviem nebūs tapt nokautiem par bērniem, un bērniem nebūs tapt nokautiem par tēviem, bet ikkatram būs tapt nokautam par saviem paša grēkiem.
Aka, aole ia i pepehi aku i na keiki a ka poe pepehi kanaka: e like me ka palapala ma ka buke o ke kanawai o Mose, ka mea a Iehova i kauoha ai, i mai la, Aole e pepehiia na makua no na keiki, aole hoi e pepehiia na keiki no na makua; aka, e pepehiia kela kanaka keia kanaka no kona hewa iho.
7 Viņš kāva Edomiešus sāls ielejā desmit tūkstošus un uzņēma Selu kaujā, un nosauca viņas vārdu Jokteēli līdz šai dienai.
Pepehi aku la ia i ka Edoma ma ke awawa paakai i na tausani he umi, a hoopio aku la i Sela ma ke kaua aua, a kapa aku la i kona inoa, o Ioketeela, a hiki i keia la.
8 Tad Amacīja sūtīja vēstnešus pie Jehoasa, Joakasa dēla, Jeūs dēla dēla, Israēla ķēniņa, un lika sacīt: nāc, skatīsimies acīs.
Ia manawa hoouna aku la o Amazia i na elele io Iehoasa, ke keiki a Iehoahaza, ke keiki a Iehu ke alii o ka Iseraela, i aku la, Ea, e ike na maka o kaua.
9 Bet Jehoas, Israēla ķēniņš, sūtīja pie Amacījas, Jūda ķēniņa, un lika sacīt: Lībanus ērkšķu krūms sūtīja pie Lībanus ciedru koka, sacīdams: dod savu meitu manam dēlam par sievu. Bet Lībanus lauka zvēri gāja pāri un samina to ērkšķu krūmu.
A hoouna mai la o Iehoasa ke alii o ka Iseraela io Amazia la, ke alii o ka Iuda, i mai la, Hoouna aku la ka puakala ma Lebanona i ka laau kedara ma Lebanona, i aku la, E haawi mai oe i kau kaikamahine i wahine na ka'u keikikane! a hele ae la ka holoholona o Lebanona, a hehi iho la i ka puakala.
10 Tu gan Edomu esi kāvis, - tāpēc tava sirds lepojās. Paturi to godu un paliec mājās, kāpēc tu gribi dzīties pēc nelaimes, ka tu krīti un Jūda līdz ar tevi?
Ua pepehi no nae oe i ka Edoma, a ua hookiekie kou naau ia oe iho; e hoonani oe ilaila, a e noho ma kou hale; no keaha la oe e kaua pu me ka hewa, i haule iho ai oe, o oe, a me ka Iuda me oe?
11 Bet Amacīja neklausīja. Tad Jehoas, Israēla ķēniņš, nāca un Amacīja, Jūda ķēniņš, saskatījās acīs pie BetŠemesas Jūda zemē.
Aka, aole i hoolohe o Amazia: no ia mea, pii ae la o Iehoasa ke alii o ka Iseraela; a ike na maka o laua me Amazia, ke alii o ka Iuda ma Betesemesa, no ka Iuda.
12 Un Jūda tapa sakauts no Israēla un tie bēga ikkatrs savā dzīvoklī.
A pepehiia aku la o ka Iuda imua o ka Iseraela, holo lakou o kela kanaka keia kanaka i kona halelewa.
13 Un Jehoas, Israēla ķēniņš, sagūstīja Amacīju, Joasa dēlu, Ahazijas dēla dēlu, Jūda ķēniņu pie BetŠemesas, un nonāca Jeruzālemē un nolauzīja Jeruzālemes mūrus četrsimt olektis no Efraīma vārtiem līdz Stūra vārtiem.
A o Iehoasa ke alii o ka Iseraela, lawe pio aku la oia ia Amazia, i ke alii o ka Iuda, ke keiki a Iehoasa, ke keiki a Ahazia ma Betesemesa, a hele mai i Ierusalema, a hoohiolo i ka papohaku o Ierusalema, mai ka ipuka o Eperaima, a hiki i ka ipuka kihi, eha haneri hailima.
14 Un viņš ņēma visu zeltu un sudrabu un visus rīkus, kas atradās Tā Kunga namā un tā ķēniņa nama mantās, un bērnus ķīlām, un griezās atpakaļ uz Samariju.
A lawe aku la ia i ke gula a pau a me ke kala, a me na kiaha a pau i loaa ma ka hale o Iehova, a ma na waihona waiwai o ka hale o ke alii, a i na mea panihakahaka, a hoi aku la i Samaria.
15 Un kas vēl par Jehoasu stāstāms, ko viņš darījis, un viņa spēks, un kā viņš karojis ar Amacīju, Jūda ķēniņu, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
A o na hana i koe a Iehoasa ana i hana'i, a me kona ikaika a me kona kana ana me Amazia ke alii o ka Iuda, aole anei i kakauia lakou iloko o ka buke oihanaalii a na'lii o ka Iseraela.
16 Un Jehoas aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts Samarijā pie Israēla ķēniņiem, un Jerobeams, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
A hiamoe iho la o Iehoasa me kona poe kupuna, a kanuia iho la ia ma Samaria me na'lii o ka Iseraela: a noho alii iho la o Ieroboama kana keiki ma kona wahi.
17 Bet Amacīja, Joasa, Jūda ķēniņa, dēls, dzīvoja piecpadsmit gadus, kad Jehoas, Joakasa, Israēla ķēniņa, dēls, bija nomiris.
A ola iho la o Amazia ke keiki a Ioasa ke alii o ka Iuda i na makahiki he umikumamalima, mahope iho o ka make ana o Iehoasa ke keiki a Iehoahaza, ke alii o ka Iseraela.
18 Un kas vēl par Amacīju stāstāms, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
A o na hana i koe a Amazia aole anei i kakauia lakou iloko o ka buke oihanaalii a na'lii o ka Iuda?
19 Un dumpis cēlās pret viņu Jeruzālemē. Bet viņš bēga uz Laķisu, un viņam sūtīja pakaļ uz Laķisu un viņu tur nokāva.
A kipi aku la lakou ia ia ma Ierusalema, a holo aku la ia i Lakisa, a hoouna aku la lakou mahope ona i Lakisa; a pepehi aku la ia ia malaila.
20 Un viņu atveda uz zirgiem un apraka Jeruzālemē pie viņa tēviem Dāvida pilī.
A lawe mai lakou ia ia maluna o na lio; a kanuia oia ma Ierusalema me kona poe kupuna ma ke kulanakauhale o Davida.
21 Un visi Jūda ļaudis ņēma Azariju, kas bija sešpadsmit gadus vecs, un to cēla par ķēniņu viņa tēva Amacījas vietā.
A lawe na kanaka a pau o ka Iuda ia Azaria, he umikumamaono kona mau makahiki, a hooalii aku la lakou ia ia i hope no Amazia kona makuakane.
22 Tas uztaisīja Elatu un atdabūja to atkal pie Jūda pēc tam, kad ķēniņš bija aizmidzis pakaļ saviem tēviem.
A hana aku la ia i Elata, a hoihoi aku la ia wahi no ka Iuda mahope o ka hiamoe ana o ke alii me kona poe kupuna.
23 Amacījas, Joasa dēla, Jūda ķēniņa, piecpadsmitā gadā Jerobeams, Jehoasa dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Samarijā un valdīja četrdesmit un vienu gadu.
I ka makahiki umikumamalima o Amazia ke keiki a Ioasa, ke alii o ka Iuda, i lilo ai o Ieroboama, ke keiki a Ioasa ke alii o ka Iseraela, i alii ma Samaria, he kanahakumamakahi na makahiki o kona alii ana.
24 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika; viņš neatstājās no visiem Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēli bija pavedis uz grēkiem.
Hana ino aku la ia imua o Iehova: aole ia i haalele i na hewa a pau o Ieroboama ke keiki a Nebata, nana i hoolilo ka Iseraela i ka hewa.
25 Viņš atdabūja Israēla robežu no tās vietas, kur iet uz Hamatu, līdz klajuma jūrai, pēc Tā Kunga, Israēla Dieva, vārda, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu, pravieti Jonu, Amitajus dēlu, kas bija no GatEveras.
Hoihoi aku no ia i ka mokuna o ka Iseraela, mai ke komo ana i Hamata, a hiki i ke kai o ka papu, e like me ka olelo a Iehova ke Akua o ka Iseraela ana i olelo ai ma kana kauwa, ma Iona ke keiki a Ametai, ke kaula no Gatehepera.
26 Jo Tas Kungs uzlūkoja, ka Israēla bēdas bija ļoti rūgtas, un arī neviena vairs nebija ne maza ne liela, un ka Israēlim palīga nebija.
No ka mea, ua ike no o Iehova i ka mea kaumaha o ka Iseraela, he awaawa nui: no ka mea, aohe mea i paa, aohe mea i paa ole, aohe mea nana e kokua ka Iseraela.
27 Un Tas Kungs nebija runājis, ka Israēla vārdu gribot izdeldēt apakš debesīm, bet Viņš tos atpestīja caur Jerobeama, Jehoasa dēla, roku.
Aole o Iehova i olelo mai e hookae aku ia i ka inoa o ka Iseraela malalo ae o ka lani; aku, hoopakele no ia ia lakou ma ka lima o Ieroboama ke keiki a Ioasa.
28 Un kas vēl par Jerobeamu stāstāms un viss, ko viņš darījis, un viņa spēks, kā viņš karojis un kā viņš Damasku un Hamatu atkal atdabūjis no Jūda pie Israēla, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
A o na hana i koe a Ieroboama, a o na mea a pau ana i hana'i, a o kona ikaika ana i kaua aku ai, a me kona loaa ana o Damaseko, a me Hamata no ka Iuda, i ka Iseraela, aole auei i kakauia lakou iloko o ka buke oihanaalii a na'lii o ka Iseraela?
29 Un Jerobeams aizmiga pakaļ saviem tēviem Israēla ķēniņiem. Un viņa dēls Zaharija palika par ķēniņu viņa vietā.
A hiamoe iho la o Ieroboama me kona poe kupuna, me na'lii o ka Iseraela; a noho alii iho la o Zakaria kana keiki ma kona hakahaka.
