Otra Ķēniņu 14
1 Jehoasa, Joakasa dēla, Israēla ķēniņa, otrā gadā Amacīja, Joasa, Jūda ķēniņa, dēls palika par ķēniņu.
Israel lengpa Jehoash vaihom akum ni lhin in, Judah gamsunga Joash chapa Amaziah in lengvai ahin hompan tan ahi.
2 Divdesmit pieci gadus viņš bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Joadane no Jeruzālemes.
Amaziah chu leng ahung chanchun ama kum somni le nga analhingtan ahi, aman Jerusalem ah kum somni le ko sungin lengvai anahom in ahi. Anu min chu Jehoaddin ahin, Jerusalem kho mi ahi.
3 Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, tomēr ne tā kā viņa tēvs Dāvids, bet kā viņa tēvs Joas, tā viņš darīja.
Amaziah hin Pakai mitmu’n thilpha jing abollin ahi, ahinlah apu David toh ana bang joupon ahi. Ahinlah apa Joash chondan joh ana juiyin ahi.
4 Tikai kalnu altāri netapa nopostīti; tie ļaudis upurēja un kvēpināja vēl uz kalniem.
Amaziah chun lim doiphung hochu ana suse dehpon, chule mipi hochun doiphunga chun kilhaina gantha leh gimnamtui lhutna chu abol jingun ahi.
5 Un kad viņš bija stiprinājies savā valstībā, tad tas nokāva savus kalpus, kas viņa tēvu, to ķēniņu, bija nokāvuši.
Amaziah chun leng ahina akisuhdet phat chun, apa ana that ho jouse chu ana khailih tan ahi.
6 Bet to slepkavu bērnus viņš nenokāva, kā rakstīts ir Mozus bauslības grāmatā, kur Tas Kungs pavēlējis sacīdams: tēviem nebūs tapt nokautiem par bērniem, un bērniem nebūs tapt nokautiem par tēviem, bet ikkatram būs tapt nokautam par saviem paša grēkiem.
Ahijing vang'in, aman apa ana that ho chate ho khatcha anathat pon ahi, ajeh chu aman dan lekhabua Pakai thupeh chu anajuijin. “Achateu chonset jeh a anu apate tha-lou ding ahilouleh anu apateu chonset jeh a achateu thalouding, thidinga lomho chu ama chonset jih a bou thading,” ti ahi.
7 Viņš kāva Edomiešus sāls ielejā desmit tūkstošus un uzņēma Selu kaujā, un nosauca viņas vārdu Jokteēli līdz šai dienai.
Amaziah in Chikhuh phaicham’ah Edom mite sangsom anathat in ahi. Aman Sela khopi jong anajouvin, akhopi min jong Joktheel in ana khellin, tuni changeijin hitihin akisah dentai.
8 Tad Amacīja sūtīja vēstnešus pie Jehoasa, Joakasa dēla, Jeūs dēla dēla, Israēla ķēniņa, un lika sacīt: nāc, skatīsimies acīs.
Nikhat Amaziah lengpa in Jehu tupa Jehoahaz chapa Jehoash chu chounan thu athot’in, “Hungin gal kisatto hite,” ati.
9 Bet Jehoas, Israēla ķēniņš, sūtīja pie Amacījas, Jūda ķēniņa, un lika sacīt: Lībanus ērkšķu krūms sūtīja pie Lībanus ciedru koka, sacīdams: dod savu meitu manam dēlam par sievu. Bet Lībanus lauka zvēri gāja pāri un samina to ērkšķu krūmu.
Ahin Israel lengpa Jehoash in Judah lengpa Amaziah chu hiche thusim hi athot in, “Lebanon lhanga lingphung khat in, Lebanon molla Cedar thingphung komah thu athot’in hitin anaseije, ‘Nachanu chu kachapa ji dingin neipen,’ tin athum’in ahi. Ahin Lebanon lhanga cheng gamsa khat in lingphung chu ahin jotpan, akengin achon lhutai.”
10 Tu gan Edomu esi kāvis, - tāpēc tava sirds lepojās. Paturi to godu un paliec mājās, kāpēc tu gribi dzīties pēc nelaimes, ka tu krīti un Jūda līdz ar tevi?
“Nangin Edom mite chu najo jeh a chu nalungthim’a nangma kichoisanga nahi. Ahin naminthanna a chun lunglhai in lang, inmun nakitou thim’in, ajeh chu ipiding penna nangin naboi nading le Judah gam mipite manthah lo nadia mi naphin lunghang’a nahim?” ati.
11 Bet Amacīja neklausīja. Tad Jehoas, Israēla ķēniņš, nāca un Amacīja, Jūda ķēniņš, saskatījās acīs pie BetŠemesas Jūda zemē.
Ahinlah Amaziah in athusei angaipeh tapon ahi, hijehchun Israel lengpa Jehoash in asepaite akigontoh in, Judah lengpa Amaziah toh kisat dingin akontai. Galsat ding hungkon sepai teni chu Judah gam Beth-Shemesh munah chun anakisatto tauvin ahi.
12 Un Jūda tapa sakauts no Israēla un tie bēga ikkatrs savā dzīvoklī.
Judahte chu Israel sepaiten anocheh gamtauvin, asepai teu akitheh cheh uvin ainlang cheh uvah ajam gam tauve.
13 Un Jehoas, Israēla ķēniņš, sagūstīja Amacīju, Joasa dēlu, Ahazijas dēla dēlu, Jūda ķēniņu pie BetŠemesas, un nonāca Jeruzālemē un nolauzīja Jeruzālemes mūrus četrsimt olektis no Efraīma vārtiem līdz Stūra vārtiem.
Hichun Israel lengpa Jehoash in, Ahaziah tupa chuleh Joash chapa Judah lengpa Amaziah chu Beth-Shemesh a chun ana mantan ahi. Chujouvin Israelten Jerusalem khopi chu anopaiyun, Jerusalem kulpi pal feet jagup a sang, Ephraim kelkotna apat a Palningkoi kelkot gei asuhchim pehtan ahi.
14 Un viņš ņēma visu zeltu un sudrabu un visus rīkus, kas atradās Tā Kunga namā un tā ķēniņa nama mantās, un bērnus ķīlām, un griezās atpakaļ uz Samariju.
Hichun aman Pakai houin’ah sana le dangka chuleh thiljouse chu aki chomdoh in, chuleh leng inpi’a konin neile gou jouse jong achom’in chuleh gal hingin mi tamtah jong akaimangin, Samaria khopi lamah akile tan ahi.
15 Un kas vēl par Jehoasu stāstāms, ko viņš darījis, un viņa spēks, un kā viņš karojis ar Amacīju, Jūda ķēniņu, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Jehoash vaipoh sunga thilsoh jouse leh aman ana tohdoh holeh athaneina akhon na geija anatoh ho chuleh Judah lengpa Amaziah toh gal ana kisatto naho abonchan Israel lengte thusim kijihlutna lekhabua aum sohkeijin ahi.
16 Un Jehoas aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts Samarijā pie Israēla ķēniņiem, un Jerobeams, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
Jehoash athiphat’in Israel lengte kivuina Samaria a chun avuijun ahi. Ama thi jouchun achapa Jeroboam ni na chun lengmun ahin lotan ahi.
17 Bet Amacīja, Joasa, Jūda ķēniņa, dēls, dzīvoja piecpadsmit gadus, kad Jehoas, Joakasa, Israēla ķēniņa, dēls, bija nomiris.
Israel lengpa Jehoash athi jouvin Judah lengpa Amaziah chu kum somle nga ahingbe nalaijin ahi.
18 Un kas vēl par Amacīju stāstāms, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Amaziah vaihom sunga thilsoh hojouse chu Judah lengte thusim kijihna lekhabua aum sohkeijin ahi.
19 Un dumpis cēlās pret viņu Jeruzālemē. Bet viņš bēga uz Laķisu, un viņam sūtīja pakaļ uz Laķisu un viņu tur nokāva.
Jerusalem’ah Amaziah hinkho lahna dingin thilguh gonna anaum jeh in, ama Lachish lam’ah anajam in ahi. Ahinla adouhon athat ding mi anung nung’a ana sol’un ahile, amahon ajamna munah chun agathat un ahi.
20 Un viņu atveda uz zirgiem un apraka Jeruzālemē pie viņa tēviem Dāvida pilī.
Amahon atahsa chu sakol in Jerusalem ah ahin le pohlut’un David khopia apu apate kivuina munah chun avui tauvin ahi.
21 Un visi Jūda ļaudis ņēma Azariju, kas bija sešpadsmit gadus vecs, un to cēla par ķēniņu viņa tēva Amacījas vietā.
Judah mipiten Amaziah chapa kum somle gup bep lhing, Uzziah chu apa Amaziah khellin leng ding in atung tauvin ahi.
22 Tas uztaisīja Elatu un atdabūja to atkal pie Jūda pēc tam, kad ķēniņš bija aizmidzis pakaļ saviem tēviem.
Apa thijou phat’in Uzziah in Elath khopi chu athah sem’in Judah a din ale lah lut kitan ahi.
23 Amacījas, Joasa dēla, Jūda ķēniņa, piecpadsmitā gadā Jerobeams, Jehoasa dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Samarijā un valdīja četrdesmit un vienu gadu.
Judah gam'a Amaziah leng chankal kum som le nga lhinin, Jehoash chapa Jeroboam ni na in Israel chunga lengvai ahin hom pantan ahi. Jeroboam in Samaria a kum somli le khat sungin vai ana hom’in ahi.
24 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika; viņš neatstājās no visiem Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēli bija pavedis uz grēkiem.
Amahin Pathen deilou lam thilse jeng ana bollin ahi. Nebat chapa Jeroboam in Israelte ana chonset sahna a konin ana kihei mang nompon ahi.
25 Viņš atdabūja Israēla robežu no tās vietas, kur iet uz Hamatu, līdz klajuma jūrai, pēc Tā Kunga, Israēla Dieva, vārda, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu, pravieti Jonu, Amitajus dēlu, kas bija no GatEveras.
Jeroboam ni na in Israel gam Lebo-hamath apat lhanglam twimang dung geiyin alelahdoh gam kittan ahi. Hichehi Gath-hepher la kona themgao Amittai chapa Jonah koma Pakai Israel Pathen ana phondoh sa dungjuija thilsoh ahi.
26 Jo Tas Kungs uzlūkoja, ka Israēla bēdas bija ļoti rūgtas, un arī neviena vairs nebija ne maza ne liela, un ka Israēlim palīga nebija.
Ajeh chu Pakai jin Israelte thohgimna nasatah chu ana mun, ahinla Israelte lah’a soh hihen chamlhat hijongleh ahuhdoh diu mi ana mupon ahi.
27 Un Tas Kungs nebija runājis, ka Israēla vārdu gribot izdeldēt apakš debesīm, bet Viņš tos atpestīja caur Jerobeama, Jehoasa dēla, roku.
Ajeh chu Pakaiyin Israel tehi amin’u kathaimang sohkei ding ahi ana tilou jeh'in aman Jeroboam ni na chu amaho huhdoh dingin ana mangchan ahi.
28 Un kas vēl par Jerobeamu stāstāms un viss, ko viņš darījis, un viņa spēks, kā viņš karojis un kā viņš Damasku un Hamatu atkal atdabūjis no Jūda pie Israēla, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Jeroboam ni na vaihom sunga thilsoh jouse leh anatoh ho chuleh athanei naho agalsat ho chuleh Judah gam anahi’ah Damascus leh Hamath jong Israel a dingin ana lalut’in ahi. Hicheho jouse hi Israel lengte thusimbu kijihna lekhabua aumsohkeijin ahi.
29 Un Jerobeams aizmiga pakaļ saviem tēviem Israēla ķēniņiem. Un viņa dēls Zaharija palika par ķēniņu viņa vietā.
Jeroboam ni na athiphat’in Israel lengho kivuina Samaria ah ana vui tauvin ahi. Hichejouhin achapa Zechariah ama banin leng achangtai.
