Otra Ķēniņu 14
1 Jehoasa, Joakasa dēla, Israēla ķēniņa, otrā gadā Amacīja, Joasa, Jūda ķēniņa, dēls palika par ķēniņu.
Israel siangpahrang Jehoahaz capa Joash siangpahrang ah ohhaih saning hnetto haih naah, Judah siangpahrang Joash capa Amaziah to siangpahrang ah oh.
2 Divdesmit pieci gadus viņš bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Joadane no Jeruzālemes.
Anih loe siangpahrang ah oh naah saning pumphae pangato oh boeh; anih loe Jerusalem ah saning pumphae takawtto thung siangpahrang ah oh. Amno ih ahmin loe Jehoaddan, anih loe Jerusalem ih kami ah oh.
3 Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, tomēr ne tā kā viņa tēvs Dāvids, bet kā viņa tēvs Joas, tā viņš darīja.
Anih loe Angraeng mikhnukah kahoih hmuen to sak; toe ampa David mah sak ih hmuen baktiah sah ai. Ampa Joash mah sak ih hmuennawk boih to a sak.
4 Tikai kalnu altāri netapa nopostīti; tie ļaudis upurēja un kvēpināja vēl uz kalniem.
Hmuensangnawk to takhoe ai pongah, to hmuensangnawk ah kaminawk mah angbawnhaih to sak o moe, hmuihoih to thlaek o.
5 Un kad viņš bija stiprinājies savā valstībā, tad tas nokāva savus kalpus, kas viņa tēvu, to ķēniņu, bija nokāvuši.
Prae to a ban thungah kacakah suek pacoengah, ampa siangpahrang kahum a tamna hnik to a hum let.
6 Bet to slepkavu bērnus viņš nenokāva, kā rakstīts ir Mozus bauslības grāmatā, kur Tas Kungs pavēlējis sacīdams: tēviem nebūs tapt nokautiem par bērniem, un bērniem nebūs tapt nokautiem par tēviem, bet ikkatram būs tapt nokautam par saviem paša grēkiem.
Toe Angraeng mah lokpaek ih Mosi Cabu thungah, A caanawk pongah ampanawk to hum han om ai, ampanawk pongah a caanawk to hum han om ai; kami boih angmah ih zaehaih pongah ni duek han oh, tiah tarik ih oh pongah, a caanawk loe hum pae ai.
7 Viņš kāva Edomiešus sāls ielejā desmit tūkstošus un uzņēma Selu kaujā, un nosauca viņas vārdu Jokteēli līdz šai dienai.
Anih loe Edom kami sang hato Paloi azawn ah hum moe, Sela vangpui to a tuk pongah, vaihni ni khoek to to ahmuen to Joktheel, tiah kawk o.
8 Tad Amacīja sūtīja vēstnešus pie Jehoasa, Joakasa dēla, Jeūs dēla dēla, Israēla ķēniņa, un lika sacīt: nāc, skatīsimies acīs.
To pacoengah Amaziah mah Israel siangpahrang Jehu capa Jehoahaz, Jehoahaz capa Jehoash khaeah laicaehnawk patoeh, Angzo ah, mikhmai kangtongah angqum hoi si, tiah a naa.
9 Bet Jehoas, Israēla ķēniņš, sūtīja pie Amacījas, Jūda ķēniņa, un lika sacīt: Lībanus ērkšķu krūms sūtīja pie Lībanus ciedru koka, sacīdams: dod savu meitu manam dēlam par sievu. Bet Lībanus lauka zvēri gāja pāri un samina to ērkšķu krūmu.
Israel siangpahrang Jehoash mah Judah siangpahrang Amaziah khaeah, Lebanon ih soekhringkung mah Lebanon ih hmaica thing khaeah, Ka capa ih zu hanah na canu to na paek ah, tiah lokpat pae; to naah Labanon ih moisan maeto angzoh moe, soekhringkung to khok hoiah atit phaeng.
10 Tu gan Edomu esi kāvis, - tāpēc tava sirds lepojās. Paturi to godu un paliec mājās, kāpēc tu gribi dzīties pēc nelaimes, ka tu krīti un Jūda līdz ar tevi?
Edom to na pazawk pongah nam oek; na pazawk pongah amoek ah, toe im ah omduem ah; tih han ih nangmah hoi Judah nawnto amtimh hanah, raihaih na ohsak loe? tiah a naa.
11 Bet Amacīja neklausīja. Tad Jehoas, Israēla ķēniņš, nāca un Amacīja, Jūda ķēniņš, saskatījās acīs pie BetŠemesas Jūda zemē.
Toe Amaziah mah tahngai pae ai. To pongah Israel siangpahrang Jehoash loe caeh tahang moe, Judah siangpahrang Amaziah hoi Judah prae Beth-Shemesh ah mikhmai kangtongah anghnuk hoi.
12 Un Jūda tapa sakauts no Israēla un tie bēga ikkatrs savā dzīvoklī.
Israelnawk mah Judahnawk to pazawk; kaminawk loe angmacae im ah cawnh o boih.
13 Un Jehoas, Israēla ķēniņš, sagūstīja Amacīju, Joasa dēlu, Ahazijas dēla dēlu, Jūda ķēniņu pie BetŠemesas, un nonāca Jeruzālemē un nolauzīja Jeruzālemes mūrus četrsimt olektis no Efraīma vārtiem līdz Stūra vārtiem.
Israel siangpahrang Jehoash mah Ahaziah capa Joash, Joash capa Judah siangpahrang Amaziah to Beth-Shemesh ah naeh, Jehoash loe Jerusalem ah caeh moe, Jerusalem ih sipae to Ephraim khongkha hoi im takii ih khongkha khoek to phraek; a phraek ih sipae loe dong cumvai palito oh.
14 Un viņš ņēma visu zeltu un sudrabu un visus rīkus, kas atradās Tā Kunga namā un tā ķēniņa nama mantās, un bērnus ķīlām, un griezās atpakaļ uz Samariju.
Sui hoi phoisanawk, Angraeng imthung ah kaom laom sabaenawk, siangpahrang im ih phoisanawk to a lak boih, kaminawk doeh misong ah caeh haih pacoengah, Samaria ah amlaem let.
15 Un kas vēl par Jehoasu stāstāms, ko viņš darījis, un viņa spēks, un kā viņš karojis ar Amacīju, Jūda ķēniņu, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Jehoash siangpahrang ah oh nathung kaom hmuennawk, a sak ih hmuennawk, a thacakhaihnawk, Judah siangpahrang Amaziah hoi misa angtukhaih kawngnawk boih loe, Israel siangpahrangnawk ahmin pakuemhaih cabu thungah tarik o na ai maw?
16 Un Jehoas aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts Samarijā pie Israēla ķēniņiem, un Jerobeams, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
Jehoash loe ampanawk khaeah anghak moe, Samaria vangpui ah Israel siangpahrangnawk khaeah aphum o; anih zuengah a capa Jeroboam to siangpahrang ah oh.
17 Bet Amacīja, Joasa, Jūda ķēniņa, dēls, dzīvoja piecpadsmit gadus, kad Jehoas, Joakasa, Israēla ķēniņa, dēls, bija nomiris.
Israel siangpahrang Jehoahaz capa Jehoash duek pacoengah, Judah siangpahrang Joash capa Amaziah loe saning hatlaipangato hing vop.
18 Un kas vēl par Amacīju stāstāms, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Amaziah siangpahrang ah oh nathung, a sak ih hmuennawk loe Judah siangpahrangnawk ahmin pakuemhaih cabu pongah tarik o na ai maw?
19 Un dumpis cēlās pret viņu Jeruzālemē. Bet viņš bēga uz Laķisu, un viņam sūtīja pakaļ uz Laķisu un viņu tur nokāva.
Jerusalem ah anih to hum han pacaeng o pongah, anih loe Lakish vangpui ah cawnh ving, toe Lakish ah kami to patoeh moe, to ah anih to hum o.
20 Un viņu atveda uz zirgiem un apraka Jeruzālemē pie viņa tēviem Dāvida pilī.
Anih to hrang hoi phawh o moe, Jerusalem ah ampanawk khaeah, David vangpui ah aphum o.
21 Un visi Jūda ļaudis ņēma Azariju, kas bija sešpadsmit gadus vecs, un to cēla par ķēniņu viņa tēva Amacījas vietā.
Judah kaminawk boih mah saning hatlaitarukto kaom, Azariah to lak o moe, ampa zuengah siangpahrang ah suek o.
22 Tas uztaisīja Elatu un atdabūja to atkal pie Jūda pēc tam, kad ķēniņš bija aizmidzis pakaļ saviem tēviem.
Amaziah loe ampa duek pacoengah, Elath vangpui to sak moe, Judah prae thungah suek let.
23 Amacījas, Joasa dēla, Jūda ķēniņa, piecpadsmitā gadā Jerobeams, Jehoasa dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Samarijā un valdīja četrdesmit un vienu gadu.
Judah siangpahrang Joash capa, Amaziah siangpahrang ah ohhaih saning hatlaipangato haih naah, Israel siangpahrang Joash capa Jeroboam to Samaria ah siangpahrang ah oh; anih loe saning quipalito pacoeng, saningto thung siangpahrang ah oh.
24 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika; viņš neatstājās no visiem Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēli bija pavedis uz grēkiem.
Israel kaminawk zaesakkung, Nebat capa Jeroboam ih zaehaih to caehtaak ai; Angraeng mikhnukah kahoih ai hmuen to a sak.
25 Viņš atdabūja Israēla robežu no tās vietas, kur iet uz Hamatu, līdz klajuma jūrai, pēc Tā Kunga, Israēla Dieva, vārda, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu, pravieti Jonu, Amitajus dēlu, kas bija no GatEveras.
Israel Angraeng Sithaw loe Gath-Hepher vangpui ah kaom a tamna Amittai capa Jonah khaeah thuih ih lok baktih toengah, anih loe Israel prae ramri to Hamath vangpui akunhaih ahmuen hoi azawn ih tuipui khoek to angmah ih prae ah suek.
26 Jo Tas Kungs uzlūkoja, ka Israēla bēdas bija ļoti rūgtas, un arī neviena vairs nebija ne maza ne liela, un ka Israēlim palīga nebija.
Israel prae thung ih kaminawk loe, tamna doeh, kaloih kami doeh, paroeai patangkhang o, nihcae bomkung mi doeh om ai, tiah Angraeng mah hnuk.
27 Un Tas Kungs nebija runājis, ka Israēla vārdu gribot izdeldēt apakš debesīm, bet Viņš tos atpestīja caur Jerobeama, Jehoasa dēla, roku.
Israel ih ahmin loe ni tlim hoiah phraek ving han ai ah, Angraeng mah poekhaih tawnh pongah, Joash capa Jeroboam ih ban patohhaih rang hoiah nihcae to pahlong.
28 Un kas vēl par Jerobeamu stāstāms un viss, ko viņš darījis, un viņa spēks, kā viņš karojis un kā viņš Damasku un Hamatu atkal atdabūjis no Jūda pie Israēla, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Jeroboam siangpahrang ah oh nathung kaom hmuen hoi a sak ih hmuennawk, a thacakhaihnawk, misatukhaihnawk, Judah prae thungah kaom Damaska hoi Hamath, misa ban thung hoi lak lethaih kawngnawk boih loe, Israel siangpahrangnawk ahmin pakuemhaih cabu thungah tarik o na ai maw?
29 Un Jerobeams aizmiga pakaļ saviem tēviem Israēla ķēniņiem. Un viņa dēls Zaharija palika par ķēniņu viņa vietā.
Jeroboam loe ampanawk, Israel siangpahrangnawk khaeah anghak; anih zuengah a capa Zakariah to siangpahrang ah oh.
