Otra Ķēniņu 13

1 Joasa, Ahazijas dēla, Jūda ķēniņa, divdesmit trešā gadā Joakas, Jeūs dēls, palika par ķēniņu pār Israēli un valdīja Samarijā septiņpadsmit gadus;

V triindvajsetem letu Joáša, Ahazjájevega sina, Judovega kralja, je nad Izraelom, v Samariji, začel kraljevati Jehújev sin Joaház in kraljeval je sedemnajst let.

2 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, jo viņš staigāja pakaļ Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēli paveda uz grēkiem; no tiem viņš neatstājās.

Počel je to, kar je bilo zlo v Gospodovih očeh in sledil grehom Nebátovega sina Jerobeáma, ki je Izraela pripravil, da greši; od tega se ni odvrnil.

3 Tad Tā Kunga bardzība iedegās pār Israēli, un Viņš tos nodeva rokā Azaēlim, Sīriešu ķēniņam, un BenHadadam, Azaēļa dēlam visu to laiku.

Gospodova jeza je bila vžgana zoper Izrael in vse njihove dni jih je izročil v roko sirskega kralja Hazaéla in v roko Hazaélovega sina Ben Hadáda.

4 Bet Joakas pielūdza Tā Kunga vaigu, un Tas Kungs to paklausīja; jo Viņš uzlūkoja to spaidīšanu, ar ko Sīriešu ķēniņš Israēli spaidīja.

Joaház je iskal Gospoda in Gospod mu je prisluhnil, kajti videl je zatiranje Izraela, ker jih je zatiral sirski kralj.

5 Un Tas Kungs Israēlim deva glābēju, ka tie izglābās no Sīriešu rokas, un Israēla bērni dzīvoja savās teltīs kā papriekš.

(In Gospod je dal Izraelu rešitelja, tako da so odšli izpod roke Sircev in Izraelovi otroci so prebivali v svojih šotorih kakor poprej.

6 Taču tie neatstājās no Jerobeama nama grēkiem, kas Israēli bija pavedis uz grēkiem, bet staigāja iekš tiem; pat Astarte palika Samarijā.

Vendar se niso odvrnili od grehov Jerobeámove hiše, ki je Izraela primoral grešiti, temveč so hodili v njih in ašere so ostale tudi v Samariji.

7 Jo no Joakasa ļaudīm vairāk nebija atlikuši nekā piecdesmit jātnieki un desmit rati un desmit tūkstoš kājnieki. Jo Sīrijas ķēniņš tos bija nokāvis un tos darījis kā saminamus pīšļus.

Niti ni pustil od ljudstva Joaházu [nikogar] razen petdesetih konjenikov, desetih bojnih voz in deset tisoč pešcev, kajti sirski kralj jih je uničil in jih z mlatenjem naredil podobne prahu.

8 Un kas vēl par Joakasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.

Torej preostala izmed Joaházovih dejanj in vse, kar je storil in njegova moč, mar niso zapisana v kroniški knjigi Izraelovih kraljev?

9 Un Joakas aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts Samarijā. Un viņa dēls Jehoas palika par ķēniņu viņa vietā.

Joaház je zaspal s svojimi očeti in pokopali so ga v Samariji in namesto njega je zakraljeval njegov sin Jehoáš.

10 Joasa, Jūda ķēniņa, trīsdesmit septītā gadā Jehoas, Joakasa dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Samarijā, un valdīja sešpadsmit gadus.

V sedemintridesetem letu Judovega kralja Joáša je nad Izraelom v Samariji začel kraljevati Joaházov sin Jehoáš in kraljeval je šestnajst let.

11 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika; viņš neatstājās no visiem Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēli bija pavedis uz grēkiem, - tanīs viņš staigāja.

Počel je to, kar je bilo zlo v Gospodovih očeh. Ni se oddvojil od vseh grehov Nebátovega sina Jerobeáma, ki je Izraela pripravil, da greši, temveč je hodil v njih.

12 Un kas vēl par Jehoasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, kā viņš karojis pret Amacīju, Jūda ķēniņu, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.

Ostala Jehoáševa dela in vse, kar je storil in njegova moč, s katero se je boril zoper Judovega kralja Amacjája, mar niso zapisana v kroniški knjigi Izraelovih kraljev?

13 Un Jehoas aizmiga saviem tēviem pakaļ, un Jerobeams sēdās viņa goda krēslā. Bet Jehoas Samarijā tapa aprakts pie Israēla ķēniņiem.

Jehoáš je zaspal s svojimi očeti in Jerobeám je sédel na njegov prestol in Jehoáš je bil z Izraelovimi kralji pokopan v Samariji.

14 Un Eliša sasirga ar slimību, ar ko tas arī nomira. Un Jehoas, Israēla ķēniņš, nogāja pie tā un raudāja viņa priekšā un sacīja: mans tēvs! Mans tēvs! Israēla rati un viņa jātnieki!

Torej Elizej je postal bolan od svoje bolezni, od katere je [tudi] umrl. Izraelov kralj Jehoáš je prišel dol k njemu, jokal nad njegovim obrazom in rekel: »Oh moj oče, moj oče, Izraelov bojni voz in njegovi konjeniki.«

15 Un Eliša uz to sacīja: dabū stopu un bultas. Un viņš tam dabūja stopu un bultas,

Elizej mu je rekel: »Vzemi lok in puščice.« In vzel si je lok in puščice.

16 Tad viņš sacīja uz Israēla ķēniņu: uzvelc to stopu ar savu roku! Un tas uzvilka ar savu roku, un Eliša lika savu roku uz ķēniņa roku

Izraelovemu kralju je rekel: »Svojo roko položi na lok.« Svojo roko je položil nanj in Elizej je svoje roke položil na kraljeve roke.

17 Un sacīja: atveri logu pret rītiem. Un viņš to atvēra. Un Eliša sacīja: šauj! Un viņš šāva. Tad viņš sacīja: tā ir Tā Kunga glābēja bulta, glābēja bulta pret Sīriešiem, jo tu kausi Sīriešus Afekā, tiekams tu tos izdeldēsi.

Rekel je: »Odpri okno proti vzhodu.« Odprl ga je. Potem je Elizej rekel: »Streljaj.« In je izstrelil. Rekel je: »Puščica Gospodove osvoboditve in puščica osvoboditve od Sirije, kajti Sirce boš udaril v Aféku, dokler jih ne boš použil.«

18 Pēc viņš sacīja: ņem tās bultas. Un kad tas tās ņēma, tad viņš sacīja uz Israēla ķēniņu: sit to zemi! Un viņš sita trīs reizes un apstājās.

Rekel je: »Vzemi puščice.« Vzel jih je. Izraelovemu kralju je rekel: »Udarjaj ob tla.« Ta je trikrat udaril in obstal.

19 Tad tas Dieva vīrs par to apskaitās un sacīja: ja tu būtu piecas vai sešas reizes sitis, tad tu Sīriešus būtu kāvis līdz izdeldēšanai, bet nu tu Sīriešus kausi trīs reiz.

Božji mož je bil nad njim ogorčen in rekel: »Udariti bi moral petkrat ali šestkrat, potem bi Sirijo udarjal, dokler je ne bi použil, medtem ko boš sedaj Sirijo udaril samo trikrat.«

20 Un Eliša nomira un to apraka, kad Moabiešu sirotāji gada sākumā ielauzās zemē.

Elizej je umrl in so ga pokopali. In v začetku leta so v deželo vdrle čete Moábcev.

21 Un notikās, kad tie nupat vienu vīru gribēja aprakt, redzi, tad tie ieraudzīja to pulku un iemeta to vīru Elišas kapā. Un kad tas vīrs dabūja aiztikt Elišas kaulus, tad tas palika dzīvs un cēlās uz savām kājām.

Pripetilo se je, ko so [nekega] moža pokopavali, glej, da so zagledali četo mož in moža odvrgli v Elizejev mavzolej. Ko je bil mož spuščen dol in se dotaknil Elizejevih kosti, je oživel in stopil na svoja stopala.

22 Un Azaēls, Sīriešu ķēniņš, spaidīja Israēli visu Joakasa mūžu.

Toda sirski kralj Hazaél je vse Joaházove dni zatiral Izraela.

23 Bet Tas Kungs tiem bija žēlīgs un apžēlojās par tiem un atgriezās pie tiem Savas derības dēļ ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu un negribēja tos nomaitāt un tos arīdzan neatmeta no Sava vaiga līdz šim laikam.

Gospod pa jim je bil milostljiv in imel sočutje do njih in spoštovanje do njih zaradi svoje zaveze z Abrahamom, Izakom in Jakobom in jih ni želel uničiti niti jih še ni vrgel izpred svoje prisotnosti.

24 Un Azaēls, Sīriešu ķēniņš, nomira, un BenHadads, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.

Tako je sirski kralj Hazaél umrl in namesto njega je zakraljeval njegov sin Ben Hadád.

25 Tad Jehoas, Joakasa dēls, atņēma atkal tās pilsētas no BenHadada, Azaēļa dēla rokas, ko šis karā bija ņēmis no Joakasa, viņa tēva, rokas. Jehoas viņu kāva trīs reizes un atdabūja Israēla pilsētas.

Joaházov sin Jehoáš je mesta ponovno vzel iz rok Hazaélovega sina Ben Hadáda, ki jih je ta z vojno vzel iz roke njegovega očeta Joaháza. Jehoáš ga je trikrat premagal in povrnil Izraelova mesta.