Otra Ķēniņu 11

1 Kad nu Atalija, Ahazijas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, tad viņa cēlās un izdeldēja visu ķēniņa dzimumu.

Ko je Ahazjájeva mati Ataljá videla, da je njen sin mrtev, je vstala in uničila vse kraljevo seme.

2 Bet Jošeba, ķēniņa Jehorama meita, Ahazijas māsa, ņēma Joasu, Ahazijas dēlu, un to nozaga no tiem ķēniņa bērniem, kas kļuva nokauti, līdz ar viņa zīdītāju guļamā kambarī, un tie viņu apslēpa no Atalijas, ka tas netapa nokauts.

Toda Jošéba, hči kralja Joráma, Ahazjájeva [pol] sestra, je vzela Ahazjájevega sina Joáša in ga ukradla izmed kraljevih sinov, ki so bili umorjeni in ju pred Ataljo skrila v spalnici, njega in njegovo dojiljo, tako da ni bil umorjen.

3 Un viņš ar to bija apslēpts Tā Kunga namā sešus gadus, un Atalija valdīja pār zemi.

Šest let je bil skrit v Gospodovi hiši. In Ataljá je kraljevala nad deželo.

4 Un septītā gadā Jojada sūtīja un sauca tos virsniekus pār simtiem un sargus un pils karavīrus, lai nāk pie viņa Tā Kunga namā, un derēja derību ar tiem, lika tiem zvērēt Tā Kunga namā un parādīja tiem to ķēniņa dēlu.

Sedmo leto pa je Jojadá poslal in zbral vladarje nad stotimi, s poveljniki straže in jih privedel k sebi v Gospodovo hišo in z njimi sklenil zavezo in od njih v Gospodovi hiši vzel prisego in jim pokazal kraljevega sina.

5 Un viņš tiem pavēlēja sacīdams: šī tā lieta, ko jums būs darīt. Trešā daļa no jums, kam svētdienā jāstāv kārtā, lai tur vakti pie ķēniņa nama,

Zapovedal jim je, rekoč: »To je stvar, ki jo boste storili. Tretjina izmed vas, ki vstopate na šabat, boste torej čuvaji straže kraljeve hiše.

6 Un otra trešā daļa lai stāv pie Sur vārtiem un trešā daļa pie tiem vārtiem aiz pils karavīriem; tā jums būs turēt vakti un to namu nosargāt.

Tretjina bo pri Surskih velikih vratih in tretjina pri velikih vratih zadaj za stražo. Tako boste stražili hišo, da ta ne bo vlomljena.

7 Un divi pulki no jums, visi kas svētdienā tiek vaļā, lai vakti tur Tā Kunga namā pie ķēniņa.

Dva dela izmed vas vseh, ki greste na šabat naprej, celo ti bodo stražili Gospodovo hišo okoli kralja.

8 Un jums būs stāties ap ķēniņu, ikkatram ar savu ieroci rokā. Un kas tais rindās ielauzīsies, tam būs mirt, un esiet pie ķēniņa, kad viņš iziet un ieiet.

Obdali boste kralja, vsak človek s svojim orožjem v svoji roki in kdor pride v doseg, naj bo umorjen in bodite s kraljem, ko ta odhaja in ko prihaja.«

9 Un tie virsnieki pār simtiem darīja kā priesteris Jojada tiem bija pavēlējis, un ikkatrs ņēma savus vīrus, kam svētdienā bija kārta un kas svētdienā tika vaļā, un gāja pie priestera Jojadas.

Poveljniki nad stotimi so storili glede na vse stvari, ki jih je duhovnik Jojadá zapovedal in vzeli so vsak mož svoje može, ki naj bi vstopili na šabat, s tistimi, ki naj bi šli ven na šabat in prišli k duhovniku Jojadáju.

10 Un priesteris tiem virsniekiem pār simtiem deva šķēpus un priekšturamās bruņas, kas ķēniņam Dāvidam bija Tā Kunga namā.

Poveljnikom nad stotimi je duhovnik izročil puščice in ščite kralja Davida, ki so bili v Gospodovem templju.

11 Un tie pils karavīri stāvēja ikkatrs ar savu ieroci rokā no nama labās puses līdz nama kreisai pusei, pie altāra un pie nama ap ķēniņu visapkārt.

Straža je stala, vsak mož s svojim orožjem v svoji roki, okoli kralja, od desnega vogala templja, do levega vogala templja, vzdolž poleg oltarja in templja.

12 Un viņš izveda ķēniņa dēlu un uzlika viņam kroni un deva viņam liecības (grāmatu), un tie viņu cēla par ķēniņu un to svaidīja un plaukšķināja ar rokām un sacīja: lai dzīvo ķēniņš!

Naprej je pripeljal kraljevega sina, nanj nadel krono, mu dal pričevanje in postavili so ga [za] kralja in ga mazilili. Ploskali so s svojimi rokami in govorili: »Živel kralj.«

13 Un kad Atalija dzirdēja to pils karavīru (un) ļaužu kliegšanu, tad tā nāca pie tiem ļaudīm Tā Kunga namā,

Ko je Ataljá slišala hrup straže in ljudstva, je prišla k ljudstvu v Gospodov tempelj.

14 Un tā skatījās, un redzi, ķēniņš stāvēja augstajā vietā, kā bija ieradums, un virsnieki un trumešu pūtēji pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis priecājās un pūta trumetes. Tad Atalija saplēsa savas drēbes un sauca: dumpis, dumpis!

Ko je pogledala, glej, je kralj stal ob stebru, kakor je bila navada in princi s trobentami poleg kralja in vse ljudstvo dežele se je veselilo in trobilo s trobentami, Ataljá pa je pretrgala svoja oblačila in zakričala: »Izdaja, izdaja.«

15 Bet priesteris Jojada pavēlēja tiem virsniekiem pār simtiem, tiem kara spēka vadoņiem, un uz tiem sacīja: izvediet to no nama ārā rindām cauri un kas viņai ies pakaļ, to nokaujiet ar zobenu; jo priesteris sacīja: Tā Kunga namā to nebūs nokaut.

Toda duhovnik Jojadá je zapovedal poveljnikom nad stotimi, častnikom vojske in jim rekel: »Med vrstami jo odpeljite ven iz hiše in tistega, ki ji sledi, ubijte z mečem. Kajti duhovnik je rekel: ›Naj ne bo umorjena v Gospodovi hiši.‹«

16 Un tie pielika rokas pie tās, un tā gāja pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa namu un tur tapa nokauta.

Nanjo so položili roke in odšla je po poti, po kateri konji pridejo v kraljevo hišo in tam je bila umorjena.

17 Un Jojada derēja derību starp To Kungu un ķēniņu un ļaudīm, ka tie būtu Tā Kunga ļaudis, ir starp ķēniņu un ļaudīm.

Jojadá je sklenil zavezo med Gospodom, kraljem in ljudstvom, da bodo Gospodovo ljudstvo, med kraljem in tudi med ljudstvom.

18 Tad visi zemes ļaudis gāja Baāla namā un to nolauzīja ar viņa altāriem un sadauzīja viņa tēlus pavisam un nokāva Matanu, Baāla svētītāju, altāru priekšā, un priesteris iecēla atkal priekšniekus pie Tā Kunga nama.

Vse ljudstvo dežele je vstopilo v Báalovo hišo in jo porušilo. Njegove oltarje in njegove podobe so temeljito zlomili na koščke in pred oltarjem usmrtili Báalovega duhovnika Matána. In duhovnik je določil častnike nad Gospodovo hišo.

19 Un viņš ņēma tos virsniekus pār simtiem un tos sargus un pils karavīrus un visus zemes ļaudis, un tie veda ķēniņu no Tā Kunga nama un gāja to ceļu pa pils karavīru vārtiem uz ķēniņa namu, un viņš apsēdās ķēniņu goda krēslā.

Vzel je vladarje nad stotimi, poveljnike, stražo in vse ljudstvo dežele in kralja so privedli dol od Gospodove hiše in po poti stražarskih velikih vrat prišli h kraljevi hiši. In usedel se je na prestol kraljev.

20 Un visi zemes ļaudis priecājās, un pilsēta norima, kad tie Ataliju ar zobenu bija nokāvuši pie ķēniņa nama.

Vse ljudstvo dežele se je veselilo in mesto je bilo pomirjeno, Ataljo pa so usmrtili z mečem poleg kraljeve hiše.

21 Un Joas bija septiņus gadus vecs, kad tas palika par ķēniņu.

Joáš je bil star sedem let, ko je začel kraljevati.