< Jāņa 2. Vēstule 1 >

1 Tas vecākais tai izredzētai mātei un viņas bērniem, ko es patiesi mīlēju, un ne vien es, bet arī visi, kas patiesību atzinuši,
Nagra mono kva ne'mo'na, huhampri kante'nea a'mokane, mofavrezaga ka'ane nagrama tamage kemofoma navesima nentomo'na, (nagrakerompage, anahukna hu'za tamage kema antahi'namo'zane tavesi neramantone).
2 Tās patiesības dēļ, kas iekš mums paliek un ar mums būs mūžīgi: (aiōn g165)
Na'ankure tamage kemo tagu'afi me'neankino, maka kna tagrane mevava hugahie. (aiōn g165)
3 Žēlastība, apžēlošana, miers lai ir ar jums no Dieva Tā Tēva un no Tā Kunga Jēzus Kristus, Tā Tēva Dēla, iekš patiesības un mīlestības.
Asunku'zane asuragirante'zane, Nafati Anumzamofo rimpa fruzamo'ene, Nemofo Jisas Kraisintegatira tamagene, avesinte'zamo'a tagrane megahie.
4 Es ļoti esmu priecājies, ka tavu bērnu starpā esmu atradis, kas staigā iekš patiesības, tā kā mēs bausli esam dabūjuši no Tā Tēva.
Nagra tusi muse hue, na'ankure nagrama ke'na erifore'ma huana, mago'a mofavre' nagakamo'za tamage kemo'ma hu'nea kante amage ante fatgo hu'za nemani'za, Nerafa'ma kema humarante'nea kante ante'za avariri fatgo hu'naze.
5 Un nu es tevi lūdzu, māte, ne tā kā jaunu bausli tev rakstīdams, bet kas mums no iesākuma bijis: lai mēs cits citu mīlējam.
Hu'neanagi menina kantahinegoe, a'moka aru kasegea kre'nogamue, hianagi rumokizimigu ovesinte avesinte hiho huno ese agafare'ma higeta antahi'nona kasege.
6 Un šī ir tā mīlestība, ka staigājam pēc Viņa baušļiem; šis ir tas bauslis, ka iekš tā staigājiet, kā no iesākuma esat dzirdējuši.
Hanki menina avesinte'zane, Agri kasegemo'ma hu'nea kante anteta tagra kana vanune. Ama ana kasegea kagrama ese agafare ko antahi nanankinka, kagra ana kante vu fatgo hugahane.
7 Jo daudz viltnieki ir nākuši pasaulē, kas neapliecina Jēzu Kristu esam nākušu miesā. Šis ir tas viltnieks un tas pretī-kristus.
Na'ankure havige hu'za zamagrarega zamavarente vahera rama'a kokankoka vano nehazankino, Jisasi'a tazahu ne' Kraisikino mopafi avufa erino e'ne huno huama osanimo'a, ana nera havige ne' agrarega zamaretre ne'kino, havige kraisi'e!
8 Lūkojiet uz sevi pašiem, ka nezaudējam, ko esam strādājuši, bet ka dabūjam pilnu algu.
E'i ana hu'negu kava huo, tagrama maraguzatita eri'zama e'nerunazana, atre'zankura kava hanune, hianagi eri'zama e'neruna zantera, ana miko mizama'a erifatgo hanune.
9 Nevienam, kas ir pārkāpējs un nepaliek iekš Kristus mācības, nav Dieva: kas iekš Kristus mācības paliek, tam ir Tas Tēvs un Tas Dēls.
Iza'o ugoteno nevuno, Kraisi'ma rempima hu'nea kefima omanisimo'a, Anumzamofona avareonte'ne. Iza'o Jisasi'ma rempima hu'nea kefima manisimo'a, Nefane Nemofonena avarente'ne.
10 Ja kas nāk pie jums un šo mācību nenes, to neuzņemiet mājās un nesveicinājiet.
Mago'a vahe'mo'ma kagrite eno, rempima hu'nea tamage kema erino omesimofona, avarenka nonka'afina antege, mago'a huso'e hunka agazone kea huonto.
11 Jo kas viņu sveicina, tam ir daļa pie viņa ļauniem darbiem.
Na'ankure iza'o ana vahe'ma huso'e huntesimo'a, havi avu'ava zama'amofo aza huno ana avu'avaza hugahie.
12 Man vēl ir daudz ko jums rakstīt; bet es negribēju uz papīra un ar tinti; bet es ceru pie jums nākt un muti pret muti runāt, lai mūsu prieks ir pilnīgs.
Hakare naneke me'neana nonkre'na tamagra ne magopi umani'ne'na naneke nehamanenkeno tarimpa so'e hugahie.
13 Tavas māsas, tās izredzētās, bērni tevi sveicina. Āmen.
Anumzamo huhampri'nea negasaro mofavre naga'mo'za, ferure huramantaze.

< Jāņa 2. Vēstule 1 >