< Jāņa 2. Vēstule 1 >
1 Tas vecākais tai izredzētai mātei un viņas bērniem, ko es patiesi mīlēju, un ne vien es, bet arī visi, kas patiesību atzinuši,
2 Tās patiesības dēļ, kas iekš mums paliek un ar mums būs mūžīgi: (aiōn )
3 Žēlastība, apžēlošana, miers lai ir ar jums no Dieva Tā Tēva un no Tā Kunga Jēzus Kristus, Tā Tēva Dēla, iekš patiesības un mīlestības.
4 Es ļoti esmu priecājies, ka tavu bērnu starpā esmu atradis, kas staigā iekš patiesības, tā kā mēs bausli esam dabūjuši no Tā Tēva.
5 Un nu es tevi lūdzu, māte, ne tā kā jaunu bausli tev rakstīdams, bet kas mums no iesākuma bijis: lai mēs cits citu mīlējam.
6 Un šī ir tā mīlestība, ka staigājam pēc Viņa baušļiem; šis ir tas bauslis, ka iekš tā staigājiet, kā no iesākuma esat dzirdējuši.
7 Jo daudz viltnieki ir nākuši pasaulē, kas neapliecina Jēzu Kristu esam nākušu miesā. Šis ir tas viltnieks un tas pretī-kristus.
8 Lūkojiet uz sevi pašiem, ka nezaudējam, ko esam strādājuši, bet ka dabūjam pilnu algu.
9 Nevienam, kas ir pārkāpējs un nepaliek iekš Kristus mācības, nav Dieva: kas iekš Kristus mācības paliek, tam ir Tas Tēvs un Tas Dēls.
10 Ja kas nāk pie jums un šo mācību nenes, to neuzņemiet mājās un nesveicinājiet.
11 Jo kas viņu sveicina, tam ir daļa pie viņa ļauniem darbiem.
12 Man vēl ir daudz ko jums rakstīt; bet es negribēju uz papīra un ar tinti; bet es ceru pie jums nākt un muti pret muti runāt, lai mūsu prieks ir pilnīgs.
13 Tavas māsas, tās izredzētās, bērni tevi sveicina. Āmen.
