Pāvila 2. Vēstule Korintiešiem 7
1 Kad nu mums ir tādas apsolīšanas, tad, mīļie, lai paši šķīstamies no visas apgānīšanas pie miesas un pie gara un lai topam pilnīgi svēti iekš Dieva bijāšanas.
An de sa ma hem shi, sa a'inko duru agino abanga abanga me, ca ti kpici ace aru me anyimo kode iya imum izenze be sa idi kem apum aru wan anyimo muriba muru me, wa anu uhira ugitak wasere anyimo ati cukum iriba ilau.
2 Klausiet mūs: mēs nevienam neesam pāri darījuši, nevienu postījuši, nevienu piekrāpuši.
Vete nin muriba mushi me! in haru daki ta rii iri mum ishi me ba, daki ta cari uye ushi nizani ba. Daki ta huu uye ushi me ba.
3 Es to nesaku, jūs notiesādams. Jo es jau esmu sacījis: jūs esat mūsu sirdīs, ka kopā mirstam un kopā dzīvojam.
Azo me, agi in nya shi tiyari tini ya wuna ma buka shi ani me, barki mamu buka shi, imum ihem ini izi ahira aru me kagk, nyanini tidaa ti vengize, uharzina uzoni.
4 Man ir liela drošība uz jums, man ir daudz ko slavēt par jums; es esmu ļoti iepriecināts, es esmu pārpārim prieka pilns visās mūsu bēdās.
Ma kaba shi intari tire, in kuri in hiri shi wani. Iriba imme iciki in nikara. Vat uyomko uge be sa azi duru ni inzi na puru arum akadura.
5 Jo kad mēs nonācām Maķedonijā, tad mūsu miesai nebija nekādas atvieglošanas, bet mēs bijām visai apbēdināti: no ārienes ķildas, no iekšienes bailes.
Uganiya sa ta e amanyanga Makidoniya daki ta kem uguna ti venke ba, abini me, a meki unyanki uru uraa akode uya una, amatara imum ya corno me, a ukunna iyau be anyimo a muriba muru me.
6 Bet Dievs, kas pazemīgos iepriecina, mūs ir iepriecinājis caur Titus atnākšanu;
Abini me Asere, sa me mani ma wuza anu uzatu akara iriba i-ho, madusa ma nyan duru iriba i-ho barki u aye Utitus.
7 Un nevien caur viņa atnākšanu, bet arī caur to iepriecināšanu, ar ko viņš par jums bija iepriecināts, ka tas mums teica jūsu ilgošanos, jūsu raudāšanu, jūsu sirds karstumu par mani, tā ka es jo vairāk priecājos.
Azo me uye Titus cas, wanu wuna iriba i-ho igino me sa ma kem a hira ashi me, uganiya sa ma bukin duru izinu ubee um, izinu inso umuriba, ya kuri ya nya acennan unu tarsa amaru am, ma kuri ma wunaniriba irum kang.
8 Jo jebšu es jūs esmu noskumdinājis caur to grāmatu, taču tas man nav žēl; kad man arī bija žēl, (jo es redzu, ka šī pati grāmata jūs ir noskumdinājusi, lai arī tikai uz mazu brīdi, )
Ucara iriba me sa maa cari shini uganiya sa ma nyetike in tuburko a'e shi ni, mi izo menina puru abit ni, innu wuna ugino, sa ya zi maziki apuru abit barki iri unyetike ugino me wa cari shi muriba ni, sa ma waa ziki shi uganiya uni kaf.
9 Tad es tagad priecājos, ne par to, ka jūs tapāt noskumdināti, bet par to, ka jūs noskumdināti uz atgriešanos; jo jūs dievišķi tapāt skumdināti, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu.
Akani ige me, in zini iriba irum, azo agi barki iriba ibit ishi me sa ya wuu, barki apuru abit aru me anwuu hem in tize me, barki ya wuu apuru abit gusi agebe sa Asere ma nyara. Barki ani me daki ya kem urizo utize me anyimo aru me.
10 Jo dievišķā noskumšana padara atgriešanos uz svētību, kas nevienam nav žēl, bet pasaules noskumšana padara nāvi.
Gusi apuru abit be Asere a wuza anun, une uni utarsa anabu wa kabi ta Asere nan unu kem ubura, uda ezze me unu guna daki ma rusa ini, apuru abit abnga unee a hungo iwono.
11 Jo redzi, šī pati lieta, ka jūs dievišķi tapāt noskumdināti, kādu lielu čaklību tā pie jums ir padarījusi, kādu aizbildināšanos, kādu apskaišanos, kādu bijāšanos, kādu ilgošanos, kādu karstumu, kādu sodīšanu! Visnotaļ jūs esat parādījušies šķīsti šinī lietā.
Irani usasana apuru abit age me, sa Asere a nyara awuu ani anyimo a muriba mushi, nan ina be sa ya wuzin tini barki abarka tanu tishi me, nan nu kunna iriba be sa ya zin nan nu inko iriba ubarka acce ashi me. Anyimo igino imum me, ya bezi uguna kode daki ya cara abanga ni ba.
12 Jebšu es jums esmu rakstījis, taču tas nav tā dēļ, kas netaisnību darījis, nedz tā dēļ, kam netaisnība darīta, bet tādēļ, lai jūsu čaklība par mums parādītos pie jums Dieva priekšā.
Ana me sa izi guna ma nyertike in tuburko shinin, azo me anicce ni de sa aburi me, imum anyara a bezi uguna u'intan duru me merum ahira Asere.
13 Tāpēc mēs esam iepriecināti; bet pie šīs mūsu iepriecināšanas vēl ļoti daudz vairāk esam priecājušies par Titus prieku, tāpēc ka viņa gars no jums visiem ir atspirdzināts.
Barki ani me ani, iriba iru iciki in nikara, ukinki abanga anikara niriba iru, kani me tizi ini riba iru kang barki Titus, barki ya ruma me iriba.
14 Jo kad es kaut kā jūs esmu viņam slavējis, tad es neesmu palicis kaunā; bet tā kā es visas lietas jums esmu runājis ar patiesību, tāpat arīdzan mūsu slavēšana Titus priekšā bija patiesība.
Barki uguna inki inzini vengize bigiri in shi ahira ameme, mu'i mu zoni ahira am. Ure ugunkuno, gusi vat imum be sa ta buka shi kadure kani kazi, ani me ani izi uvengize igiri iru me ahira a Titus ya kadure kani.
15 Un viņa sirds prāts gauži uz jums stāv, kad tas piemin visu jūsu paklausību, kā jūs viņu esat uzņēmuši ar bijāšanu un drebēšanu.
Iriba ime me raa ahira ashi me, iteki ituba piit, u ganiya be sa inki ma ringin unu tarsa me sa ya tarsi me vat ushi, nan nu kaba me sa ya kabi me una uni nonzo, n igo wan unu inta ume memerum.
16 Tad nu es priecājos, ka visās lietās jums varu uzticēties.
Inzi ini iriba irum, barki shi ana kadure kani.
