< Pāvila 2. Vēstule Korintiešiem 7 >

1 Kad nu mums ir tādas apsolīšanas, tad, mīļie, lai paši šķīstamies no visas apgānīšanas pie miesas un pie gara un lai topam pilnīgi svēti iekš Dieva bijāšanas.
Hiza, ta siiqoto, ha ufayssay nuus de7iya gisho, nu ashuwanne nu shemppuwa tunisiyabaa ubbaafe nuna geeshshoos. Xoossaas yayyidi nu geeshshatethaa polo oothoos.
2 Klausiet mūs: mēs nevienam neesam pāri darījuši, nevienu postījuši, nevienu piekrāpuši.
Hintte uluwaa nuna bessite. Nuuni oonakka naaqqibookko; oonakka qohibookko; oonakka cimmibookko.
3 Es to nesaku, jūs notiesādams. Jo es jau esmu sacījis: jūs esat mūsu sirdīs, ka kopā mirstam un kopā dzīvojam.
Taani hessa hintte bolla pirddanaw giikke. Hessafe kase ta hinttew odidayssada, hintte nu wozanan de7eeta; nu paxa de7inkka hayqqinkka hinttefe shaakettoko.
4 Man ir liela drošība uz jums, man ir daudz ko slavēt par jums; es esmu ļoti iepriecināts, es esmu pārpārim prieka pilns visās mūsu bēdās.
Ta odiyabaa hinttefe qottike; ta hinttenan ceeqettays; nu waaye ubban minettays; qassi gita ufayssi ufayttays.
5 Jo kad mēs nonācām Maķedonijā, tad mūsu miesai nebija nekādas atvieglošanas, bet mēs bijām visai apbēdināti: no ārienes ķildas, no iekšienes bailes.
Nuuni Maqedooniya bida wode, ubba baggara waayettidappe attin shemppibookko. Karera morkketan, nu gaathan yashshan un77ettida.
6 Bet Dievs, kas pazemīgos iepriecina, mūs ir iepriecinājis caur Titus atnākšanu;
Shin azzanidayssata minthethiya Xoossay, Tito yuussan nuna minthethis.
7 Un nevien caur viņa atnākšanu, bet arī caur to iepriecināšanu, ar ko viņš par jums bija iepriecināts, ka tas mums teica jūsu ilgošanos, jūsu raudāšanu, jūsu sirds karstumu par mani, tā ka es jo vairāk priecājos.
Nuna minthethiday Tito yuussaa xalaala gidonnashin, hintteka iya minthethidayssa. Hintte tana laamoteyssa, taw azzaneyssanne taw qoppeyssa ta si7ida wode tana daro ufayssis.
8 Jo jebšu es jūs esmu noskumdinājis caur to grāmatu, taču tas man nav žēl; kad man arī bija žēl, (jo es redzu, ka šī pati grāmata jūs ir noskumdinājusi, lai arī tikai uz mazu brīdi, )
Ta dabddaabbey hinttena azzanthikokka ays xaafadinaashsha gada qiirottike. Ta qiirottiday ta xaafida dabddaabbey hinttena guutha wodes azzanthida gishossa.
9 Tad es tagad priecājos, ne par to, ka jūs tapāt noskumdināti, bet par to, ka jūs noskumdināti uz atgriešanos; jo jūs dievišķi tapāt skumdināti, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu.
Ha77i taani ufayttiday, ta hinttena azzanthida gisho gidonnashin, hintte azzanoy hinttena hintte nagaraappe zaarida gishossa. Xoossay ba sheniyada hinttena azzanthisippe attin nu hinttena aybinkka qohibookko.
10 Jo dievišķā noskumšana padara atgriešanos uz svētību, kas nevienam nav žēl, bet pasaules noskumšana padara nāvi.
Xoossay koyaa azzanoy, atotethaakko gathiya nagaraappe simo ehees; iyan qiiroyabay baawa. Shin ha sa7aa azzanoy hayqo ehees.
11 Jo redzi, šī pati lieta, ka jūs dievišķi tapāt noskumdināti, kādu lielu čaklību tā pie jums ir padarījusi, kādu aizbildināšanos, kādu apskaišanos, kādu bijāšanos, kādu ilgošanos, kādu karstumu, kādu sodīšanu! Visnotaļ jūs esat parādījušies šķīsti šinī lietā.
Hintte azzanoy hinttenan ayfisida ayfiyaa be7ite. He azzanoy hinttena ay mela denthethidaakko, ay mela zaaro immanaada giigisidaakko, he uraa bolla ay mela hanqisidaakko, ay mela taw yayyana mela oothidaakko, ay mela amoyidaakko, he uraa seeranaw ay mela giigidaakko be7ite. Ha ubbaban hintte geeshshi gideyssa markkayideta.
12 Jebšu es jums esmu rakstījis, taču tas nav tā dēļ, kas netaisnību darījis, nedz tā dēļ, kam netaisnība darīta, bet tādēļ, lai jūsu čaklība par mums parādītos pie jums Dieva priekšā.
Hessa gisho, taani ha dabddaabbiya hinttew xaafiday, naaqqida uraa woykko naaqettida uraa gisho gidenna. Shin hintte nuus ay mela qoppiyako Xoossaa sinthan hinttee, hinttena be7ana mela xaafas.
13 Tāpēc mēs esam iepriecināti; bet pie šīs mūsu iepriecināšanas vēl ļoti daudz vairāk esam priecājušies par Titus prieku, tāpēc ka viņa gars no jums visiem ir atspirdzināts.
Nuuni ufayttiday hessa gishossa. Nu ufayssaafe aadhdhidi nuna daro ufayssiday, hintte Tito ufayssidayssanne iya wozanaa shemppisidayssa.
14 Jo kad es kaut kā jūs esmu viņam slavējis, tad es neesmu palicis kaunā; bet tā kā es visas lietas jums esmu runājis ar patiesību, tāpat arīdzan mūsu slavēšana Titus priekšā bija patiesība.
Taani hinttena nashshada iyaw odin hintte tana yeellayibeekketa. Shin nuuni ubba wode hinttew tumaa odida; hessadakka nuuni Tito sinthan hinttena nashshidayssi tuma gidis.
15 Un viņa sirds prāts gauži uz jums stāv, kad tas piemin visu jūsu paklausību, kā jūs viņu esat uzņēmuši ar bijāšanu un drebēšanu.
Hintte iyaw yashshan kokkoridi, iya mokkidayssa qassi iyaw ay mela kiitettidaakko I qoppiya wode hinttew de7iya siiqoy minnishe bis.
16 Tad nu es priecājos, ka visās lietās jums varu uzticēties.
Taani ubbaban hinttenan ammanettiya gisho ufayttays.

< Pāvila 2. Vēstule Korintiešiem 7 >